Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Apgūt juridiskās zinātnes apakšnozaru teorētiskos kursus, apgūt nozares profesionālos specializācijas kursus un iegūt praktiskās iemaņas profesionālajā praksē (20 kredītpunkti); jānokārto valsts pārbaudījums tiesību zinātnē, kas aptver maģistra eksāmenu (4 kredītpunkti) un maģistra darbu (16 kredītpunkti).

Studiju programmas mērķi ir:
– realizēt valsts ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām atbilstošas profesionālās studijas tiesību zinātnē;
– nodrošināt tādas profesionālās maģistra studijas tiesību zinātnē, kas būtu sakņotas stingros un labi apgūtos nozares teorētiskajos pamatos, atbilstošas jurista profesijas standartam un praktiski piemērojamas;
– nodrošināt studējošiem iespējas iegūt kvalitatīvu, Latvijā un pasaulē konkurētspējīgu izglītību tiesību zinātnē;
– sniegt studējošiem kompetences tādā kvalitātē un līmenī, lai pēc sekmīgas programmas apguves varētu turpināt studijas doktorantūrā;
– sagatavot augsta līmeņa profesionālus juristus darbam jurista praksē un konkurētspējīgus tiesību zinātnes speciālistus;
– iekļauties vienotā Eiropas Savienības augstākās izglītības standartā.

Lai sasniegtu šos mērķus, programmas īstenošanas gaitā tiks veikti šādi uzdevumi:
– izglītot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas juristus;
– īstenot tiesību zinātnē raksturīgu padziļinātu zināšanu apguvi, kas nodrošina iespēju kvalitatīvi izmantot šīs zinātnes esošās iespējas, radīt jaunas un pilnveidot esošās, kā arī sagatavot studējošos jaunrades, pētnieciskam un pedagoģiskam darbam tiesību zinātnes nozarē;
– organizēt un pilnveidot sakārtotu, precīzu studiju sistēmu;
– nodrošināt secīgu studiju kursu apguvi augstā kvalitātē;
– attīstīt un pilnveidot studiju procesa informatīvo un materiāli tehnisko nodrošinājumu;
– ikdienas studiju procesā attīstīt studējošo atbildību, iniciatīvu, apzinīgumu, precizitāti un veicināt studējošo personības vispusīgu izaugsmi;
– veicināt pašizglītību, attīstīt spējas un prasmi iegūt, apstrādāt un izmantot informāciju;
– līdzās teorētisko studiju kursu apguvei, studējošiem nodrošināt praktisku iemaņu apgūšanu docētāju vadībā;
– realizēt iekšējo kvalitātes kontroli studiju programmas kvalitātes nodrošināšanai;
– piesaistīt viskvalificētākos mācībspēkus, t.sk., ārvalstu docētājus studiju kursu docēšanai;
– sadarboties ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām, kā arī citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs.

Studiju programmas plānotie rezultāti ir augsti kvalificētu un konkurētspējīgu tiesību zinātnes speciālistu sagatavošana, kuri spēj:
– demonstrēt padziļinātas zināšanas un izpratni, profesionālu pieeju darba pienākumu izpildē;
– patstāvīgi pielietot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku darbību tiesību zinātnē un augsti kvalificētas profesionālās funkcijas;
– patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālās problēmas;
– pieņemt un pamatot lēmumus, nepieciešamības gadījumā veicot papildu analīzi;
– demonstrēt izpratni un ētisko atbildību par jurista profesionālās darbības iespējamo ietekmi uz citām personām un sabiedrību kopumā;
– argumentēti izskaidrot tiesību zinātnes aspektus gan speciālistiem, gan nespeciālistiem, t.sk., diskutēt par sarežģītiem profesionālās jomas aspektiem;
– pastāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, t.sk., sekot līdzi novitātēm profesionālajā jomā;
– veikt pētniecību izvēlētajā apakšnozarē;
– praktisko iemaņu apgūšana atbilstoši jurista profesijas standarta prasībām;
– tādu kompetenču kā saskarsmes, komunikāciju prasmes, organizatoriskās un plānošanas prasmes apgūšana un nostiprināšana praktiskajā un zinātniskajā darbībā;
– juridiskās izglītības un juridiskās vides, t.sk., juridisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;
– veiksmīga iekļaušanās Eiropas juridiskajā izglītības telpā un lielākas mobilitātes nodrošināšana (gan studijām citās Eiropas Savienībās un ārvalstu augstskolās, gan plašāka ārvalstu studentu piesaistīšana);
– studējošo motivēšana turpmākajām studijām tiesību zinātnes doktora studiju programmās un profesionālo kompetenču pilnveidošanai.

 

Jurists

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. datorzinības;
    1.2. loģika;
    1.3. zinātniskā darba izstrādāšanas pamati;
    1.4. mediācijas pamatprincipi;
    1.5. psiholoģijas pamati;
    1.6. saskarsmes kultūra;
    1.7. vadības teorijas pamati;
    1.8. latīņu valodas pamati.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. vides tiesības;
    2.2. nodokļu tiesības;
    2.3. lietvedība;
    2.4. romiešu civiltiesības;
    2.5. jūras tiesības;
    2.6. vispārīgā valsts zinātne;
    2.7. fizisko personu datu aizsardzības tiesības;
    2.8. ārvalstu tiesību vēsture;
    2.9. sociālās tiesības;
    2.10. pašvaldību tiesības;
    2.11. baznīcas tiesības;
    2.12. starptautiskās tirdzniecības tiesības;
    2.13. tiesību socioloģija;
    2.14. konkurences tiesības;
    2.15. kriminoloģija;
    2.16. kriminālistika;
    2.17. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. tiesību teorija;
    3.2. Latvijas tiesību vēsture;
    3.3. tiesību filozofija;
    3.4. konstitucionālās tiesības;
    3.5. administratīvās tiesības;
    3.6. administratīvais process;
    3.7. civiltiesību vispārīgā daļa;
    3.8. saistību tiesības;
    3.9. lietu tiesības;
    3.10. ģimenes tiesības;
    3.11. mantojuma tiesības;
    3.12. intelektuālā īpašuma tiesības;
    3.13. komerctiesības;
    3.14. darba tiesības;
    3.15. civilprocess;
    3.16. krimināltiesības;
    3.17. kriminālprocess;
    3.18. tiesību aizsardzības iestādes;
    3.19. Eiropas Savienības tiesības;
    3.20. starptautiskās publiskās tiesības;
    3.21. starptautiskās privāttiesības;
    3.22. profesionālā ētika;
    3.23. juridiskā retorika (tai skaitā runas māksla);
    3.24. valsts valoda;
    3.25. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

  • Prasmes

    1. Noskaidrot un vērtēt lietas būtiskos faktiskos apstākļus (tai skaitā prasme savākt, apstrādāt, analizēt un vērtēt informāciju, tajā skaitā pierādījumus).
    2. Veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas sastāvam un izdarīt juridisku slēdzienu.
    3. Argumentēt un izklāstīt izdarītos juridiskos slēdzienus.
    4. Atrast piemērojamās tiesību normas.
    5. Izpētīt tiesību normas pieņemšanas vēsturiskos apstākļus, noteikt tiesību normas mērķi un tiesību normas vietu tiesību sistēmā (prasme iztulkot tiesību normas).
    6. Veikt tiesību tālākveidošanu un efektīvi izmantot citas juridiskās metodes.
    7. Izveidot loģisku un pārskatāmu juridiskā dokumenta struktūru.
    8. Veidot pareizu tiesību normu un citu juridisko tekstu struktūru.
    9. Vadīt, organizēt un kontrolēt padoto darbu.
    10. Izstrādāt juridiskus dokumentus atbilstoši tiesību normām un personu interesēm.
    11. Publiski uzstāties.
    12. Veikt aizstāvības funkcijas kriminālprocesā.
    13. Veikt valsts apsūdzības uzturētāja funkcijas kriminālprocesā.
    14. Veikt pārstāvības funkcijas civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā.
    15. Veikt civilprocesa, administratīvā procesa, Satversmes tiesas procesa un kriminālprocesa virzīšanu.
    16. Ievērot profesionālās ētikas normas.
    17. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datu bāzes.
    18. Organizēt un veikt pētījuma ar zinātnisku vērtību izstrādāšanu jurisprudencē.
    19. Izmantot normatīvo aktu jaunrades tehniku.
    20. Orientēties Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautisko tiesību sistēmā.
    21. Pārvaldīt valsts valodu.
    22. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.
    23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

  • Kompetences

    1. Spēja metodoloģiski pareizi atrast, analizēt un piemērot tiesību normas.
    2. Spēja izstrādāt, analizēt un apliecināt tiesisku darījumu dokumentus un tiesību piemērošanas aktus.
    3. Spēja sastādīt procesuālos dokumentus (piemēram, iesniegumus iestādēm un pieteikumus tiesām, blakus sūdzības, administratīvus aktus, tiesas nolēmumus).
    4. Spēja sniegt juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību.
    5. Spēja veikt tiesību subjektu pārstāvību.
    6. Spēja izstrādāt un analizēt normatīvo aktu projektus.
    7. Spēja veikt tiesību normās paredzētās procesuālās darbības civilprocesā, kriminālprocesā, administratīvajā procesā un Satversmes tiesas procesā.
    8. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē.
    9. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
80
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Tiesību zinātne (38)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Tiesību zinātne (380)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un komerczinības) nozare

Jurists atbilstoši profesionālajai specializācijai un amatam atrod, analizē, iztulko un piemēro tiesību normas. Izstrādā, analizē un apliecina juridiskus dokumentus. Veic juridiskas darbības civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā. Konsultē klientu juridiskos jautājumos, pārstāv klienta vai organizācijas intereses ar materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu saistītās juridiskās darbībās. Sniedz pārrobežu juridiskos pakalpojumus. Nodrošina darba vietā normatīvo aktu prasību tiesību jomā ievērošanu, personas datu aizsardzības likuma ievērošanu. Patstāvīgi plāno un izstrādā pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: PIRMĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS DIPLOMS ar profesionālo kvalifikāciju: Jurista palīgs

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2025

Pēdējie labojumi: 16.09.2021

Ievietots: 11.10.2016