Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– padziļināt komunikācijas un sabiedrisko attiecību teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas un prasmes;
– apgūt prasmi analizēt un novērtēt Latvijas un starptautisko sociālo, politisko un ekonomisko vidi;
– apgūt prasmi izmantot komunikācijā informācijas tehnoloģiju;
– apgūt prasmi plānot un vadīt uzņēmuma, iestādes vai organizācijas sabiedrisko attiecību struktūrvienības darbu atbilstoši noteiktam mērķim un plānam īpašnieku, darbinieku un sabiedrības interesēs;
– apgūt prasmes un iemaņas izmantot komunikācijas teorijas organizācijas komunikatīvo mērķu sasniegšanā;
– apgūt zināšanas un prasmes stratēģiskā plānošanā un sabiedrisko attiecību/ integrētās komunikācijas departamenta vadīšanā;
– izstrādāt un aizstāvēt maģistra darbu 20 kredītpunktu (30 ECTS kredītpunktu) apjomā, kura līmenis atbilst zinātniskās publikācijas prasībām.

 

Sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. ekonomika;
    1.2. filozofija.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. komercdarbība;
    2.2. valsts pārvalde;
    2.3. politoloģija;
    2.4. žurnālistika;
    2.5. finanšu vadība un grāmatvedība;
    2.6. mediju vadība;
    2.7. multimediji;
    2.8. loģistika;
    2.9. uzņēmuma ilgtspējīga attīstība;
    2.10. sabiedrisko attiecību jomu regulējošie normatīvie akti;
    2.11. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. sabiedriskās attiecības;
    3.2. komunikācijas zinātne;
    3.3. vadības zinības;
    3.4. integrētā tirgvedības komunikācija;
    3.5. komunikācijas stratēģija;
    3.6. krīzes komunikācija;
    3.7. tirgzinība;
    3.8. reklāma;
    3.9. socioloģija;
    3.10. vadības psiholoģija;
    3.11. lobēšana;
    3.12. reputācijas vadīšana;
    3.13. projektu vadīšana;
    3.14. kvalitātes vadības sistēmas;
    3.15. korporatīvā sociālā atbildība;
    3.16. stratēģiskā plānošana;
    3.17. inovāciju vadīšana;
    3.18. personāla vadīšana;
    3.19. mediju attiecības;
    3.20. sabiedrisko attiecību tekstu rakstīšana un rediģēšana;
    3.21. starpkultūru saskarsme;
    3.22. starppersonu saskarsme;
    3.23. lietišķā etiķete un protokols;
    3.24. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.25. valsts valoda;
    3.26. divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.27. informācijas tehnoloģijas;
    3.28. prezentācijas prasmes;
    3.29. pētījumu metodika;
    3.30. sociālie mediji;
    3.31. darba aizsardzības prasības;
    3.32. vides aizsardzības prasības;
    3.33. darba tiesisko attiecību normas.

  • Prasmes

    1. Analizēt uzņēmuma darbības iekšējo un ārējo vidi.
    2. Novērtēt uzņēmuma sabiedrisko attiecību un sava darba kvalitāti, struktūrvienības darba kvalitāti un to atbilstību uzņēmuma mērķa sasniegšanai.
    3. Radoši un inovatīvi plānot un vadīt uzņēmuma sabiedriskās attiecības.
    4. Sadarboties ar uzņēmuma citu struktūrvienību darbiniekiem un ar citu uzņēmumu iekšzemes un ārvalstu uzņēmumu sabiedrisko attiecību struktūrvienību vadītājiem.
    5. Vadīt struktūrvienības vai darba grupas darbu.
    6. Izstrādāt un vadīt sabiedrisko attiecību un komunikācijas projektus.
    7. Izstrādāt krīzes komunikācijas plānu, saskaņā ar to apmācīt uzņēmuma darbiniekus, krīzes komunikācijas komandu un vadīt uzņēmuma krīzes komunikāciju.
    8. Plānot struktūrvienības budžetu, izstrādāt projektu tāmes un citus finanšu plānus.
    9. Vadīt uzņēmuma tēla un reputācijas veidošanu, izmantojot sabiedriskās attiecības.
    10. Ievērot lietišķo etiķeti un konsultēt uzņēmuma vadību par to.
    11. Sadarboties ar tradicionālajiem un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem, izmantojot dažādus komunikācijas veidus, ieskaitot integrēto tirgvedības komunikāciju.
    12. Sagatavot un rediģēt sabiedrisko attiecību tekstus un informēt sabiedrību.
    13. Pārzināt sabiedriskās attiecības un komunikāciju regulējošos normatīvos aktus un ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus, konsultēt par tiem.
    14. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.
    15. Sagatavot pārskatus par sabiedriskajām attiecībām, kā arī prezentēt tos un citus ar profesionālo darbību saistītus jautājumus.
    16. Veikt un vadīt praktiski pielietojamus pētījumus sabiedriskajās attiecībās.
    17. Pārvaldīt valsts valodu.
    18. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    19. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
    20. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    21. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

  • Kompetences

    1. Spēja analizēt iekšzemes un starptautisko ekonomisko, politisko un kultūras vidi, sabiedrisko attiecību attīstības tendences un izteikt priekšlikumus politikas izmantošanai uzņēmuma interesēs.
    2. Spēja analizēt uzņēmuma darbības principus un rādītājus un sniegt priekšlikumus, kā tos uzlabot, izmantojot sabiedriskās attiecības.
    3. Spēja piedalīties uzņēmuma stratēģijas izstrādē, izstrādāt uzņēmuma sabiedrisko attiecību stratēģiju, vadīt sabiedrisko attiecību taktisko uzdevumu un projektu izstrādi un īstenošanu.
    4. Spēja vadīt sabiedrisko attiecību struktūrvienības darbu, sadarbojoties ar citām uzņēmuma struktūrvienībām un vadību, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    5. Spēja vadīt struktūrvienību vai darba grupu paaugstināta stresa apstākļos.
    6. Spēja definēt problēmu un pieņemt lēmumu.
    7. Spēja izstrādāt krīzes komunikācijas plānu, apmācīt uzņēmuma darbiniekus un krīzes komunikācijas komandu saskaņā ar krīzes komunikācijas plānu, ja nepieciešams, vadīt uzņēmuma krīzes komunikāciju.
    8. Spēja iegūt, apstrādāt un izmantot informāciju sabiedriskajās attiecībās.
    9. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un nodrošināt to izpildi.
    10. Spēja patstāvīgi apgūt un motivēt citus apgūt jaunas zināšanas.
    11. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
    12. Spēja veikt un vadīt praktiski pielietojamus pētījumus sabiedriskajās attiecībās.
    13. Spēja prezentēt un publiskot uzņēmuma un struktūrvienības plānus, lietišķos un zinātniskos pētījumus un sabiedrisko attiecību darba rezultātus.
    14. Spēja veidot pozitīvu darba vidi.
    15. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.
    16. Spēja lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas profesionālās darbības veikšanai.
    17. Spēja strādāt sociālajos tīklos.
    18. Spēja izprast un vadīt attiecības ar kolēģiem un sadarbības partneriem dažādās kultūrās un izvērtēt tās kā mijiedarbības sistēmu.
    19. Spēja izstrādāt savu un struktūrvienības darbinieku profesionālās attīstības plānu un īstenot to.
    20. Spēja vadīt uzņēmuma sabiedrisko attiecību jautājumu izstrādi lobēšanas plānā un īstenošanu atbilstoši plānam.
    21. Spēja organizēt un optimizēt darbu.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
60-90
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Komerczinības un administrēšana (34)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Tirgzinības un reklāma (342)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2021

Pēdējie labojumi: 11.01.2022

Ievietots: 07.05.2016