Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– apgūt mūsdienu teorētiskās zināšanas un metodes telpiskās attīstības plānošanā;
– apgūt praktiskās iemaņas telpiskās attīstības plānošanā, plānošanas procesu vadībā un plānošanas dokumentos noteikto pasākumu ieviešanā,
– padziļināti specializējoties teritorijas plānošanā vai vides plānošanā vai ģeoinformātikā plānošanā;
– apgūt vadības, sadarbības un saskarsmes prasmes;
– iegūt praktiskā plānošanas darba pieredzi prakses laikā pašvaldībās, valsts institūcijās un plānošanas birojos (26 kredītpunktu apjomā);
– apgūt pētnieciskā darba pieredzi, veicot pastāvīgus pētījumus plānošanas jomā vai iegūt pētnieciskā darba un plānošanas prasmes izstrādājot pētniecisku plānošanas projektu, rezultātus apkopojot maģistra darbā (20 kredītpunktu apjomā).

Studiju programmas īstenošanas mērķis ir:
– sniedzot studentiem kvalitatīvu, valsts vajadzībām atbilstošu un darba tirgū pieprasītu izglītību:
– sagatavot konkurētspējīgus profesionālus telpiskās attīstības plānošanas speciālistus darbam vietējā darba tirgū:
– valsts un pašvaldību institūcijās, plānošanas birojos, kā arī starptautiskās institūcijās.

Studiju programmas mērķa sasniegšanai ir plānoti un tiek veikti sekojoši uzdevumi:
1. paaugstināt studentu vispārējo zināšanu līmeni plānošanas teorijā un metodoloģijā;
2. dot iespēju studentiem apgūt jaunāko Latvijas un starptautisko plānošanas pieredzi;
3. paaugstināt studentu zināšanu līmeni un praktiskās iemaņas telpiskās attīstības plānošanā, plānošanas procesa vadīšanā un plānošanas dokumentos noteikto pasākumu ieviešanā, konkrēti specializējoties teritorijas plānošanā, vides plānošanā, ģeoinformātika plānošanā;
4. padziļināt studentu izpratni par dabas un cilvēka saimnieciskās darbības attiecībām, valsts un pašvaldību ilgtspējīgu attīstību;
5. dot iespēju studentiem iegūt zināšanas par Latvijas un Eiropas Savienības ar plānošanu saistīto normatīvo dokumentu bāzi un attīstības politiku nostādnēm;
6. sniegt studentiem zināšanas, lai plānošanas darbā un projektu izstrādē pielietotu jaunākās informācijas tehnoloģijas;
7. attīstīt studentu projektu izstrādāšanas, vadīšanas un ieviešanas prasmes;
8. attīstīt vadības, sadarbības un saskarsmes prasmes;
9. attīstīt analītiskās un pētnieciskā darba prasmes.

Studiju rezultāti:
Apgūstot programmas saturu studenti iegūst teorētiskās zināšanas telpiskās plānošanas, vides plānošanas, stratēģiskās plānošanas un vadības pamatos, zināšanas par praktiskām plānošanas metodēm un rīkiem, par to pielietošanas pieejām un iespējām un praktiskās zināšanas telpiskās attīstības un plānošanas procesu analīzei, novērtēšanai un risinājumu izvēlei.
Pēc programmas absolvēšanas studenti, balstoties uz savām zināšanām, kā arī piesaistot ekspertus un sabiedrību kopumā, spēj pieņemt organizēt un vadīt plānošanas procesu, pieņemt lēmumus, veikt pētniecisko darbu sasitībā ar vietu, teritoriju, reģionu attīstību un plānošanu.
Zināšanas dod iespēju studentiem turpināt studijas arī doktorantūrā Latvijas un citu valstu augstskolās.

Iegūstamās prasmes jeb profesionālās kompetences apgūstot studiju programmu:
1. organizēt un vadīt telpiskās attīstības plānošanas procesu un pētījumu izstrādi, piedalīties telpiskās attīstības plānošanas dokumentu izstrādē:
a. sagatavot lēmumu projektus, izvēlēties prioritātes, nodalīt kompetences un deleģēt uzdevumus;
b. noteikt un analizēt teritoriju ekonomisko, sociālo un vides situāciju un attīstības tendences;
c. veidot teritoriju nākotnes vīziju un formulēt telpiskās attīstības mērķus, uzdevumus un rīcības;
d. izstrādāt alternatīvus risinājumus, veikt to analīzi un izvērtēšanu;
e. integrēt telpiskās attīstības plānošanas procesā dažādas jomas un sektorus – ekonomisko, sociālo, vides, kultūras, transporta u.c.;
f. izstrādāt attīstības stratēģijas, teritorijas plānojumus un attīstības programmas.
2. koordinēt telpiskās attīstības plānošanas dokumentos noteikto nosacījumu, politiku un rīcību ieviešanu un veikt ieviešanas monitoringu;
3. veikt telpiskās attīstības plānošanas dokumentu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu to grozīšanai;
4. organizēt, vadīt un piedalīties attīstības projektu sagatavošanā un izstrādē;
5. pārzināt un darbā piemērot mūsdienu plānošanas principus, atbilstošas metodes un informāciju tehnoloģijas;
6. darbā piemērot telpiskās attīstības plānošanai un projektu vadībai nepieciešamos Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību un normatīvos aktus, attīstības politikas un telpiskās attīstības plānošanas dokumentu nostādnes;
7. veidot sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskām organizācijām un iedzīvotājiem telpiskās attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, apspriešanā un ieviešanā, risināt konfliktus, sagatavot un sniegt sabiedrībai saprotamu informāciju par telpiskās attīstības plānošanas dokumentos ietvertajām nostādnēm, politiku un citiem attīstības jautājumiem.

 

Telpiskās attīstības plānotājs

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
80
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Arhitektūra un pilsētu plānošana (581)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2022

Pēdējie labojumi: 19.08.2022

Ievietots: 07.05.2016