Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– apgūt kursus, kas dod zināšanas par darba vides un apkārtējās vides riska faktoriem, to noteikšanas un novērtēšanas metodēm; vides objektu un ekosistēmas analīzi; ķīmisko toksikoloģiju, radioekoloģiju, darba ergonomiku un darba psiholoģiju;

– apgūt darba vides aizsardzības sistēmas organizēšanu, uzraudzību un ekspertīzi atbilstoši Latvijas Republikas, kā arī Eiropas Savienības likumu un noteikumu prasībām;

– prast patstāvīgi identificēt un izvērtēt darba un apkārtējās vides aizsardzības problēmas, formulēt un realizēt praksē šo problēmu optimālas atrisināšanas iespējas;
– veikt patstāvīgus pētījumus izvēlētā nozarē darba aizsardzības jomā un risku novērtēšanā, apkopojot rezultātus maģistra darbā (20 kredītpunktu apjomā).

Studiju Programmas mērķis ir sagatavot kvalificētus speciālistus, kas var piedalīties komercsabiedrību, valsts vai pašvaldību dibināto institūciju vai sabiedrisko organizāciju darba un apkārtējās vides aizsardzības nodrošināšanā, veicot darba vides aizsardzības sistēmas organizēšanu, uzraudzību un ekspertīzi atbilstoši Latvijas Republikas, kā arī Eiropas Savienības likumu un noteikumu prasībām.

LU apvienots pietiekoši augsts zinātniskais un akadēmiskais personāls, kas ļauj realizēt ne tikai studiju programmas mērķi, bet arī no tā izrietošos uzdevumus:
– nodrošināt iespēju apgūt Programmu, iegūstot zināšanas un prasmes atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par augstākās profesionālās izglītības valsts standartu (maģistra grādu darba aizsardzībā un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju darba aizsardzībā;
– nodrošināt iespēju apgūt profesionālo augstākās izglītības maģistra studiju programmu darba aizsardzībā un vienlaicīgi iegūt darba aizsardzības vecākā speciālista profesionālo kvalifikāciju, kas nodrošina zināšanas un prasmes atbilstoši profesijas standarta „Darba aizsardzības vecākais speciālists” prasībām;

– dot iespēju programmā studējošiem radoši pielietot jaunākās zinātniskās atziņas darba un apkārtējās vides aizsardzības jomā, atspoguļojot to praksē, veicot risku novērtēšanu uzņēmumos, un pētnieciskā darbā;
– attīstīt studentos augstu profesionālo ētiku un komunikācijas prasmes;
– attīstīt studentos iemaņas patstāvīgu zinātnisko pētījumu veikšanai un publikāciju sagatavošanai;
– dot motivāciju tālākizglītībai un profesionālās kvalifikācijas pilnveidei.

Studiju rezultāti:
– spēja sagatavotajiem speciālistiem/ekspertiem patstāvīgi identificēt riskus darba vidē un izvērtēt darba vides aizsardzības problēmas;
– formulēt un realizēt praksē šo problēmu optimālas atrisināšanas iespējas, ieviešot jaunākās atziņas par kolektīvajiem un individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem;
– spējas patstāvīgi plānot un veikt eksperimentāla rakstura pētījumus, kas saistīti ar fizikālo, ķīmisko, bioloģisko un ergonomisko risku ietekmi uz strādājošo, ar nolūku radīt drošu darba vidi un nodrošinātu strādājošo veselības aizsardzību;
– spējas interpretēt pētījumos iegūtos rezultātus, tos apstrādāt, izmantojot speciālās darba aizsardzības datorprogrammas, sagatavot darbus prezentācijai konferencēs un publicēšanai žurnālos;
– spējas pielietot praksē komunikatīvās un organizatoriskās prasmes.
– uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību darba aizsardzības vai ar to saistītajās jomās;
– objektīvi izvērtēt un prezentēt pētījumu rezultātus, sadarbojoties ar citu nozaru speciālistiem;
– pieņemt lēmumus darba vides risku identifikācijā un novērtēšanā un, ja nepieciešams, veikt papildus pētījumus un to analīzi;
– izprast un pielietot uzņēmējdarbības principus un inovatīvās nostādnes darba aizsardzībā vai citās nozarēs.

 

Darba aizsardzības vecākais speciālists

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamās zināšanas par Eiropas Savienības un Starptautiskās darba organizācijas prasībām darba aizsardzības jomā.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. arodveselības, darba medicīnas un veselības veicināšanas pamati;
    2.2. saskarsmes un darba psiholoģija;
    2.3. komercdarbības ekonomikas pamati;
    2.4. vadībzinību pamati;
    2.5. arodtoksikoloģijas pamati;
    2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. darba aizsardzības prasības un ar to saistītie normatīvie akti;
    3.2. vides aizsardzības prasības un ar to saistītie normatīvie akti;
    3.3. ražošanā lietojamo tehnoloģiju drošība;
    3.4. darba vides riska faktori un to ietekme uz nodarbināto drošību un veselību;
    3.5. darba vides riska faktoru noteikšana, mērīšana un novērtēšana;
    3.6. darba procesā lietojamie kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi;
    3.7. darba ergonomikas pamati;
    3.8. datorzinības un datortehnoloģijas darba aizsardzībā;
    3.9. bīstamo vielu uzglabāšana un drošības pasākumi darbā ar tām;
    3.10. pedagoģija;
    3.11. nelaimes gadījumu izmeklēšanas un cēloņu noteikšanas pamatprincipi;
    3.12. arodslimību cēloņu un sakarību noteikšana;
    3.13. darba tiesiskās attiecības un sociālais dialogs uzņēmumā;
    3.14. valsts valoda;
    3.15. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.16. zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija.

  • Prasmes

    1. Pārzināt un piemērot darba aizsardzības normatīvos aktus un standartus uzņēmumā.
    2. Veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā.
    3. Organizēt un veikt darba vides risku novērtēšanu, nosakot darba vides risku apjomu, raksturu un ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību.
    4. Izmantot darba vides risku novērtēšanas metodes, tai skaitā kvalitatīvās, puskvalitatīvās vai kvantitatīvās novērtēšanas metodes.
    5. Dokumentēt darba vides riska novērtēšanas rezultātus.
    6. Organizēt laboratorisko mērījumu veikšanu.
    7. Organizēt obligāto veselības pārbaužu veikšanu.
    8. Veikt individuālo aizsardzības līdzekļu novērtēšanu un izvēli.
    9. Plānot darba aizsardzības pasākumus.
    10. Izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas, iekšējos normatīvos aktus, rīkojumus un citu ar profesionālo darbību saistītu dokumentāciju.
    11. Analizēt situāciju darba un vides aizsardzības jomā uzņēmumā.
    12. Organizēt un veikt darba aizsardzības apmācību uzņēmuma līmenī.
    13. Analizēt un sistematizēt pieejamo informāciju darba aizsardzības jomā.
    14. Veikt darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu vai piedalīties izmeklēšanas komisijas darbā.
    15. Spēt novērtēt un noteikt pasākumus avāriju, nelaimes gadījumu un arodslimību novēršanai darba vietās.
    16. Sadarboties ar nodarbināto pārstāvjiem un uzticības personām.
    17. Vadīt uzņēmuma struktūrvienības (daļas, nodaļas u.tml.) darba un vides aizsardzības jomā.
    18. Pārzināt nacionālos, Eiropas Savienības un Starptautiskās darba organizācijas normatīvos aktus darba aizsardzības jomā.
    19. Pārzināt un piemērot ar darba aizsardzību saistītos vides aizsardzības normatīvos aktus.
    20. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
    21. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
    22. Pārvaldīt valsts valodu.
    23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    25. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
    26. Veikt zinātniski pētniecisko darbu darba aizsardzības jomā.

  • Kompetences

    1. Spēja analizēt un praksē piemērot normatīvo aktu un standartu prasības darba aizsardzības jomā.
    2. Spēja organizēt un plānot darbu, kas saistīts ar darba vides iekšējo uzraudzību, risku novērtēšanu un to novēršanas vai samazināšanas pasākumiem.
    3. Spēja plānot darba aizsardzības darbību un ar to saistīto vides aizsardzības darbību uzņēmumā.
    4. Spēja apsekot, uzraudzīt un kontrolēt uzņēmuma darba vidi, nodrošinot nodarbināto darba drošības un veselības aizsardzības pamatprasības darba vietās.
    5. Spēja analizēt un novērtēt uzraudzības un kontroles rezultātu atbilstību darba vides iekšējās uzraudzības normatīvo aktu prasībām.
    6. Spēja izmantot praksē darba vides risku novērtēšanas metodes, tai skaitā kvalitatīvās, puskvalitatīvās vai kvantitatīvās novērtēšanas metodes.
    7. Spēja identificēt un organizatoriski risināt darba vides ergonomiskās, psihosociālās un organizatoriskās problēmas.
    8. Spēja argumentēt plānoto darba aizsardzības un ar to saistīto vides aizsardzības pasākumu prioritāti un lietderību.
    9. Spēja organizēt un īstenot nodarbināto apmācību darba aizsardzības jautājumos.
    10. Spēja novērtēt kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstību veicamajam darbam un normatīvo aktu un standartu prasībām.
    11. Spēja novērtēt darba aprīkojuma atbilstību normatīvo aktu un standartu prasībām.
    12. Spēja novērtēt ugunsdrošības, elektrodrošības, sprādzienbīstamības, radiācijas un kodoldrošības situāciju un risku uzņēmumā.
    13. Spēja novērtēt bīstamo iekārtu ekspluatācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    14. Spēja novērtēt un noteikt pasākumus bīstamo vielu drošai lietošanai darba vietās.
    15. Spēja novērtēt un plānot nepieciešamās darbības ārkārtas situācijās.
    16. Spēja veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, analīzi un cēloņu noteikšanu.
    17. Spēja sadarboties ar darba devēju, nodarbinātajiem, to pārstāvjiem un uzticības personām.
    18. Spēja rast nepieciešamos risinājumus, saskaņojot darba devēju un nodarbināto intereses.
    19. Spēja izprast uzņēmuma saimniecisko darbību.
    20. Spēja sagatavot ziņojumus, pārskatus un protokolus, informējot par tiem uzņēmuma vadību un nodarbinātos.
    21. Spēja vadīt uzņēmuma struktūrvienības (daļas, nodaļas u.tml.) darba un vides aizsardzības jomā.
    22. Spēja organizēt uzdevumu racionālu sadali starp izpildītājiem.
    23. Spēja izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas un sagatavot informatīvo materiālu par darba aizsardzības pasākumiem darba vidē.
    24. Spēja sadarboties ar citu profesiju speciālistiem.
    25. Spēja pārstāvēt uzņēmumu citos uzņēmumos, valsts un nevalstiskajās institūcijās attiecībā uz fiziskām personām.
    26. Spēja veidot, analizēt un izveidot darbam nepieciešamās datubāzes.
    27. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
    28. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    29. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību darba aizsardzības jomā.
    30. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
40
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1 gads

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Civilā un militārā aizsardzība (86)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Darba aizsardzība un drošība (862)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2019

Pēdējie labojumi: 27.12.2018

Ievietots: 05.09.2016