Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Plānotie studiju rezultāti:
Pēc studiju programmas apguves, students spēs:
– lietot iegūtās zināšanas par pārtikas produktu un uzturvielu sastāvdaļām, to ķīmisko uzbūvi, pārvērtībām pārstrādes un uzglabāšanas laikā, un par to kvantitatīvā daudzuma noteikšanas metodēm, lai konsultētu par uztura jautājumiem gan lielākas sabiedrības grupas, gan atsevišķus indivīdus;
– analītiski aprakstīt un argumentēti diskutēt par vielu maiņas un tās regulācijas molekulārajiem pamatiem, par mūsdienu ģenētisko sasniegumu un bioķīmijas pielietojumu uzturzinātnē;
– rast iedarbīgus risinājumus pacienta ārstēšanā, pielietojot zināšanas par zinātniski pamatotu medicīniskā uztura pamatprincipiem, izmantojamajām metodēm un ārstnieciskajiem līdzekļiem akūtu un hronisku saslimšanu gadījumos;
– nodrošināt efektīvu saziņas iespēju, izmantojot dažādus medijus plašas sabiedrības informēšanai par veselīga uztura ieradumiem;
– parādīt zināšanas par uzturzinātnes svarīgākajiem jēdzieniem, pamatprincipiem, likumsakarībām un sasniegumiem, veicot zinātniskus pētījumus un/vai diskutējot par tiem ar speciālistiem uzturzinātnes jomā;
– radoši darboties ar uzturu saistītās sfērās, sekmīgi komunicējot gan ar kolēģiem, gan klientiem, pieņemot lēmumus un risinot problēmas, ievērojot profesionālās ētikas normas.

 

Uztura speciālists

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. medicīnas vēsture;
    1.2. ievads socioloģijā;
    1.3. aprūpes process, tā posmi – novērtēšana, problēmu noteikšana, plānošana, realizācija, izvērtēšana;
    1.4. ekonomikas principi;
    1.5. valsts veselības aprūpes sistēmas organizācija;
    1.6. vadības principi, aprūpes darba vadīšana.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģiskā fizioloģija;
    2.2. cilvēka biofizika, bioķīmiskā vide, citoloģija, ģenētika;
    2.3. mikrobioloģija;
    2.4. parazitoloģija;
    2.5. pārtikas ķīmija;
    2.6. vides veselība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;
    2.7. arodmedicīna un arodslimības;
    2.8. patoloģiskā fizioloģija;
    2.9. klīniskā farmakoloģija;
    2.10. propedeitikas un iekšķīgo slimību pamati;
    2.11. ķirurģisko slimību pamati;
    2.12. sievietes veselības pamati;
    2.13. psihiatrijas un narkoloģijas pamati;
    2.14. infekciju slimību pamati;
    2.15. stomatoloģisko saslimšanu profilakse;
    2.16. epidemioloģija;
    2.17. sabiedrības veselība;
    2.18. pētniecības principi uztura speciālista praksē;
    2.19. socioloģijas principi uztura speciālista darbā;
    2.20. uztura speciālista profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie dokumenti, normatīvie akti, kuri nosaka darbību katastrofu un neatliekamo situāciju gadījumā;
    2.21. pacientu aprūpes juridiskie aspekti;
    2.22. pārtikas jomu regulējošie normatīvie akti;
    2.23. pārtikas kvalitāte;
    2.24. pārtikas produktu ražošanas pamati;
    2.25. pārtikas piedevas;
    2.26. uztura bagātinātāji;
    2.27. tiesību zinību pamati;
    2.28. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. uztura mācība;
    3.2. valsts valoda;
    3.3. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.4. profesionālie termini latīņu valodā;
    3.5. uztura terapijas integrācija kopējā ārstēšanas procesā un ārstniecības personu komandas darbs rehabilitācijā;
    3.6. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.7. veselības aprūpes jomu regulējošie normatīvie akti;
    3.8. matemātiskā statistika un datubāzes;
    3.9. veselības paškontrole un ekspresdiagnostika;
    3.10. pacienta izmeklēšanas un diagnostikas metodes;
    3.11. organisma šķidruma balansa, elektrolītu un skābju/bāzu līdzsvara nodrošināšanas veidi un metodes;
    3.12. barības uzņemšanas, sagremošanas un uzsūkšanās procesu nodrošināšanas veidi un metodes, organisma eliminācijas procesu nodrošināšanas veidi un metodes;
    3.13. parenterālā un enterālā barošana;
    3.14. pediatrija, bērna augšana un attīstība, bērna aprūpe;
    3.15. geriatrisku pacientu aprūpes principi;
    3.16. neatliekamā medicīniskā palīdzība;
    3.17. pacientu aprūpes darba dokumentēšanas principi;
    3.18. pedagoģijas principi uztura speciālista praksē;
    3.19. personības psiholoģija;
    3.20. saskarsmes psiholoģija;
    3.21. komercdarbības pamati un vadības pamati;
    3.22. informācijas apstrādes organizēšana praksē;
    3.23. informācijas tehnoloģijas;
    3.24. darba aizsardzība;
    3.25. vides aizsardzība;
    3.26. darba tiesiskās attiecības.

  • Prasmes

    1. Iegūt pacienta anamnēzi un veikt pacienta klīnisko apskati.
    2. Izvērtēt pacienta bioķīmiskās analīzes.
    3. Izvērtēt iespējamo uzturvielu trūkumu pacienta uzturā.
    4. Mērīt pacienta antropometriskos rādītājus (auguma garumu, ādas tauku krokas biezumu, svaru, vidukļa apkārtmēru).
    5. Novērtēt pacienta, viņa ģimenes zināšanas par veselības veicināšanu un saglabāšanu.
    6. Veikt pacienta izmeklēšanas rezultātu apkopošanu un formulēt galveno problēmu.
    7. Nozīmēt papildu izmeklēšanu.
    8. Sniegt ieteikumus pacienta uzturam atbilstoši veselības stāvoklim.
    9. Veikt ēdienkaršu sastādīšanu atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.
    10. Sekot, lai ēdināšanas struktūrvienības darbinieki precīzi ievērotu norādes ēdiena gatavošanas tehnoloģijā.
    11. Izvirzīt pacienta ilgtermiņa un īstermiņa ārstēšanas mērķus.
    12. Formulēt un pamatot pacienta ārstēšanas mērķus un izvēlētās ārstēšanas metodes.
    13. Integrēt zinātnes sasniegumus darba veikšanā.
    14. Ievērot savā profesionālajā darbībā normatīvos aktus veselības aprūpes jomā un profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    15. Veicināt un lietot pozitīvas saskarsmes iemaņas.
    16. Sadarboties ar pacientiem, viņu ģimenēm.
    17. Sadarboties ar citām ārstniecības personām pacienta terapijas laikā.
    18. Ievērot higiēnas prasības.
    19. Lietot ar izpratni zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus.
    20. Ievērot konfidencialitāti.
    21. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.
    22. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
    23. Uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.
    24. Kritiski domāt un risināt problēmas.
    25. Lietot datoru informācijas meklēšanai, glabāšanai un apstrādei.
    26. Plānot un organizēt savu veicamo darbu.
    27. Noteikt prioritātes un darba uzdevumus.
    28. Sagatavot lietišķos un profesionālos dokumentus.
    29. Līdzdarboties komandas darbā un ievērot multidisciplināras komandas darba principus.
    30. Pārvaldīt valsts valodu.
    31. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, latīņu valodā un vienā svešvalodā.
    33. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    34. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.
    35. Administrēt uztura speciālista praksi.

  • Kompetences

    1. Spēja piedalīties bērnu un pilngadīgu personu veselības aprūpē.
    2. Spēja veikt pacienta stāvokļa izvērtēšanu un dokumentēšanu.
    3. Spēja sastādīt pacientam atbilstošu uztura terapijas plānu.
    4. Spēja lietot uztura terapijas metodes, plānojot ēdienkartes un organizējot ēdināšanas struktūrvienības darbu.
    5. Spēja sadarboties ar pacientu ģimenes locekļiem.
    6. Spēja novērtēt pacienta un viņa ģimenes zināšanas par veselības veicināšanu un saglabāšanu.
    7. Spēja sadarboties ar citām ārstniecības personām.
    8. Spēja lietot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.
    9. Spēja nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.
    10. Spēja izglītot iedzīvotājus un pacientus veselības veicināšanas, saglabāšanas, atgūšanas un slimību profilakses jautājumos.
    11. Spēja veikt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus.
    12. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.
    13. Spēja uzturēt un paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.
    14. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un realizācijā.
    15. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes sasniegumus savā darbā.
    16. Spēja izveidot un administrēt uztura speciālista praksi, dokumentēt savu darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.
    17. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    18. Spēja piedalīties uzturpolitikas realizācijas programmā.
    19. Spēja īstenot uztura apmācības programmu.
    20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    21. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.
    22. Spēja ievērot veselības aprūpes jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.
    23. Spēja lietot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.
    24. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un saskarsmes kultūru.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Veselības aprūpe (72)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Medicīniskie pakalpojumi (722)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2024

Pēdējie labojumi: 30.08.2023

Ievietots: 07.05.2016