Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Apgūt agrofiziku, botāniku, zooloģiju, augu fizioloģiju;
– dzīvnieku fizioloģiju, filozofiju, ētiku, estētiku;
– svešvalodu, ķīmiju, biometriju, ekoloģiju un vides aizsardzību;
– organizāciju psiholoģiju un vadībzinības, darba un civilo aizsardzību;
– pētījumu metodiku, mikrobioloģiju, ekonomikas teoriju, kas ir teorētiskais pamats ciltslietu zootehniķa profesijai nepieciešamo speciālo kursu un praktisko iemaņu apgūšanai.
Izstrādāt un aizstāvēt bakalaura darbu.

 

Ciltslietu zootehniķis

  • Zināšanas

    1. ZINĀŠANAS priekšstata līmenī:
    1.1. lauksaimniecības produktu pārstrāde;
    1.2. lopkopības produktu pieprasījums un piedāvājums;
    1.3. lauksaimniecības politikas jautājumi.
    2. ZINĀŠANAS izpratnes līmenī:
    2.1. biometrija;
    2.2. ekonomikas pamati;
    2.3. lietišķā psiholoģija un vadība;
    2.4. filozofija, ētika un estētika;
    2.5. patentzinība un standarti;
    2.6. agrofizika;
    2.7. ķīmija;
    2.8. augu fizioloģija;
    2.9. augu ģenētika un selekcija;
    2.10. grāmatvedība un investīcijas;
    2.11. ekonomikas teorija;
    2.12. mikrobioloģija;
    2.13. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. ZINĀŠANAS pielietošanas līmenī:
    3.1. lauksaimniecības resursi;
    3.2. dzīvnieku fizioloģija;
    3.3. botānika;
    3.4. zooloģija;
    3.5. dzīvnieku anatomija un fizioloģija;
    3.6. dzīvnieku ģenētika;
    3.7. kvantitatīvās ģenētikas metodes ciltsdarbā;
    3.8. biotehnoloģijas metodes ciltsdarbā;
    3.9. ganāmpulku un populāciju selekcijas programmas;
    3.10. barības līdzekļi;
    3.11. lopbarības ražošana;
    3.12. dzīvnieku ēdināšana;
    3.13. lauksaimniecības mehanizācija;
    3.14. pētījumu metodika;
    3.15. normatīvie akti lauksaimniecībā;
    3.16. dzīvnieku audzēšana un ciltsdarbs;
    3.17. govkopība;
    3.18. cūkkopība;
    3.19. putnkopība;
    3.20. zirgkopība;
    3.21. mazie atgremotājdzīvnieki;
    3.22. dzemdniecība un ginekoloģija;
    3.23. veterinārijas pamati;
    3.24. lauksaimniecības produktu pārstrāde;
    3.25. datorzinības;
    3.26. valsts valoda;
    3.27. divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.28. darba tiesiskās attiecības;
    3.29. darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības;
    3.30. ekoloģija un vides aizsardzība;
    3.31. lietvedība.

  • Prasmes

    1. Lietot nozares vispārējās pamatzināšanas un profesijas pamatzināšanas.
    2. Risināt problēmas un pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei, paredzēt un novērtēt lēmumu iespējamo ietekmi uz lopkopības produkcijas ražošanu.
    3. Strādāt radoši, patstāvīgi un komandā.
    4. Strādāt rūpīgi, atbildīgi un precīzi.
    5. Strādāt sarežģītās situācijās.
    6. Sadarboties ar klientiem.
    7. Ievērot profesionālo ētiku.
    8. Spēt pašizglītoties, sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas un prasmes.
    9. Izmantot savas zināšanas un citu uzņēmumu darba pieredzi praksē.
    10. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus.
    11. Plānot un organizēt savu un pakļautā personāla darbu.
    12. Atbilstoši kompetencei piemērot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus.
    13. Ievērot Labas lauksaimniecības prakses un dzīvnieku labturības nosacījumus.
    14. Noformēt dokumentus atbilstoši dokumentu pārvaldības prasībām.
    15. Prast orientēties Latvijas dzīvnieku šķirņu katalogos.
    16. Pazīt izplatītākās dzīvnieku slimības.
    17. Pielietot konkrētiem apstākļiem atbilstošu dzīvnieku ēdināšanas un turēšanas tehnoloģiju.
    18. Prast novērtēt lopbarības kvalitāti.
    19. Prast izmantot modernas dzīvnieku audzēšanas metodes.
    20. Pielietot ar lopkopības ražošanu un ciltsdarbu saistītas datorprogrammas.
    21. Apzināt un izmantot speciālo literatūru, sekot jaunākajai informācijai zinātniskajās publikācijās, nozares žurnālos un presē.
    22. Izstrādāt normatīvos aktus un projektus lopkopībā un pieteikumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu saņemšanai.
    23. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.
    24. Pārvaldīt valsts valodu.
    25. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
    26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
    27. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
    28. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

  • Kompetences

    1. Spēja organizēt lauksaimniecības dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanu dzīvnieku novietnēs.
    2. Spēja orientēties lauksaimniecības nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos.
    3. Spēja izvēlēties ražošanas virzienam piemērotākās dzīvnieku šķirnes un atražošanas sistēmu.
    4. Spēja realizēt ciltsdarba (individuālās ražības kontroles) un zootehnisko uzskaiti.
    5. Spēja organizēt un veikt dzīvnieku ciltsvērtēšanu un uz to balstītu efektīvu selekciju.
    6. Spēja organizēt un veikt dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatā.
    7. Spēja izvēlēties dažādu sugu un grupu dzīvniekiem piemērotākos barības līdzekļus, to sagatavošanas tehnoloģiju.
    8. Spēja novērtēt sagatavotās lopbarības kvalitāti.
    9. Spēja, izmantojot datorprogrammas, veikt barības devu optimizāciju.
    10. Spēja sastādīt lopbarības bilanci.
    11. Spēja izvēlēties dzīvnieku turēšanas tehnoloģijai un ražošanas virzienam atbilstošu dzīvnieku ēdināšanas tehnoloģiju.
    12. Spēja izvēlēties konkrētiem ražošanas apstākļiem piemērotāko dzīvnieku turēšanas tehnoloģiju.
    13. Spēja plānot lopkopības produkcijas ieguves apjomu un veikt tās uzskaiti.
    14. Spēja kontrolēt un analizēt iegūtās produkcijas kvalitāti.
    15. Spēja izvēlēties lopkopības produkcijas pirmapstrādei piemērotas tehnoloģijas un iekārtas.
    16. Spēja izvēlēties iegūtās produkcijas uzglabāšanas tehnoloģiju un iekārtas.
    17. Spēja kontrolēt produkcijas kvalitātes izmaiņas.
    18. Spēja veikt padarītā darba un nostrādātā laika uzskaiti.
    19. Spēja veikt izlietoto materiālu uzskaiti.
    20. Spēja aizpildīt ar ciltslietu zootehniķa darba izpildi saistīto dokumentāciju.
    21. Spēja novērtēt lopkopības nozares riska faktorus un konkurētspēju.
    22. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus un sistemātiski organizēt attiecīgās apmācības vai pārbaudes pakļautajam personālam.
    23. Spēja ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, un prasīt to ievērošanu padotajam personālam.
    24. Spēja izvēlēties un pielietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus.
    25. Spēja ievērot medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu saskaņā ar instrukcijām, nekaitējot apkārtējai videi un dzīviem organismiem.
    26. Spēja nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanu.
    27. Spēja novērtēt lopkopības produkcijas ražošanas ietekmi uz vidi.
    28. Spēja sadarboties ar pārstrādes uzņēmumiem un veidot kooperatīvus.
    29. Spēja izstrādāt lopkopības nozares ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.
    30. Spēja orientēties Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikā un atbalsta iespējās.
    31. Spēja izstrādāt iesniegumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu saņemšanai un projektu iesniegumus investīciju piesaistei uzņēmumā.
    32. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
    33. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku nozīmi lopkopības nozarē.
    34. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4-5 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (62)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Lauksaimniecība (621)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Lauksaimniecības nozare

Ciltslietu zootehniķis analizē un izstrādā dzīvnieku barības sagatavošanas, dzīvnieku turēšanas, ēdināšanas, kopšanas un kūtsmēslu apsaimniekošanas metodes un tehnoloģijas. Veic dzīvnieku ražības, eksterjera un ģenētisko novērtēšanu un analīzi un ievieš dzīvnieku pavairošanas un audzēšanas metodes.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar:

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2022

Pēdējie labojumi: 16.09.2021

Ievietots: 07.05.2016