Profesionālās zināšanas
1. Ražošanas resursi, to iedalījums.
2. Lauksaimniecības sistēmas.
3. Augu audzēšanas tehnoloģijas.
4. Ražošanas resursu aizsardzības pamatprincipi.
5. Lauksaimniecības nozares iedalījums.
6. Agroekoloģiskie faktori un to ietekme uz augkopības produkcijas ieguvi.
7. Organismu un vides mijiedarbības likumsakarības.
8. Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz ekosistēmām.
9. Laukkopības pamatlikumi.
10. Meteoroloģija lauksaimniecībā.
11. Augu audzēšanas tehnoloģiskie procesi.
12. Lauksaimniecības tehnika un mehanizācija.
13. Ražošanas iekārtas, agregāti, ēkas un tehnoloģiskie risinājumi.
14. Automatizācijas un robotizācijas pamati.
15. Lauksaimniecībā izmantojamie energoresursi.
16. Lauksaimnieciskās ražošanas procesu riski, to cēloņi un novērtēšanas metodes.
17. Risku vadības metodes.
18. Risku mazināšanas pasākuma plāns.
19. Īstermiņa un ilgtermiņa plāni, to sagatavošanas pamatprincipi.
20. Precīzās tehnoloģijas augkopībā.
21. Datu analīzes metodes.
22. Digitālie rīki rezultātu analīzei.
23. Precīzo tehnoloģiju pamatprincipi un lietojums lauksaimniecībā.
24. Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas.
25. Digitālās platformas un programmatūras risinājumi lauksaimnieciskās ražošanas procesu vadībai.
26. Saimnieciskās darbības uzskaites pamatprincipi un metodes.
27. Nozares saimnieciskās darbības un finanšu rādītāju analīzes metodes.
28. Pašizmaksas kalkulācija.
29. Investīciju avoti.
30. Investīciju plānošana un piesaistes principi.
31. Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika.
32. Latvijas lauksaimniecības politika.
33. Normatīvie akti lauksaimniecībā.
34. Lauksaimniecības un lauku attīstības programma.
35. Augsne kā dabas resurss, veidošanās faktori.
36. Augšņu klasifikācija.
37. Augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības.
38. Augsnes auglības rādītāji.
39. Augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte.
40. Agroķīmiskā izpēte un augšņu analīzes.
41. Augsnes degradācijas veidi, riski un to ierobežošanas vai novēršanas metodes.
42. Kaļķošanas materiālu un mēslošanas līdzekļu iestrādes tehnoloģijas.
43. Organiskās vielas uzkrāšanas pasākumi.
44. Augu botāniskais iedalījums.
45. Kultūraugu sugas, to šķirnes, izvēles principi.
46. Augu fizioloģija un augu attīstība, to ietekmējošie faktori.
47. Augu pavairošanas veidi.
48. Sēklu un pavairojamā materiāla kvalitātes prasības.
49. Augu maiņas un augu sekas principi, to nozīme ilgtspējīgā ražošanā.
50. Kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas un agrotehniskie paņēmieni.
51. Augsnes apstrādes sistēmas, veidi un paņēmieni.
52. Kultūraugu sējumu/stādījumu kopšanas pasākumi.
53. Lauksaimniecības tehnikas darbības, regulēšanas, kalibrēšanas, apkopes un remonta principi.
54. Lauksaimniecības tehnikas drošas ekspluatācijas un uzturēšanas principi.
55. Augu barošanās principi un nozīme.
56. Barības elementu resursi augsnē un to izmantošanās.
57. Augsnes mikroorganismi, to darbība un pielietojums agrovidē.
58. Barības elementu iznese, ienese un bilance: aprēķini un bilances sastādīšana.
59. Augsnes un augu daļu analīžu metodes, paraugu sagatavošanas veidi.
60. Mēslošanas plāna sastādīšanas un korekcijas principi.
61. Mēslošanas līdzekļu un kaļķošanas materiālu veidi.
62. Mēslošanas sistēmas.
63. Mēslošanas līdzekļu lietošanas ekonomiskā efektivitāte.
64. Mēslošanas līdzekļu uzglabāšana, pārvadāšana un lietošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
65. Kaitīgie organismi: nezāles, slimības, kaitēkļi, to identificēšana un attīstības cikli, monitorings, ierobežošana.
66. Derīgo kukaiņu, citu organismu un kultivēto apputeksnētāju nozīme un izmantošana.
67. Integrētās augu audzēšanas pamatprincipi.
68. Augu aizsardzības līdzekļu klasifikācija.
69. Augu aizsardzības sistēmas, metodes un pasākumi.
70. Augu aizsardzības pasākumu plāns.
71. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana, uzglabāšana, uzskaite, normatīvie akti.
72. Augkopības produkcijas veidi, to izmantošanas iespējas.
73. Augkopības produkcijas ieguves rādītāji.
74. Kultūraugu produkcijas kvalitātes kritēriji, to ietekmējošie faktori.
75. Augkopības produkcijas tirdzniecības standarti.
76. Laukkopības un dārzkopības produkcijas novākšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas veidi un metodes.
77. Augkopības produkcijas novākšanas tehnoloģiskie risinājumi.
78. Augkopības produkcijas uzglabāšanas un pirmapstrādes būves, iekārtas, tehnoloģiskie risinājumi.
79. Augkopības produkcijas realizācijas veidi.
80. Ražošanas blakusprodukti, atlikumi, atkritumi, to klasifikācija.
81. Laukkopības un/vai dārzkopības produkcijas ražošanas blakusproduktu, atlikumu, atkritumu izmantošanas iespējas.
82. Atlikumu un atkritumu savākšanas, uzglabāšanas un utilizācijas pamatprincipi.
83. Augsnes ūdens režīms.
84. Nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu veidi, ierīkošana un uzturēšana.
85. Hidrometeoroloģijas pamati.
86. Meteoroloģisko datu izmantošana.
87. Meliorācijas kadastra informācijas sistēma.
88. Nozares aktualitātes.
89. Profesionālie informācijas avoti.
90. Zinātniskie pētījumi un atziņas.
91. Ražošanas procesu efektivitātes rādītāji.
92. Ražošanas procesu analīze un novērtēšana.
93. Ražošanas efektivitātes novērtēšanas metodes.
94. Ražošanas procesa rezultātu analīze.
95. Ražošanas procesā radušos problēmu novēršanas metodes.
96. Ražošanas procesa būtība un likumsakarības.
97. Efektivitātes novērtēšanas metodes.
98. Argumentācijas prasmes.

Vispārējās zināšanas
1. Nozari regulējošie normatīvie akti un standarti.
2. Darba aizsardzības sistēmas organizācija.
3. Nozari regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības.
4. Darba aizsardzības sistēmas uzņēmumā.
5. Darba aizsardzības prasības.
6. Civilās aizsardzības,
7. ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības regulējošo normatīvo aktu prasības.
8. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
9. Sociālā daudzveidība un vienlīdzības princips.
10. Starpkultūru saskarsme.
11. Laika plānošana.
12. Lietišķā komunikācija.
13. Komunikācija (tai skaitā starpkultūru) sabiedrībā (tai skaitā) multikulturālajā.
14. Vispārējā un profesionālā ētika.
15. Zinātniski pētnieciskās metodes.
16. Pētniecības etapi.
17. Statistikas pamatprincipi.
18. Datu matemātiskās apstrādes un analīzes programmas.
19. Efektīvas komunikācijas paņēmieni.
20. Argumentācijas paņēmieni.
21. Pārskatu un publikāciju sagatavošana.
22. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un potenciālie riski.
23. Elektroniskās informācijas drošība.
24. Informācijas tehnoloģijas datu apstrādei, analīzei un vadībai.
25. Datu drošība.
26. Plānošana un lēmumu pieņemšana.
27. Pašnovērtējuma mehānismi.
28. Mācību, karjeras un darba gaitu plānošana.
29. Laika plānošanas paņēmieni.
30. Atbilstošs vārdu krājums. Funkcionālā gramatika.
31. Profesionālā terminoloģija.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Identificēt lauksaimnieciskajai ražošanai pieejamos resursus.
2. Analizēt pieejamos un prognozēt nepieciešamos ražošanas resursus.
3. Organizēt ražošanas resursu iegādi un/vai sagādi, izmantošanu kā arī aizsardzību.
4. Analizēt lauksaimniecisko ražošanu ietekmējošos agroekoloģiskos faktorus.
5. Izvērtēt lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz ekosistēmām.
6. Izvēlēties ilgtspējīgu pieeju augkopības produkcijas ražošanā.
7. Orientēties produkcijas ražošanai piemērota tehnoloģiskā procesa nodrošinājuma piedāvājumā.
8. Novērtēt tehnisko nodrošinājumu produkcijas ražošanas vietā tehnoloģisko procesu veikšanai.
9. Izvēlēties ilgtspējīgu tehnoloģisko procesu risinājumu lauksaimniecības produkcijas ražošanā.
10. Identificēt iespējamos riskus ražošanas procesā.
11. Novērtēt iespējamo risku veidošanās cēloņus.
12. Izstrādāt plānu risku samazināšanai.
13. Organizēt identificēto risku novēršanu.
14. Formulēt augkopības produkcijas ražošanas īstermiņa un ilgtermiņa mērķus.
15. Analizēt iegūtos rezultātus augkopības nozarē.
16. Izstrādāt uz analīžu rezultātiem pamatotus īstermiņa un ilgtermiņa plānus.
17. Analizēt digitālo risinājumu ieviešanas iespējas lauksaimnieciskajā ražošanā.
18. Izvēlēties atbilstošākos digitālos risinājumus lēmumu pieņemšanai.
19. Izmantot digitālos risinājumus ražošanas pilnveidošanai.
20. Sagatavot saimnieciskās darbības pārskatus.
21. Aprēķināt produkcijas pašizmaksu.
22. Novērtēt produkcijas ražošanas finansiālos rezultātus.
23. Izstrādāt priekšlikumus un piedalīties investīciju piesaistes procesā.
24. Orientēties starptautiskajā un nacionālajā lauksaimniecības nozares darbību reglamentējošās normatīvo aktu prasībās.
25. Organizēt ražošanas procesu, atbilstoši nacionālajām un starptautiskajām normatīvo aktu prasībām.
26. Uzraudzīt augkopības nozari reglamentējošo normatīvo aktu pielietojumu praksē.
27. Novērtēt lietošanā esošos augsnes resursus.
28. Organizēt augsnes agroķīmisko izpēti.
29. Novērtēt augsnes degradācijas riskus.
30. Analizēt augsnes auglības uzlabošanas pasākumu nepieciešamību.
31. Izstrādāt pasākumus augsnes auglības uzlabošanai un degradācijas risku samazināšanai.
32. Organizēt pasākumus augsnes auglības uzlabošanai un degradācijas risku samazināšanai atbilstoši izvēlētajam saimniekošanas veidam.
33. Izvēlēties kultūraugu sugu, šķirni un audzēšanas tehnoloģiju atbilstoši produkcijas ražošanas mērķim.
34. Plānot sējumu vai stādījumu struktūru.
35. Analizēt un veikt korekcijas ilggadīgo augu stādījumu struktūrā.
36. Izstrādāt sējumu un/vai stādījumu tehnoloģiskos plānus atbilstoši saimniekošanas sistēmai un ražošanas mērķim.
37. Organizēt lauku sagatavošanu, sējumu vai stādījumu ierīkošanu.
38. Analizēt un veikt korekcijas viengadīgo augu stādījumu un sējumu struktūrā.
39. Izvēlēties lauksaimniecības tehniku, agregātus un iekārtas, atbilstoši kultūraugam un ražošanas mērķim.
40. Organizēt tehnikas, iekārtu un agregātu iegādi vai nomu.
41. Organizēt tehnikas, iekārtu un agregātu apkopi, regulēšanu, kalibrēšanu un remontu.
42. Izvērtēt augsnē esošos barības elementu resursus.
43. Plānot barības elementu racionālu izmantošanu atbilstoši ražošanas mērķim.
44. Izstrādāt mēslošanas plānu, balstoties uz prognozēto ražu.
45. Organizēt kultūraugu nodrošināšanu ar barības elementiem atbilstoši ražošanas mērķim.
46. Veikt korekcijas mēslošanas plānā atbilstoši agroklimatiskajiem apstākļiem.
47. Identificēt kultūraugu nozīmīgākos kaitīgos organismus.
48. Izstrādāt augu aizsardzības pasākumu plānu.
49. Veikt korekcijas augu aizsardzības plānā atbilstoši kaitīgo organismu monitoringa rezultātiem.
50. Orientēties augu aizsardzības līdzekļu piedāvājumā un izvēlēties atbilstošāko.
51. Koordinēt augu aizsardzības pasākumu plāna izpildi.
52. Organizēt augu aizsardzības līdzekļu iegādi.
53. Novērtēt kaitīgo organismu ierobežošanas efektivitāti.
54. Vadīt augu aizsardzības līdzekļu atbilstošu uzglabāšanu, lietošanu un uzskaiti.
55. Organizēt darbinieku apmācību augu aizsardzībā.
56. Prognozēt sasniedzamos augkopības produkcijas ieguves rezultātus.
57. Izvēlēties piemērotāko produkcijas novākšanas, uzglabāšanas un/vai pirmapstrādes veidu, atbilstoši produkcijas ieguves mērķim.
58. Organizēt iegūtās augkopības produkcijas novākšanu, pirmapstrādi, uzglabāšanu.
59. Novērtēt iegūtās produkcijas kvalitāti
60. Piedāvāt optimālākās produkcijas realizācijas iespējas.
61. Piedalīties produkcijas realizācijā.
62. Sadarboties ar pārstrādes uzņēmumiem un kooperatīviem.
63. Identificēt laukkopības un/vai dārzkopības produkcijas ražošanas procesā iegūtos blakusproduktus, atkritumu vai atlikumu veidus un apjomu.
64. Koordinēt radušos blakusproduktus, atkritumu vai atlikumu savākšanu, izmantošanu vai iznīcināšanu.
65. Organizēt meliorācijas sistēmas darbības izvērtēšanu.
66. Organizēt optimāla augsnes mitruma režīma nodrošināšanu.
67. Izvērtēt speciālista piesaistes nepieciešamību nosusināšanas vai apūdeņošanas sistēmas ierīkošanai un uzturēšanai.
68. Analizēt pieejamo informāciju par uzņēmuma rīcībā esošiem augkopības produkcijas ražošanas resursiem.
69. Izvērtēt konsultējamā uzņēmuma pieejamo resursu piemērotību augkopības produkcijas ražošanai.
70. Prognozēt potenciālās augkopības produkcijas realizācijas iespējas un naudas apriti.
71. Interpretēt apkopoto augkopības produkcijas ražošanas aktuālo informāciju.
72. Izvērtēt uzņēmuma darbības riskus.
73. Identificēt problēmas un to veidošanās cēloņus produkcijas ražošanā.
74. Izvērtēt kultūraugu piemērotību izvēlētajam ražošanas mērķim.
75. Analizēt pielietotās augkopības produkcijas ražošanas tehnoloģijas atbilstību ražošanas mērķim.
76. Izvērtēt ražošanas resursu izmantošanas efektivitāti.
77. Izskaidrot problēmas un to veidošanās cēloņus augkopības produkcijas ražošanā.
78. Diskutēt un vienoties par potenciālajiem risinājumiem.
79. Izvērtēt speciālistu piesaisti problēmsituāciju risināšanai
80. Piedalīties ražošanas optimizācijas plāna izstrādē.
81. Koordinēt ražošanas optimizācijas plāna ieviešanu.

Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Izprast regulējošo normatīvo aktu prasības.
2. Pielietot problēmas risināšanai nepieciešamos regulējošos normatīvos aktus.
3. Pielietot augkopības produkcijas ražošanai atbilstošos standartus.
4. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības prasībām.
5. Ievērot darba aizsardzības prasības.
6. Identificēt iespējamos riskus, veicot darba uzdevumus.
7. Ievērot vides aizsardzības prasības.
8. Ievērot darba aizsardzības prasības.
9. Organizēt darba vietas atbilstoši darba aizsardzības prasībām.
10. Organizēt darba aizsardzības pasākumus, apmācības un pārbaudes personālam.
11. Atbildīgi rīkoties krīzes situācijās.
12. Ievērot saskarsmes kultūras un profesionālās ētikas normas.
13. Argumentēti izteikt viedokli, to aizstāvēt.
14. Sagatavot un publiskot prezentācijas materiālus.
15. Būt tolerantam viedokļu dažādībā, rast kompromisus.
16. Pārvaldīt stresu sociālās komunikācijas procesā.
17. Kritiski un radoši domāt.
18. Izvēlēties pētījuma tēmas un metodiku atbilstoši profesionālās darbības jomai.
19. Apstrādāt informāciju, izvēloties piemērotāko risinājumu, atbilstoši pētījuma mērķim.
20. Īstenot un/vai piedalīties pētījumos.
21. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.
22. Apkopot un interpretēt pētījumu rezultātus.
23. Sagatavot pētījumu rezultātu atskaiti.
24. Sagatavot prezentācijas materiālus un publikācijas.
25. Argumentēt savu viedokli.
26. Lietot informācijas tehnoloģiju rīkus un pakalpojumus.
27. Meklēt un apkopot iegūto informāciju.
28. Droši uzglabāt elektronisko dokumentāciju un datus.
29. Novērtēt savu profesionālo kompetenci.
30. Izprast mācīšanās vajadzības karjeras izaugsmei.
31. Sistemātiski apgūt jaunas zināšanas un pieredzi.
32. Sekot aktualitātēm nozarē.
33. Pielietot iegūtās zināšanas praksē.
34. Lietot profesionālo terminoloģiju divās svešvalodās komunikācijā dažādās profesionālās situācijās un kultūrvidēs.
35. Prezentēt informāciju gan profesionālajā vidē, gan sabiedrībai.

Profesionālās kompetences
1. Spēja izvērtēt ražošanas resursus, racionāli organizējot to ilgtspējīgu izmantošanu, saglabāšanu un aizsardzību.
2. Spēja novērtēt agroekoloģiskos apstākļus konkrētam saimniekošanas mērķim, izvēloties ilgtspējīgu pieeju augkopības produkcijas ražošanā.
3. Spēja vadīt ražošanas mērķim atbilstošus tehnoloģiskos procesus, ņemot vērā piemērotāko tehnisko risinājumu.
4. Spēja identificēt ražošanas riskus, novērtēt to rašanās cēloņus un operatīvi tos novērst.
5. Spēja sagatavot risku samazināšanas plānu un organizēt tā īstenošanu.
6. Spēja izstrādāt ilgtspējīgus ražošanas īstermiņa un ilgtermiņa plānus, balstoties uz rezultātu analīzē iegūtajiem secinājumiem.
7. Spēja racionāli izmantot digitālos risinājumus iegūto datu apkopošanai un lēmumu pieņemšanai.
8. Spēja izvēlēties atbilstošākos digitālos risinājumus augkopības ražošanas pilnveidei.
9. Spēja novērtēt nozares ražošanas un saimnieciskās darbības rādītājus.
10. Spēja piedalīties nepieciešamo investīciju apzināšanā, plānošanā un piesaistē.
11. Spēja piemērot lauksaimnieciskajai ražošanai aktuālos starptautiskos un nacionālos normatīvos aktus.
12. Spēja uzraudzīt augkopības nozari reglamentējošo normatīvo aktu pielietojumu praksē.
13. Spēja savlaicīgi organizēt pasākumus augsnes degradācijas risku novēršanai un auglības uzlabošanai.
14. Spēja izstrādāt argumentētu augsnes auglības uzlabošanas vai uzturēšanas pasākumu plānu atbilstoši saimniekošanas veidam.
15. Spēja veikt atbilstošus pasākumus organiskās vielas uzkrāšanai augsnē.
16. Spēja organizēt sējumu un stādījumu ierīkošanu un kopšanu, izvēloties agroklimatiskajiem apstākļiem
17. piemērotas kultūraugu sugas, šķirnes un agrotehniskos pasākumus.
18. Spēja izstrādāt pamatotu augu audzēšanas tehnoloģisko plānu konkrētam ražošanas mērķim.
19. Spēja vadīt tehnikas, iekārtu un agregātu iegādi vai nomu un to funkcionēšanu.
20. Spēja operatīvi veikt korekcijas jebkurā ražošanas posmā.Spēja organizēt kultūraugu nodrošināšanu ar barības elementiem atbilstoši augsnes un augu daļu analīzēm un prognozētai ražai.
21. Spēja lietot atbilstošākos mēslošanas un kaļķošanas līdzekļus saskaņā ar ražošanas mērķi, agroklimatiskajiem apstākļiem, audzējamo kultūraugu un augsnes auglības stāvokli.
22. Spēja atbildīgi izstrādāt kultūraugu mēslošanas plānu un veikt nepieciešamās korekcijas.
23. Spēja organizēt augu aizsardzības pasākumus atbilstoši ražošanas mērķim.
24. Spēja identificēt kaitīgos organismus un novērtēt to postīgumu.
25. Spēja pamatoti izmantot derīgos kukaiņus, organismus un kultivētos apputeksnētājus augu aizsardzībā.
26. Spēja atbildīgi izstrādāt augu aizsardzības plānu kaitīgo organismu ierobežošanai.
27. Spēja novērtēt kaitīgo organismu ierobežošanas efektivitāti.
28. Spēja vadīt augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšanu, lietošanu un uzskaiti, atbilstoši normatīvajiem aktiem.
29. Spēja organizēt augkopības produkcijas veidam atbilstošu novākšanu, uzglabāšanu, pirmapstrādi.
30. Spēja izvērtēt ekonomiski izdevīgāko produkcijas realizācijas laiku, veidu un vietu.
31. Spēja organizēt racionālu ražošanas procesa blakusproduktu, atlikumu izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanu.
32. Spēja atbildīgi organizēt nosusināšanas un/vai apūdeņošanas sistēmu ierīkošanu un kopšanu.
33. Spēja sniegt argumentētu atzinumu par uzņēmuma piemērotību augkopības produkcijas ražošanai, pamatojoties uz informācijas analīzi.
34. Spēja izvērtēt augkopības produkcijas ražošanas procesa efektivitāti atbilstoši izvirzītajam ražošanas mērķim.
35. Spēja analizēt pieejamo resursu mērķtiecīgu izmantošanu.
36. Spēja konstruktīvi diskutēt par problēmu veidošanās cēloņiem un potenciālajiem risinājumiem.
37. Spēja organizēt augkopības produkcijas ražošanas optimizācijas plāna izstrādi un ieviešanu.
Vispārējās kompetences
1. Spēja ievērot augkopības nozarei saistošo normatīvo aktu prasības.
2. Spēja efektīvi sadarboties komandā, pildot profesionālos darba uzdevumus.
3. Spēja ievērot darba tiesiskās attiecības.
4. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības prasības.
5. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, civilās aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
6. Spēja organizēt darba aizsardzības pasākumus un personāla apmācības.
7. Spēja demonstrēt personīgās, sociālās un pilsoniskās, starppersonu un starpkultūru prasmes, kas nodrošina aktīvu un efektīvu dalību profesionālajā darbībā un sociālā dialoga veidošanā sabiedrībā.
8. Spēja ievērot profesionālās un vispārējas ētikas pamatprincipus un vispārpieņemtās uzvedības normas.
9. Spēja veikt pētījumus augkopības apakšnozarēs.
10. Spēja izmantot pētījumos iegūtos rezultātus profesionālās darbības pilnveidei.
11. Spēja sagatavot pētījumu publikācijas un prezentācijas.
12. Spēja analizēt iegūtos rezultātus un pārliecinoši pamatot savu viedokli.
13. Spēja droši izmantot informācijas tehnoloģijas darbam, t.sk. komunikācijai atbilstošajā jomā.
14. Spēja patstāvīgi plānot un pilnveidot savu profesionālo kompetenci.
15. Spēja efektīvi komunicēt daudzkultūru vidē, ievērojot starpkultūru komunikācijas principus un daudzvalodu kompetenci.