Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– spēj parādīt būvniecības zinātnes nozares ģeomātikas apakšnozarei raksturīgās pamata un specializētas zināšanas un šo zināšanu kritisku izpratni, turklāt daļa zināšanu atbilst ģeomātikas augstāko sasniegumu līmenim;
– spēj parādīt būvzinātnes nozares ģeomātikas apakšnozarei svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni;
– spēj, izmantojot apgūtos teorētiskos pamatus un prasmes, veikt profesionālu, inovatīvu vai pētniecisku darbību, formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus ģeomātikā, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem;
– spēj patstāvīgi strādāt pie savas profesionālās pilnveides, parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā, uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu, pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos vai neskaidros darba apstākļos;
– spēj patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju un to izmantot, pieņemt lēmumus un risināt problēmas, parādīt, ka izprot profesionālo ētiku, izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību un piedalīties attiecīgās profesionālās jomas attīstībā;
– spēj parādīt vispusīgas faktu, teoriju un likumsakarību zināšanas, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai;
– spēj detalizēti izprast un parādīt daudzveidīgu specifisku faktu, principu, procesu un jēdzienu zināšanas noteiktā mācību vai profesionālās darbības jomā standarta un nestandarta situācijās;
– pārzina specializētās programmatūras, modernos ģeodēziskos instrumentus, datu apstrādes metodes;
– spēj vadīt ģeodēziskos ar būvniecības procesu saistītos darbus; piedalās konkrētu darbu veikšanā un var vadīt šos darbus;
– pārzina mērnieku sertificēšanas procedūras un prasības un spēj kārtot sertificēšanas eksāmenus;
– prot apstrādāt ģeodēziskos datus atbilstoši noteiktajām prasībām;
– spēj izmantot modernās tehnoloģijas dažādu uzdevumu veikšanai;
– spēj patstāvīgi risināt aktuālākas problēmas būvniecības nozarē;
– spēj aizstāvēt un pamatot pētniecisko darbu rezultātus;
– spēj piedalīties nacionālos un starptautiskos projektos;
– nodrošināt efektīvu komunikāciju un saskarsmi ar nozares pārstāvjiem.

Būvinženieris

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Atjaunojamie energoresursi.
    2. Augstas digitalizācijas topogrāfiskā informācija (ADTI).
    3. Uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas atbilstības principi.
    4. Uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas atbilstības principi.
    Izpratnes līmenī:
    1. Konsultēšanas metodes.
    2. Informācijas ieguves paņēmieni.
    3. Paredzētās, iespējamās, būvniecības izraisītās tiešas vai netiešas vides pārmaiņas.
    4. Būvprojekta attīstības stadijas.
    5. Būvniecības izmaksu veidošanās principi.
    6. Būvprojektā iekļaujamo inženiertehnisko sistēmu risinājumi.
    7. Vides prasības.
    8. Esošo materiālu atkārtota izmantošana jaunajās konstrukcijās.
    9. Energoefektivitātes prasības būvēm.
    10. Topogrāfiskās izpētes principi.
    11. Ģeodēzisko darbu būvobjektā pamatprincipi.
    12. Inženiertehniskās izpētes atskaišu noformēšanas prasības.
    13. Hidroloģiskās izpētes principi.
    14. Funkcionālās prasības būvēm. Būvniecības projekta plāna izstrādes principi.
    15. Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) darbības pamatprincipi.
    16. Būves informācijas modelēšanas (BIM) izstrādes stadijas.
    17. Būvniecību regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības.
    18. Hidrometeoroloģiskā režīma noteikšanas principi.
    19. Klimatoloģiskie rādītāji un hidroloģiskie procesi.
    20. Vēsturisko būvju būvniecības risinājumi un izmantotie materiāli.
    21. Paraugu testēšanas metodes.
    22. Paraugu marķēšanas un pārvietošanas principi.
    23. Vēsturisko būvniecības materiālu ķīmiskās un fizikālās īpašības.
    24. Materiālu un konstrukciju pārbaudes metodes (graujošās, negraujošās).
    25. Modeļu un prognožu aprēķina metodes.
    26. Ietekmes uz vidi novērtēšanas etapu nodrošināšanas prasības.
    27. Būvprojektu vadīšanas metodoloģija.

    28.Pakalpojumu līgumu izstrādes pamatprincipi.
    29. Būvniecības ilgtspējas principi.
    30. Īpašuma tiesību aizsardzības prasības.
    31. Līguma nosacījumi un prasības būvprojekta ekspertīzei.
    32. Būvlaukuma infrastruktūras izveides principi.
    Lietošanas līmenī:
    1. Būves projektēšanas principi.
    2. Projekta izpildes plāna vadlīniju izstrādes struktūra.
    3. Būvju grupu tehniskās prasības.
    4. Būvju kvalitātes rādītāji.
    5. Būvmateriālu izvēles principi.
    6. Būvmateriālu ražošanas kvalitātes tehniskie rādītāji.
    7. Inženiersistēmu kvalitātes un tehniskie rādītāji.
    8. Materiālu fizikāli mehāniskās īpašības.
    9. Grunts materiālu īpašības.
    10. Ģeodēzisko un topogrāfisko mērījumu veikšanas metodes.
    11. Ģeodēziskās izpētes speciālo darbu veikšanas principi un paņēmieni.
    12. Topogrāfiskie un ģeodēziskie apzīmējumi.
    13. Teritorijas (laukuma) ģeotehnisko apstākļu analīzes metodes.
    14. Tehnogēno risku analīzes metodes.
    15. Būves pamatnes grunts fizikālās un mehāniskās īpašības.
    16. Būves pamatnes deformāciju raksturs, to iemesli un novēršanas iespējas.
    17. Būvniecībai nelabvēlīgu grunšu iegulumu identificēšanas principi.
    18. Hidroloģisko apstākļu ietekme uz būvobjektu.
    19. Ūdenstilpņu un ūdensteču uzmērīšanas paņēmieni.
    20. Hidroloģisko parametru aplēses lielumu noteikšanas paņēmieni.
    21. Paraugu ņemšanas principi.
    22. Paraugu ņemšanas vietas un apjoms.
    23. Būves vizuālās novērtēšanas metodes.
    24. Datu sistematizēšanas metodes.
    25. Meteoroloģiskās, hidroloģiskās izpētes veikšanas metodes.
    26. Deformāciju uzmērīšanas metodes.
    27. Esošo konstrukciju aprēķina metodes.
    28. Konstrukciju projektēšanas metodes. Konstrukciju nestspējas aprēķināšanas metodes.
    29. Konstrukciju modelēšanas, būves konstrukcijas modelēšanas principi. Deformāciju uzmērīšanas metodes. Uzmērīšanas un apsekojuma datu analīzes metodes.
    30. Būvju konstrukciju slodžu aprēķinu metodes.
    31. Būvju konstrukciju slodžu aprēķina shēmas.
    32. Ēkas daļu mehāniskās izturības, nolietojuma un drošības novērtēšanas metodes.
    33. Ēkas energoefektivitātes vērtēšanas metodes.
    34. Būves vizuālās apskates fotofiksācijas principi.
    35. Ēkas/būves daļu atsegumu uzmērīšanas metodes.
    36. Būves fizisko īpašību noteikšanas metodes – zondāža, atsegumi, skatrakumi, urbumi, uzmērīšana.
    37. Būves daļu atsegumu dokumentēšanas principi.
    38. Mērījumu veikšanas pamatprincipi ar 3D grafiskajām tehnoloģijām.
    39. Plaisu attīstības dinamikas instrumentālais monitorings.
    40. Konstatēto defektu un bojājumu cēloņu noteikšanas metodes.
    41. Konstruktīvo un citu būves risinājumu izstrādāšanas metodes.
    42. Būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes un noformēšanas prasības.
    43. Konstruktīvo un citu būves risinājumu izstrādāšanas metodes.
    44. Būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes un noformēšanas prasības.
    45. Ekonomiskās analīzes kritēriju noteikšanas principi.
    46. Energoefektivitātes prasības būvēm.
    47. Būvprojektu izstrādes un noformēšanas prasības.
    48. Tehnisko noteikumu prasības. Prezentācijas un argumentācijas principi.
    49. Būvspeciālistu atlases kritēriju izstrādes metodes.
    50. Būvprojekta sastāva un apjoma noteikšanas metodes.
    51. Būvspeciālistu atlases kritēriju izstrādes metodes.
    52. Datu sistematizēšanas un analīzes metodes.
    53. Būvprojekta laika grafika izstrādes metodes.
    54. Būvspeciālistu grupas vadīšanas principi.
    55. Modeļu aprēķinu metodes, izmantojot būvniecības informācijas modelēšanas rīkus.
    56. Konstruktīvo shēmu pārbaudes metodes.
    57. Vadīšanas un sadarbības psiholoģijas principi.
    58. Būvprojekta stadijas un sastāvs.
    59. Būvprojekta ekonomisko risinājumu efektivitātes aprēķināšanas principi.
    60. Būvdarbu apjoma izmaksu aprēķināšana.
    61. Būvniecības rasējumu veidi, to raksturojums un lietojums.
    62. Būvniecības informācijas modelēšanas sistēmas darbības pamatprincipi.
    63. Tehniskās dokumentācijas sagatavošana.
    64. Būvprojekta noformēšanas prasības.
    65. Būvprojekta dokumentācijas optimizēšanas metodes. Publisko iepirkumu prasības.
    66. Datu ievadīšanas prasības būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
    67. Prezentācijas izstrādes principi.
    68. Būvprojekta ekspertīzes veikšanas prasības.
    69. Būvprojekta ekspertu atlases kritēriji.
    70. Pilna cikla būvkonstrukciju aprēķina datorsimulācija – modeļa izstrāde, analīze un rezultātu pēcapstrāde. Dokumentu kopiju iegūšana ar ploteriem un printeriem.
    71. Dokumentu elektroniskā publicēšana un datu koplietošana.
    72. Būvdarbu procesa plānošanas principi.
    73. Darbu veikšanas projekta izstrādes principi.
    74. Resursu loģistikas pamatprincipi.
    75. Sadzīves apstākļu nodrošināšanas prasības būvlaukumā.
    76. Būvdarbu projektu vadība.
    77. Būvdarbu kvalitātes vadības sistēmas prasības.
    78. Būvdarbu procesa izmaiņu plānošanas principi.
    79. Būvmašīnu darbības principi.
    80. Būvlaukuma asu nospraušana.
    81. Resursu piegādes loģistikas principi.
    82. Projekta tehnisko noteikumu prasības.
    83. Būvlaukuma ierīkošanas prasības.
    84. Ēku būvdarbu pārbaudes paņēmieni un metodes.
    85. Būvdarbu uzmērīšanas principi.
    86. Mērinstrumentu darbības principi.
    87. Būvdarbu kvalitātes kontroles metodes.
    88. Būvdarbu tehnoloģisko procesu plūsmas metode.
    89. Tiesību un atbildības sadalījuma pamatprincipi būvdarbu procesā. Inženiertehniskās kvalitātes principi būvniecībā.
    90. Sabiedrības līdzdalības principi būvniecībā.
    91. Ilgtspējīgas būvniecības principi.
    92. Būvobjekta izpilddokumentācijas tehniskās noformēšanas prasības.
    93. Vadības un sadarbības principi būvorganizācijā.
    94. Būvobjekta izpilddokumentācijas tehniskās noformēšanas prasības.
    95. Vadības un sadarbības principi būvorganizācijā.
    96. Būvuzraudzības metodes.
    97. Kvalitātes kontroles ierīču darbības pamatprincipi.
    98. Būvdarbus risku identificēšanas metodes.
    99. Būvdarbu risku novēršanas paņēmieni.
    100. Būvdarbu iespējamo risku pretpasākumu plāna izstrādes principi.
    101. Svarīgu ekoloģisku faktoru operatīvās kontroles metodes.
    102. Atkārtoti pielietojamo būvmateriālu izmantošanas paņēmieni.
    103. Normatīvo dokumentu datu bāzes.
    104. Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas sistēmas.
    105. Materiālu un aprīkojuma tehnisko noteikumu prasības.
    106. Konsultēšanas metodes.
    107. Konfliktu risināšanas metodes.
    108. Organizēšanas un vadīšanas principi būvobjektā.
    109. Informācijas piegādes struktūras standarti.
    110. Būves informācijas modelēšanas (BIM) ieviešanas stratēģijas.
    111. Organizāciju, komandu struktūra un pārmaiņu vadība.
    112. Programmatūras un datortehnikas savstarpējā sadarbība.
    113. Būves informācijas modelēšanas (BIM) īstenošanas plāns.
    114. Būves informācijas modelēšanas (BIM) pielietojums un ieguvumi.
    115. Būvprojekta kontroles posmi un BIM nodevumu formāti.
    116. Datu apmaiņas informācijas modelēšanas sistēmā.
    117. Klasifikācijas sistēmas.
    118. Aktīvu informācijas prasības.
    119. Informācijas aprite un komunikācija vienotā datu vidē (VDV).
    120. Komunikācijas un informācijas sistēmas aprites uzstādīšanas principi un metodes.
    121. Koordinātu sistēmas un to darbība dažādās autorprogrammatūrās.
    122. BIM sagataves faili un to saturs.
    123. BIM programmatūru tehniskās iespējas modeļu strukturēšanā.
    124. BIM modeļa uzturēšanas un atjaunošanas principi būvniecības un apsaimniekošanas fāzēs.
    125. Nozares pamatklases (IFC) datu apmaiņai.
    126. BIM modeļu informācijas līmeņi.
    127. BIM kvalitātes kontroles mehānismi autorprogrammatūru ietvaros.
    128. BIM kvalitātes kontroles
    129. programmatūra, to darbības mehānisms un iespējas.
    130. Uz noteikumiem balstītas BIM modeļu pārbaudes.
    131. BIM modeļu elementu veidošanas pamatprincipi dažādās autorprogrammatūrās.
    132. Programatūru izstrādātāju atbalsta mehānismu lietošanas principi.
    133. Datu izvades veidi no BIM modeļiem.
    134. Izmaiņu komunikācijas un vadības mehānismi.

    Vispārējās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Matemātiski simulācijas modeļi. Optimizācija kā matemātikas un tehnikas nozare.
    2. Darba tiesiskās attiecības.
    Izpratnes līmenī:
    1. Termiska, elektriska, mehāniska un ķīmiska rakstura ierobežojumi.
    2. Dažādi moderni simulācijas instrumenti un metodes procesu vadībā.
    3. Tehniski priekšlikumi un simulācijas modeļi.
    4. Informācijas tehnoloģiju iespējas un potenciālie riski.
    5. Personas datu aizsardzība.
    6. Darba devēja un darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība.
    7. Sociālā dialoga līmeņi un veidošanas pamatprincipi.
    8. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
    9. Uzņēmuma personāla pārvaldības politika.
    10. Resursu un finanšu analīzes metodes.
    11. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
    12. Sociālā daudzveidība un vienlīdzības princips.
    13. Eksperimentu posmi un procedūras, pētniecības metodoloģija un standarti.
    14. Efektīvas saziņas paņēmieni.
    15. Komunikācija (tai skaitā starpkultūru) sabiedrībā (tai skaitā multikulturālajā).
    16. Argumentācijas paņēmieni.
    17. Plānošana un lēmumu pieņemšana.
    Lietošanas līmenī:
    1. Pētījumu metodoloģijas principi.
    2. Datu analīzes un apkopošanas metodes.
    3. Matemātiskā terminoloģija, instrumenti un analīzes metodes.
    4. Svešvaloda.
    5. Starpkultūru mijiedarbība.
    6. Profesionālā terminoloģija būvniecības nozarē.
    7. Saziņas stratēģijas (metakognitīvais princips).
    8. Publiskās runas principi.
    9. Prezentācijas prasmes.
    10. Dabas resursu racionālas un ilgtspējīgas izmantošanas principi.
    11. Elektroniskās informācijas drošība.
    12. Informācijas tehnoloģijas datu apstrādei, analīzei un vadībai.
    13. Sadarbības pamatprincipi digitālajā vidē.
    14. Datu drošība.
    15. Datoru drošības programmas.
    16. Valsts vienotās datorizētās informācijas sistēmas.
    17. Drošas darba metodes.
    18. Rīcība ārkārtas situācijā.
    19. Nodarbināto instruēšanas metodes.
    20. Risku identificēšana, to novēršanas paņēmieni.
    21. Darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības būvniecības darbos.
    22. Darba drošības zīmju izvietošanas prasības.
    23. “Zaļās domāšanas” principi.
    24. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa normatīvais regulējums.
    25. Latvijas ilgtspējības attīstības stratēģija.
    26. Vispārējā un profesionālā ētika.
    27. Starpkultūru saskarsme.
    28. Zinātniski pētniecības metodes.
    29. Eksperimentu rezultāti vai novērojumi procesā, tai skaitā novirzes no rezultātiem.
    30. Kontrolējami un nekontrolējami parametri, ietekme uz eksperimenta vērtību.
    31. Kvantitatīvās un kvalitatīvās analīzes metodes.
    32. Publikāciju uzrakstīšana, noformēšana un rezultātu prezentēšana.
    33. Latvijā un starptautiskajā zinātniskajā telpā pieņemtās normas.
    34. Ideju ģenerēšana.
    35. Prioritāšu noteikšanas principi.
    36. Mācīšanās stratēģijas.
    37. Pašnovērtējuma mehānismi.
    38. Pārskatu un publikāciju sagatavošana.
    39. Intelektuālā īpašuma veidi. Intelektuālā īpašuma aizsardzības pamatprincipi.
    40. Intelektuālā īpašuma juridiskās aizsardzības dokumentu izdošanas nosacījumi.
    41. Pašnovērtējuma mehānismi.
    42. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
    43. Laika plānošana.
    44. Pašizaugsme un mūžizglītība.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Izzināt būvniecības ierosinātāja vēlmes un ieceres.
    2. Konsultēt būvniecības ierosinātāju par būvprojekta attīstības gaitu un ilgtspējību.
    3. Konsultēt būvniecības ierosinātāju par būvprojekta īstenošanas metodēm.
    4. Konsultēt būvniecības ierosinātāju par ietekmes uz vidi novērtējuma kārtību.
    5. Pamatot būvniecības ieceres ilgtspēju, aprakstot tās realizācijas iespējas un projekta riskus.
    6. Novērtēt un salīdzināt iespējamo būves variantu kopējās izmaksas.
    7. Analizēt priekšrocības un trūkumus attiecībā uz sabiedrības un gala lietotāju ieguvumiem, ietekmi uz vidi,
    8. energoefektivitāti, resursu izmantošanu un ilgtspējību.
    9. Izstrādāt uzdevumu nepieciešamo uzmērījumu, topogrāfiskās un ģeotehniskās izpētes veikšanai.
    10. Sagatavot priekšizpētes darbu izpildes plāna vadlīnijas, nosakot iespējamo vai vēlamo laika grafiku.
    11. Definēt informācijas apmaiņas mērķus un veidu.
    12. Organizēt priekšizpētes darbus.
    13. Pārbaudīt un pieņemt priekšizpētes darbu izpildi.
    14. Organizēt būves variantu publisko apspriešanu.
    15. Informēt būvniecības ierosinātāju par būvprojekta tehniskajiem un normatīvajiem ierobežojumiem.
    16. Organizēt būvniecības ieceres izstrādi.
    17. Noteikt minimālā būvprojekta tehniski ekonomiskos rādītājus.
    18. Izstrādāt būves informācijas modelēšanas (BIM) sistēmā būves ieceres modeli nepieciešamā apjomā.
    19. Sagatavot prezentāciju ar būvniecības ieceres pamatojumu.
    20. Ievadīt prasīto (nepieciešamo) informāciju būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
    21. Noteikt ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes zonas robežas un topogrāfiskā plāna papildus prasības.
    22. Organizēt būvlaukuma un trašu horizontālo un vertikālo uzmērīšanu.
    23. Organizēt inženiertīklu uzmērīšanu.
    24. Organizēt speciālos izpētes darbus, atbilstoši attiecīgo nozaru normatīvie aktu prasībām.
    25. Sagatavot uzdevumu ģeotehniskajai izpētei, nepieciešamības gadījumā norādot izpētes punktu vietas, skaitu, laboratorisko pārbaužu veidus un apjomu.
    26. Analizēt ģeotehniskās apsekošanas izpētes rezultātus, ņemot vērā to ietekmējošos faktorus uz būvniecības procesu.
    27. Analizēt būvei pieguļošās teritorijas hidroloģiskos apstākļus un apvidus reljefu, prognozējot hidroloģiskā režīma ietekmi uz būvi.
    28. Analizēt datus par klimatoloģiskajiem apstākļiem būvobjektā un ūdenstilpņu hidroloģisko režīmu.
    29. Izstrādāt būves apsekošanas darba uzdevumu.
    30. Organizēt vēsturiskās informācijas izpēti par būves būvniecību, ekspluatāciju un veiktajām pārbūvēm.
    31. Sagatavot uzdevumus speciālo pārbaužu veikšanai un laboratorijai paraugu analīzei.
    32. Analizēt sākotnējo uzmērījumu un atsegumu paraugu datus.
    33. Organizēt būves daļu atsegšanu, detalizētu atsegto konstrukciju uzmērīšanu, konstruktīvo slāņu definēšanu un dokumentēšanu.
    34. Analizēt būves apsekojuma datus, novērtējot iegūto datu precizitāti un lietošanas iespējamību.
    35. Sagatavot būves un tās konstrukciju tehniskā stāvokļa novērtēšanas programmu.
    36. Pieņemt konstrukciju pārbaudēm atbilstošākos standartus, aprēķinu metodes, atbilstošus drošuma koeficientus.
    37. Analizēt esošo deformāciju datus un citus kontrolmērījumus.
    38. Pieņemt lēmumu par konstruktīvo shēmu, pamatojoties uz sagatavotajiem variantiem un veiktajiem kontrolmērījumiem.
    39. Analizēt būves esošās slodzes, ņemot vērā iepriekš dokumentētos datus.
    40. Veikt būvju konstrukciju slodžu aprēķinus, pamatojoties uz būvju apsekošanā un uzmērījumos iegūtajiem datiem.
    41. Sagatavot uzdevumu būves padziļinātai izpētei (atsegumi, slogošana).
    42. Sniegt vērtējumu par būves tehnisko stāvokli, pamatojoties uz dokumentētajiem datiem.
    43. Analizēt būves, būves daļas vai konstrukcijas novērtējuma atskaiti.
    44. Veikt mērījumu un datu analīzi, izmantojot būves informācijas modelēšanas rīkus.
    45. Precizēt būvniecības ierosinātāja būvniecības ieceri, balstoties uz iegūtajiem tehniskajiem un inženierizpētes datiem.
    46. Saskaņot ar būvniecības ierosinātāju būvprojekta minimālā sastāvā projektēšanas uzdevumu.
    47. Organizēt nepieciešamo izejas datu materiālu pieprasīšanu, veicot datu analīzi.
    48. Pamatot būves novietojuma izvēli.
    49. Noteikt būves lietošanas veidu.
    50. Noteikt būves tehniski ekonomiskos rādītājus.
    51. Noteikt projektēšanas sadaļas un atbilstošo būvspeciālistu atlases kritērijus.
    52. Apstiprināt un saskaņot būvspeciālistu darba grupas sastāvu.
    53. Kontrolēt kopējo projektēšanas laika grafika ievērošanu.
    54. Apkopot iespējamās būves publiskās apspriešanas materiālus, prezentējot tos sabiedrībai.
    55. Sagatavot atskaiti par iespējamās būves publiskās apspriešanas rezultātiem.
    56. Pārraudzīt ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes procesu.
    57. Organizēt būves tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi.
    58. Sagatavot rekomendācijas un ieteikumus tālākām būvprojekta attīstības stadijām, balstoties uz publiskās apspriešanas un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem.
    59. Sagatavot būvprojekta dokumentāciju atbilstoši būvniecības normatīvo aktu un projektēšanas uzdevuma prasībām.
    60. Prezentēt būvprojektu minimālā sastāvā būvniecības ierosinātājam un iesaistītajām organizācijām.
    61. Saskaņot būvprojekta minimālā sastāvā ar būvniecības ierosinātāju un atbildīgajās institūcijās.
    62. Definēt projektēšanas darba uzdevumu atbilstoši saskaņotajai būvniecības iecerei.
    63. Noteikt kritērijus projektēšanas būvspeciālistu atlasei.
    64. Analizēt būvprojekta izstrādei pieejamos datus.
    65. Plānot būvprojekta izstrādes darba apjomu, atbilstoši projektēšanas uzdevumam un izvirzītajiem mērķiem.
    66. Izstrādāt būvprojekta izstrādes laika grafiku.
    67. Nodrošināt būvprojekta uzdevuma atbilstību būvniecības normatīvo aktu un projektēšanas uzdevuma prasībām.
    68. Sagatavot būvprojekta dokumentāciju atbilstoši būvniecības normatīvo aktu un projektēšanas uzdevuma prasībām.
    69. Prezentēt būvprojektu minimālā sastāvā būvniecības ierosinātājam un iesaistītajām organizācijām.
    70. Saskaņot būvprojekta minimālā sastāvā ar būvniecības ierosinātāju un atbildīgajās institūcijās.
    71. Definēt projektēšanas darba uzdevumu atbilstoši saskaņotajai būvniecības iecerei.
    72. Noteikt kritērijus projektēšanas būvspeciālistu atlasei.
    73. Analizēt būvprojekta izstrādei pieejamos datus.
    74. Plānot būvprojekta izstrādes darba apjomu, atbilstoši projektēšanas uzdevumam un izvirzītajiem mērķiem.
    75. Izstrādāt būvprojekta izstrādes laika grafiku.
    76. Nodrošināt būvprojekta uzdevuma atbilstību būvniecības normatīvo aktu un projektēšanas uzdevuma prasībām.
    77. Izstrādāt darba uzdevumus būvprojekta atsevišķajām daļām.
    78. Koordinēt kopējo būvprojektu, analizējot atsevišķu būvprojekta sadaļu savietojamību.
    79. Kontrolēt būvprojekta izstrādes laika grafika ievērošanu.
    80. Analizēt būvprojekta tehniski ekonomisko risinājumu efektivitāti.
    81. Kontrolēt būvprojekta atbilstību projektēšanas uzdevumam un normatīvo aktu prasībām.
    82. Analizēt būvprojekta sadaļu izstrādes darba grupas darba efektivitāti.
    83. Pieņemt lēmumus par tehniski un ekonomiski pamatotām izmaiņām būvprojektā, saskaņojot tās ar būvniecības ierosinātāju.
    84. Koordinēt būvprojekta sadaļu izstrādi atbilstoši būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) sistēmas darbības pamatprincipiem.
    85. Kontrolēt būvprojekta daļu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    86. Kontrolēt būvprojekta daļu atbilstību būvatļaujas projektēšanas noteikumu prasībām.
    87. Kontrolēt būvprojekta noformējuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    88. Optimizēt būvprojekta dokumentāciju.
    89. Analizēt publisko iepirkumu dokumentāciju.
    90. Prezentēt būvprojektu būvniecības ierosinātājam.
    91. Saskaņot būvprojektu ar būvniecības ierosinātāju.
    92. Saskaņot būvprojektu atbildīgajās institūcijās.
    93. Noteikt kritērijus ekspertīzes sadaļu un atbilstošo būvekspertu atlasei.
    94. Izstrādāt būvekspertīzes darba uzdevumu.
    95. Sadarboties ar būvniecības ierosinātāju un projektētājiem.
    96. Nodrošināt būvprojekta ekspertīzes atbilstību projektēšanas uzdevumam un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
    97. Kontrolēt būvdarbos pielietojamo materiālu, konstrukciju un iekārtu izmantošanas atbilstību būvprojektam.
    98. Kontrolēt ierakstus būvdarbu žurnālā par veikto darbu, t.sk. segto darbu atbilstību būvprojektā paredzētajam.
    99. Izvērtēt ierosinātās izmaiņas būvprojekta risinājumos.
    100. Organizēt darbu veikšanas projekta izstrādi, atbilstoši būvprojektam.
    101. Kontrolēt plānoto materiāli tehnisko resursu nodrošinājumu būvdarbu procesa realizēšanai.
    102. Norādīt uz iespējamām tehnisko risinājumu izmaiņām būvdarbu procesā.
    103. Veidot būvobjekta infrastruktūru.
    104. Nodrošināt sadzīves apstākļus un energoresursus būvobjektā.
    105. Organizēt būvniecības tehnisko nodrošinājumu (transportu, mehānismus, instrumentus).
    106. Nodrošināt energoresursus, cilvēkresursus, sadzīves apstākļus būvlaukumā.
    107. Izvēlēties būvizstrādājumus atbilstoši būvprojekta specifikācijai un tāmei.
    108. Kontrolēt būvizstrādājumu piegādes termiņus.
    109. Uzdot izpildei citu būvju un inženiersistēmu būvdarbu vadītājiem veicamos būvlaukuma sagatavošanas darbus pirms būvdarbu uzsākšanas.
    110. Kontrolēt būvlaukumu un tā infrastruktūras izveides atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    111. Sadarboties ar citu būvju un inženiersistēmu būvdarbu vadītājiem.
    112. Pārraudzīt būvdarbu izpildi atbilstoši būvprojektam, būvdarbu izpildes laika grafikam un normatīvo aktu atbilstībai.
    113. Analizēt būvdarbu procesa gaitu un tehniski ekonomiskos risinājumus.
    114. Veikt nepieciešamās izmaiņas būvdarbu organizēšanā, tās dokumentējot.
    115. Informēt būvniecības procesā iesaistītās personas un institūcijas par iespējamām neatbilstībām.
    116. Kontrolēt būvdarbu tehnoloģisko procesu plūsmu būvlaukumā.
    117. Kontrolēt izpildīto būvdarbu kvalitāti būvlaukumā.
    118. Piedalīties būvsapulcēs atbilstoši būvdarbu izpildes laika grafikam, dokumentējot pieņemtos lēmumus.
    119. Koordinēt būvdarbu procesā pieļauto atkāpju novēršanu.
    120. Uzraudzīt būvobjekta izpilddokumentācijas sagatavošanu.
    121. Analizēt būvobjekta nodošanas dokumentācijas atbilstību būvniecības reglamentējošo aktu prasībām.
    122. Organizēt būvobjekta pieņemšanas komisijas darbu.
    123. Kontrolēt segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas procesu.
    124. Kontrolēt galveno būvniecības posmu izpildi un nodošanu.
    125. Analizēt būvuzraudzības procesā pielietotās būvuzraudzības metodes.
    126. Kontrolēt būvdarbu izpilddokumentācijas atbilstību būvprojektam un darbu veikšanas projektam.
    127. Kontrolēt būvdarbu secību atbilstoši būvdarbu veikšanas tehnoloģijai un darbu veikšanas projekta prasībām.
    128. Izvērtēt būvdarbu procesu un būvdarbu procesā nepieciešamos resursus.
    129. Savlaicīgi identificēt iespējamos riskus, kas var ietekmēt būvniecības procesus, resursus un mērķu sasniegšanu, rodot atbilstošu pretpasākumu vai risinājumu.
    130. Kontrolēt pretpasākumu plānu, veicinot riska pārvaldības integrāciju būvniecības procesā.
    131. Analizēt kvalitātes kontroles programmas atbilstību būvdarbu līgumā noteiktajām prasībām.
    132. Pielietot būvobjekta specifikai atbilstošu kvalitātes vadības sistēmu.
    133. Nodrošināt būvdarbu un būvizstrādājumu kvalitātes kontroli būvobjektā atbilstoši kontroles normatīviem.
    134. Konsultēt būvniecības ierosinātāju par būvdarbu procesu, tā posmiem, iespējamiem riskiem un to novēršanas iespējām.
    135. Konsultēt būvdarbu veicēju un būvuzraugu par risku novēršanas iespējām.
    136. Iesaistīties būvobjekta nodošanas ekspluatācijā procesā.
    137. Analizēt būvobjekta nodošanas dokumentācijas atbilstību būvniecības reglamentējošo aktu prasībām.
    138. Lietot ikdienas darbā jaunāko būvniecības digitālo tehnoloģiju, tajā skaitā programmatūru.
    139. Īstenot būves informācijas modelēšanas sistēmā (BIM) būvniecības ierosinātāja prasības.
    140. Pārvaldīt informāciju, izmantojot būvju informācijas modelēšanas sistēmu.
    141. Pielietot klasifikācijas sistēmu informācijas strukturēšanai.
    142. Izstrādāt būves informācijas modelēšanas (BIM) īstenošanu plānu.
    143. Plānot būvprojekta būves informācijas modelēšanas (BIM) nodevumus, ievērojot tehniskās prasības būvprojekta realizācijai.
    144. Izvēlēties racionālu būves informācijas modelēšanas (BIM) pielietojumu būvprojekta realizācijā.
    145. Ieviest vienotās datu vides sistēmu informācijas aprites nodrošināšanai.
    146. Konfigurēt vienotās datu vides sistēmu (VDV).
    147. Ieviest būvprojekta koordinātu sistēmu, koordinējot informāciju starp visām projekta sadaļām.
    148. Izstrādāt būvprojekta būves informācijas modelēšanas (BIM) modeļu izejas failu ar nepieciešamo bāzes saturu.
    149. Koordinēt būvprojekta realizāciju, pielietojot būves informācijas modelēšanas (BIM) modeļu līmeņus.
    150. Veikt būves informācijas modelēšanas
    151. (BIM) kvalitātes kontroli autorprogrammatūru ietvaros.
    152. Pārbaudīt sadursmju un uz noteikumiem balstītus modeļus.
    153. Pārbaudīt starp būvprojekta sadaļām sakrītošu elementu atbilstību.
    154. Veidot būves informācijas modelēšanas (BIM) modeļu saturu.
    155. Risināt programmatūras kļūdu rašanos.
    156. Izvadīt no būves informācijas modelēšanas (BIM) modeļiem projektēšanas datus.
    157. Pārvaldīt izmaiņu vadības komunikāciju.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā (Eiropas standartu darba valodā) mutiski un rakstiski dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
    2. Veidot saistītu un strukturētu runu valsts valodā, atbilstoši lietojot daudzveidīgus teksta struktūrelementus, dažādus savienotājvārdus un citus saskaņošanas līdzekļus.
    3. Izteikt un prezentēt viedokli profesionālajā vidē un sabiedrībai kopumā.
    4. Izstrādāt sarežģītus simulācijas modeļus, pielietojot matemātiskus aprēķinus.
    5. Definēt inženiertehnisku problēmu, apzināt ierobežojumus un atrast šīs problēmas optimālu risinājumu.
    6. Izstrādāt algoritmus matemātisku un praktisku optimizācijas uzdevumu īstenošanai.
    7. Manipulēt ar skaitļiem, grafiskiem un statistiskiem datiem un informāciju, algebriskām izteiksmēm un vienādojumiem un ģeometriskiem attēliem.
    8. Shematizēt matemātiskai interpretācijai nepieciešamos elementus.
    9. Sistematizēt informāciju par energoresursu efektīvu izmantošanu.
    10. Rīkoties ar tehnoloģiskajām iekārtām, instrumentiem un zinātniskajiem datiem.
    11. Pielāgot savu meklēšanas stratēģiju, lai atrastu vispiemērotākos datus, informāciju un saturu digitālā vidē.
    12. Izvēlēties vispiemērotākos digitālos rīkus un tehnoloģijas datu, resursu un zināšanu radīšanā sadarbībā ar citiem.
    13. Izvērtēt vispiemērotākos veidus, kā pārveidot, atjaunot, uzlabot un precizēt specifiskas satura un informācijas daļas, lai radītu jaunu un oriģinālu saturu.
    14. Izvēlēties visatbilstošākos noteikumus, kas jāievēro attiecībā uz pavairošanas tiesībām un licencēm saistībā ar digitālajiem datiem, informāciju un saturu.
    15. Izvēlēties vispiemērotākos drošības un aizsardzības pasākumus digitālajā vidē.
    16. Analizēt ar nozari saistītos standartus, dokumentāciju, terminoloģiju.
    17. Ievērot civilās un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    18. Ievērot darba aizsardzības prasības.
    19. Organizēt darba vietu un darba vidi atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.
    20. Identificēt iespējamos riskus, veicot profesionālos darba pienākumus.
    21. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    22. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.
    23. Izmantot videi draudzīgas darba metodes, nodrošinot efektīvu atkritumu šķirošanu un utilizēšanu.
    24. Rīkoties uzņēmuma un valsts mēroga ārkārtas situācijā atbilstoši noteiktajiem civilās aizsardzības plāniem
    25. Rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem.
    26. Ievērot saskarsmes kultūras un profesionālās ētikas normas.
    27. Izstrādāt ieteikumus uzņēmuma politikas pilnveidei.
    28. Novērtēt uzņēmuma resursus un to pietiekamību atbilstoši organizācijas stratēģijai.
    29. Īstenot uzņēmuma personāla vadības politiku.
    30. Izstrādāt jaunas inženierzinātņu metodes.
    31. Patstāvīgi izstrādāt būvniecības nozares pētnieciskā darba metodiku.
    32. Veikt kritisku iegūto datu analīzi, argumentēti izskaidrojot rezultātus un secinājumus.
    33. Izstrādāt pārskatus, publikācijas un prezentācijas par pētniecības rezultātiem būvniecības nozarē un profesionālās darbības jomā.
    34. Izvirzīt ilgtermiņa, vidējā termiņa un īstermiņa mērķus.
    35. Noteikt prioritātes un izveidot darbības plānu.
    36. Izpētīt un izmēģināt inovatīvas pieejas.
    37. Apvienot zināšanas un resursus, lai panāktu nozīmīgu efektu idejas attīstībā.
    38. Īstenot būvniecības nozares pētījumus, apstrādājot un interpretējot to rezultātus.
    39. Sagatavot būvniecības nozares pētījumu rezultātu atskaiti.
    40. Sagatavot prezentācijas materiālus un publikācijas.
    41. Argumentēt savu viedokli.
    42. Atlasīt informāciju publiskajā telpā par patenta iegūšanas iespējām.
    43. Sagatavot inženiertehnisko risinājumu patenta pieteikuma dokumentāciju.
    44. Novērtēt savu profesionālo pieredzi.
    45. Izprast mācīšanās vajadzības karjeras izaugsmei.
    46. Sistemātiski apgūt jaunas zināšanas un pieredzi.
    47. Sekot aktualitātēm būvniecības nozarē.
    48. Pielietot iegūtās zināšanas praksē.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja definēt būvprojekta ieceri un konsultēt būvniecības ierosinātāju par būvprojekta attīstību, ilgtspējību un tā īstenošanas metodēm.
    2. Spēja apkopot un analizēt būvniecības iecerei līdzīga tipa realizēto būvju pieredzi, izvērtējot sabiedrības intereses, būvprojekta ekonomisko ietekmi un lietotāja vajadzības.
    3. Spēja izstrādāt priekšizpētes darbu uzdevumu, sagatavojot būvprojekta vadlīnijas, laika grafiku un prasības būvprojekta komandai.
    4. Spēja nodrošināt un pieņemt būvprojekta priekšizpētes darbu izpildi, analizējot to atbilstību būvniecības ierosinātāja un lietotāja prasībām un vēlmēm, un būvprojekta iespējām.
    5. Spēja kontrolēt un kritiski analizēt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes procesu un pārraudzīt nepieciešamos datu ievadi Būvniecības informācijas sistēmā. Spēja patstāvīgi organizēt būvobjekta teritorijas ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti.
    6. Spēja analizēt hidrometeoroloģisko apstākļu un reljefa ietekmi uz būvi un sniegt argumentētas rekomendācijas būves ierosinātājam.
    7. Spēja patstāvīgi organizēt būves apsekošanu, sistematizējot un analizējot būves apsekošanas, vēsturiskās informācijas un laboratoriju dokumentētos datus.
    8. Spēja novērtēt apsekojamo būvju tehnisko stāvokli un konstruktīvās shēmas un pieņemt lēmumu par konstruktīvo shēmu, pamatojoties uz sagatavotajiem variantiem un veiktajiem kontrolmērījumiem.
    9. Spēja analizēt būves esošo konstrukciju nestspēju, veikt būvju konstrukciju slodžu aprēķinus, pamatojoties uz būvju apsekošanā un uzmērījumos iegūtajiem datiem.
    10. Spēja patstāvīgi analizēt būves tehnisko stāvokli un sniegt uz datiem pamatotu vērtējumu.
    11. Spēja sagatavot kopā ar būvniecības ierosinātāju būvprojekta minimālā sastāvā projektēšanas uzdevumu un organizēt būves pamatidejas risinājumu izstrādi.
    12. Spēja identificēt būvprojekta minimālā sastāvā sadaļas, izveidojot būvspeciālistu darba grupu.
    13. Spēja organizēt iespējamo būves publisko apspriešanu un ietekmes uz vidi, sagatavojot rekomendācijas un ieteikumus tālākām būvprojekta attīstības stadijām.
    14. Spēja koordinēt būvprojekta minimālā sastāvā noformēšanu un saskaņošanu.
    15. Spēja patstāvīgi noteikt kritērijus būvprojekta sadaļu izstrādei un būvspeciālistu atlasei, izveidojot būvspeciālistu grupu būvprojekta īstenošanai.
    16. Spēja plānot būvspeciālistu grupas darbu, nodrošinot būvprojekta uzdevuma atbilstību būvniecības normatīvo aktu un projektēšanas uzdevuma prasībām.
    17. Spēja vadīt būvprojekta sadaļu izstrādes darba grupu atbilstoši izstrādātajam projektēšanas uzdevumam un būvprojekta izstrādes laika grafikam, darba procesā lietojot būves informācijas modelēšanas rīkus un programmas.
    18. Spēja kontrolēt būvprojekta dokumentācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    19. Spēja saskaņot būvprojektu ar būvniecības ierosinātāju un atbildīgajās institūcijās.
    20. Spēja organizēt būvprojekta ekspertīzi, nodrošinot būvprojekta ekspertīzes atbilstību projektēšanas uzdevumam un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
    21. Spēja atbildīgi un kritiski veikt būvdarbu autoruzraudzību.
    22. Spēja vadīt būvdarbu procesa plānošanu atbilstoši izstrādātajam būvprojektam.
    23. Spēja pārraudzīt un kontrolēt būvobjekta energoresursus, cilvēkresursus, sadzīves apstākļus nodrošinājumu būvlaukumā.
    24. Spēja pārraudzīt būvlaukuma sagatavošanas darbus pirms būvdarbu uzsākšanas, sadarbojoties ar citu būvju un inženiersistēmu būvdarbu vadītājiem.
    25. Spēja patstāvīgi kontrolēt būvdarbu procesa atbilstību būvprojektam un būvdarbu izpildes laika grafikam.
    26. Spēja vadīt būvdarbu procesu būvobjektā, atbilstoši būvdarbu tehnoloģiju un darba aizsardzības prasībām.
    27. Spēja organizēt būvobjekta nodošanu ekspluatācijā.
    28. Spēja pārraudzīt būvuzraudzības plāna izpildi atbilstoši būvniecības nozares normatīvo aktu prasībām un būvuzraudzības plānā noteiktajam.
    29. Spēja kontrolēt būvdarbu posmu pieņemšanas procesus.
    30. Spēja veikt iespējamo risku analīzi būvdarbu veikšanas laikā, savlaicīgi identificējot iespējamos riskus, un izstrādāt risku novēršanas pretpasākumu plānu.
    Vispārējās kompetences
    1. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā (Eiropas standartu darba valodā), lietojot profesionālo terminoloģiju.
    2. Spēja patstāvīgi definēt inženiertehnisku problēmu, apzināt ierobežojumus un rast problēmas optimālu risinājumu, izstrādājot algoritmus matemātisku un praktisku optimizācijas uzdevumu īstenošanai.
    3. Spēja izvērtēt vispiemērotākās tīmekļa vietnes, lietotnes, digitālās datu bāzes, lai nepieciešamos avotus, tīmekļa vietnes, lietotnes, digitālās datu bāzes, kas pielāgotas profesionālo pienākumu veikšanai, atšķirt piemērotus no nepiemērotiem digitālajiem resursiem, uznirstošo informāciju vai mēstules, darbojoties digitālajā vidē.
    4. Spēja veikt profesionālos darba pienākumus, ievērojot jomai saistošo normatīvo aktu un standartu prasības, darba vides normatīvo aktu prasības, pieņemt lēmumus par rīcību ārkārtas situācijās.
    5. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    6. Spēja ievērot civilās un vides aizsardzības prasības.
    7. Spēja īstenot sociālās un pilsoniskās prasmes sociālā dialoga veidošanai sabiedrībā un piedalīties uzņēmuma reputācijas veidošanā.
    8. Spēja ievērot saskarsmes kultūras un profesionālās ētikas normas.
    9. Spēja veikt pētījumus un eksperimentus,
    10. izstrādāt koncepcijas attiecīgajā būvniecības nozarē un profesionālās darbības jomā, izvēloties atbilstošas pētījumu metodes un pamatojot eksperimentu rezultātus.
    11. Spēja attīstīt inovatīvas idejas, pilnveidojot zināšanas par novitātēm būvniecības nozarē un profesionālās darbības jomā.
    12. Spēja izstrādāt pārskatus, publikācijas un prezentācijas par būvniecības nozares pētniecības rezultātiem profesionālās darbības jomā.
    13. Spēja nodrošināt eksperimentālu inženiertehnisko risinājumu patentaizsardzību.
    14. Spēja sevi organizēt un, uzņemoties atbildību, turpināt mācīties un sevi izglītot profesionālajā jomā, kā arī attīstīt personiskās prasmes.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
60-100
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1 gadi, 6 mēneši; 2 gadi, 6 mēneši

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Arhitektūra un pilsētu plānošana (581)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Būvniecības nozare

Būvinženieris organizē un vada būvniecības projekta komandu, plāno būvniecības projekta īstenošanas posmus, termiņus, resursus un izmaksas, veic risku analīzi un koordinē būvprocesos iesaistīto grupu intereses, seko plānu izpildei, analizē būvprocesus un sasniegtos rezultātus kopumā, veic korekcijas esošajos plānos, vada būvprocesu administrēšanu un dokumentēšanu. Pēta un ievieš būves informācijas modelēšanas jaunākās tehnoloģijas un pieejas būvprocesu efektivitātes uzlabošanā un pārvaldībā.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Būvinženieris (LLU) , Profesionālais bakalaura grāds būvniecībā, Būvinženieris (LLU)

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2022-2028

Pēdējie labojumi: 08.02.2023

Ievietots: 08.02.2023