Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).
EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.
Uz Jēdzienu sadaļu
Informācija par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (LKI) iekļautajām kvalifikācijām
6
6
5
Profesionālās zināšanas:
Priekšstata līmenī:
1. Antenatālās aprūpes bāzes programma.
2. Antenatālās aprūpes sociālie aspekti.
3. Mātes un bērna veselības aprūpes politikas pamatprincipi un normatīvais regulējums.
4. Normatīvie akti sociālās drošības jomā.
5. Valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipi.
6. Sociālās rehabilitācijas pamatprincipi.
7. Paliatīvā aprūpe – definīcija, nozare, saturs, vēsture, funkcijas.
Izpratnes līmenī:
1. Klīniskās zināšanas medicīnā.
2. Pacienta drošības pamatprincipi.
3. Pacienta drošību ietekmējošie cilvēkfaktori.
4. Sistēmas ietekme uz drošu pacienta aprūpi.
5. Klīniskie riski un pārvaldība.
6. Dzīves cikls.
7. Bērnu slimību klīniskie simptomi, diagnostika un ārstēšana.
8. Bērnu fizioloģiskās un psiholoģiskās attīstības īpatnības.
9. Mātes un bērna veselības aprūpes kvalitātes kritēriji/indikatori.
10. Sievietes fizioloģija grūtniecības laikā.
11. Augļa augšana un attīstība.
12. Sievietes fizioloģija pēcdzemdību periodā.
13. Pēcdzemdību komplikācijas.
14. Kontracepcija pēc dzemdībām.
15. Reproduktīvā veselība, to ietekmējošie faktori.
16. Sievietes uzturs un fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā.
17. Sievietes uzturs zīdīšanas laikā.
18. Perinatālā psiholoģija.
19. Ģimenes psiholoģija.
20. Hronisko slimību attīstības mehānismi, diagnostiskie kritēriji medikamentozās ārstēšanas principi.
21. Normatīvie regulējumi par hronisko slimību ārstēšanu, pacientu pienākumi un tiesības, sociālais atbalsts.
22. Vispārējā medicīna un ķirurģija.
23. Diagnostiskie kritēriji un medicīnas tehnoloģijas un to pielietojums.
24. Pacientu rehabilitācijas principi.
25. Diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras psihiatrijā.
26. Psihiskie stāvokļi un psihiatriskās saslimšanas.
27. Personas ar invaliditāti.
28. Funkcionēšanas ierobežojumi.
29. Senioru novecošanas problēmas bioloģiskie, medicīniskie, psiholoģiskie, sociālie aspekti.
30. Novecošanas fizioloģiskās izmaiņas organismā.
31. Geriatriskā rehabilitācija un profilakse.
32. Veselības aprūpes principi primārā veselības aprūpē.
33. Starpnozaru sadarbības veselību veicinošas vides veidošanā un vienlīdzīgu iespēju radīšanā visu sociālo slāņu indivīdiem.
34. Sabiedrības iesaiste veselīgas vides veicināšanā.
35. Skrīninga izmeklēšanas metodes.
36. Psiholoģiska krīze, krīzes gaita, krīzes intervence.
37. Sabiedrības veselības tendences.
38. Organizācijas filozofija kultūra un funkcionēšana.
39. Efektīvas organizācijas vadības principi.
40. Asins komponentu veidi.
41. Pirmstransfūzijas un transfūzijas testi.
42. Antimikrobā rezistence un atbildīga antibiotiku lietošana.
43. Medicīniskās tehnoloģijas diagnostikā.
44. Invazīvo manipulāciju un procedūru tehnika ārstniecībā un diagnostikā.
45. Laboratoriskās izmeklēšanas metodes.
46. Diagnostiskās radioloģijas metodes.
47. Endoskopiskās izmeklēšanas metodes.
48. Funkcionālās diagnostikas metodes.
Lietošanas līmenī:
1. Aktīvās mobilizācijas veidi un tehnika.
2. Akūts, kritiski un hroniski slims bērns.
3. Akūtu un hronisku brūču aprūpe.
4. Antropometrisko dati.
5. Aprīkojums invazīvo manipulāciju
6. Aprīkojums šuvju uzlikšanai un noņemšanai.
7. Aprūpe bez kaitējuma un mācīšanās no kļūdām.
8. Aprūpe cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pielietot nepieciešamos līdzekļus, nodrošināt drošu darba vidi, veikt pacienta pārvietošanu atbilstoši ergonomijas principiem.
9. Aprūpes kvalitāte.
10. Aprūpes pamatprincipi intensīvajā terapijā.
11. Aprūpes prakses kvalitāte.
12. Aprūpes principus personām ar invaliditāti.
13. Aprūpes process pediatrijā, aprūpes diagnozes un klasifikācija.
14. Aprūpes process senioru aprūpē, aprūpes diagnozes un klasifikācija.
15. Aprūpes process, aprūpes diagnozes un klasifikācija, izvērtēšana, uz personu centrēta aprūpe un dokumentēšana.
16. Aprūpes process, aprūpes diagnozes un klasifikācija.
17. Aseptikas un antiseptikas principi.
18. Bērna un ģimenes vai likumisko pārstāvju izglītošana.
19. Bērna veselība un attīstība.
20. Bērnu tiesības.
21. Bioloģiskie riska faktori.
22. Cilvēka organisma uzbūve, funkcijas un regulācijas mehānismi.
23. Dabas pasaules pamatprincipi.
24. Dabaszinības.
25. Dažādas tehnoloģijas brūču aprūpē.
26. Dažādas tehnoloģijas enterālās un parenterālās ēdināšanas nodrošināšanā.
27. Dažādas tehnoloģijas oksigenācijas nodrošināšanā.
28. Dažādas tehnoloģijas un metodes vitālo rādītāju noteikšanai.
29. Dažādas tehnoloģijas uroģenitālā un gastrintestinālās eliminācijas nodrošināšanā.
30. Dažādu ekspress diagnostikas testi.
31. Defibrilatora/automātiskā ārējā defibrilatora lietošana kardiopulmonālās reanimācijas laikā.
32. Dekontaminācijas pasākumi.
33. Desmurģijas principi.
34. Dezinfekcijas un sterilizācijas metodes.
35. Drošs zāļu menedžments.
36. Dzimumu līdztiesība.
37. Dzīves kvalitāte.
38. Efektīva informācijas apmaiņa.
39. Efektīvas terapeitiskas saskarsmes stratēģijas un paņēmieni darbā ar paliatīvās aprūpes pacientiem, viņu ģimeni vai likumiskajiem pārstāvjiem.
40. Efektīvas terapeitiskas saskarsmes stratēģijas un paņēmieni darbā ar mirstošiem pacientiem, viņu ģimeni vai likumiskajiem pārstāvjiem.
41. Eliminācijas nodrošināšanai nepieciešamais aprīkojums.
42. Eliminācijas procesa fizioloģija patoloģija.
43. Elpceļu caurejamības nodrošināšanas un saglabāšanas metodes.
44. Elpošanas nepietiekamība.
45. Elpošanas rehabilitācija.
46. Enterālā un parenterālā ievade.
47. Epidēmiskais process.
48. Ergonomijas principi.
49. Etnisko īpatnību un reliģisko tradīciju ietekme uz veselības uzvedību.
50. Faktori, kas ietekmē elimināciju.
51. Faktori, kas ietekmē uztura un šķidruma līdzsvaru.
52. Farmakokinētika un farmakodinamika.
53. Fizioloģiskie termoregulācijas procesi.
54. Fiziskās, psiholoģiskās un emocionālās veselības uzturēšana.
55. Fundamentālas zinātniskās pamatkoncepcijas. Tehnoloģiskie produkti un procesi.
56. Funkcionāli gastrointestinālā trakta traucējumi.
57. Ģimenes lomu un nozīmi veselības aprūpes procesā.
58. Holistiskās aprūpes principi
59. Holistiskās aprūpes principi. Dažādu vecuma grupu pieaugušu pacientu izglītošanai piemērotas mācību metodes, motivācijas veidošana principi.
60. Hronisko slimību ietekme uz psihoemocionālo stāvokli.
61. Hronisko slimību komplikācijas.
62. Hronisku brūču veidošanās un attīstības principi.
63. Hronisku slimību ietekme uz dzīves kvalitāti.
64. Imobilizācijas principi.
65. Indivīda izglītošana un grupas izglītošana.
66. Infekcijas kontrole un profilakse.
67. Infekciju kontroles process.
68. Infekciju kontroles un profilakses pamatprincipi.
69. Integrācijas process.
70. Invazīvās/neinvazīvās procedūras bērna vecuma periodos.
71. Invazīvo procedūru riski pacientu drošības kontekstā.
72. Izglītošana un koučings.
73. Jaundzimušā fizioloģija, augšana un attīstība.
74. Klizmu veidi.
75. Klīniskās vadlīnijas un standarti.
76. Klīniskie auditi.
77. Kognitīvo funkciju traucējumi senioriem.
78. Komandas vadība.
79. Konfidencialitātes princips.
80. Kritiskā domāšana.
81. Kvalitātes sistēmas procesi un nozīme.
82. Ķermeņa masas indeksa noteikšana.
83. Laboratoriskās izmeklēšanas metodes, rezultātu interpretācija.
84. Lietošanas līmenis:
85. Lietošanas līmenis:
86. Līderība un vadība.
87. Malnutrīcijas riska novērtēšana.
88. Mācību metodes.
89. Mācīšanas un mācīšanās teorijas un metodes, mācīšanās stili, personību tipoloģijas.
90. Mācīšanās process un komunikācija.
91. Mācīšanās un mācīšanās teorijas un metodes, mācīšanās stili, personību tipoloģijas.
92. Māsas un pacienta klīniskā mijiedarbība.
93. Māszinību zinātnes teorijas un jēdzieni.
94. Medikamentozā aprūpe bērna vecumā.
95. Medikamentozās terapijas un aprūpes principi.
96. Medikamentu pareiza un droša lietošana un/vai ievadīšana dažādu vecuma grupu pieaugušiem pacientiem.
97. Medikamentu pareiza un droša lietošana un/vai ievadīšanas pamatprincipi bērnu vecumā.
98. Medikamentu un ārstniecības līdzekļu izrakstīšana, normatīvais regulējums.
99. Mentālā veselība.
100. Mentordarbība.
101. Metodes uztura un šķidruma līdzsvara novērtēšanai.
102. Mikrobioloģiskā drošība.
103. Mirstoša pacienta aprūpe – miršanas stadijas (psiholoģiskie un fizioloģiskie aspekti).
104. Mobilitātes terapijas pamatprincipi tehnika un elementi.
105. Motivācijas teorijas.
106. Motivācijas veidošanas stratēģijas.
107. Multikulturālā aprūpe.
108. Neatliekamā medicīniskā palīdzība akūtu sāpju gadījumā.
109. Neatliekamā medicīniskā palīdzība dažādu etiolģiju asiņošanas, politraumu gadījumā.
110. Neatliekamā medicīniskā palīdzība dažādu etioloģiju šoku gadījumā.
111. Neatliekamā medicīniskā palīdzība grūtniecības un dzemdību laikā.
112. Neatliekamā medicīniskā palīdzība pacientiem, kuri cietuši radiācijas iedarbības rezultātā.
113. Neatliekamā medicīniskā palīdzība un katastrofu medicīna.
114. Neatliekamā medicīniskā palīdzība veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
115. Neatliekamā medicīniskā palīdzībā lietojamie medikamenti.
116. Neatliekamie psihiatriski stāvokļi.
117. Novecošanas fizioloģiskās izmaiņas, neatkarīgi no slimībām, ārējās un iekšējās vides patoloģiskām ietekmēm.
118. Oksigenācijas efektivitātes nodrošināšanas un novērtēšanas metodes.
119. Pacienta autonomija un tiesības.
120. Pacienta drošības principi.
121. Pacienta iesaistīšana un pilnvarošana.
122. Pacienta ķermeņa higiēna.
123. Pacienta sagatavošana un paraugu savākšana laboratoro testu veikšanai.
124. Pacienta sagatavošana.
125. pacientiem ar hroniskām slimībām.
126. Pacientu aprūpes process dažādu psihisko traucējumu un slimību gadījumos.
127. Pacientu ar psihiskiem traucējumiem un slimībām novērošanas principi.
128. Pacientu drošības principi.
129. Pacientu izglītošanai piemērotas mācību metodes.
130. Pacientu un pakalpojumu sniedzēju partnerība veselības aprūpes jomā.
131. Pacientu/klientu apmierinātība.
132. Pakalpojuma kvalitāte.
133. Palīglīdzekļu izmantošanas principi.
134. Pamatoperācijas un matemātiskas un statistikas pamatuzdevumu prezentācijas.
135. Pasīvās mobilizācijas veidi un tehnika.
136. Pārmaiņu vadība.
137. Pedagoģijas principi ģimenes vai likumisko pārstāvju izglītošanā par psihisku traucējumu un psihiatrisku slimību vadīšanu.
138. Personas datu aizsardzība.
139. Pēctranfūzijas novērošana.
140. Pētniecība, metodoloģija un terminoloģija.
141. Pieaugušo mācīšanās teorijas.
142. Piemērotās mācīšanas metodes.
143. Prezentāciju un vizualizāciju veidošana.
144. Profesijas identitāte.
145. Profesionālās vadlīnijas un rekomendācijas.
146. Projektu vadība.
147. Psiholoģiska krīze, krīzes gaita, krīzes intervence, vardarbības riska faktori.
148. Psihosociālie aspekti/psihosociālā higiēna.
149. Publiskās uzstāšanās māksla.
150. Resursu izmantošana
151. Risku vadība.
152. Rīcība katastrofu situācijās.
153. Sabiedrības veselība un tās veicināšana.
154. Sabiedrības veselības veicināšana un slimību profilakse.
155. Sadarbības prasmes.
156. Saskarsmes īpatnības darbā ar psihiatriskiem pacientiem un viņu ģimenēm vai likumiskajiem pārstāvjiem.
157. Saskarsmes principi senioru aprūpē.
158. Sāpju psihofizioloģija, sāpju novērtēšana, sāpju menedžments, farmakoloģiskās un nefarmakoloģiskās atsāpināšanas metodes.
159. Seniora izglītošana izmantojot piemērotas mācību metodes.
160. Sievietes aprūpe pēcdzemdību periodā, aprūpes procesu, aprūpes diagnozes un klasifikācija, Vakcinācijas kalendārs.
161. Sirds ritma traucējumi/aritmijas.
162. Skrīnings.
163. Slima bērna aprūpe.
164. Slimību attīstības un novērtēšanas mehānismi.
165. Slimību profilakse.
166. Standartizācijas process.
167. Starpdisciplināra sadarbība.
168. Starpnozaru sadarbība.
169. Starppersonu saskarsme.
170. Starpprofesionāļu komandas darbs.
171. Stomu veidi.
172. Subjektīvie un objektīvie dati auskultācija, palpācija, perkusija un inspekcija.
173. Šoku veidi un komas.
174. Šuvju uzlikšanas un noņemšanas tehnika.
175. Terapeitiskā komunikācija.
176. Terminoloģija. Drošas medikamentu administrēšanas principi.
177. Tiesiski ētiskie aspekti senioru aprūpē.
178. Toksisko vielu eliminācijas metodes.
179. Transfūzijas reakcijas un rīcība.
180. Traumu profilakse.
181. un procedūru sagatavošanai.
182. Uz pacientu orientētās aprūpes principi pacientiem ar hroniskām slimībām.
183. Uz pacientu orientētās aprūpes principi.
184. Uz pierādījumiem balstīta aprūpe.
185. Uztura un šķidruma nepieciešamība visos vecumposmos.
186. Uztura un šķidruma uzņemšanas metodes.
187. Uzvedības ietekme uz veselību.
188. Vakcinācija.
189. Vardarbības atpazīšana.
190. Vesela un slima bērna uzturs.
191. Vesela un slima pieauguša cilvēka uzturs.
192. Veselība un slimība.
193. Veselības aprūpe mājās.
194. Veselības aprūpes nozares un profesijas reglamentējošie normatīvie akti.
195. Veselības aprūpes organizācija.
196. Veselības aprūpes sistēma.
197. Veselības jēdziens.
198. Veselības uzvedība.
199. Veselības veicināšana reproduktīvajā vecumā.
200. Veselīga dzīvesveida principi dažādos bērna vecumposmos.
201. Veselīgu uzvedību veicinoša vide.
202. Vesels bērns.
203. Vitālo funkciju rādītāji.
204. Vitālo funkciju rādītāji.
205. Zaudējums, sēru fāzes.
206. Zināšanu apguves resursu veidi.
207. Zinātnes un tehnoloģijas ietekme uz pasauli. Zinātnisko teoriju priekšrocības un ierobežojumi.
208. Zīdīšanas fizioloģija.
Vispārējās zināšanas:
Izpratnes līmenī:
1. Cilvēku, vides un īpašuma drošība.
2. Civilās aizsardzības noteikumi.
3. Demokrātijas principi.
4. Eiropas sabiedrības multikulturālisma principi.
5. Elektrodrošības normatīvie akti.
6. Nacionālo kultūru identitātes mijiedarbošanās ar Eiropas identitāti.
7. Pārmaiņu process.
8. Sabiedrības ilgtspējīgas attīstības veicināšanas principi.
9. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
10. Sociālā daudzveidība un vienlīdzības princips.
11. Tehnoloģijas un zinātniskie sasniegumi veselības aprūpē.
12. Ugunsdrošības normatīvie akti.
13. Ugunsdzēsības līdzekļu veidi.
14. Vides aizsardzības normatīvie akti.
Lietošanas līmenī:
1. Alternatīvu izstrāde, risku analīze, lēmumu pieņemšana un rezultātu izvērtēšana.
2. Cilvēktiesības.
3. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
4. Darba tiesisko attiecību normas.
5. Darba vides organizācijas process un vadīšana.
6. Darbs komandā.
7. Darbu secību plānošana.
8. Datora programmas (teksta apstrāde, elektroniskās tabulas, datubāzes, informācijas uzglabāšana, vadība un e-veselība u.c.).
9. Deontoloģijas principi.
10. Drošas darba vides nosacījumi.
11. Ētikas pamatprincipi.
12. Funkcionālā gramatika.
13. Iekšējās kārtības noteikumi.
14. Interneta iespējas un potenciālie riski, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus (e-pastu, tīkla rīkus), informācijas pārraidei un sadarbībai tīklā).
15. Interneta izmantošanas juridiskie un ētiskie principi.
16. Kritiskā domāšana, tās nozīme pacientu aprūpē.
17. Laika plānošanas paņēmieni.
18. Lietišķā komunikācija.
19. Literārā un neliterārā teksta specifika.
20. Pašorganizācija darba procesā.
21. Pārmaiņu process veselības aprūpē.
22. Personīgā izaugsme un attīstība.
23. Pētījuma problēma, aktualitāte.
24. Pētniecības nozīme veselības aprūpē, pētniecības principi, ētiskie aspekti, regulējošie normatīvie akti, pētījuma dizaina veidi, pētnieciskā darba cikls.
25. Pētniecības pamatprincipi.
26. Pierādījumos balstītas aprūpes koncepcija, nozīme, iespējas, zinātnisko publikāciju veidi.
27. Preventīvie pasākumi.
28. Problēmu atklāšana un definēšana.
29. Profesionālā distresa un izdegšanas jēdziens, profilakses un pārvarēšanas metodes, pašpalīdzības koncepts, supervīzija.
30. Profesionālā ētika un bioētika.
31. Profesionālā terminoloģija.
32. Profesionālās darbības normatīvais regulējums.
33. Profesionālās informācijas avotu atlase un apstrāde.
34. Profesionālās izaugsmes un tālākizglītības plāna izstrāde un īstenošana. Pašizglītošanās.
35. Profesionālās pieredzes analīze un karjeras plānošana, stipro un vājo pušu apzināšanās, mācību vajadzības, to noteikšana.
36. Profesionālās pilnveides novērtēšana.
37. Projektu vadības pamatprincipi.
38. Rakstu valodas kultūra.
39. Rīcība katastrofu gadījumā.
40. Situācijas izpēte, informācijas apkopošana, datu analīze un izvērtēšana.
41. Svešvalodas lietojums mutvārdu un rakstu formā.
42. Valodas funkcijas.
43. Valodas stili un intonāciju iezīmes.
44. Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
45. Vārdu krājums valsts valodā.
46. Verbālās mijiedarbības veidi.
47. Veselība un veselības veicināšana, indivīda paradumi un uzvedības modeļi, dzīvesveids.
48. Veselības aprūpes sistēma.
Profesionālās prasmes un attieksmes:
1. Īstenot uz pierādījumiem balstītu aprūpi.
2. Lietot pētniecības metodoloģiju un terminoloģiju.
3. Pielietot māszinību un citu ar veselības aprūpes jomu saistīto zinātņu teorijas un jēdzienus.
4. Ievērot konfidencialitātes principu.
5. Ievērot personas datu aizsardzību.
6. Ievērot pacienta tiesības.
7. Noteikt un izvērtēt pacienta vitālo funkciju rādītājus.
8. Noteikt un izvērtēt pacienta antropometriskos datus.
9. Lietot auskultācijas, palpācijas, perkusijas un inspekcijas metodi aprūpē.
10. Veikt subjektīvo un objektīvo pacienta datu ievākšanu un izvērtēšanu.
11. Ievērot starpkultūru komunikāciju multikulturālā vidē.
12. Novērtēt, noteikt aprūpes diagnozes, plānot un īstenot pacienta aprūpes procesu un tā nepārtrauktību.
13. Autonomi pieņemt klīniskos lēmumus aprūpē.
14. Izmantot kritiskās domāšanas pieeju pacienta aprūpē.
15. Izprast un ievērto pacienta drošības pamatprincipus.
16. Izprast cilvēkfaktora ietekmi pacienta drošībā.
17. Izprast veselības aprūpes sistēmas ietekmi uz pacienta aprūpi.
18. Darboties komandā, mācīties no kļūdām, lai novērstu kaitējumu pacientam.
19. Izprast klīniskos riskus un veikt darbības to novēršanā un mazināšanā.
20. Izprast kvalitātes uzlabošanas metožu pielietošanu aprūpē drošības kontekstā.
21. Iesaistīt pacientu un viņa ģimeni vai likumiskos pārstāvjus drošas pacientu aprūpes nodrošināšanā.
22. Izprast infekciju kontroles un profilakses pasākumus drošai pacienta aprūpei.
23. Izprast invazīvās procedūras riskus pacienta drošības kontekstā.
24. Izprast medikamentu administrēšanas riskus pacienta drošības kontekstā.
25. Līdzdarboties profesionālo vadlīniju, rekomendāciju attīstīšanā un ieviešanā.
26. Līdzdarboties kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas procesos.
27. Piedalīties profesionālos auditos.
28. Piedalīties pacientu apmierinātības izvērtēšanas procesā.
29. Piedalīties kvalitātes sistēmas izstrādāšanā, īstenošanā un pilnveidošanā.
30. Piedalīties inovatīvu procesu īstenošanā.
31. Sadarboties kvalitātes sistēmas ietvaros.
32. Attīstīt māsu praksi.
33. Sniegt uz pacientu centrētu aprūpi visu vecumu pacientu grupām.
34. Lietot terapeitiskās komunikācijas principus praksē.
35. Izprast pacientu kā indivīdu/personību.
36. Veicināt pacienta neatkarību, palīdzot noteikt aprūpes mērķus.
37. Veidot ģimenei vai likumiskajiem pārstāvjiem izpratni par pacienta saslimšanu.
38. Veidot savstarpēju uzticēšanos.
39. Patstāvīgi veikt vitālo funkciju monitorēšanu un novērtēšanu.
40. Nodrošināt vitālās funkcijas visa vecuma pacientiem.
41. Pielietot pieaugušo un bērnu pamata un paplašinātos atdzīvināšanas algoritmu.
42. Pielietot neatliekamās medicīniskās palīdzības algoritmus visu vecumu pacientu grupām.
43. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību specifiskās situācijās.
44. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību katastrofu situāciju gadījumos.
45. Novērtēt akūta, kritiski slima bērna veselības stāvokli, izmantojot iegūtos anamnēzes datus, novērtēt fizioloģisko nestabilitāti un potenciāli dzīvībai bīstamos stāvokļus.
46. Novērtēt un veicināt bērna fizisko, psihomotoro, kognitīvo un sociālo attīstību dažādos vecuma periodos un atpazīt patoloģiskas izmaiņas.
47. Noteikt aprūpes diagnozes un plānot aprūpi pediatriskiem pacientiem.
48. Atpazīt bērna vecumam raksturīgākās saslimšanu sistēmas, klīniskos simptomus, pārzināt diagnostisku, ārstēšanas metožu principus.
49. Nodrošināt un veikt uz pierādījumiem balstītu aprūpi.
50. Veikt bērniem dažādos vecuma periodos invazīvās/neinvazīvās procedūras saskaņā ar labas prakses vadlīnijām vai uz pierādījumiem balstīta prakse.
51. Izskaidrot bērnam un ģimenei vai likumiskajiem pārstāvjiem par medikamentozās terapijas mērķus, prognozēt ar zāļu vielu lietošanu saistītās iespējamās blakusparādības, izvērtēt zāļu vielu efektus un devas.
52. Veicināt veselīga uztura pamatprincipus un identificēt ēdināšanas problēmas dažādos bērna vecuma periodos.
53. Sniegt efektīvi informāciju bērnam ar veselības problēmām un viņa ģimenei vai likumiskajiem pārstāvjiem, izmantojot piemērotas metodes atbilstoši bērna vecumam.
54. Veikt bērna un viņa ģimenes vai likumisko pārstāvju izglītošanu par veselīgu dzīvesveidu un veselības veicināšanu, traumu un slimību risku novēršanu.
55. Izvērtēt pediatrisko pacientu aprūpes rezultātus.
56. Veikt atsevišķas antenatālās aprūpes epizodes, atpazīt antenatālos riskus.
57. Veikt sievietes aprūpi pēcdzemdību periodā, atpazīt pēcdzemdību komplikāciju riskus.
58. Veikt jaundzimušā aprūpi, atpazīt veselības riskus un komplikācijas.
59. Sniegt psihoemocionālo atbalstu sievietei pēc grūtniecības pārtraukšanas un grūtniecības pārtraukšanās, veicināt līdzcilvēku (atbalsta personu, ģimenes, likumisko pārstāvju) iesaistīšanu.
60. Veikt ģimenes vai likumisko pārstāvju/indivīda izglītošanu mātes un bērna veselības/reproduktīvās veselības kontekstā.
61. Izprast mātes un bērna veselības aprūpes politikas pamatprincipus.
62. Novērtēt raksturīgākos hronisku slimību simptomus, pārzināt nepieciešamās diagnostiskās metodes un diagnostiskos kritērijus, kā arī pārzināt ārstēšanas principus.
63. Noteikt aprūpes diagnozes un plānot aprūpi hroniskiem pacientiem.
64. Nodrošināt un veikt uz pierādījumiem balstītu hronisko pacientu aprūpi.
65. Izprast komplementārās un alternatīvās medicīnas un radošās terapijas metodes hronisku slimību ārstēšanā un pacientu aprūpē.
66. Veicināt nepieciešamo starpdisciplināro sadarbību pacientu aprūpē ar hroniskām slimībām.
67. Palīdzēt pacientam apgūt pašaprūpei nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas, piemērojot mācību metodes un mācību materiālus pacientu izglītošanā.
68. Izvērtēt hroniski aprūpējamo pacientu aprūpes rezultātus.
69. Sniegt emocionālo atbalstu pacientiem ar hroniskām slimībām.
70. Nodrošināt aprūpes darbību nepārtrauktību un ilgtspējību pacientiem ar hroniskām slimībām.
71. Novērtēt akūti un kritiski slima pacienta veselības stāvokli, noteikt aprūpes diagnozes un plānot aprūpi pacientiem vispārējā medicīnā un ķirurģijā.
72. Izprast akūtu slimību simptomus, dažāda vecuma grupu pieaugušiem pacientiem vispārējā medicīnā un ķirurģijā.
73. Nodrošināt aprūpes procesu pieaugušiem pacientiem ar dažādām saslimšanām.
74. Veicināt pacienta un viņa ģimenes vai likumisko pārstāvju līdzestību aprūpes procesā.
75. Izskaidrot uztura un šķidruma uzņemšanas pamatprincipus dažāda vecuma grupu pieaugušiem pacientiem ar dažādām saslimšanām.
76. Izprast rehabilitācijas pamatprincipus veselības atjaunošanā, uzturēšanā un saglabāšanā.
77. Izvērtēt pacientu aprūpes rezultātus.
78. Izprast un atpazīt psihisko traucējumu un slimību etioloģiju, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas principus.
79. Novērtēt pacientus ar dažādiem psihiskiem stāvokļiem un psihiatriskām slimībām.
80. Noteikt aprūpes diagnozes un plānot aprūpes procesu pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un attīstības traucējumiem.
81. Nodrošināt pacientu aprūpi dažādu psihisko traucējumu un slimību gadījumos.
82. Izprot diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras psihiatrijā.
83. Nodrošināt un lietot novērošanas principus pacientiem ar psihiskiem traucējumiem un slimībām.
84. Veikt aprūpi pacientiem ar atkarībām.
85. Pielietot pedagoģijas principus pacientu un viņu ģimenes vai likumisko pārstāvju izglītošanā par psihisku traucējumu un slimību vadīšanu.
86. Lietot atbilstošu saskarsmes modeli darbā ar psihiatriskiem un narkoloģiskiem pacientiem.
87. Veicināt mentālo veselību.
88. Izvērtēt aprūpes rezultātus pacientiem ar psihiskiem traucējumiem un psihiatriskām saslimšanām.
89. Atpazīt pazīmes, kas liecina par personu ar invaliditāti.
90. Atbalstīt cilvēka pašnoteikšanos pielāgošanos un integrēšanos sociālajā un fiziskajā vidē.
91. Lietot modernās tehnoloģijas saziņai ar personām ar invaliditāti.
92. Izprast problēmas un vajadzības personām ar invaliditāti, un uzlabot viņu dzīves kvalitāti un veiksmīgu integrāciju sabiedrībā.
93. Veikt funkcionālo novērtēšanu, sniegt nepieciešamo palīdzību funkciju nodrošināšanā.
94. Veikt psihosociālo novērtēšanu, sniegt nepieciešamo palīdzību funkciju nodrošināšanā.
95. Izprast ar vecumu saistītās fizioloģiskās izmaiņas.
96. Noteikt aprūpes diagnozes un plānot geriatrisko aprūpi.
97. Veikt medikamentozo aprūpi.
98. Izprast senioru saskarsmes īpatnības.
99. Ievērot profilakses pasākumus.
100. Izvērtēt geriatriskās aprūpes rezultātus.
101. Identificēt veselības, psihosociālos un ekonomiskos riskus indivīda individuālājā vidē un ģimenē, tai skaitā likumiskiem pārstāvjiem.
102. Novērtēt indivīda veselības un fiziskās un psihosociālās problēmas.
103. Interpretēt anamnēzes un fiziskās apskates rezultātus, identificēt problēmas, noteikt aprūpes diagnozes un plānot aprūpes darbības.
104. Lietot efektīvu terapeitisko komunikāciju.
105. Plānot un īstenot veselības veicināšanu un slimību profilaksi.
106. Lietot mācīšanas un koučinga metodes indivīda izglītošanā.
107. Pārzināt skrīninga izmeklēšanas metodes.
108. Pārzināt un administrēt vakcinācijas procesu.
109. Īstenot ilgtermiņa sadarbību ar indivīdu un viņa ģimeni vai likumiskajiem pārstāvjiem.
110. Plānot un konsultēt indivīdu par dzīves kvalitāti vadoties pēc viņa vajadzībām.
111. Veikt veselības aprūpi mājās.
112. Piedalīties sabiedrības veselības veicināšanā un veselības stiprināšanā.
113. Veikt paliatīvi aprūpējamo visu vecumu posmu pacientu aprūpes vajadzību un vispārējā stāvokļa monitorēšanu un izvērtēšanu.
114. Noteikt aprūpes diagnozes paliatīvi aprūpējamajiem visu vecumu posmu pacientiem.
115. Nodrošināt un veikt uz pierādījumiem balstītu aprūpi paliatīvi aprūpējamajiem visu vecumu posmu pacientiem.
116. Nodrošināt efektīvu sāpju menedžmentu paliatīvi aprūpējamajiem visu vecumu posmu pacientiem.
117. Novērtēt paliatīvi aprūpējamo visu vecumu posmu pacientu aprūpes rezultātus.
118. Sniegt emocionālo atbalstu pacientiem un viņu ģimenēm vai likumiskiem pārstāvjiem.
119. Veikt visu vecumu posmu mirstošo pacientu aprūpes vajadzību un vispārējā stāvokļa monitorēšanu un izvērtēšanu.
120. Noteikt aprūpes diagnozes visu vecumu posmu mirstošiem pacientiem.
121. Nodrošināt aprūpi mirstošiem visu vecumu posmu pacientiem.
122. Novērtēt mirstošo visu vecumu pacientu aprūpes rezultātus.
123. Veikt pacientu pēcnāves aprūpi un sniegt emocionālo atbalstu viņu ģimenēm vai likumiskajiem pārstāvjiem.
124. Nodrošināt izolācijas pasākumus dažādu infekciju gadījumā.
125. Nodrošināt ar veselības aprūpi saistītu infekciju novēršanu, kā arī šo infekciju gadījumos nodrošināt izolācijas pasākumus.
126. Sagatavot medicīnas ierīces un materiālus sterilizācijai.
127. Nodrošināt medicīnas ierīču un materiālu uzglabāšanu.
128. Nodrošināt infekcijas kontroles pasākumus atbilstoši normatīvajam regulējumam.
129. Ievērot veselības aprūpes atkritumu savākšanas, šķirošanas un transportēšanas noteikumus.
130. Izvērtēt savu darbību efektivitāti un atbilstību aktuālajiem reglamentējošiem dokumentiem, lai plānotu savu zināšanu pilnveides procesu.
131. Izvērtēt un izvēlēties atbilstošus zināšanu apguves resursus.
132. Sadarboties ar vadošajām institūcijām izglītošanās resursu plānošanā.
133. Pilnveidot zināšanas par savas fiziskās, psiholoģiskās un emocionālās veselības uzturēšanu un spēt tās pielietot.
134. Nodrošināt atbilstību normatīvā regulējuma prasībām.
135. Pārzināt lēmumu pieņemšanas procesa posmus un spēt tos pielietot.
136. Pārzināt problēmu risināšanas procesu un to pielietot.
137. Balstīties uz jaunākajiem pierādījumiem māszinībās un citās saistošās zinātnes jomās, realizējot izglītošanas procesu.
138. Pārzināt veidus un resursus, kā iegūt jaunāko informāciju, lai realizētu kompetentu un ētisku izglītošanu.
139. Izmantot kritisko domāšanu informācijas iegūšanas un interpretācijas procesā, lai noskaidrotu indivīda mācīšanās vajadzības, izveidotu, realizētu un izvērtētu izglītošanas plānu.
140. Noteikt prioritātes plānojot un realizējot mācību procesu.
141. Izvērtēt mācību rezultātus, izmantojot zinātniski pamatotus kritērijus.
142. Veidot profesionālu mācību vidi.
143. Veikt mācību procesa dokumentēšanu.
144. Atbalstīt savstarpējo mācīšanās un zināšanu apmaiņu.
145. Plānot un realizēt mācību procesu māsām mūžizglītības kontekstā.
146. Veicināt normatīvo dokumentu satura evolūciju atbilstoši mainīgajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem.
147. Veicināt veselīga uzvedības modeli profesionālajā vidē.
148. Izmantot biomedicīnisko modeli pacientu izglītošanā akūtās situācijās.
149. Pārzināt un spēt izskaidrot klīniskās procedūras pacientam un ģimenei vai likumiskajiem pārstāvjiem.
150. Izmantot atgriezenisko saiti, lai pārliecinātos par izpratnes līmeni nodrošinot aprūpes un ārstēšanas kvalitāti.
151. Atpazīt dažādus kognitīvos un mācīšanās ierobežojumus, izvēlēties pacientu izglītošanai piemērotus mācību līdzekļus.
152. Izmantot biopsihosociālo modeli pacientu izglītošanā hronisku slimību gadījumā.
153. Sniegt nepieciešamo informāciju un atbalstu informētu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz aprūpes un ārstēšanas stratēģijām.
154. Respektēt pacienta izvēli un pieņemtos lēmumus attiecībā uz veselības uzvedību.
155. Iesaistīt indivīdu mācību procesā, izmantojot piemērotas mācību metodes, tehnoloģijas un atbilstošas mācīšanās teorijas.
156. Noteikt īstermiņa un ilgtermiņa mērķus pacienta veselības uzlabošanā, balstoties uz indivīda spējām, vērtībām un resursiem.
157. Izvirzīt mērķus, kuri ir izmērāmi un reālistiski, definēt to sasniegšanas mērīšanas kritērijus.
158. Pārzināt multikulturālo īpatnību ietekmi uz pacientu lēmumiem.
159. Pārzināt sabiedrības veselības tendences.
160. Sadarboties ar kompetentāminstitūcijām veselīgu uzvedību veicinošas vides attīstībai.
161. Piedalīties komunikācijā masu saziņas līdzekļos par sabiedrībai aktuālām veselības tēmām.
162. Iesaistīties veselīgu uzvedību veicinošos pasākumos dažādu vecuma grupu indivīdiem.
163. Izcelt profesionālās vērtības.
164. Apzināties un prast prezentēt profesijas nozīmīgumu un unikalitāti.
165. Vadīt, uzņemties līdera lomu un deleģēt uzdevumus.
166. Iegūt, novērtēt un analizēt informāciju par pacienta veselību un tās ietekmējošajiem faktoriem.
167. Plānot resursu nodrošināšanu veselības aprūpes veikšanai.
168. Izprast organizācijas mērķus,filozofiju, kultūru un funkcionēšanu.
169. Veidot sadarbību ar visiem veselības aprūpē iesaistītajiem.
170. Sniegt informāciju veselības aprūpē iesaistītajiem sadarbības partneriem par pacienta aprūpi un vajadzībām.
171. Izmantot veselības aprūpes pārmaiņu realizēšanai zinātniski pamatotu informāciju.
172. Motivēt un iesaistīt darbiniekus veselības aprūpes pārmaiņu procesā.
173. Veidot pozitīvu attieksmi veselības aprūpes pārmaiņu procesa gaitā.
174. Veikt darbības pacienta higiēnas un komforta nodrošināšanai.
175. Veikt klīniskās procedūras pacienta higiēnas nodrošināšanai.
176. Veikt pacienta pozicionēšanu un pārvietošanu.
177. Pielietot fiksējošos mehānismus.
178. Ievadīt medikamentus enterāli.
179. Ievadīt medikamentus parenterāli.
180. Lietot zāļu devu kalkulācijas metodes.
181. Administrēt perorālos medikamentus.
182. Sagatavot medikamentus ievadīšanai.
183. Ievadīt medikamentus caur pacienta ādu un gļotādu.
184. Ievadīt medikamentus caur zondi.
185. Ievadīt insulīnu un antikoagulantus.
186. Veikt intrakutānas, subkutānas, intramuskulāras injekcijas.
187. Veikt intravenozās injekcijas.
188. Ievadīt perifēro intravenozo katetru.
189. Administrēt intravenozās infūzijas (uzturēšanu, pārtraukšanu).
190. Ievadīt medikamentus intravenozi caur infūzijas sūkņiem (infuzomats, perfuzors), ievadīt dozētus medikamentus.
191. Ievadīt medikamentus caur epidurālo katetru.
192. Ievadīt medikamentus caur centrālo venozo katetru.
193. Ievadīt medikamentus intraosāli.
194. Nodrošināt inhalācijas, medikamentu ievadīšanu elpceļos, izmantojot nebulaizeru.
195. Izprast drošu asins komponentu administrēšanu.
196. Izrakstīt medikamentus un ārstniecības līdzekļus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
197. Veikt primāro un sekundāro brūču aprūpi.
198. Veikt primāro šuvju uzlikšanu.
199. Veikt hronisko brūču aprūpi.
200. Lietot atbilstošos ārstniecības līdzekļus.
201. Izvērtēt oksigenizāciju un nodrošināt skābekļa terapiju.
202. Veikt elpceļu atsūkšanu/sanāciju.
203. Veikt traheostomas aprūpi.
204. Nodrošināt posturālo drenāžu.
205. Veikt elpošanas tilpuma mērīšanu ar spirometru un pīķa plūsmas mērīšanu.
206. Nodrošināt uztura uzņemšanu pacientam.
207. Ievadīt nazogastrālo zondi.
208. Veikt pacienta parenterālo barošanu.
209. Izvērtēt uzņemtā un izvadītā šķidruma bilanci.
210. Veikt klīniskās procedūras uroģenitālā eliminācijas procedūru nodrošināšanai.
211. Veikt klīniskās procedūras gastrointestinālāseliminācijas procedūru nodrošināšanai.
212. Sagatavot pacientu dažādu veidu diagnostiskajām procedūrām un piedalīties tās veikšanā.
213. Sagatavot pacientu dažādu veidu ārstnieciskajām procedūrām un piedalīties tās veikšanā.
214. Sagatavot pacientu dažādu veidu ķirurģiskām diagnostiskām un ārstnieciskām operācijām.
215. Lietot ekstenzijas, bandāžas.
216. Lietot drošas pacienta pārvietošanas metodes.
217. Lietot ģipša pārsējus.
218. Izmantot atbalsta palīgierīces.
219. Veikt pacienta aktīvo mobilizēšanu.
220. Veikt pacienta pasīvo mobilizēšanu.
Vispārējās prasmes un attieksmes:
1. Sazināties mutiski un rakstiski dažādās situācijās, Ievērot latviešu literārās valodas normas lietišķajā un darījumu stilā.
2. Pārvaldīt un piemērot savu saziņu situācijas prasībām.
3. Lietot profesionālo terminoloģiju latviešu valodā.
4. Meklēt un apstrādāt informāciju.
5. Pārliecinoši un atbilstīgi kontekstam formulēt un izteikt savus mutiskos un rakstiskos argumentus.
6. Sazināties svešvalodā.
7. Ievērot literārās valodas normas.
8. Lietot profesionālo terminoloģiju.
9. Vadīt aprūpes komandas darbu.
10. Ievērot ētikas un organizācijas iekšējos darba kārtības noteikumus.
11. Veidot pozitīvu komunikāciju aprūpē iesaistītam personālam.
12. Uzturēt savu darba vietu atbilstoši darba aizsardzības prasībām.
13. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības darba pienākumu veikšanā.
14. Izvērtēt vides faktoru ietekmi uz savu un pacienta veselību.
15. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumiem.
16. Piemērot normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības.
17. Ievērot darba devēja un darbinieka pienākumus un tiesības.
18. Ievērot iekšējās kārtības noteikumus.
19. Lietot informācijas tehnoloģijas e-veselības sistēmu māsu praksē.
20. Lietot datoru.
21. Piekļūt interneta pakalpojumiem lietot tos.
22. Meklēt un apkopot informāciju.
23. Apstrādāt un kritiski izvērtēt informāciju.
24. Izmantot rīkus, lai veidotu, saprastu un nodotu sarežģītu informāciju.
25. Komunicēt sadarbības tīklos, izmantojot internetu.
26. Ievērot ētikas pamatprincipus, t.sk.deontoloģijas principus.
27. Ievērot profesionālo ētiku un bioētiku.
28. Darboties atbilstoši profesionālās ētikas normām un normatīvajam regulējumam.
29. Efektīvi iesaistīties sabiedrības pārvaldē kopā ar citiem.
30. Efektīvi komunicēt dažādās vidēs.
31. Pārvaldīt stresu.
32. Pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas un tās draudu gadījumā.
33. Sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu.
34. Izvērtēt savas profesionālās izaugsmes vajadzības un turpināt attīstību.
35. Pielietot profesionālā distresa profilakses un pārvarēšanas metodes.
36. Noteikt savas profesionālās izaugsmes vajadzības un mērķus.
37. Izstrādāt un īstenot savas profesionālās izaugsmes un tālākizglītības plānu.
38. Novērtēt savu profesionālo pilnveidi, novērtēt tās ietekmi uz praksi.
39. Izprast kritiskās domāšanas nozīmi pacientu aprūpē.
40. Identificēt un definēt problēmu.
41. Izpētīt situāciju, apkopot informāciju un izvērtēt datus.
42. Izvirzīt, analizēt un novērtēt alternatīvus risinājumus, izdarīt secinājumus un pieņemt lēmumus.
43. Uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un rīcību.
44. Izmantot uz pierādījumiem balstītu profesionālo informāciju.
45. Izvērtēt jaunākos uz pierādījumiem balstītos pētījumus un, atbilstoši klīniskajai situācijai, integrēt tos aprūpes darbā.
46. Sekot jaunāko medicīniskotehnoloģiju un zinātnisko sasniegumu attīstībai.
47. Integrēt inovācijas māsu praksē.
48. Identificēt pētnieciskās problēmas, pamatot to aktualitāti.
49. Iesaistīties un līdzdarboties pētījumos.
50. Integrēt pētījumu rezultātus māsu praksē.
51. Iesaistīties un līdzdarboties projektos saistībā ar veselības aprūpi un sociālo labklājības jomu, to izstrādes un norises pamatprincipus.
Profesionālās kompetences:
1. Spēja īstenot pierādījumos balstītu aprūpi, izmantojot pētniecības metodoloģiju un terminoloģiju.
2. Spēja ievērot un nodrošināt konfidencialitāti un personas datu aizsardzību, autonomiju un tiesības profesionālajā darbībā.
3. Spēja veikt pacienta stāvokļa novērtēšanu.
4. Spēja patstāvīgi (autonomi) nodrošināt pacienta aprūpes procesa nepārtrauktību multikulturālā vidē.
5. Spēja nodrošināt māsas prakses kvalitāti un attīstību.
6. Spēja realizēt uz indivīdu centrētu aprūpi, lietojot terapeitisko komunikāciju.
7. Spēja atbalstīt pacienta integrēšanos sabiedrībā.
8. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību dzīvībai kritiskās un katastrofu situācijās indivīdiem visos vecuma posmos.
9. Spēja nodrošināt pierādījumos balstītu pediatrisko aprūpi.
10. Spēja nodrošināt mātes, bērna aprūpi un ģimenes vai likumisko pārstāvju izglītošanu reproduktīvās veselības kontekstā.
11. Spēja nodrošināt ilgtermiņa aprūpi pacientiem ar hroniskām slimībām visos vecuma posmos.
12. Spēja nodrošināt pacientu aprūpi vispārējā medicīnā un ķirurģijā visos vecuma posmos.
13. Spēja nodrošināt aprūpi pacientiem ar psihiatriskām saslimšanām visos vecuma posmos.
14. Spēja nodrošināt aprūpi personām ar invaliditāti.
15. Spēja nodrošināt geriatrisko aprūpi.
16. Spēja veikt primāro veselības aprūpi un aprūpi mājās visu vecumu posmu personām.
17. Spēja nodrošināt paliatīvo aprūpi.
18. Spēja nodrošināt aprūpi mirstošam pacientam.
19. Spēja ievērot infekciju kontroles principus.
20. Spēja veikt nepārtrauktu savu zināšanu un prasmju izvērtēšanu, uzturēšanu un pilnveidošanu.
21. Spēja izglītot citus veselības un sociālās aprūpes komandas dalībniekus.
22. Spēja veikt māsu izglītošanu.
23. Spēja izglītot pacientus un viņu ģimeni vai likumiskos pārstāvjus akūtu slimību gadījumā.
24. Spēja izglītot pacientu un viņu ģimeni vai likumiskos pārstāvjus hronisku slimību gadījumā.
25. Spēja izglītot sabiebrību.
26. Spēja veidot un uzturēt pozitīvu profesijas tēlu.
27. Spēja vadīt veselības aprūpes darba nodrošināšanai nepieciešamos resursus.
28. Spēja darboties starpnozaru komandā.
29. Spēja iesaistīties veselības aprūpes ārmaiņu procesā.
30. Spēja nodrošināt pacientam labāko iespējamo komforta līmeni un drošu vidi.
31. Spēja administrēt medikamentozos un ārstniecības līdzekļus.
32. Spēja veikt brūču aprūpi.
33. Spēja izvērtēt un nodrošināt pacienta oksigenāciju.
34. Spēja nodrošināt šķidruma un uztura uzņemšanu pacientam.
35. Spēja nodrošināt klīniskās procedūras eliminācijas procesiem.
36. Spēja sagatavot un līdzdarboties pacientu diagnostiskajām un ārstnieciskajām procedūrām un piedalīties to veikšanā.
37. Spēja veikt pacientam dažādu veidu imobilizāciju.
38. Spēja nodrošināt pacienta mobilizāciju.
Vispārējās kompetences:
1. Spēja korekti komunicēt ar kolēģiem,lietojot profesionālo terminoloģiju, un sazināties ar pacientiem un viņu ģimeni vai likumiskajiem pārstāvjiem gan mutiski, gan rakstiski, nodrošinot korektas un literārās valodas normām atbilstošas informācijas sniegšanu valsts valodā.
2. Spēja loģiski argumentēt, diskutēt, prezentēt savu nostāju, paust viedokli un iegūt nepieciešamo informāciju.
3. Spēja sazināties svešvalodā un korekti lietot profesionālo terminoloģiju.
4. Spēja veidot pozitīvu darba vidi, kas vērsta uz sasniegumiem un izaugsmi.
5. Spēja plānot un organizēt darbu, lai veiktu konkrētus uzdevumus savā profesijā.
6. Spēja precīzi ievērot darba aizsardzības un personīgās aizsardzības prasības, rūpējoties par savu un pacientu drošību.
7. Spēja ievērot civilās aizsardzības un vides aizsardzības prasības.
8. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot prasības darba tiesisko attiecību jomā.
9. Spēja pārliecinoši un kritiski (droši) izmantot informācijas tehnoloģijas.
10. Spēja realizēt aprūpes procesu ievērojot ētikas, bioētikas un cilvēktiesību un deontoloģijas pamatprincipus profesionālajā darbībā.
11. Spēja demonstrēt personīgās, starppersonu un starpkultūru prasmes, kas nodrošina indivīda aktīvu un efektīvu dalību darbā un sabiedriskajā dzīvē.
12. Spēja līdzdarboties ārkārtas situācijās, reaģējot uz esošajiem un iespējamajiem draudiem.
13. Spēja veikt nepārtrauktu profesionālo pilnveidi.
14. Spēja izmantot kritisko domāšanu lēmumu pieņemšanā.
15. Spēja izmantot pierādījumos balstītus sasniegumus māsas praksē.
16. Spēja līdzdarboties veselības aprūpes un sociālās labklājības jomas pētījumos un projektos.
6
6
5
Veselības aprūpe (72)
Izglītības programmu grupa (ISCED)Māszinības (723)
Kvalifikācija izglītības pakāpēAugstākā izglītība
Kvalifikācijas veidsProfesionālā augstākās izglītības kvalifikācija
Pilna vai daļējaPilna kvalifikācija
Cita informācija
Aktīva kvalifikācija
Kvalifikācijas izdošanas periods: 2024-2030
Pēdējie labojumi: 10.03.2025
Ievietots: 06.06.2024