Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Programmas mērķis ir:
– nodrošināt valsts ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām atbilstošas, uz ilgtspējīgu attīstību orientētas un uz nozares zinātņu teorētiskajiem pamatiem balstītas un ar profesijas standarta prasībām saskaņotas profesionālās maģistra studijas, kas ļauj profesionāli veikt karjeras konsultanta un jaunatnes lietu speciālista pienākumus.

Programmas ietvaros ir:
– apgūtas teorētisko atziņu un praktiskās darbības analīzes prasmes sociālās vides, darba tirgus, karjeras izvēles un karjeras vadības jautājumos;
– attīstīta prasme karjeras konsultēšanas jomā;
– attīstīta prasme sadarboties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītām personām un organizēts darbs ar jaunatni;
– sekmīgi izpildīti profesionālās kvalifikācijas prakses uzdevumi,
– izstrādāts un sekmīgi aizstāvēts maģistra darbs karjeras vai darba ar jaunatni jomā.

 

Karjeras konsultants

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. speciālā pedagoģija;
    1.2. darba medicīna;
    1.3. projektu vadība;
    1.4. vadības teorija;
    1.5. sabiedriskās attiecības.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. normatīvie akti karjeras pakalpojumu sniegšanas jomā;
    2.2. normatīvie akti izglītībā;
    2.3. izglītības sistēmas un mūžizglītības iespējas;
    2.4. profesiju klasifikācija;
    2.5. organizāciju kultūra;
    2.6. nodarbinātības tendences (īstermiņa, vidējā un ilgtermiņa);
    2.7. tautsaimniecības attīstības prognozes un tendences valstī, Eiropas Savienībā;
    2.8. personības psiholoģija;
    2.9. vecumposmu (attīstības) psiholoģija;
    2.10. sociālā pedagoģija;
    2.11. mācīšanas un mācīšanās metodes;
    2.12. cilvēkresursu vadība;
    2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. karjeras konsultēšanas teorijas un metodes;
    3.2. profesionālās piemērotības noteikšana;
    3.3. darba meklēšanas process, veidi un metodes;
    3.4. profesionālā ētika;
    3.5. pētījumu metodoloģija;
    3.6. pētnieciskā darba metodes;
    3.7. datorzinības;
    3.8. lietišķie raksti karjeras konsultēšanas jomā;
    3.9. komunikācija ar klientu;
    3.10. informācijas meklēšanas, apstrādes un publiskošanas metodes;
    3.11. grupu darbs un komandas veidošana;
    3.12. vides aizsardzība;
    3.13. valsts valoda;
    3.14. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.15. darba aizsardzība;
    3.16. darba tiesiskās attiecības;
    3.17. komercdarbības pamati.

  • Prasmes

    1. Plānot un īstenot dažādus karjeras pakalpojumu veidus individuālajiem un korporatīvajiem klientiem.
    2. Izvēlēties un lietot piemērotāko saziņas veidu ar dažādu kultūru, vecuma un sociālo grupu klientiem (ieskaitot klientus no sociālās atstumtības riska grupām) un sadarbības partneriem.
    3. Noteikt un izvērtēt organizāciju kultūru veidojošos faktorus.
    4. Noteikt klientu spējas un resursus un nozīmīgākos darba vides faktorus.
    5. Sniegt profesionālu atbalstu klientiem viņu personīgo īpašību, spēju un prasmju samērošanā ar izvēlētājam karjeras virzienam nepieciešamajām kompetencēm.
    6. Izvērtēt klientu individuālās atšķirības un vajadzības.
    7. Noteikt klientiem piemēroto profesiju loku vai darbības jomas.
    8. Veidot un kopā ar klientiem izvērtēt individuālās karjeras attīstīšanas programmas.
    9. Palīdzēt klientiem atrast un izvērtēt nepieciešamo informāciju par izglītības un nodarbinātības iespējām.
    10. Palīdzēt klientiem sagatavot CV un pieteikuma (motivācijas) vēstules.
    11. Organizēt un vadīt darba intervijas.
    12. Informēt, atbalstīt un veidot atgriezenisko saiti ar klientiem.
    13. Pārzināt un ievērot karjeras atbalstu regulējošos normatīvos aktus.
    14. Ievērot ētikas normas profesionālajā darbībā.
    15. Pārvaldīt valsts valodu.
    16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    18. Patstāvīgi plānot, organizēt, vadīt, analizēt un izvērtēt karjeras atbalsta pakalpojumus.
    19. Patstāvīgi gūt un uzkrāt profesionālajā darbībā nepieciešamās zināšanas.
    20. Izmantot informācijas tehnoloģijas nepieciešamās informācijas ieguvei, apstrādei, rezultātu izvērtēšanai, kā arī lietišķu rakstu sagatavošanai.
    21. Izvēlēties un izmantot pētījuma mērķiem, uzdevumiem un iegūto datu specifikai atbilstošas datu ieguves un apstrādes metodes, analizēt un izvērtēt iegūtos rezultātus un izstrādāt ieteikumus.
    22. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
    23. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

  • Kompetences

    1. Spēja izmantot karjeras konsultēšanas teorētiskās zināšanas praktiskā konsultēšanas darbībā atbilstoši profesionālās darbības profilam un mērķauditorijai, tautsaimniecības nozares vai uzņēmuma darbības specifikai un vides kontekstam.
    2. Spēja apzināt un novērtēt klientu karjeras attīstību ietekmējošos faktorus dažādos dzīves posmos, viņu individuālās atšķirības, vajadzības un vēlmes.
    3. Spēja pētīt un analizēt ES darba tirgus, kā arī izglītības politikas pamatnostādnes un tautsaimniecības attīstības tendences un izmantot aktuālo informāciju konsultēšanā.
    4. Spēja izprast un izvērtēt klientu profesionālās piemērotības iespējas un karjeras lēmumu veidošanas prasmes.
    5. Spēja sniegt profesionālu atbalstu klientiem karjeras attīstībā, noteikt karjeras konsultācijas mērķi, plānot konsultēšanas procesu un izstrādāt individuālu karjeras attīstības programmu.
    6. Spēja sniegt atbalstu darba meklēšanā vai individuālās komercdarbības uzsākšanā.
    7. Spēja izstrādāt dažāda veida (piemēram, individuālas, grupu, specifisku mērķgrupu klientu u.tml.) konsultēšanas metodikas un programmas, veikt to aprobāciju un izvērtēšanu.
    8. Spēja atrast, apkopot un analizēt ar karjeras konsultēšanu saistīto informāciju.
    9. Spēja ieviest jaunākos profesionālos sasniegumus karjeras konsultēšanas praksē.
    10. Spēja ievērot ētikas normas un konfidencialitātes prasības, pildot profesionālos pienākumus un uzdevumus.
    11. Spēja noteikt organizāciju kultūru ietekmējošos faktorus.
    12. Spēja autonomi un sadarbībā ar citiem pētniekiem plānot un veikt lietišķos pētījumus karjeras konsultēšanas jomā.
    13. Spēja izvērtēt savu un citu sniegto karjeras konsultēšanas pakalpojumu kvalitāti un veikt to pilnveidošanas pasākumus, kā arī noteikt savas profesionālās darbības izvērtēšanas kritērijus un rezultatīvos rādītājus.
    14. Spēja patstāvīgi turpināt profesionālās pilnveides procesu.
    15. Spēja konsultēt dažāda vecuma, sociālo grupu, kultūru un izglītības līmeņa klientus individuāli un grupās.
    16. Spēja izveidot un uzturēt atbilstošu konsultēšanas vidi un attiecības ar klientiem.
    17. Spēja izprast savu resursu atjaunošanas nepieciešamību, lai saglabātu psiholoģisko noturību un spētu relaksēties pēc psiholoģiskām stresa/konflikta situācijām.
    18. Spēja sadarboties ar citiem profesionāļiem karjeras konsultēšanas jomā, lai uzlabotu konsultēšanas kvalitāti.
    19. Spēja organizēt un vadīt karjeras atbalsta pakalpojumus.
    20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās atbilstoši konsultējamai mērķgrupai.
    21. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
    22. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

Jaunatnes lietu speciālists

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. speciālā pedagoģija;
    1.2. sociālā pedagoģija;
    1.3. veselīgs dzīvesveids;
    1.4. vecumposmu psiholoģija;
    1.5. komercdarbības pamati;
    1.6. grāmatvedība un finanšu plānošanas pamati.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. valsts un Eiropas Savienības jaunatnes lietas un tās reglamentējošie dokumenti;
    2.2. cilvēktiesības;
    2.3. normatīvie akti bērnu un jauniešu nodarbinātības jomā;
    2.4. informācijas aprites organizēšana;
    2.5. starpkultūru izglītība;
    2.6. valsts un sabiedrība;
    2.7. vispārcilvēciskās un nacionālās vērtības jauniešu vērtību sistēmā un to interpretācija ikdienas dzīvē (piemēram, garīgums, taisnīgums, godīgums, kultūra, mīlestība, humānisms, sirdsapziņa, tikumība, tolerance);
    2.8. uzvedības un saskarsmes kultūra;
    2.9. atkarību profilakse;
    2.10. reproduktīvā veselība;
    2.11. saziņas organizācija;
    2.12. biedrību un nodibinājumu dibināšanas process un pamatdokumenti;
    2.13. personības un attīstības psiholoģija;
    2.14. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. projektu izstrāde, īstenošana un vadīšana;
    3.2. prezentācijas un publiskas runas sagatavošana;
    3.3. sadarbības organizēšana;
    3.4. interneta resursu izmantošana;
    3.5. jauniešu programmu veidošanas principi un īstenošanas metodes (līderu, komandas veidošana);
    3.6. darbības novērtēšanas metodes un principi;
    3.7. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;
    3.8. vispārīgā pedagoģija un psiholoģija;
    3.9. personīgā higiēna;
    3.10. valsts valoda;
    3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.12. bērnu tiesību aizsardzība;
    3.13. saskarsmes psiholoģija;
    3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.15. pirmā palīdzība;
    3.16. darba tiesiskās attiecības;
    3.17. darba aizsardzība;
    3.18. vides aizsardzība.

  • Prasmes

    1. Izvirzīt mērķus un plānot to sasniegšanu.
    2. Iegūt, analizēt un atlasīt informāciju un izmantot to.
    3. Izvēlēties un izmantot metodiskos materiālus, mācību un audzināšanas līdzekļus (saturu, metodes, formas).
    4. Noteikt jauniešu individuālās īpatnības.
    5. Noteikt un risināt problēmsituācijas.
    6. Sadarboties ar personām, kas iesaistītas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.
    7. Motivēt jauniešus lietderīgi izmantot brīvo laiku.
    8. Veicināt jauniešos atbildības izjūtu.
    9. Analizēt un pilnveidot savu darbību.
    10. Izmantot iegūtās zināšanas praksē.
    11. Argumentēt savu un respektēt citu viedokli.
    12. Informēt par savas darbības rezultātiem.
    13. Novērtēt jauniešu sasniegumus neformālajā izglītībā, brīvprātīgajā darbā, sabiedriskajā dzīvē.
    14. Attīstīt jauniešos pašnovērtēšanas prasmes.
    15. Koordinēt neformālās izglītības pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu.
    16. Vērtēt jauniešu personības attīstību.
    17. Atbilstoši kompetencei veikt pētniecības darbu jaunatnes politikas jomā.
    18. Veidot darbam nepieciešamos izdales materiālus.
    19. Konsultēt jaunatnes organizāciju (biedrību) dibināšanas jautājumos.
    20. Nodrošināt jauniešus ar informāciju atbilstoši viņu uztverei.
    21. Konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomā.
    22. Strādāt ar datoru un biroja tehniku.
    23. Veicināt jauniešos līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.
    24. Attīstīt jauniešos saskarsmes spējas.
    25. Mācīt jauniešus pieņemt argumentētus un izvērtētus lēmumus.
    26. Piemērot dokumentu pārvaldības noteikumus.
    27. Izprast jauniešu vecumposmu īpatnības un celt jauniešos pašapziņu.
    28. Pārzināt un izmantot dažādas audzināšanas un neformālās izglītības metodes.
    29. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    30. Plānot, organizēt un vadīt komandas darbu.
    31. Izglītoties un izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides nepieciešamību.
    32. Sniegt pirmo palīdzību.
    33. Pārvaldīt valsts valodu.
    34. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
    35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
    36. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.
    37. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.
    38. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja organizēt darbu ar jaunatni saskaņā ar valsts un pašvaldību izvirzītajām prioritātēm jaunatnes politikas jomā.
    2. Spēja izprast starptautiskās prioritātes jaunatnes politikas jomā.
    3. Spēja formulēt un analizēt problēmas darbā ar jaunatni.
    4. Spēja izvērtēt, kādi pasākumi, projekti un programmas ir nepieciešamas jauniešiem, kā arī, ja nepieciešams, izstrādāt priekšlikumus par to saturu, metodēm un mērķauditoriju.
    5. Spēja izvēlēties un organizēt jauniešu vecumam piemērotus informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas un analizēt to rezultātus.
    6. Spēja izstrādāt pasākumu, projektu un programmu saturu, formu un darba metodes.
    7. Spēja izvērtēt jauniešu izglītības, brīvā laika lietderīgas izmantošanas un izaugsmes vajadzības, ja nepieciešams, iesaistīt jauniešus dažādos pasākumos, projektos un programmās.
    8. Spēja motivēt jauniešus iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.
    9. Spēja apmācīt jauniešus pasākumu, projektu un programmu plānošanā un īstenošanā.
    10. Spēja veicināt jauniešos pilsonisko līdzdalību.
    11. Spēja veidot jauniešos izpratni par darba dzīvi, karjeras izvēli un neformālo izglītību.
    12. Spēja veicināt jauniešos saskarsmes un uzvedības kultūras veidošanos.
    13. Spēja sekmēt jauniešu tikumisko īpašību attīstību.
    14. Spēja konsultēt par jaunatnes un citām politikas jomām, kas attiecas uz bērniem un jauniešiem.
    15. Spēja rast kompromisa risinājumus.
    16. Spēja patstāvīgi pilnveidot savas zināšanas par jaunatnes politikas jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā.
    17. Spēja veicināt pozitīvu attieksmi pret neformālo izglītību un brīvprātīgo darbu, norādot uz tā pozitīvajiem aspektiem.
    18. Spēja uzstāties auditorijas priekšā.
    19. Spēja adekvāti rīkoties neparedzētās situācijās.
    20. Spēja argumentēt savu viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.
    21. Spēja izmantot informāciju, lai optimizētu savu darbību.
    22. Spēja atlasīt dažādām mērķauditorijām aktuālu informāciju, izmantojot Latvijas un starptautiskās informācijas avotus un iespējas.
    23. Spēja iesaistīties informācijas apmaiņā ar starptautiskiem partneriem jaunatnes politikas jomā.
    24. Spēja sagatavot prezentācijas materiālus un prezentēt tos.
    25. Spēja iesaistīt pasākumos, projektos un programmās dažādus speciālistus, kuru darbs saistīts ar jaunatni.
    26. Spēja iesaistīties jauniešu pasākumu, projektu un programmu īstenošanā, izvērtēšanā un pilnveidē.
    27. Spēja izvērtēt jaunatnes politikas īstenošanu un apkopot priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei.
    28. Spēja aprēķināt un piesaistīt finanšu līdzekļus, kas nepieciešami pasākumu, projektu un programmu īstenošanai.
    29. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    30. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības darba vidē un nodrošināt to izpildi.
    31. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.
    32. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    33. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
80
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Pedagogu izglītība un izglītības zinātne (14)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Izglītības zinātne (142)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2024

Pēdējie labojumi: 22.11.2023

Ievietots: 28.08.2016