Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Apgūtās zināšanas un izpratne par cilvēka bio-psiho-sociālo attīstību, sociālās un kultūras vides saistību ar cilvēka fizisko un garīgo veselību, sociālo funkcionēšanu un sociālajām problēmām, par sociālām un cilvēka tiesībām, sociālās palīdzības un atbalsta resursu sistēmām un resursu vadīšanu, intervences pieejām, metodēm un paņēmieniem praktiskā sociālajā darbā nodrošina, ka studiju programmu apguvušie sociālie darbinieki būs sagatavoti praktiskam darbam ar dažādām klientu grupām un spēs:
– identificēt un analizēt sociālās problēmas un sociālās vajadzības, novērtēt klienta sociālo vidi un apstākļu ietekmi, konsultēt, sniegt medicīnisko pirmo palīdzību, adekvāti un operatīvi rīkoties neordinārās un cilvēka dzīvību apdraudošās situācijās;
– noteikt sociālās diagnozes un praktizēt tiešās un netiešās iejaukšanās stratēģijas, strādājot gan ar individuāliem gadījumiem, gan grupām;
– izveidot un vadīt multifunkcionālu speciālistu komandu un vadīt zemāk kvalificētu sociālās palīdzības sniedzēju profesionālās darbības pārraudzību;
– pielietot kopienas darba pieeju sociālo problēmu risināšanā, veikt preventīvo darbu;
– izmantot praksē Latvijas labklājības sistēmas normatīvos aktus, stratēģijas un projektus, plānot un realizēt sociālās atveseļošanas, atbalsta un sociālās reintegrācijas programmas;
– realizēt adekvātu stratēģiju pacienta / klienta interešu un tiesību aizstāvībā;
– identificēt un koordinēt brīvprātīgo un citu kategoriju palīdzības pakalpojumu sniedzēju līdzdalību pacientu / klientu atveseļošanā un sociālās iesaistes praksē;
– atbalstīt, uzlabot un veicināt pacientu un viņu ģimenes locekļu psihosociālo funkcionēšanu un pielāgošanos slimībai ārstniecības iestādēs un ārpus tām;
– organizēt sociālo resursu sistēmu piesaisti klientu sociālo problēmu risināšanā;
– novērtēt sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību klientu sociālo vajadzību specifikai;
– rūpēties par savas profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu un kvalitatīvas darba vides nodrošināšanu.

 

Sociālais darbinieks

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. Eiropas Savienības regulas integrācijas un diskriminācijas novēršanas jomā, integrācijas politika Latvijā;
    1.2. Eiropas Savienības finanšu instrumenti;
    1.3. Eiropas Savienības sociālās politikas pamatnostādnes, ES pamattiesību harta un sociālā harta;
    1.4. sociālekonomiskie procesi valstī (demogrāfiskie procesi, nodarbinātība, inflācija, dzīves kvalitātes rādītāji, izglītība, kultūra, veselības aprūpe u.c.);
    1.5. valsts politikas veidošanas un īstenošanas process, valsts pārvalde;
    1.6. reģionālā attīstība un pašvaldības Latvijā (pašvaldību funkcijas, administratīvais aparāts, politiskās partijas, deputātu funkcijas);
    1.7. globalizācijas procesu dinamika, sociālās pārmaiņas Eiropā un pasaulē.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. sociālā darba vēsturiskā attīstība;
    2.2. sociālā attīstība un sociālā politika;
    2.3. sociālo un vides faktoru ietekme uz cilvēku (indivīdu, ģimeni, grupu, kopienu);
    2.4. funkcionālās un disfunkcionālās savstarpējās attiecības (partneru, ģimeņu, grupu attiecības);
    2.5. ģimenes socioloģija un psiholoģija;
    2.6. sabiedrības mazaizsargāto grupu dzīves apstākļi, un tos ietekmējošie sociālie faktori;
    2.7. nabadzības teorijas, nabadzība kā sociāla problēma, nabadzības kultūra;
    2.8. invaliditāte, tās veidi un personu ar invaliditāti aprūpe Latvijā;
    2.9. suicīds, tā veidi un nāve;
    2.10. vardarbība, tās veidi, pazīmes, vardarbību izraisošie faktori;
    2.11. atkarības veidi un dinamika, darbs ar personu ar atkarības problēmām;
    2.12. līdzatkarības veidi un līdzatkarīgo personu problēmas;
    2.13. reliģijas un to loma cilvēka dzīvē;
    2.14. starptautiskās cilvēktiesības;
    2.16. diskriminācijas, sociālās izolācijas, apspiešanas pazīmes, process, cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;
    2.17. deviance un delinkvence;
    2.18. sociālā statistika;
    2.19. loģikas pamati;
    2.20. psihiatrijas, psihoterapijas, antropoloģijas, psiholoģijas (vispārīgās, attīstības, personības un sociālās) pamati;
    2.21. veselības aprūpes sistēma Latvijā;
    2.22. izglītības sistēma Latvijā;
    2.23. tiesību pamati un tieslietu sistēma Latvijā;
    2.24. ekonomikas pamati;
    2.25. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. sociālā darbinieka profesijas raksturojums;
    3.2. sociālās drošības sistēma Latvijā;
    3.3. sociālā darba teorijas, metodes un funkcijas darbam ar indivīdu, ģimeni, grupu un kopienu;
    3.4. problēmu risināšanas process sociālajā darbā;
    3.5. sociālā darba profesionālās vērtības un ētika;
    3.6. sociālo pakalpojumu institūciju darbības tiesiskais regulējums Latvijā;
    3.7. sociālo pakalpojumu institūciju tīkls Latvijā;
    3.8. sociālais darbs ar dažādām klientu grupām;
    3.9. komandas darbs sociālajā darbā;
    3.10. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības veidi;
    3.11. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitāte, novērtēšana un nodrošināšana;
    3.12. saskarsme sociālajā darbā ar dažādām klientu grupām un klientu konsultēšana;
    3.13. konfliktu risināšanas metodes sociālā darba praksē;
    3.14. stresa vadība;
    3.15. supervīzija sociālajā darbā;
    3.16. minoritāšu dzīves veids, paražas, vērtības, stereotipi, diskriminācija un integrācijas process;
    3.17. vides faktori sociālajā darbā;
    3.18. socioloģijas pamati, sociālo pētījumu metodes;
    3.19. brīvprātīgo darbs;
    3.20. ielu sociālais darbs;
    3.21. vadības teorijas;
    3.22. projektu vadīšana;
    3.23. ētikas principi;
    3.24. informācijas tehnoloģiju izmantošana (Microsoft Office, datu bāzes, Interneta pārlūkprogrammas);
    3.25. valsts valoda;
    3.26. vismaz divas svešvalodas (krievu valoda un kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī;
    3.27. darba aizsardzība;
    3.28. vides aizsardzība;
    3.29. darba tiesiskās attiecības.

  • Prasmes

    1. Identificēt klienta sociālās problēmas sociālā darba mikro, mezo un makro līmenī.
    2. Īstenot sociālo vajadzību izpēti sociālā darba un karitatīvā sociālā darba mikro, mezo un makro līmenī.
    3. Atbalstīt, uzlabot un veicināt klienta un viņa ģimenes locekļu sociālo funkcionēšanu.
    4. Sniegt klientam palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, nodrošinot klienta līdzdarbības iespēju un ievērojot sociālo taisnīgumu.
    5. Izvērtēt un identificēt vides atbilstību klienta vajadzībām.
    6. Palīdzēt klientiem izvērtēt un piesaistīt resursus, aizstāvēt klientu intereses.
    7. Sekmēt personas mijiedarbību ar sociālo vidi, pilnveidojot starppersonu atbalsta sistēmas.
    8. Plānot un veikt sociālo darbu ar kopienu.
    9. Plānot un veikt intervenci darbā ar ģimeni un grupu.
    10. Identificēt, izvērtēt un plānot darbības sociālā riska un reliģiskās prakses riska grupu mazināšanā.
    11. Izstrādāt un īstenot preventīvās programmas visos sociālā darba prakses līmeņos.
    12. Analizēt globālo sociālo problēmu veidošanos, attīstību un mijsakarības.
    13. Veicināt cieņu pret cilvēku tradīcijām, kultūru, uzskatiem un reliģijām starp dažādām etniskajām grupām un kopienām.
    14. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.
    15. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot, organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.
    16. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
    17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).
    18. Pārvaldīt valsts valodu.
    19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu valodu un kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī.

  • Kompetences

    1. Spēja identificēt, definēt, analizēt un risināt sociālās problēmas.
    2. Spēja vadīt problēmu risināšanas procesu un sociālo gadījumu.
    3. Spēja plānot, organizēt un vadīt sociālo darbu ar indivīdu, ģimeni, grupu un kopienu.
    4. Spēja apzināt, piesaistīt un attīstīt resursus dažādās sociālā darba prakses jomās.
    5. Spēja rast alternatīvus sociālo problēmu risinājumus un izvēlēties atbilstošo stratēģiju.
    6. Spēja izvērtēt sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un lietderību.
    7. Spēja izstrādāt un īstenot sociālo pakalpojumu projektus.
    8. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību un pilnveidot to.
    9. Spēja veicināt kopienas attīstību, sociālo pakalpojumu pieejamību atbilstoši kopienas iedzīvotāju sociālajām vajadzībām.
    10. Spēja iesaistīties sociālās politikas izstrādē, attīstībā, realizācijā un novērtēšanā.
    11. Spēja veidot supervīzijas praksi, iesaistoties, reflektējot un pilnveidojot profesionālās kompetences visas darba dzīves garumā.
    12. Spēja īstenot nediskriminējošu sociālā darba praksi, sekmējot sociāli atstumtu un riska situācijā esošu personu sociālo iekļaušanu.
    13. Spēja veikt pētniecisko darbību.
    14. Spēja analizēt globālo sociālo problēmu veidošanos, attīstību un mijsakarības.
    15. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās (krievu un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Sociālā labklājība (76)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Sociālie pakalpojumi (762)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2022

Pēdējie labojumi: 10.09.2021

Ievietots: 07.05.2016