Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Studiju programmas mērķis:
– nodrošināt kvalitatīvas un konkurētspējīgas starpnozaru profesionālās augstākās izglītības vides jomā ieguvi, radot apstākļus teorētisko zināšanu vides zinātnē un tās apakšnozarēs apguvei, pētnieciskā darba iemaņu un prasmju attīstībai un kvalifikācijas ieguvei vienā no specializācijas virzieniem – vides pārvaldība vai vides inženierija.

Studiju rezultāti:
– ir apguvuši teorētiskās zināšanas vides, vadības un informācijas tehnoloģiju jomās un praktiskās iemaņas darbā ar mūsdienīgu zinātnisko aparatūru, mēraparatūru un informācijas tehnoloģiju produktiem;
– spēj analizēt un novērtēt vides kvalitāti, plānot vides pārvaldības un inženiertehniskos pasākumus vides aizsardzības un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā, kontrolēt to īstenošanu un novērtēt efektivitāti atbilstoši profesiju standartu prasībām;
– ir apguvuši organizatoriskās prasmes struktūrvienību vadīšanā un ir kompetenti izvēlēties mūsdienīgas vadības metodes un veicināt ilgtspējīgu attīstību;
– ir apguvuši pētnieciskā darba prasmes un ir profesionāli kompetenti sniegt rekomendācijas vides aizsardzībā, tehnoloģiju un dabas resursu izmantošanas jomā;
– pārzin vides inženierzinātņu pamatjautājumus atjaunojamo energoresursu izmantošanā;
– prot plānot klimata pārmaiņas samazinošus inženiertehniskos pasākumus vides aizsardzības jomā;
– spēj izstrādāt un realizēt vides inženiertehniskās aizsardzības un vidi saudzējošus tehnoloģiju projektus;
– spēj profesionāli kompetenti ekspluatēt vides aizsardzības tehnoloģijas.

 

Vides inženieris

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. mikrobioloģija;
    1.2. klimatoloģija, hidroloģija un meteoroloģija;
    1.3. eksperimentālā ekoloģija;
    1.4. cilvēka ekoloģija;
    1.5. elektronika un elektrotehnika;
    1.6. vides tiesības.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. ķīmija un bioķīmija;
    2.2. fizikas cikla zinātnes;
    2.3. plūsmu mehānika un hidraulika;
    2.4. termodinamika un siltumtehnika;
    2.5. teorētiskā mehānika un materiālu pretestība;
    2.6. aizsargājamo dabas objektu ekoloģija;
    2.7. radioekoloģija;
    2.8. ekotoksikoloģija;
    2.9. dabas resursu ieguves un pārstrādes tehnoloģijas;
    2.10. agroekoloģija;
    2.11. ekonomika;
    2.12. vides politika;
    2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas zināšanu lietošanas līmenī:
    3.1. matemātikas, matemātisko modelēšanas metožu un informācijas tehnoloģiju lietošana vides inženierzinātnēs;
    3.2. ekoloģija;
    3.3. ģeoloģijas pamati, inženierģeoloģija un hidroģeoloģija;
    3.4. grunts mehānika;
    3.5. ģeodēzija, digitālā kartogrāfija, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;
    3.6. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika;
    3.7. vidi saudzējošie tehnoloģiskie procesi un to projektēšana;
    3.8. ķīmiskā tehnoloģija;
    3.9. ekotehnoloģija;
    3.10. energotehnoloģijas un to procesi;
    3.11. gaisa un gāzu attīrīšanas tehnoloģijas;
    3.12. ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un tehnoloģijas;
    3.13. transporta ietekmes uz vidi procesi;
    3.14. pilsētvides un lauku vides aizsardzības metodes;
    3.15. vides drošo objektu projektēšana un tehnoloģija;
    3.16. sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošana;
    3.17. dabas resursu izvērtēšana, to izmantošana un apsaimniekošana;
    3.18. teritoriālā plānošana, degradēto teritoriju atjaunošana un rekultivācija;
    3.19. ekonomikas pamati un vides ekonomika;
    3.20. vides kvalitātes stāvokļa novērtēšana un vides monitorings;
    3.21. ekoloģiskā riska vadīšana;
    3.22. atjaunojamās un alternatīvās enerģētikas teorija;
    3.23. vēja, saules, hidroenerģijas, ģeotermālās enerģijas, biomasas enerģijas resursu ekspluatācijas tehnika un tehnoloģijas;
    3.24. katastrofu teorija;
    3.25. dabas un tehnogēnās ārkārtas situācijas, avārijas un katastrofas;
    3.26. antropogēno fizikālo lauku procesi (elektriskie, elektromagnētiskie, radiācijas, termiskie, mehāniskie);
    3.27. zinātniskās pētniecības metodes;
    3.28. prezentācijas prasmes;
    3.29. informācijas tehnoloģijas un datorprogrammas;
    3.30. ar vides aizsardzību saistīto projektu vadība;
    3.31. valsts valoda;
    3.32. divas svešvalodas profesionālās terminoloģijas un saziņas līmenī;
    3.33. civilā un darba aizsardzība;
    3.34. darba tiesiskās attiecības;
    3.35. profesionālās ētikas un morāles principi.

  • Prasmes

    1. Izmantot ilgtspējīgās attīstības koncepcijas principus vides inženiertehnisko pasākumu analīzē un pilnveidošanā.
    2. Novērtēt stāvokli vides kvalitātes un piesārņojuma jomā, kontrolēt tā izmaiņas.
    3. Darboties ar vides kvalitāti raksturojošo indikatoru datubāzēm.
    4. Veikt vides kvalitātes izmaiņu matemātisko analīzi un prognozi.
    5. Veikt vides degradācijas un vides atjaunošanas procesu ekonomisko novērtējumu.
    6. Piemērot nacionālos un Eiropas Savienības likumdošanas normatīvos aktus vides un darba aizsardzības jomā, konkrēto procesu un situāciju izvērtēšanā.
    7. Izmantot starptautiskos vides standartus ISO 14000 un Eiropas Savienības Vides pārvaldības un audita sistēmu EMAS (Eco-Management and Audit Scheme) vides pārvaldības sistēmas vadībai uzņēmumā, plānot un veikt vides aizsardzības pasākumus uzņēmumos.
    8. Piedalīties ar vides aizsardzību saistīto projektu izstrādē un īstenošanā.
    9. Lietot informācijas tehnoloģijas un datorprogrammas vides procesu analīzē.
    10. Veikt ekoloģiskā riska analīzi, novērtēt vides avāriju bīstamības pakāpi un sniegt attiecīgās rekomendācijas to novēršanai un seku likvidācijai.
    11. Noteikt vides piesārņojumu avotus un novērtēt to bīstamības pakāpi, izstrādāt vides aizsardzības pasākumu plānus.
    12. Veikt vides aizsardzības būvju un iekārtu, tehnoloģiju, vides kontroles un monitoringa sistēmu inženiertehniskos un ekonomiskos aprēķinus, pamatot optimālos variantus.
    13. Izstrādāt, projektēt un ieviest ekoloģiski drošas, vidi saudzējošas tehnoloģijas, būves, tehniku, agregātus.
    14. Projektēt atkritumu apsaimniekošanas, t.sk. reģenerācijas, tehnoloģijas.
    15. Prast strādāt komandā (grupā) un vadīt padotos darbiniekus, plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritāti.
    16. Veikt darbu patstāvīgi.
    17. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.
    18. Sistemātiski paaugstināt savu kvalifikāciju, pilnveidot zināšanas un prasmes, t.sk. par vides projektu izstrādi, ieviešanu, projektu ciklu, vides projektu īstenošanai pieejamo finansējumu, šo procesu normatīvo aktu kopumu, ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru.
    19. Sagatavot prezentācijas materiālus sabiedrībai, organizēt un vadīt seminārus un citus pasākumus.
    20. Pārliecināt citus un argumentēti izteikt savu viedokli.
    21. Noformēt lietišķo dokumentāciju.
    22. Ievērot profesionālās ētikas un morāles principus.
    23. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    24. Pārvaldīt valsts valodu.
    25. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas un profesionālās terminoloģijas līmenī.
    26. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja analizēt un novērtēt informāciju par vides kvalitāti, tās izmaiņām un ilgtspēju.
    2. Spēja plānot un organizēt inženiertehniskos pasākumus vides aizsardzības jomā.
    3. Spēja izvēlēties un pamatot nepieciešamo inženiertehnisko metožu izmantošanu vides aizsardzībā.
    4. Spēja izvērtēt vides aizsardzības inženiertehnisko pasākumu apjomu, to ekonomisko efektivitāti, izvēlēties un pamatot optimālo variantu.
    5. Spēja izstrādāt vides inženiertehniskās aizsardzības un vides tehnoloģiju projektus, kontrolēt un vadīt to īstenošanas gaitu, rezultātus un kvalitāti, organizēt vides aizsardzības objektu pārbaudes.
    6. Spēja veikt vides projektu tehniskos aprēķinus (parametrus, režīmus un darbības efektivitātes rādītājus), izvēlēties nepieciešamo aparatūru, tehnoloģiskās iekārtas, papildaprīkojumu, kā arī sniegt netehniskus risinājumus.
    7. Spēja izstrādāt un īstenot ūdenssaimniecības inženiertehniskos pasākumus pilsētvidē un lauku vidē.
    8. Spēja nodrošināt vides tehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju, kontrolēt, optimizēt un regulēt to darbības procesu.
    9. Spēja izstrādāt un pilnveidot dabas materiālo un enerģētisko resursu ieguves un videi draudzīgas pārstrādes tehnoloģijas.
    10. Spēja izvērtēt ražošanas procesā izmantojamo un ražošanas procesā radušos ķīmisko vielu, produktu un materiālu iespējamo risku dabai un cilvēkam.
    11. Spēja izstrādāt rekomendācijas tehnoloģisko režīmu optimizācijai un vidi ietekmējošo parametru minimizācijai, piesārņojumu novēršanai un to izplatīšanās norobežošanai.
    12. Spēja izstrādāt un īstenot degradēto teritoriju atjaunošanas pasākumu plānus (apzināt piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas, izvērtēt teritorijas atjaunošanas metodes, veikt rekultivācijas inženiertehniskos aprēķinus).
    13. Spēja izstrādāt un īstenot atkritumu apsaimniekošanas inženiertehniskos pasākumus (izanalizēt un novērtēt atkritumu daudzumu, sastāvu, struktūru, parametrus, īpašības, to izmaiņas, noteikt atkritumu savākšanas un tālākās apstrādes alternatīvas).
    14. Spēja veikt ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma uzskaiti un novērtēt piesārņotības pakāpes kvalitatīvos un kvantitatīvos parametrus, izvēlēties un pamatot ūdens sagatavošanas, notekūdeņu, gaisa, augsnes attīrīšanas metodes, tehniku un tehnoloģiju.
    15. Spēja plānot darba grupas (kolektīva) uzdevumus un organizēt to izpildi.
    16. Spēja kontrolēt un optimizēt vides aizsardzības tehnoloģiju darbības procesu, izvērtēt radušos traucējumus un dot rekomendācijas to novēršanai, apkopot un dot rekomendācijas darba pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai.
    17. Spēja veikt pētījumus vides inženiertehniskās aizsardzības jomā.
    18. Spēja pastāvīgi pilnveidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.
    19. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi, adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.
    20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    22. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Augstskola:

- Liepājas Universitāte

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Vides aizsardzība (85)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Vides aizsardzība (850)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares - ķīmija, farmācija, biotehnoloģija, vide

Vides inženieris plāno, uzrauga un vada atkritumu apsaimniekošanas, ūdens un notekūdeņu attīrīšanas, emisijas procesus vidē un vides aizsardzības pasākumus, tos dokumentējot. Īsteno tehnoloģiju pārnesi. Izstrādā vides aizsardzības plānu, veic vides risku novērtējumu.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Profesionālā bakalaura grāds vides zinībās, Vides pārvaldības speciālists (LiepU) , Profesionālā maģistra grāds vides plānošanā, Vides pārvaldības speciālists (DU)

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2015-2022

Pēdējie labojumi: 06.09.2021

Ievietots: 31.08.2016