Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Programmas prasības ir:
– gūt kritiski reflektējošu izpratni par izglītības attīstības tendencēm savas un nākamo paaudžu dzīves kvalitātes nodrošināšanai, personīgās labizjūtas un sabiedrības saskaņotas attīstības veicināšanai:
– izvērtēt un pilnveidot pedagoģisko kompetenci atbilstoši piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai un virzīt pašizglītību mūžizglītības kontekstā;
– īstenot pedagoģiski pētniecisko praksi saskaņā ar darba tirgus prasībām, sociālajām vajadzībām un inovatīvajām izglītības zinātnes un prakses tendencēm;
– izstrādāt un aizstāvēt ar aktuālām izglītības vajadzībām saistītu maģistra darbu, dodot ieguldījumu sabiedrības saskaņotas attīstības nodrošināšanā.

Programmas mērķis:
– nodrošināt uz personīgu labizjūtu un sabiedrības saskaņotu attīstību virzītas valsts ekonomikas, vides un sociālajām vajadzībām atbilstošas profesionālā maģistra studijas skolotāju izglītībā, veicinot starpdisciplināru pedagoģiskās un pētnieciskās darbības integrāciju un patstāvīgu uz ilgtspējīgu attīstību orientētu pedagoģiskās kompetences attīstību, iegūstot mācību priekšmeta skolotāja kvalifikāciju.

Programmas mērķis:
– atbilst LU kā vienas no vadošajām zinātnes universitātēm darbībai, un raksturo LU stratēģijā aprakstīto misiju, vīziju un tās atbalstošās vērtības, kā arī LU kvalitātes politiku.

Programmas uzdevumi:
– nodrošināt kritiski reflektējošu izpratni par izglītību un pedagoģisko darbību personīgās labizjūtas un sabiedrības saskaņotas attīstības veicināšanai, uz ilgtspējīgu attīstību orientētu pētniecisko prasmju attīstību un kompetenci to integrēšanai pedagoģiskajā darbībā dažādās sociālās vidēs;
– veicināt darba tirgus prasībām, vietējām un globālajām sociālajām, vides un ekonomiskajām vajadzībām, profesijas standartiem un piektā līmeņa kvalifikācijai atbilstošu pedagoģiskās kompetences attīstību;
– izglītot piektā līmeņa skolotāju profesionālās kvalifikācijas speciālistus, nodrošinot profesionālā maģistra grāda vai profesionālā maģistra grāda un mācību priekšmeta skolotāja kvalifikāciju, tādējādi sekmējot pedagogu konkurētspēju mainīgajos vietējos un globālajos sociālekonomiskajos apstākļos;
– veicināt piederības izjūtu vienotai Eiropas izglītības telpai un prasmi konstruktīvi izvērtēt tās dažādību, pilnveidojot pedagoga profesionālo darbību nacionālajā kultūrtelpā un veicinot savu profesionālo izaugsmi mūžizglītības kontekstā.

Programmas ietvaros studentiem ir iespēja:
– gūt kritiski reflektējošu izpratni par izglītības attīstības tendencēm savas un nākamo paaudžu dzīves kvalitātes nodrošināšanai, personīgās labizjūtas un sabiedrības saskaņotas attīstības veicināšanai;
– izvērtēt un pilnveidot pedagoģisko kompetenci atbilstoši piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai un virzīt pašizglītību mūžizglītības kontekstā;
– īstenot pedagoģiski pētniecisko praksi saskaņā ar darba tirgus prasībām, sociālajām vajadzībām un inovatīvajām izglītības zinātnes un prakses tendencēm;
– izstrādāt un aizstāvēt ar aktuālām izglītības vajadzībām saistītu maģistra darbu, dodot ieguldījumu sabiedrības saskaņotas attīstības nodrošināšanā.

 

Vispārējās vidējās izglītības skolotājs

Aktieris

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. literatūras vēstures pamati;
    1.2. mākslas vēstures pamati;
    1.3. kostīmu vēsture;
    1.4. filozofijas pamati;
    1.5. reliģiju vēstures pamati;
    1.6. estētika;
    1.7. grāmatvedības pamati;
    1.8. dokumentu pārvaldības pamati;
    1.9. komercdarbības pamati.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. mūzikas vēsture;
    2.2. mūzikas teorijas pamati un kompozīcija;
    2.3. saskarsmes psiholoģija;
    2.4. teātra vēsture;
    2.5. dejas mākslas vēsture;
    2.6. ētika;
    2.7. stilistika;
    2.8. folklora un etnogrāfija;
    2.9. cilvēka anatomija, fizioloģija un higiēna;
    2.10. balss aparāta uzbūve;
    2.11. veselības aizsardzība, profesionālo slimību profilakse un to novēršana;
    2.12. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. aktiera ētika;
    3.2. aktiera meistarības pamatprincipi;
    3.3. skatuves runas pamatprincipi;
    3.4. vokālās meistarības pamati;
    3.5. dejas kompozīcija;
    3.6. skatuves kustības pamatprincipi;
    3.7. akrobātikas un pantomīmas pamati;
    3.8. sporta vingrošanas un fitnesa pamatprincipi;
    3.9. valsts valoda;
    3.10. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;
    3.11. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, ergonomika, pirmā palīdzība);
    3.12. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;
    3.13. informācijas tehnoloģijas;
    3.14. autortiesības un nozares normatīvie akti;
    3.15. darba tiesisko attiecību normas.

  • Prasmes

    1. Plānot, organizēt un īstenot savu radošo darbu.
    2. Ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.
    3. Izprast vispārējos skatuves mākslas pamatprincipus.
    4. Uztvert darba uzdevumu un režisora/horeogrāfa prasības.
    5. Analizēt lugas, scenāriju u.c. tekstus, lai izstrādātu lomu un pamatotu aktieru māksliniecisko pārvēršanos.
    6. Izvēlēties un lietot izrāžu, koncertu un citu skatuves mākslas veidu realizācijai piemērotākās aktiera pārvēršanās tehnikas.
    7. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos lomas (tēla) izveides procesā.
    8. Izprast skatuves mākslas ietekmi uz mērķauditoriju.
    9. Izprast skatuves mākslas darba novērtēšanas principus.
    10. Strādāt radošā komandā, veidot sadarbību ar izrādes, koncerta vai cita skatuves mākslas veida realizācijā iesaistītajiem speciālistiem (režisoriem, horeogrāfiem, vokālajiem pedagogiem, scenogrāfiem, kostīmu māksliniekiem, diriģentiem, producentiem, reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistiem).
    11. Ievērot skatuves kultūras principus.
    12. Sagatavot prezentācijai savas profesionālas prasmes un demonstrēt tās ieinteresētajai auditorijai.
    13. Atbildēt par savas profesionālās darbības kvalitāti.
    14. Piedalīties izrāžu, koncertu vai citu skatuves mākslas veidu prezentācijās un sniegt komentārus atbilstoši kompetencei.
    15. Uzklausīt profesionālo kritiku un izmantot to savas kvalifikācijas pilnveidei.
    16. Izprast skatuves mākslas vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.
    17. Izprast mūsdienu teātra un vizuālās mākslas likumsakarības.
    18. Gūt priekšstatu par skatuves mākslas laikmetīgajām tehnoloģijām.
    19. Ievērot konfidencialitāti.
    20. Patstāvīgi sekot jaunākajām aktualitātēm skatuves mākslas un tai radniecīgās jomās.
    21. Veicināt sadarbību ar skatuves mākslas un tai radniecīgu nozaru speciālistiem.
    22. Lietot pieejamos profesionālās informācijas ieguves avotus.
    23. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku.
    24. Uzturēt un pilnveidot fizisko sagatavotību.
    25. Apzināties veselīga dzīvesveida principus.
    26. Veidot pozitīvu saskarsmi.
    27. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    28. Pārvaldīt valsts valodu.
    29. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.
    30. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    31. Papildināt zināšanas un prasmes tālākizglītībā.
    32. Veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasībām.
    33. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.
    34. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    35. Pārzināt un ievērot autortiesības un ar nozari saistītos normatīvos aktus.
    36. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja plānot, organizēt un īstenot savu radošo darbu.
    2. Spēja novērtēt pilnvērtīgai izrādes, koncerta vai cita skatuves mākslas veida izpildīšanai nepieciešamās darbības, noteikt prioritātes.
    3. Spēja uztvert darba uzdevumu un režisora/horeogrāfa prasības, novērtēt izrādes, koncerta vai cita skatuves mākslas veida īpatnības un aktualitātes.
    4. Spēja analizēt lugas, scenāriju un citus tekstus lomas izstrādes procesā.
    5. Spēja analizēt skatuves mākslas darba estētiskās vērtības.
    6. Spēja strādāt radošā komandā, sadarboties ar režisoriem, horeogrāfiem, vokālajiem pedagogiem, dramaturgiem, komponistiem, aktieriem un dejotājiem, iestudējot dažādu laikmetu, stilu, žanru izrādes, horeogrāfiskus uzvedumus un koncertprogrammas.
    7. Spēja izvēlēties un lietot izrāžu, koncertu un citu skatuves mākslas veidu īstenošanai piemērotākās aktiera pārvēršanās tehnikas un mākslas valodas pamatus.
    8. Spēja ievērot skatuves kultūras principus publiskā priekšnesuma laikā.
    9. Spēja patstāvīgi sagatavot prezentācijai savas profesionālās prasmes un demonstrēt tās ieinteresētajai auditorijai.
    10. Spēja uzņemties atbildību par profesionālās darbības rezultātu kvalitatīvu izpildi.
    11. Spēja piedalīties izrādes, koncerta vai cita skatuves mākslas veida prezentācijā un sniegt komentārus atbilstoši kompetencei.
    12. Spēja uztvert profesionālu kritiku un izmantot to savas kvalifikācijas pilnveidei.
    13. Spēja ievērot konfidencialitāti, neizpaust vai neizmantot savās vai citu personu interesēs informāciju, kas iegūta, pildot profesionālo darbību.
    14. Spēja patstāvīgi sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm skatuves mākslas jomā, radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem.
    15. Spēja iepazīties ar skatuves mākslas laikmetīgajām tehnoloģijām.
    16. Spēja pilnveidot profesionālās iemaņas un fizisko sagatavotību organizētās apmācībās un pašmācības ceļā.
    17. Spēja apzināties veselīga dzīvesveida principus.
    18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.
    20. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    21. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    22. Spēja izvēlēties un izmantot informācijas tehnoloģijas un avotus profesionālo pienākumu veikšanai.
    23. Spēja pārzināt un ievērot autortiesības un ar nozari saistītos normatīvos aktus.
    24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
40
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Pedagogu izglītība un izglītības zinātne (14)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Pedagogu izglītība (141)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2024

Pēdējie labojumi: 12.05.2023

Ievietots: 11.10.2016