Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– apgūt studiju kursus praktiskajā teoloģijā, filozofijā, fizioloģijā, kas aplūko jaunākos sasniegumus pastorālās aprūpes un konsultēšanas teorijā un praksē;
– pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursu ietvaros pilnveidot zinātniski pētnieciskā darba metodoloģijas zināšanas un prasmes teoloģijā un pastorālajā darbā;
– teorētiski un praktiski apgūt pastorālās konsultēšanas, garīgās vadības un līdzgaitniecības metodiku;
– iepazīties ar pastorālā darba komunikatīvajiem un informatīvi-tehnoloģiskajiem aspektiem pedagoģijas un psiholoģijas kursu ietvaros,
– apgūt katehēzes pedagoģiju un metodiku, reliģijas un pastorālo psiholoģiju, kā arī citu psiholoģijas nozaru pastorālos aspektus, profesionālās kvalifikācijas praksē;
– attīstīt praktiskās iemaņas, katehēta, ģimeņu pastorālā konsultanta, kapelāna un pastorālā pētnieka darbā;
– izstrādāt un valsts pārbaudījumā aizstāvēt maģistra darbu.

 

Pastorālais konsultants

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. antropoloģija;
    1.2. sociālā ētika.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. teoloģijas nozaru (sistemātiskā teoloģija, Bībeles ekseģēze, morālteoloģija) pastorālie aspekti;
    2.2. pastorālteoloģija;
    2.3. fizioloģija un psihosomātika;
    2.4. personības teorijas un psihoterapijas veidi;
    2.5. klīniskā psiholoģija un patopsiholoģija;
    2.6. attīstības psiholoģija;
    2.7. speciālā pedagoģija un psiholoģija;
    2.8. sociālā un ģimenes psiholoģija;
    2.9. reliģijas psiholoģija;
    2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. garīgās dzīves teoloģija;
    3.2. reliģijas pedagoģija un metodika;
    3.3. pastorālpsiholoģija;
    3.4. pastorālā konsultēšana (teorijas un prakse);
    3.5. garīgā vadība un līdzgaitniecība;
    3.6. starpreliģiju un ekumēniskais dialogs pastorālajā darbā;
    3.7. pastorālā komunikācija;
    3.8. starpkultūru pastorālā aprūpe un konsultēšana;
    3.9. atbalsta sniegšana krīzes situācijās;
    3.10. teoloģijas metodoloģija;
    3.11. zinātniski pētnieciskās metodes pastorālajā darbā;
    3.12. informācijas tehnoloģiju pielietojums pastorālajā darbā;
    3.13. profesionālā ētika;
    3.14. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.15. valsts valoda;
    3.16. darba tiesiskās attiecības;
    3.17. darba aizsardzība;
    3.18. vides aizsardzība.

  • Prasmes

    1. Apzināties un ievērot savas kompetences robežas saskaņā ar attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību, profesionālās ētikas kodeksu un normatīvo aktu prasībām pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.
    2. Izvērtēt un integrēt apmācībā (katehēzē) un pastorālajā konsultēšanā teoloģijas, filozofijas, pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu aktuālās teorijas un praktiskās atziņas.
    3. Koordinēt un plānot apmācību (katehēzi) un pastorālo aprūpi.
    4. Izvēlēties attiecīgajai personai vai personu grupai piemērotas didaktiskās stratēģijas un pedagoģiskās metodes.
    5. Izvērtēt apmācības (katehēzes) un pastorālās aprūpes gaitu un rezultātus.
    6. Plānot un veikt zinātnisko darbu apmācību (katehēzes) pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā, īstenojot kvalitatīvās un kvantitatīvās informācijas iegūšanu un apstrādi.
    7. Apkopot un analizēt pētījumā iegūtos datus, izstrādājot teorētiskas un praktiskas rekomendācijas.
    8. Izvērtēt un kompetenti pielietot zinātnisko pētījumu rezultātus apmācības (katehēzes) un pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.
    9. Pārzināt un raksturot pastorālās konsultēšanas un aprūpes teoloģiju, kuras ietvaros konsultants darbojas.
    10. Vispusīgi izvērtēt pastorālajā aprūpē esošās personas vajadzības, cerības un resursus.
    11. Pielietot konsultanta kompetencei atbilstošas izpētes metodes.
    12. Izvēlēties un lietot atbilstošu saziņas veidu un paņēmienus darbam ar dažāda vecuma un sociālo grupu personām, viņu tuviniekiem un citām garīgās aprūpes procesā iesaistītām personām.
    13. Izvērtēt prioritātes (steidzamības pakāpi) un sniegt atbalstu krīzes situācijās pastorālās konsultēšanas un aprūpes ietvaros.
    14. Sniegt pastorālās konsultācijas un aprūpi personai, kas pārdzīvo zaudējumu un sēras.
    15. Sagatavot saderinātos laulībām.
    16. Sniegt pastorālas konsultācijas personām, ģimenēm un grupām.
    17. Izprast personu savstarpējo attiecību dinamiku grupās un organizācijās.
    18. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas pastorālās konsultēšanā un aprūpē.
    19. Sniedzot garīgo aprūpi, sadarboties ar dažādu nozaru speciālistiem, tai skaitā, garīdzniekiem, ārstiem, psihologiem, psihoterapeitiem, sociālajiem darbiniekiem.
    20. Sadarboties ar institūcijām, kas saistītas ar veicamo pastorālās aprūpes un konsultēšanas darbu.
    21. Strādāt komandā/grupā, risinot kompleksas pastorālas problēmas.
    22. Pārzināt garīgās aprūpes resursus un piedāvāt tos pastorālās konsultācijas ietvaros.
    23. Koordinēt un organizēt publiskos dievkalpojumus atbilstoši apstākļiem un vajadzībām.
    24. Veicināt starpreliģiju un ekumēnisko dialogu pastorālās konsultēšanas un aprūpes praksē.
    25. Ievērot konfidencialitāti pastorālās konsultēšanas un aprūpes darbā.
    26. Rūpēties par savu garīgo un profesionālo izaugsmi, fizisko un psiholoģisko labklājību.
    27. Prast noformēt attiecīgo dokumentāciju.
    28. Lietot datoru informācijas glabāšanai un apstrādei.
    29. Pārvaldīt valsts valodu.
    30. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    31. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    32. Ievērot darba tiesiskās attiecības, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

  • Kompetences

    1. Spēja konsultanta darbā balstīties uz savas konfesijas mācību.
    2. Spēja pastorālajā konsultēšanā integrēt humanitāro, sociālo un izglītības zinātņu atziņas.
    3. Spēja plānot, vadīt un izvērtēt apmācību (katehēzes) nodarbības.
    4. Spēja plānot, vadīt pastorāla rakstura pasākumus sadarbībā ar attiecīgās institūcijas vadību.
    5. Spēja pastorālās konsultēšanas procesā veidot atbalstošas un attīstību veicinošas attiecības, ņemot vērā personas vajadzības, resursus un pastorālajā konsultēšanā pieejamās palīdzības iespējas.
    6. Spēja konsultēt personu, lai veicinātu ikvienas personas vispusīgu garīgo un psiholoģisko attīstību un pārvarētu dažādas garīgas, psiholoģiskas un sociālas problēmas.
    7. Spēja lietot profesionālo domāšanu, argumentēti spriest pastorālās konsultēšanas procesā.
    8. Spēja veikt pastorālo konsultēšanu un aprūpi, respektējot personas fiziskās, emocionālās un garīgās robežas, kā arī reliģiskos un konfesionālos uzskatus.
    9. Spēja uzņemties atbildību par pastorālās konsultēšanas un garīgās aprūpes rezultātiem.
    10. Spēja sniegt pastorālo aprūpi un konsultācijas personai veselības un sociālās aprūpes, brīvības atņemšanas iestādēs, militārajās struktūrās un citos uzņēmumos.
    11. Spēja uzturēt profesionālas un starpdisciplināras attiecības ar citu jomu speciālistiem, lai efektīvāk palīdzētu personai.
    12. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un normatīvo aktu prasības pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.
    13. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību apmācības (katehēzes) un pastorālās aprūpes un konsultēšanas jomās.
    14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
96
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Humanitārās zinātnes (22)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Reliģija un teoloģija (221)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2024-2030, 2013-2023

Pēdējie labojumi: 07.03.2024

Ievietots: 07.05.2016