Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).
EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.
Uz Jēdzienu sadaļu
Informācija par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (LKI) iekļautajām kvalifikācijām
6
6
5
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. Eiropas Savienības regulas integrācijas un diskriminācijas novēršanas jomā, integrācijas politika Latvijā;
1.2. Eiropas Savienības finanšu instrumenti;
1.3. Eiropas Savienības sociālās politikas pamatnostādnes, ES pamattiesību harta un sociālā harta;
1.4. sociālekonomiskie procesi valstī (demogrāfiskie procesi, nodarbinātība, inflācija, dzīves kvalitātes rādītāji, izglītība, kultūra, veselības aprūpe u.c.);
1.5. valsts politikas veidošanas un īstenošanas process, valsts pārvalde;
1.6. reģionālā attīstība un pašvaldības Latvijā (pašvaldību funkcijas, administratīvais aparāts, politiskās partijas, deputātu funkcijas);
1.7. globalizācijas procesu dinamika, sociālās pārmaiņas Eiropā un pasaulē.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. sociālā darba vēsturiskā attīstība;
2.2. sociālā attīstība un sociālā politika;
2.3. sociālo un vides faktoru ietekme uz cilvēku (indivīdu, ģimeni, grupu, kopienu);
2.4. funkcionālās un disfunkcionālās savstarpējās attiecības (partneru, ģimeņu, grupu attiecības);
2.5. ģimenes socioloģija un psiholoģija;
2.6. sabiedrības mazaizsargāto grupu dzīves apstākļi, un tos ietekmējošie sociālie faktori;
2.7. nabadzības teorijas, nabadzība kā sociāla problēma, nabadzības kultūra;
2.8. invaliditāte, tās veidi un personu ar invaliditāti aprūpe Latvijā;
2.9. suicīds, tā veidi un nāve;
2.10. vardarbība, tās veidi, pazīmes, vardarbību izraisošie faktori;
2.11. atkarības veidi un dinamika, darbs ar personu ar atkarības problēmām;
2.12. līdzatkarības veidi un līdzatkarīgo personu problēmas;
2.13. reliģijas un to loma cilvēka dzīvē;
2.14. starptautiskās cilvēktiesības;
2.16. diskriminācijas, sociālās izolācijas, apspiešanas pazīmes, process, cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;
2.17. deviance un delinkvence;
2.18. sociālā statistika;
2.19. loģikas pamati;
2.20. psihiatrijas, psihoterapijas, antropoloģijas, psiholoģijas (vispārīgās, attīstības, personības un sociālās) pamati;
2.21. veselības aprūpes sistēma Latvijā;
2.22. izglītības sistēma Latvijā;
2.23. tiesību pamati un tieslietu sistēma Latvijā;
2.24. ekonomikas pamati;
2.25. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. sociālā darbinieka profesijas raksturojums;
3.2. sociālās drošības sistēma Latvijā;
3.3. sociālā darba teorijas, metodes un funkcijas darbam ar indivīdu, ģimeni, grupu un kopienu;
3.4. problēmu risināšanas process sociālajā darbā;
3.5. sociālā darba profesionālās vērtības un ētika;
3.6. sociālo pakalpojumu institūciju darbības tiesiskais regulējums Latvijā;
3.7. sociālo pakalpojumu institūciju tīkls Latvijā;
3.8. sociālais darbs ar dažādām klientu grupām;
3.9. komandas darbs sociālajā darbā;
3.10. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības veidi;
3.11. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitāte, novērtēšana un nodrošināšana;
3.12. saskarsme sociālajā darbā ar dažādām klientu grupām un klientu konsultēšana;
3.13. konfliktu risināšanas metodes sociālā darba praksē;
3.14. stresa vadība;
3.15. supervīzija sociālajā darbā;
3.16. minoritāšu dzīves veids, paražas, vērtības, stereotipi, diskriminācija un integrācijas process;
3.17. vides faktori sociālajā darbā;
3.18. socioloģijas pamati, sociālo pētījumu metodes;
3.19. brīvprātīgo darbs;
3.20. ielu sociālais darbs;
3.21. vadības teorijas;
3.22. projektu vadīšana;
3.23. ētikas principi;
3.24. informācijas tehnoloģiju izmantošana (Microsoft Office, datu bāzes, Interneta pārlūkprogrammas);
3.25. valsts valoda;
3.26. vismaz divas svešvalodas (krievu valoda un kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī;
3.27. darba aizsardzība;
3.28. vides aizsardzība;
3.29. darba tiesiskās attiecības.
1. Identificēt klienta sociālās problēmas sociālā darba mikro, mezo un makro līmenī.
2. Īstenot sociālo vajadzību izpēti sociālā darba un karitatīvā sociālā darba mikro, mezo un makro līmenī.
3. Atbalstīt, uzlabot un veicināt klienta un viņa ģimenes locekļu sociālo funkcionēšanu.
4. Sniegt klientam palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, nodrošinot klienta līdzdarbības iespēju un ievērojot sociālo taisnīgumu.
5. Izvērtēt un identificēt vides atbilstību klienta vajadzībām.
6. Palīdzēt klientiem izvērtēt un piesaistīt resursus, aizstāvēt klientu intereses.
7. Sekmēt personas mijiedarbību ar sociālo vidi, pilnveidojot starppersonu atbalsta sistēmas.
8. Plānot un veikt sociālo darbu ar kopienu.
9. Plānot un veikt intervenci darbā ar ģimeni un grupu.
10. Identificēt, izvērtēt un plānot darbības sociālā riska un reliģiskās prakses riska grupu mazināšanā.
11. Izstrādāt un īstenot preventīvās programmas visos sociālā darba prakses līmeņos.
12. Analizēt globālo sociālo problēmu veidošanos, attīstību un mijsakarības.
13. Veicināt cieņu pret cilvēku tradīcijām, kultūru, uzskatiem un reliģijām starp dažādām etniskajām grupām un kopienām.
14. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.
15. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot, organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.
16. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).
18. Pārvaldīt valsts valodu.
19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu valodu un kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī.
1. Spēja identificēt, definēt, analizēt un risināt sociālās problēmas.
2. Spēja vadīt problēmu risināšanas procesu un sociālo gadījumu.
3. Spēja plānot, organizēt un vadīt sociālo darbu ar indivīdu, ģimeni, grupu un kopienu.
4. Spēja apzināt, piesaistīt un attīstīt resursus dažādās sociālā darba prakses jomās.
5. Spēja rast alternatīvus sociālo problēmu risinājumus un izvēlēties atbilstošo stratēģiju.
6. Spēja izvērtēt sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un lietderību.
7. Spēja izstrādāt un īstenot sociālo pakalpojumu projektus.
8. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību un pilnveidot to.
9. Spēja veicināt kopienas attīstību, sociālo pakalpojumu pieejamību atbilstoši kopienas iedzīvotāju sociālajām vajadzībām.
10. Spēja iesaistīties sociālās politikas izstrādē, attīstībā, realizācijā un novērtēšanā.
11. Spēja veidot supervīzijas praksi, iesaistoties, reflektējot un pilnveidojot profesionālās kompetences visas darba dzīves garumā.
12. Spēja īstenot nediskriminējošu sociālā darba praksi, sekmējot sociāli atstumtu un riska situācijā esošu personu sociālo iekļaušanu.
13. Spēja veikt pētniecisko darbību.
14. Spēja analizēt globālo sociālo problēmu veidošanos, attīstību un mijsakarības.
15. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās (krievu un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).
6
6
5
Sociālā labklājība (76)
Izglītības programmu grupa (ISCED)Sociālie pakalpojumi (762)
Kvalifikācija izglītības pakāpēAugstākā izglītība
Kvalifikācijas veidsProfesionālā augstākās izglītības kvalifikācija
Pilna vai daļējaPilna kvalifikācija
Cita informācija
Aktīva kvalifikācija
Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2022
Pēdējie labojumi: 10.09.2021
Ievietots: 07.05.2016