Profesionālās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Dažādu kravu tehnoloģiskās īpašības.
2. Spēkratu un autotransporta uzņēmējdarbības vēsturiskā attīstība Latvijā un pasaulē.
3. Autotransporta sistēmu attīstības tendences Eiropā un pasaulē.
4. Starptautiskie spēkratu normatīvie dokumenti.
5. Jaunākie atklājumi un spēkratu tehnoloģiskie risinājumi.
6. Eksperimentālās pētījumu metodes.
7. Atgāzu kaitīgo komponenšu veidošanās iekšdedzes motoros.
8. Inovatīvo konstruktīvo risinājumu izmantošana motoru sportā.
9. Vides aizsardzības normatīvie akti.
Izpratnes līmenī:
1. Intelektiskās transporta sistēmas.
2. Multimodālie un intermodālie pārvadājumi.
3. Komerciālo autotransporta pārvadājumu organizēšanas sistēma Eiropā.
4. Autopārvadājumos izmantojamie līgumi.
5. Autopārvadājumu profesionālās darbības noteikumi.
6. Autopārvadājumu uzņēmumu gada pārskati.
7. Uzņēmumu finansēšanas veidi.
8. Autotransporta pārvadājumu uzņēmuma indikatīvie rādītāji.
9. Progresīvas autotransporta tehnoloģiskās sistēmas.
10. Eiropas un Latvijas prasības transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai, reģistrācijai un tehniskajām apskatēm.
11. Procedūras kustības drošības noteikumu smagu pārkāpumu novēršanai.
12. Kravu izvietošanas un nostiprināšanas principi, labās prakses piemēri.
13. Spēkratu tehnoloģisko prasību ietekme uz ekonomiku, drošību un vidi.
14. Spēkratu piedziņas veidi un galvenie enerģētiskie parametri.
15. Spēkratu motoru uzbūves un darbības parametru ietekme uz enerģijas efektīvu izmantošanu.
16. Tehniskā stāvokļa pārbaudes tehnoloģijas.
17. Spēkratu agregātu atjaunošanas metodes.
18. Spēkratu virsbūvju remonta un krāsošanas tehnoloģijas.
19. Spēkratu tehnoloģiju vēsturiskā attīstība.
20. Elektropiedziņas spēkrati un to sastāvdaļas.
21. Inovatīvie iekšdedzes motoru risinājumi efektivitātes palielināšanai un izmešu samazināšanai.
22. Nozares pētnieciskās iekārtas.
23. Zinātniski pētnieciskā darba teorētiskie pamati.
24. Pētījumu procesa norise.
25. Autotransporta un spēkratu jautājumu saskare ar dažādu jomu problēmu risinājumiem.
26. Zinātniskās sabiedrības intereses.
27. Transporta darbības plānošana.
28. Uzņēmējdarbības pamati autotransportā.
29. Tehnoloģisko risinājumu ietekme uz vidi un darba drošību.
30. Ceļu satiksmes drošību regulējošie normatīvie akti.
31. Riski ceļu satiksmē un ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi.
32. Ceļu satiksmes organizācijas principi un to realizēšanas tehniskie līdzekļi.
33. Spēkratu aktīvās, pasīvās, pēcavārijas, uguns un ekoloģiskās drošības parametri.
34. Autovadītāju profesionālā apmācība.
35. Ceļu satiksmes negadījuma notikuma rekonstrukcijas shēmas.
36. Spēkratu vadītāju psihofizioloģiskās īpašības.
37. Automobiļa tehnisko parametru ietekme uz autovadīšanas optimālu stratēģiju.
38. Darba vides riski.
39. Tehnoloģiju un iekārtu ietekme uz darba aizsardzību.
40. Profesionālās darbības un zinātnes rezultātu ietekme uz vidi un sabiedrību. Tehnoloģiju un iekārtu piesārņojošā ietekme.
41. Vides piesārņojuma veidi un cēloņi.
42. Kompetenču pieeja izglītībā.
43. Jaunākās autotransporta un spēkratu tehnoloģijas.
44. Pedagoga ētikas pamatprincipi.
45. Konfliktu risināšanas teorija.
46. Jaunākās autotransporta un spēkratu tehnoloģijas.
47. Uzņēmuma strukturālās uzbūves principi.
48. Kompetenču līmeņu noteikšanas metodika.
49. Organizāciju psiholoģijas pamatnostādnes.
50. Personības un sabiedrības mijattiecības.
51. Autotransporta un spēkratu aktuālie problēmjautājumi.
52. Profesionālās apmācības procesa norises posmi.
53. Dažādu jomu zināšanas, kas palīdz risināt autotransporta un spēkratu problemātiku.
54. Dažādu jomu tehnoloģiskas, sociālas un uzņēmējdarbības zināšanas.
Lietošanas līmenī:
1. Autotransporta tehnoloģiskie procesi.
2. Civiltiesību un sociālo tiesību normas autotransporta pārvadājumu uzņēmumos.
3. Autopārvadājumu uzņēmumu izmaksu elementi.
4. Mūsdienu autotransporta tehnoloģijas.
5. Automobiļu vadītāju darba un atpūtas režīma normas.
6. Datu analīzes metodes.
7. Mūsdienu spēkratu tehnoloģijas.
8. Spēkratu tehnoloģiju optimizācija.
9. Spēkratu energonodrošinājuma tehnoloģiskie varianti.
10. Spēkratu kustības datu ierakstīšana un analīze.
11. Spēkratu defektu un bojājumu noteikšanas metodes.
12. Spēkratu tehniskā stāvokļa noteikšanas metodes.
13. Inovatīvu produktu izstrādes process.
14. Pētījumu metodes autotransportā un spēkratu tehnoloģijās.
15. Inženiertehniskās mērīšanas un datu apstrādes un analīzes metodes.
16. Zinātnisko rakstu rakstīšana.
17. Zinātnisko rakstu rakstīšana.
18. Prezentēšanas verbālās un neverbālās prasmes.
19. Ilgtspējīgas autotransporta un smago spēkratu tehnoloģijas.
20. Ceļu satiksmes drošības pētījumi.
21. Spēkratu drošības rādītāju noteikšana.
22. Ceļu satiksmes negadījumu analīze.
23. Darba tehnoloģiskā procesa instrukciju veidošana.
24. Autotransporta piesārņojuma mērīšana.
25. Mācīšanās koncepcijas vai metodes.
26. Zināšanu un prasmju pārbaudes metodes.
27. Saskarsmes pamati izglītojamās personas apmācības procesā
28. Resursu plānošana.
29. Saziņas metodes.
30. Mūsdienu autotransporta un spēkratu tehnoloģijas.
Vispārējās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Autobūves attīstība pasaulē.
2. Saistīto nozaru jaunākie risinājumi un atklājumi.
3. Saziņas metodes.
4. Darba rezultatīvie rādītāji.
5. Mācīšanās stratēģijas.
6. Pašvērtējuma principi.
7. Karjeras izvēle.
8. Pētniecības metodes.
9. Civiltiesību pamati.
10. Administratīvo tiesību pamati.
Izpratnes līmenī:
1. Vides un sabiedrības mijiedarbības aktuālā problemātika.
2. Civilās aizsardzības sistēma.
3. Gramatikas un valodas funkcijas.
4. Nozares jaunākās tehnoloģijas.
5. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (datu nesēju, informācijas sistēmu un iekārtu) lietošanas principi.
6. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un datu drošība.
7. Komercinformācijas un personas datu aizsardzība.
8. Elektronisko dokumentu aprites principi.
9. Dažādu informācijas avotu nozīme un ticamība.
10. Izpratne par dažādu auditoriju mērķiem.
11. Saistīto nozaru uzņēmējdarbības un patērētāju vajadzības.
12. Labā prakse spēkratu pēcpārdošanas procesa nodrošināšanā.
13. Labā prakse pārvadājumu procesa nodrošināšanā.
14. Paplašinātas zināšanas par autotransporta nozares un spēkratu jaunākajiem risinājumiem un atklājumiem.
15. Mācīšanās stili, informācijas avotu ticamība un nozīme.
Lietošanas līmenī:
1. Jomas reglamentējošo normatīvo aktu prasības
2. Darba aizsardzības normatīvie akti.
3. Ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvie akti.
4. Vides aizsardzības normatīvie akti.
5. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
6. Drošas darba vides nosacījumi un riska faktori.
7. Pirmās palīdzības ABC.
8. Vārdu krājums.
9. Autotransporta un spēkratu profesionālā un zinātnes terminoloģija valsts valodā.
10. Autotransporta, spēkratu un saistīto nozaru terminoloģija.
11. Profesionālā un zinātniskā autotransporta un spēkratu terminoloģija.
12. Zinātniskai un tehniskai valodai raksturīgas gramatiskās un sintaktiskās konstrukcijas.
13. Autotransporta un spēkratu svarīgākie jēdzieni un likumsakarības.
14. Informācijas tehnoloģiju pielietošana autotransporta procesos.
15. Informācijas atlase, dokumentu izstrāde un datu apstrāde atbilstoši darba uzdevumam.
16. Darbs ar biroja tehniku, informācijas un komunikāciju sistēmām.
17. Zinātniskās pētniecības metodes.
18. Prezentēšanas verbālās un neverbālās prasmes.
19. Darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti.
20. Darba līguma un koplīguma sastāvs.
21. Darba kārtības noteikumi un iekšējie normatīvie akti.
22. Vispārējā un profesionālā ētika.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Veikt darbu sarežģītos un neprognozējamos apstākļos.
2. Novērtēt autotransporta sistēmu tehnoloģisko procesu efektivitāti, ražīgumu un drošību.
3. Detalizēti raksturot un analizēt komerciālu autotransporta pārvadājumu uzņēmumu licencēšanas kārtību.
4. Izskaidrot autotransporta pārvadājumu atļauju sistēmu.
5. Identificēt autotransporta pārvadājumu realizēšanā pielietojamās komerctiesību normas.
6. Analizēt sabiedriskā autotransporta efektivitāti.
7. Izstrādāt progresīvas autotransporta tehnoloģiskās sistēmas.
8. Izstrādāt instrukcijas automobiļu vadītājiem attiecībā uz automobiļu un to iekārtu, kā arī kravas tehnisko stāvokli un veicamajiem profilakses pasākumiem.
9. Saskatīt uzņēmējdarbības autotransporta jomā attīstības likumsakarības.
10. Analizēt normatīvās un atzītas starptautiskās prakses tehnoloģiskās prasības.
11. Veikt spēkratu tehnoloģiju zinātniski eksperimentālo izpēti un optimizāciju.
12. Pamatot visatbilstošākās spēkratu tehniskās ekspluatācijas metodes.
13. Prasmīgi izmantot teoriju tehnoloģisko uzdevumu risināšanā.
14. Lietot jaunas pieejas tehnoloģisko mērķu sasniegšanai.
15. Pamatot spēkratu sistēmu un sastāvdaļu tehnisko stāvokli, kļūmes un atteikumus.
16. Izvēlēties dažādas metodes, režīmus, parametrus un līdzekļus defektu un spēkratu bojājumu noteikšanai.
17. Izprast spēkratu defektu cēloņus.
18. Veikt spēkratu elementu atjaunošanas un remonta tehnoloģijās pielietoto materiālu analīzi.
19. Izvēlēties spēkratu detaļu remonta metodes un instrumentus.
20. Rast efektīvus, alternatīvus un inovatīvus risinājumus atbilstoši spēkratiem izvirzītajām prasībām.
21. Modelēt spēkratu ekspluatācijas īpašības.
22. Izvēlēties autotransporta un spēkratu pētījumu metodes, iekārtas un materiālus.
23. Izzināt cēloņsakarības autotransporta un spēkratu procesos.
24. Veikt zinātniski pētnieciskus mērījumus autotransportā un spēkratu tehnoloģijās.
25. Apstrādāt pētījumu datus.
26. Identificēt autotransporta un spēkratu nozarē veiktās pētnieciskās darbības.
27. Novērtēt pretrunīgus viedokļus par problēmām autotransportā.
28. Izstrādāt autotransporta un spēkratu nozares pētījumu analītiskos pārskatus.
29. Patstāvīgi izmantot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes.
30. Veidot racionāli strukturētus rakstveida dokumentus.
31. Publiski uzstāties par pētījumu autotransporta un spēkratu nozarē rezultātiem.
32. Izveidot auditorijai un ziņošanas mērķim atbilstošu uzstāšanās stilu.
33. Argumentēti aizstāvēt savu darbu.
34. Vispusīgi analizēt ilgtspējīgu darba apstākļu veidošanu autotransportā.
35. Analizēt ceļu satiksmes drošību ietekmējošos procesus, objektus un apstākļus.
36. Izvēlēties drošas spēkratu tehnoloģijas un iekārtas.
37. Analizēt ceļu satiksmes negadījumus.
38. Organizēt drošus darba apstākļus autotransportā.
39. Veikt spēkratu ietekmes uz vidi pētījumus.
40. Izvēlēties ilgtspējīgu vidi nodrošinošas tehnoloģijas un iekārtas.
41. Izvērtēt vidi aizsargājošas tehnoloģijas autotransporta uzņēmumos.
42. Noteikt mācību vai profesionālās pilnveides vajadzības autotransporta un spēkratu speciālistiem.
43. Plānot mācību stratēģiju.
44. Pozitīvi izturēties pret kolēģiem, viņu vēlmēm pat sarežģītās situācijās, uzticēties kolēģiem.
45. Novērtēt darbinieku profesionālās kompetences.
46. Identificēt uzņēmumā izglītojamo personu individuālās iztūkstošās un pilnveidojamās profesionālās prasmes, iemaņas un zināšanas.
47. Izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem autotransporta un spēkratu aspektiem gan ar speciālistiem, gan ar citiem darbiniekiem.
48. Apkopot zinātniski tehnisko un teorētisko informāciju no dažādiem zinātniskiem un zinātniski tehniskiem avotiem par autotransportu un spēkratu tehnoloģijām.
49. Formulēt un analītiski aprakstīt informāciju problēmas un risinājumus autotransportā un spēkratu tehnoloģijās.
50. Izmantot zināšanas, profesionālo pieredzi, sapratni, lai noskaidrotu un risinātu problēmu, izskaidrotu procesus un izdarītu uz pierādījumiem pamatotus secinājumus.
Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Ievērot jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.
2. Ieverot jomai atbilstošos standartus.
3. Ievērot darba aizsardzības prasības.
4. Sniegt pirmo neatliekamo palīdzību.
5. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības prasībām.
6. Identificēt iespējamos riskus, veicot darba uzdevumus.
7. Sekot normatīvo aktu izmaiņām.
8. Ievērot civilās un vides aizsardzības prasības.
9. Skaidri definēt savu domu par sarežģītiem vai sistēmiskiem transporta nozares jautājumiem valsts valodā mutiski un rakstiski, ievērojot sazināšanās kanāla specifiku.
10. Pareizi lietot un attīstīt autotransporta un spēkratu terminoloģiju valsts valodā.
11. Lietot autotransporta un spēkratu profesionālo valodu diskusijās, dialogos, intervijās, citās mutiskās komunikācijas situācijās un rakstveidā profesionālajos un zinātniskajos dokumentos.
12. Sazināties mutiski un rakstiski dažādās profesionālās saziņas situācijās vismaz vienā svešvalodā.
13. Izvēlēties uzdevuma veikšanai piemērotāko informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu.
14. Veikt tekstapstrādi, strādāt ar elektroniskajās tabulām, datu bāzēm, informācijas uzglabāšanu un vadību.
15. Izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas saziņai un informācijas meklēšanai.
16. Atšķirt zinātniski pamatotas teorijas no pierādījumos nebalstītiem viedokļiem.
17. Publiski uzstāties dažādos saziņas veidos un dažādās auditorijās.
18. Darboties dažādu jomu saskarē.
19. Izprast citu darbības jomu pārstāvjus.
20. Izveidot kopējā darbā iekļaujošu komandas darba daļu.
21. Uzņemties atbildību par personāla grupu darba rezultātiem un to analīzi.
22. Patstāvīgi virzīt savas zinātniskās kvalifikācijas pilnveidi un specializāciju.
23. Sistemātiski papildināt prasmes un zināšanas.
24. Izprast savu mācīšanās stilu un izraudzīties tam atbilstošas stratēģijas informācijas strukturēšanai un iegaumēšanai.
25. Analizēt juridiskos jautājumus.
26. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

27. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

Profesionālās kompetences
1. Spēja pieņemt pamatotus lēmumus autotransporta procesu vadībā.
2. Spēja veikt uzņēmējdarbību autopārvadājumos.
3. Spēja organizēt uzņēmējdarbības teorijā pamatotu uzņēmējdarbību autopārvadājumos.
4. Spēja izvēlēties tehnoloģiskos risinājumus sekmīgai uzņēmējdarbībai autopārvadājumos.
5. Spēja organizēt autopārvadājumu uzņēmējdarbību, samazinot sabiedrības ceļu satiksmes riskus.
6. Spēja prognozēt autotransporta sistēmas attīstību sarežģītos un pretrunīgos apstākļos un pieņemt analītiski pamatotus lēmumus.
7. Spēja formulēt efektīvus un inovatīvus risinājumus atbilstoši globālajām normatīvajām prasībām.
8. Spēja rast efektīvus, alternatīvus un inovatīvus risinājumus atbilstoši spēkratiem izvirzītām prasībām.
9. Spēja pamatot lēmumus spēkratu energonodrošinājuma izvēlē.
10. Spēja analizēt, izvērtēt, izskaidrot un pamatot spēkratu izdilumu un lūzumu iespējamos iemeslus un cēloņus.
11. Spēja organizēt spēkratu un sastāvdaļu optimālu atjaunošanu.
12. Spēja integrēt dažādu jomu zināšanas inovatīvu konstruktīvo risinājumu radīšanā spēkratu tehnoloģijās.
13. Spēja izvēlēties autotransporta un spēkratu pētniecības metodes un dot ieguldījumu pētniecības metožu attīstībā.
14. Spēja dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā autotransportā un spēkratu tehnoloģijās.
15. Spēja kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, apskatot autotransporta un spēkratu nozarē veiktos pētījumus.
16. Spēja izveidot dažāda formāta un satura rakstveida dokumentus atbilstoši konkrēto izdevumu prasībām.
17. Spēja sniegt ētiskus un profesionālus ziņojumus par pētījumiem autotransporta un spēkratu nozarē dažādām mērķauditorijām.
18. Spēja patstāvīgi formulēt, kritiski analizēt un rast risinājumus sarežģītas zinātniskām un profesionālām autotransporta problēmām.
19. Spēja identificēt un analizēt auto satiksmes drošību ietekmējošos subjektus, objektus, procesus, apstākļus un to specifiskās īpatnības.
20. Spēja palielināt ceļu satiksmes un spēkratu izmantošanas drošību, izvēloties drošākas tehnoloģijas.
21. Spēja palielināt ceļu satiksmes drošību, veicinot satiksmes dalībnieku prasmes un attieksmes.
22. Spēja veidot drošu darba vidi autotransportā.
23. Spēja sadarbībā ar citu jomu speciālistiem veidot ilgtspējīgu vidi autotransportā.
24. Spēja izstrādāt un pilnveidot autotransporta un spēkratu speciālistu apmācības moduļus un programmas.
25. Spēja organizēt un īstenot autotransporta un spēkratu speciālistu apmācību un atestāciju.
26. Spēja izstrādāt speciālistu profesionālās individuālās pilnveides apmācību plānus.
27. Spēja organizēt konferences un seminārus par autotransporta un spēkratu tēmām.
28. Spēja izveidot teorijās pamatotus profesionālās apmācības materiālus par jaunākajiem sasniegumiem autotransportā un spēkratu tehnoloģijās.
29. Spēja integrēt dažādu jomu zināšanas risinot autotransporta un spēkratu tehnoloģiju problēmas.
Vispārējās kompetences
1. Spēja ievērot ar jomu saistīto normatīvo aktu prasības.
2. Spēja ievērot civilās aizsardzības un vides aizsardzības prasības.
3. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
4. Spēja publiski uzstāties un argumentēti aizstāvēt savas izvēlētās tehnoloģiskās un uzņēmējdarbības stratēģijas autotransporta un spēkratu nozarē.
5. Spēja attīstīt nozares terminoloģiju valsts valodā.
6. Spēja kritiski analizēt zinātniskos un profesionālos jautājumus, sazinoties svešvalodā.
7. Spēja atbildīgi pielietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un iekārtas, strādāt e-vidē, nodrošināt komercdarbības un personas datu aizsardzību.
8. Spēja meklēt, savākt un apstrādāt informāciju un izmantot to kritiski un sistēmiski.
9. Spēja integrēt inženierzinātņu, uzņēmējdarbības, humanitāro, sociālo un citu jomu zināšanas.
10. Spēja profesionāli un ētiski sazināties ar autotransportā un spēkratu tehnoloģijām saistīto sabiedrību.
11. Spēja organizēt un piedalīties starpnozaru sadarbībā.
12. Spēja vadīt citus darbiniekus, analizējot darba rezultātus un uzņemoties par tiem atbildību.
13. Spēja patstāvīgi pilnveidot savu zinātnisko kvalifikāciju.
14. Spēja patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju.
15. Spēja izteikt priekšlikumus situāciju risināšanā un izvairīties no pārkāpumiem darba tiesību un civiltiesību, kā arī administratīvo tiesību jomā.
16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējas ētikas pamatprincipus.