Profesionālās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Identificēt psihoemocionālo stāvokli un aizsardzības mehānismus.
2. Aprakstīt biopsihosociālo modeli – pielietošana, nozīme, ieguvumi un trūkumi.
3. Definēt profesionālās komunikācijas pamatprincipus.
4. Atpazīt cilvēka uzvedības maiņas teorētisko konceptu nozīmi personas atbalstīšanā.
5. Aprakstīt veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.
6. Definēt projektu vadības un administrēšanas pamatiemaņas.
7. Aprakstīt plašsaziņas līdzekļu izmantošanas principus sabiedrības veselības veicināšanai.
8. Definēt Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācijas darbības principus.
9. Formulēt jaunākās tendences uztura terapijā pasaulē un Latvijā.
10. Aprakstīt veselības aprūpes organizēšanas kārtību.
11. Zinātnisko publikāciju sagatavošanas principi.
12. Formulēt zinātnisko publikāciju sagatavošanas principus.

Zināšanu līmenī:
1. Atpazīt sirds un asinsrites sistēmas funkcionēšanas novērtēšanas metodes: elektrokardiogramma, ehokardiogrāfija, veloergometrija u.c.
2. Atpazīt elpošanas sistēmas funkcionēšanas novērtēšanas metodes: spirogrāfija u.c.
3. Atpazīt endokrīnās sistēmas funkcionēšanas novērtēšanas metodes.
4. Atpazīt urīnizvadorgānu sistēmas funkcionēšanas novērtēšanas metodes.
5. Atpazīt gremošanas sistēmas funkcionēšanas novērtēšanas metodes: ultrasonogrāfija, augšējā un apakšējā endoskopija, kapsulas endoskopija, endoskopiskā ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse u.c.
6. Aprakstīt cilvēka ģenētikas pamatprincipus.
7. Definēt cilvēka uzvedības maiņas teorētisko konceptu nozīmi personas izmeklēšanā.
8. Aprakstīt tehniskos palīglīdzekļus, to nepieciešamību.

Analīzes līmenī:
1. Atšķirt biežāk izplatītās slimības un to simptomātiku.
2. Atšķirt uztura terapijas medicīnisko tehnoloģiju indikācijas, kontrindikācijas pie dažādiem veselības stāvokļiem.
3. Analizēt izmeklēšanas rezultātus un, pielietojot kritiski analītisko domāšanu, pieņemt lēmumu.
4. Analizēt izvirzītos mērķus.
5. Diferencēt personas personīgos faktorus un atbilstoši tiem pielāgot uztura terapijas mērķus.
6. Analizēt iespējamos uztura terapijas plāna īstenošanas veidus, to priekšrocības un trūkumus, un spēt to izskaidrot personai.
7. Priekšstatu līmenī:
8. Identificēt saskarsmes prasmes.
9. Iegaumēt profesionālās komunikācijas pamatprincipus.
10. Aprakstīt pārtikas gatavošanas tehnoloģijas.
11. Atpazīt pārtikas piedevu un uztura bagātinātāju pielietojumu.
12. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli sirds asinsvadu sistēmas slimību gadījumā.
13. Atšķirt atbilstoša uztura terapijas izvēli elpošanas sistēmas slimību gadījumā.
14. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli gremošanas sistēmas slimību gadījumā.
15. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli nieru un urīna izvades sistēmas slimību gadījumā.
16. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli endokrīnās sistēmas slimību gadījumā.
17. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli muskuloskeletālās sistēmas slimību gadījumā.
18. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli reproduktīvās sistēmas slimību gadījumā.
19. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli imūnas sistēmas slimību gadījumā.
20. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli sistēmas slimību gadījumā.
21. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli onkoloģisko slimību gadījumā.
22. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli pārtikas alerģiju un nepanesību gadījumā.
23. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli ar ēšanas traucējumiem saistītu slimību gadījumā.
24. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli reto slimību gadījumā.
25. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli grūtniecības un laktācijas periodā.
26. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli sportistiem.
27. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli pediatrijā.
28. Atšķirt atbilstošas uztura terapijas izvēli geriatrijā.
29. Secināt, kā noris uztura terapija, un sagatavot uztura speciālista slēdzienu par uztura terapijas gaitu.
30. Izskaidrot uztura terapijas plāna saistību ar personas uztura terapijas mērķiem.
31. Analizēt personas uztura terapijas gaitu un sasniegtos rezultātus.
32. Atbalstīt veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.
33. Analizēt uztura politiku veselības jomas attīstības veicināšanā.
34. Analizēt apstākļus, kas varētu kompromitēt profesionalitāti un sniegtās veselības aprūpes kvalitāti.
35. Attiecināt uz profesionālo darbību uz zinātniskiem pierādījumiem balstītas vadlīnijas, kvalitātes standartus.
36. Analizēt pētniecības datus savas kompetences ietvaros.
37. Diferencēt pētniecības metodes.

Izpratnes līmenī:
1. Novērtēt uztura, medikamentu, uztura bagātinātāju, pārtikas piedevu un medicīnisko tehnoloģiju ietekmi uz vitālajiem rādītājiem un orgānu sistēmu funkcijām.
2. Novērtēt ķermeņa un psihes mijiedarbības pamatojumu un izpausmes.
3. Atšķirt sirds un asinsrites sistēmas anatomisko uzbūvi, normālas un patoloģiskas fizioloģiskās funkcijas.
4. Atšķirt elpošanas sistēmas anatomisko uzbūvi, normālās un patoloģiskās fizioloģiskās funkcijas.
5. Atšķirt nervu sistēmas anatomisko uzbūvi, normālās un patoloģiskās fizioloģiskās funkcijas.
6. Atšķirt endokrīnās sistēmas anatomisko uzbūvi, normālās un patofizioloģiskās fizioloģiskās funkcijas.
7. Atšķirt urīnizvadorgānu sistēmas anatomisko uzbūvi, normālās un patofizioloģiskās fizioloģiskās funkcijas.
8. Atšķirt gremošanas sistēmas anatomisko uzbūvi, normālās un patoloģiskās fizioloģiskās funkcijas.
9. Novērtēt psihes aizsardzības mehānismu ietekmi uz personas novērtēšanas procesu.
10. Atšķirt dažādu orgānu sistēmu izmaiņas dažādos attīstības posmos un dinamikā: bērnam augot, grūtniecības laikā, novecošanas procesā.
11. Apkopot medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību personas novērtēšanai.
12. Atšķirt palpācijas veikšanas principus un tehnikas.
13. Atšķirt SFK kategoriju pielietojumu personas aktivitāšu un dalības novērtēšanā.
14. Atšķirt aktivitāšu un dalības novērtēšanas instrumentu pielietošanas atbilstību.
15. Aizstāvēt SFK pielietojumu personas kontekstuālo faktoru novērtēšanā.
16. Atšķirt kontekstuālo faktoru novērtēšanas instrumentu pielietošanas atbilstību personas sūdzībām.
17. Atšķirt tehnisko palīglīdzekļu veidus.
18. Apkopot kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, atšķirt to metroloģiskās kontroles nepieciešamību atbilstoši saistošajiem normatīvajiem aktiem.
19. Atšķirt klīniskās spriešanas modeļus.
20. Novērtēt starppersonu saziņas nozīmi personas informēšanas procesā.
21. Novērtēt dokumentācijas nozīmi, praktisko un juridisko pienesumu.
22. Novērtēt aktīvās klausīšanās, personas viedokļa un uzskatu izpratnes nozīmi personas mērķu un vēlamā iznākuma noskaidrošanā pirms uztura terapijas uzsākšanas.
23. Novērtēt refleksijas nozīmi personas mērķu un vēlamā iznākuma noskaidrošanā pirms uztura terapijas uzsākšanas.
24. Atšķirt kognitīvi biheiviorālās terapijas principus mērķu izvirzīšanā.
25. Aizstāvēt uzvedības maiņas modeļu pielietošana kopīgu mērķu izvirzīšanai.
26. Atšķirt terapeitisko attiecību veidošanas principus un nozīmi uztura terapijas plāna izveidē.
27. Atšķirt uztura terapijā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju ietekmi uz personas veselības stāvokli.
28. Novērtēt uzvedības maiņas modeļu nozīmi un ietekmi uz mērķu sasniegšanu.
29. Atšķirt medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.
30. Atšķirt bioenerģētiskos procesus cilvēka organismā – ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņa.
31. Atšķirt sirds asinsvadu sistēmas darbību un slimības.
32. Atšķirt elpošanas sistēmas darbību un slimības.
33. Atšķirt gremošanas sistēmas darbību un slimības.
34. Atšķirt nieru un urīna izvades sistēmas darbību un slimības.
35. Atšķirt endokrīnās sistēmas darbību un slimības.
36. Atšķirt muskuloskeletālās sistēmas darbību un slimības.
37. Atšķirt reproduktīvās sistēmas darbību un slimības.
38. Atšķirt imūnas sistēmas darbību un slimības.
39. Atšķirt nervu sistēmas darbību un slimības.
40. Atšķirt onkoloģiskās slimības.
41. Novērtēt pārtikas alerģijas un nepanesības.
42. Novērtēt ar ēšanas traucējumiem saistītas slimības.
43. Atšķirt retās slimības.
44. Salīdzināt medicīniskā papilduztura, enterālās un parenterālās barošanas indikācijas un kontrindikācijas.
45. Novērtēt personu funkcionēšanas problēmas atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un SFK terminoloģijai.
46. Atšķirt tehniskos palīdzglīdzekļus.
47. Novērtēt vispārīgās un specifiskās garīgās funkcijas.
48. Atšķirt veselības aprūpes organizācijas – primārā, sekundārā, terciārā.
49. Salīdzināt pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijas.
50. Novērtēt pārtikas, pārtikas piedevu un uztura bagātinātāju lietojumu un mijiedarbību.
51. Novērtēt kaitīgos savienojumus uzturā.
52. Atšķirt terapeitisko attiecību veidošanās principus un nozīmi veidojot personas – uztura speciālista īstermiņa un ilgtermiņa sadarbību.
53. Atšķirt pedagoģijas pamatprincipus personas atbalsta procesu veidošanā.
54. Aizstāvēt atbalsta sniegšanu mērķu sasniegšanas veicināšanai.
55. Atšķirt atbalstošu terapeitisko attiecību veidošanas un uzturēšanas principus, nozīmi.
56. Aizstāvēt ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās kompetences.
57. Apkopot sabiedrības veselības pamatus, veselību noteicošos faktorus.
58. Atšķirt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu primāro un sekundāro veselības profilakse.
59. Atšķirt veselības veicināšanas metodes indivīda un sabiedrības līmenī.
60. Atšķirt uztura terapijas pakalpojumu juridiskos aspektus: privātprakšu izveide u.c.
61. Novērtēt veselības aprūpes organizēšanas kārtību.
62. Atšķirt uztura speciālista profesionālo darbību regulējošos normatīvos aktus.
63. Atšķirt uztura speciālista profesijas kompetences robežas.
64. Atšķirt uztura speciālista profesiju regulējošos normatīvos aktus.
65. Atšķirt pamatprincipus profesionālas darbības novērtēšanai, profesionālās pilnveides īstenošanai, zināšanu un prasmju pārnešanai uztura speciālista darbā.
66. Atšķirt pētnieciskās problēmas formulēšanas pamatprincipus.
67. Salīdzināt dažādas pētniecības metodes. Datu apstrādes metodes

Sintēzes līmenī:
1. Izveidot uztura speciālista slēdzienu.
2. Izveidot uztura terapijas plānu dažādu personas stāvokļu gadījumā.
3. Attīstīt veselības politikas veidošanu.

Lietošanas līmenī:
1. Lietot anamnēzes struktūru un ievākšanas principus.
2. Klasificēt biežāk izplatītās slimības un to simptomātiku.
3. Klasificēt cilvēka funkcionēšanu normālos un patoloģiskos stāvokļos.
4. Attiecināt personas sociālos un vides faktorus.
5. Lietot saziņas formas: verbālā un neverbālā saziņa.
6. Izmantot telemedicīnu.
7. Uzskatāmi parādīt informētas piekrišanas nozīmi un būtību personas izmeklēšanā.
8. Klasificēt akūtus un hroniskus veselības stāvokļus, izvēlēties atbilstošu rīcību.
9. Attiecināt uztura un medikamentu, uztura bagātinātāju, pārtikas piedevu mijiedarbību, plānojot uztura terapiju.
10. Izmantot Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikāciju (SFK) personas funkciju un struktūru līmeņa novērtēšanā.
11. Lietot psihoemocionālo traucējumu skrīningu un attiecināt tā nozīmi uztura terapijas īstenošanā.
12. Lietot uztura terapijā nepieciešamos antropometriskos mērījumus, to novērtēšanas metodiku.
13. Darboties ar kaliperu.
14. Darboties ar bioelektriskās impedances analīzes ierīci.
15. Lietot SFK komponentes personas izmeklēšanas rezultātu interpretācijā.
16. Lietot funkcionēšanas problēmas formulēšanas principus.
17. Lietot medicīnisko terminoloģiju uztura speciālista profesionālajā darbībā.
18. Lietot dokumentācijas sagatavošanas un noformēšanas principus.
19. Izmantot terapeitisko attiecību veidošanas principus un uzskatāmi parādīt to nozīmi, veidojot personas – uztura speciālista ilgtermiņa sadarbību.
20. Lietot mērķu formulēšanas principus un specifiku.
21. Attiecināt uztura terapijas ietekmi uz personas veselības stāvokli.
22. Uzskatāmi parādīt informētās piekrišanas nozīmi.
23. Lietot uztura terapijas tehnoloģijas pie dažādiem veselības stāvokļiem, to indikācijas, kontrindikācijas.
24. Izvēlēties jautājumu formu un to lietot komunikācijā ar personu: atvērta, slēgta tipa jautājumi.
25. Izvēlēties atkārtotas konsultācijas nepieciešamību un risināt tās plānošanu.
26. Izmantot telemedicīnu.
27. Izmantot kritisko domāšanu lēmumu pieņemšanā, tehnoloģiju izvēlē, terapijas procesa plānošanā un īstenošanā.
28. Klasificēt uztura terapijas īstenošanas veidus – stacionārā, dienas stacionārā, ambulatori, personas dzīvesvietā, attālināti.
29. Izmantot SFK konceptu.
30. Darboties ar pārtikas produktu sastāvu – enerģētiskā un uzturvērtība, bioloģiskā vērtība un organoleptiskās īpašības.
31. Izvēlēties atbilstošu medicīniskais papilduzturu un enterālā uztura terapiju.
32. Attiecināt uztura terapijas ietekmi uz personas veselības stāvokli.
33. Izmantot mērķu sasniegšanas izvērtējumu dinamikā.
34. Izvēlēties jautājumu formu un to pielietot komunikācijā ar personu: atvērta, slēgta tipa jautājumi.
35. Izvēlēties atkārtotas konsultācijas nepieciešamību un tās plānošanu.
36. Lietot telemedicīnu.
37. Izmantot profesionālo komunikāciju multidisciplināras sadarbības īstenošanai.
38. Izmantot ārstniecības personu Ētikas kodeksu.
39. Izmantot mērķu formulēšanu veselības veicināšanas plāna izveidei.
40. Attiecināt uztura nozīmi slimību profilaksē un veselības vecināšanā.
41. Klasificēt uz personu orientētas veselības aprūpes sistēmas pamatprincipus.
42. Attiecināt profesionālo tēlu veidojošās komponentes (uzvedība, attieksme, izskats).
43. Klasificēt kritiskās domāšanas un analīzes principus.
44. Attiecināt labbūtības principus.
45. Lietot kritiski analītiskās domāšanās principus uztura speciālista profesijas attīstības veicināšanai.
46. Manipulēt ar individuālu tālākizglītības plānošanu: mērķu formulēšanas principi, refleksijas prasmes.
47. Lietot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītas medicīnas principus profesionālās pilnveides īstenošanai.
48. Lietot uz pierādījumiem balstītas informācijas meklēšanu dažādos resursos.
49. Izmantot profesionālo terminoloģiju pētniecībā.
50. Izmantot publiskās runas un audiovizuālo prezentāciju sagatavošanas principus zinātniski pētnieciskā darba rezultātu un procesa ziņošanai.

Vispārējās zināšanas
Lietošanas līmenī:
1. Pārvaldīt valsts valodu.
2. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, latīņu valodā un svešvalodā.
3. Izmantot lietišķo rakstu valodas kultūru.
4. Attiecināt drošas darba vides nosacījumus.
5. Klasificēt darba kārtības noteikumus un iekšējos normatīvos aktus.
6. Attiecināt darbinieka tiesības, pienākumus un atbildību.
7. Izmantot amata aprakstu.
8. Datorprasmes.
9. Personas datu aizsardzība.
10. Attiecināt Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības ētikas kodeksu.
11. Attiecināt drošības aspektus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas laikā.
12. Klasificēt dzīvībai bīstamu veselības stāvokļu pazīmes.
13. Attiecināt vitālo funkciju monitorēšanu, novērtēšanu, interpretēšanu, lēmumupieņemšanu.
14. Lietot neatliekamās palīdzības algoritmus.

Izpratnes līmenī:
1. Iegaumēt konfidencialitātes principus.
2. Definēt personas datu aizsardzības principus.
3. Aprakstīt personas autonomija un tiesības.
4. Atcerēties dzimumu līdztiesību.
5. Atpazīt vardarbību.
6. Definēt bērnu tiesības.
7. Atšķirt normatīvos regulējumus: darba drošības, ugunsdrošības, elektrodrošības, higiēnas prasības, vides aizsardzības prasības.
8. Atšķirt darba tiesisko attiecību normatīvos akus.
9. Ārstniecības likums.
10. Komercdarbības un vadības pamati.
11. IT sistēmu drošība.
12. Atšķirt konfliktu cēloņu un risināšanas stratēģijas.
13. Apkopot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtību.
14. Atšķirt aprūpes principus reanimatoloģijā un intensīvajā terapijā.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Noskaidrot personas aktuālās sūdzības un vajadzības.
2. Uzdot mērķtiecīgus jautājumus.
3. Iepazīties ar personas medicīnisko dokumentāciju.
4. Ievākt sociālo anamnēzi.
5. Ievākt uztures anamnēzi.
6. Noskaidrot personas slimības anamnēzi.
7. Noskaidrot personas veselības stāvokli.
8. Dokumentēt ievākto anamnēzi.
9. Kritiski izvērtēt personas sūdzības un vajadzības.
10. Iegūt personas informētu piekrišanu uztura terapijas uzsākšanai.
11. Atpazīt akūtus un hroniskus slimības stāvokļus.
12. Atpazīt personas sūdzības.
13. Izvērtēt simptomu saistību ar konkrētu slimību un nepieciešamo uztura terapiju.
14. Novērtēt indikācijas un kontrindikācijas izvēlētajai uztura terapijai.
15. Veikt personas vecuma posmam atbilstošu izmeklēšanu.
16. Veikt antropometriskos mērījumus.
17. Veikt palpāciju.
18. Novērtēt personas košļāšanas un rīšanas spējas.
19. Veikt objektīvo personas izmeklēšanu.
20. Lietot standartizētus novērtēšanas instrumentus personas izvērtēšanai funkciju un struktūru līmenī.
21. Izvērtēt un interpretēt asins analīžu rezultātus.
22. Novērtēt personas psihiskās atbildes reakcijas.
23. Dokumentēt personas izmeklēšanas datus.
24. Novērtēt personu aktivitātes un dalības līmenī.
25. Identificēt personas aktivitātes un dalības ierobežojumus.
26. Atpazīt un analizēt nodarbošanās, sociālekonomiskās situācijas, kultūras, reliģijas u.c. faktoru ietekmi uz personas funkcionēšanu.
27. Novērtēt kontekstuālos faktorus.
28. Darbā ievērot noteikumus par mērīšanas līdzekļu lietošanu ārstniecības iestādē.
29. Formulēt problēmu vai sagatavot uztura speciālista slēdzienu.
30. Apkopot un analizēt izmeklēšanas rezultātus.
31. Interpretēt personas pieredzes saistību ar personas sūdzību cēloņiem un uztura terapijas nepieciešamību.
32. Informēt par novērtēšanas procesā iegūto informāciju un slēdzienu personai saprotamā valodā.
33. Izskaidrot personai viņa pieredzes saistību ar sūdzību cēloņiem un nepieciešamību mainīt uztura un dzīvesveida paradumus.
34. Veikt skaidrus, saprotamus un precīzus ierakstus medicīniskajā dokumentācijā.
35. Dokumentēt izmeklēšanā iegūto informāciju.
36. Ievērot ārstniecības iestādes iekšējos noteikumus par dokumentācijas noformēšanu.
37. Ievērot veselības aprūpes nozares profesionālo asociāciju izstrādātās rekomendācijas.
38. Noskaidrot personas mērķus, izvērtēt personas pausto mērķu un vēlamās uztura terapijas iznākuma atbilstību uztura speciālista slēdzienam.
39. Izvirzīt nozīmīgus, specifiskus, izmērāmus, sasniedzamus un laikā definētus terapijas mērķus (ķermeņa kompozīcijas novērtējuma, antropometrisko mērījumu, laboratorisko rādītāju u.c. izmaiņas).
40. Balstīt mērķus uz personas uztures, ēšanas paradumu, funkcionēšanas spēju, dienā nepieciešamo uzturvielu un enerģijas izvērtēšanā un analīzē iegūtajiem rezultātiem un uztura speciālista slēdzienu.
41. Pielāgot uztura terapijas mērķus atbilstoši personas personīgajiem faktoriem un veselības stāvoklim.
42. Identificēt kavētājfaktorus izvirzīto mērķu sasniegšanai.
43. Vadīt kopīgu lēmumu pieņemšanas procesu ar personu, izskaidrojot uztura terapijas mērķus personai saprotamā veidā.
44. Dokumentēt izvirzītos īstermiņa un ilgtermiņa mērķus.
45. Paredzēt atkārtotas konsultācijas laiku.
46. Izskaidrot uztura terapijas iespējamos ieguvumus un blaknes.
47. Iegūt personas informēto piekrišanu uztura terapijas īstenošanai.
48. Vienoties par pušu atbildību uztura terapijas īstenošanā.
49. Izvēlēties mērķim atbilstošas uz zinātniskiem pierādījumiem balstītas medicīniskās tehnoloģijas.
50. Izveidot uztura terapijas plānu atbilstoši personas anamnēzei un izvirzītajiem mērķiem.
51. Vienoties ar personu par uztura terapijas īstenošanas kārtību.
52. Izskaidrot iespējamos uztura terapijas plāna īstenošanas veidus, to priekšrocības un trūkumus.
53. Dokumentēt uztura terapijas plānu.
54. Paredzēt atkārtotas novērtēšanas (konsultācijas) laiku un vietu.
55. Lietot uztura terapijas medicīniskās tehnoloģijas.
56. Izstrādāt un īstenot personas veselības stāvoklim pielāgotu individualizētu uztura terapijas plānu.
57. Izskaidrot uztura terapijas plāna saistību ar personas mērķiem.
58. Paredzēt savstarpējās sakarības organisma funkcionālo sistēmu nodrošināšanā un izprast to regulācijas mehānismus.
59. Noteikt iespējamo uztura un medikamentu, uztura bagātinātāju, pārtikas piedevu mijiedarbību
60. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju sirds asinsvadu sistēmas slimību gadījumā.
61. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju elpošanas sistēmas slimību gadījumā.
62. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju gremošanas sistēmas slimību gadījumā.
63. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju nieru un urīna izvades sistēmas slimību gadījumā.
64. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju endokrīnās sistēmas slimību gadījumā.
65. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju muskuloskeletālās sistēmas slimību gadījumā.
66. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju reproduktīvās sistēmas slimību gadījumā.
67. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju imūnās sistēmas slimību gadījumā.
68. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju nervu sistēmas slimību gadījumā.
69. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju onkoloģisko slimību gadījumā.
70. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju pārtikas alerģiju un nepanesību gadījumā.
71. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju ēšanas traucējumu gadījumā.
72. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju grūtniecības un laktācijas periodā.
73. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju sportistiem.
74. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju pediatrijā.
75. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju geriatrijā.
76. Izstrādāt un īstenot uztura terapiju reto slimību gadījumā.
77. Īstenot uztura terapiju, izmantojot medicīnisko papilduzturu un enterālo uztura terapiju.
78. Īstenot profesionālo darbību atbilstoši saistošajiem normatīvajiem aktiem.
79. Veikt personas uztura terapijas īstenošanas uzraudzību.
80. Plānot un īstenot atkārtotas uztura speciālista konsultācijas.
81. Izvērtēt nepieciešamību pielietot papildus standartizētus novērtēšanas instrumentus.
82. Izvērtēt un pielāgot uztura terapiju atbilstoši uztura terapijas norisei.
83. Izvērtēt izvirzīto uztura terapijas ilgtermiņa un īstermiņa mērķu sasniegšanu.
84. Pielāgot uztura terapijas gaitu atbilstoši personas veselības stāvokļa izmaiņām un līdzestībai.
85. Sagatavot uztura speciālista slēdzienu par uztura terapijas gaitu.
86. Izskaidrot uztura terapijas ieguvumus.
87. Atpazīt personas līdzestību ietekmējošos faktorus.
88. Izskaidrot uztura terapijas plāna saistību ar personas mērķiem.
89. Izglītot personu.
90. Informēt personu par uztura terapijas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem.
91. Pēc nepieciešamības iesaistīties un iesaistīt citus speciālistus personas uztura terapijas mērķu sasniegšanā.
92. Sniegt personas ārstēšanai nepieciešamo informāciju citiem personas veselības aprūpē iesaistītajiem speciālistiem.
93. Izvirzīt uztura terapijas mērķus un nodrošināt uztura terapiju multidisciplināras komandas ietvaros.
94. Izstrādāt un īstenot ārstēšanas un/vai rehabilitācijas plānu multidisciplinārā komandā.
95. Atpazīt un analizēt veselību veicinošos un kavējošos faktorus.
96. Identificēt sabiedrības veselības rādītājus un tendences.
97. Definēt specifiskus ar uzturu saistītus sabiedrības veselību veicinošus mērķus.
98. Izglītot sabiedrību un īstenot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.
99. Iesaistīties starpnozaru sadarbībā veselības jomas attīstības veicināšanā.
100. Sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm.
101. Piedalīties uztura politikas analīzē un plānošanā.
102. Izprast veselības politikas norises.
103. Izprast uztura politikas norises.
104. Orientēties ar veselības aprūpi saistītajos normatīvajos aktos.
105. Sniegt priekšlikumus veselības un uztura politikas veidošanā.
106. Iesaistīties starpnozaru sadarbībā veselības jomas attīstības veicināšanā.
107. Strādāt uztura speciālista profesijas standartā noteiktajās kompetenču robežās.
108. Uzturēt profesionālai videi atbilstošu tēlu.
109. Izvērtēt apstākļus, kas varētu kompromitēt profesionalitāti un sniegtās veselības aprūpes kvalitāti.
110. Ievērot lietišķas un nevardarbīgas komunikācijas principus.
111. Uzņemties atbildību par savufizisko un psihisko veselību.
112. Uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību un tajā pieņemtajiem lēmumiem.
113. Īstenot profesionāli atbildīgas, zinātniski pamatotas informācijas izplatīšanu.
114. Piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un realizācijā.
115. Spēja vērtēt un analizēt izglītojamo izglītības procesā iegūtās zināšanas un prasmes.
116. Sekmēt profesijas atpazīstamību.
117. Analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.
118. Uzlabot un pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
119. Organizēt savu profesionālo praksi.
120. Ieviest jaunākos uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus medicīnas pilnveides pasākumus profesionālajā darbībā.
121. Spēja izmantot informāciju tehnoloģijas profesionālās darbības veikšanai.
122. Spēja sagatavot profesionālos un lietišķos dokumentus.
123. Atlasīt un analizēt zinātnisko literatūru pētniecisko darbu veikšanai.
124. Izmantot atbilstošas pētniecības metodes.
125. Veikt pētījumu informācijas apkopošanu plānošanu, organizēšanu, datu analīzi, novērtējumu sagatavošanu kompetences ietvaros.
126. Sadarboties pētnieciskās komandas ietvaros.
127. Uzstāties ar ziņojumu par pētnieciskā darba procesu un rezultātiem.
128. Sadarboties zinātnisku publikāciju veidošanā.

Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Ievērot konfidencialitātes principus.
2. Ievērot personas datu aizsardzību.
3. Ievērot personas tiesības.
4. Sazināties valsts valodā.
5. Lietot profesionālo terminoloģiju vairākās valodās.
6. Ievērot latviešu literārās valodas normas.
7. Uzturēt savu darba vietu atbilstoši darba aizsardzības prasībām.
8. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.
9. Nodrošināt personas drošību uztura speciālista darba vidē.
10. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumiem.
11. Ievērot darba devēja un darbinieka pienākumus un tiesības.
12. Ievērot iekšējās kārtības noteikumus.
13. Ievērot kvalitātes kontroles prasības.
14. Informācijas apstrādes organizēšana uztura speciālista darbā.
15. Informācijas tehnoloģijas, biroja tehnika.
16. Ievērot vispārējās un profesionālās ētikas, un deontoloģijas principus uztura speciālista darbā.
17. Veikt vitālo funkciju novērtēšanu un monitorēšanu atbilstoši medicīniskās palīdzības algoritmiem.
18. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību savas kompetences ietvaros.

Profesionālās kompetences
1. Spēja mērķtiecīgi iegūt informāciju no personas un no personas medicīniskās dokumentācijas uztura terapijas nodrošināšanai.
2. Spēja izvērtēt personas sniegto informāciju.
3. Spēja identificēt indikācijas un kontrindikācijas uztura terapijas plānošanai.
4. Spēj izvērtēt personas sūdzības un simptomu saistību ar konkrētu slimību.
5. Spēja veikt strukturētu un mērķtiecīgu personas novērtēšanu funkciju un struktūru līmenī.
6. Spēja veikt strukturētu un mērķtiecīgu personas novērtēšanu aktivitāšu un dalības līmenī.
7. Spēja novērtēt personas kontekstuālos faktorus.
8. Spēja pielietot verificētus un standartiem atbilstošus novērtēšanas rīkus.
9. Spēja formulēt uztura speciālista slēdzienu, balstoties uz ievākto anamnēzi un profesionālajām zināšanām, un izskaidrot to personai saprotamā veidā.
10. Spēja dokumentēt uztura speciālista profesionālo darbību, demonstrējot kritisko domāšanu, personas datu aizsardzības principus un lietojot medicīnisko terminoloģiju.
11. Spēja mērķtiecīgi un kopīgi ar personu izvirzīt nozīmīgus, specifiskus, sasniedzamus mērķus, un izskaidrot tos personai saprotamā veidā.
12. Spēja noskaidrot personas mērķus un uztura terapijas vēlamo iznākumu un to apkopot.
13. Spēja vienoties ar personu par uztura terapijas norisi izskaidrojot iespējamos ieguvumus un blaknes iegūstot informētu piekrišanu.
14. Spēja izvēlēties atbilstošas zinātniskos pierādījumos balstītas medicīniskās tehnoloģijas uztura terapijas plānošanā.
15. Spēja personai pamatot un izskaidrot izvēlētās uztura terapijas nozīmi.
16. Spēja izstrādāt uztura terapijas plānu un to dokumentēt.
17. Spēja īstenot uztura terapiju ar zinātniskos pierādījumosbalstītām uztura terapijā izmantojamām medicīniskajām tehnoloģijām.
18. Spēja pielietot zināšanas par uztura terapiju.
19. Spēja pielietot SFK konceptu.
20. Spēja identificēt nepieciešamību piesaistīt citus veselības aprūpes speciālistus.
21. Spēja uzraudzīt uztura terapijas norisi un to pielāgot.
22. Spēja veikt personas novērtēšanu un izvērtēt izvirzīto mērķu sasniegšanu.
23. Spēja personai saprotamā veidā izskaidrot un pamatot uztura terapijas gaitu, uztura speciālista slēdzienu un rekomendācijas.
24. Spēja sniegt atgriezenisko saiti par uztura terapijas procesu.
25. Spēja sniegt profesionālu atbalstu personai uztura terapijas plāna īstenošanā un mērķu sasniegšanā.
26. Spēja mērķtiecīgi, profesionāli un cieņpilni sadarboties multidisciplinārā komandā ar citiem veselības aprūpes speciālistiem.
27. Spēja identificēt ar uzturu saistītas sabiedrības veselības problēmas.
28. Spēja plānot un īstenot veselības veicināšanas un profilakses pasākumus, tostarp sabiedrības izglītošanu.
29. Spēja izstrādāt priekšlikumus veselības politikas veidotājiem.
30. Spēja nodrošināt profesionālajai videi un profesijai atbilstošas vispārējās uzvedības normas, rīcību, ieteikumus saskarsmē, attieksmē un komunikācijā ar citiem.
31. Spēja uzņemties atbildību par savu fizisko un psihisko veselību.
32. Spēja uzņemties atbildību par profesionālo darbību un tajā pieņemtajiem lēmumiem.
33. Spēja līdzdarboties uztura speciālista profesijas attīstībā.
34. Spēja veikt mērķtiecīgu, plānotu, pedagoģiski pamatotu un uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu topošo un esošo uztura speciālistu izglītošanu.
35. Spēja izvērtēt savu profesionālo darbību, mērķtiecīgi plānot un īstenot tās pilnveidei nepieciešamos pasākumus.
36. Spēja iesaistīties zinātniski pētnieciskās darbības procesā.

Vispārējas kompetences
1. Spēja ievērot un nodrošināt konfidencialitāti un personas datu aizsardzību, autonomiju un tiesības uztura speciālista profesionālajā darbībā.
2. Spēja komunicēt ar kolēģiem, lietojot profesionālo terminoloģiju, un sazināties ar personām gan mutiski, gan rakstiski.
3. Spēja precīzi ievērot darba aizsardzības un personīgās aizsardzības prasības, rūpējoties par savu un personas drošību.
4. Spēja ievērot civilās aizsardzības un vides aizsardzības prasības.
5. Spēja ievērot darba tiesiskās attiecības, darba vietas iekšējās kārtības noteikumus un kvalitātes kontroles prasības.
6. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas darba uzdevuma izpildē.
7. Spēja ievērot vispārējās un profesionālās ētikas normas un deontoloģijas principus uztura speciālista profesionālajā darbībā.
8. Spēja atpazīt akūtus stāvokļus uztura speciālista darbā un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību dzīvībai bīstamās situācijās.