Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Iegūto zināšanu rezultātā absolvents spēj;
– parādīt mūzikas zinātnes nozarei un muzikologa profesijai raksturīgās pamata un specializētas zināšanas un šo zināšanu kritisku izpratni profesionālās mūzikas attīstības tendencēs un likumsakarībās, mūzikas nozares attīstības stratēģijā un plānošanas metodēs;
– zinātniskās pētniecības metodēs, turklāt daļa zināšanu – mūzikas vēsturē, mūzikas teorijā, mūzikas formu analīzē, skaņdarbu interpretācijas stilos un mūzikas teorētisko priekšmetu apguves metodikā – atbilst muzikologa profesijas augstāko sasniegumu līmenim.

Muzikologs spēj parādīt arī mūzikas profesionālās izglītības pedagoga profesionālās jomas svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni par mūzikas pedagoģijas nozares profesionālajiem terminiem, mūzikas izteiksmes līdzekļu nozīmi kompozīcijas tapšanas procesos;
– novērtēt skaņdarba interpretāciju, atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni.

Prasmes (spēja pielietot zināšanas, komunikācija, vispārējās prasmes)
Iegūto prasmju rezultātā absolvents spēj atbildīgi un patstāvīgi;
– veikt muzikologa un mūzikas profesionālās izglītības pedagoga pienākumus – pielietot zināšanas muzikoloģijas jomā, pamatojoties gan uz tradīcijām, gan jaunākajām atziņām;
– izskaidrot mūzikas attīstības likumsakarības;
– analizēt un izvērtēt dažādu laikmetu un stilu skaņdarbus;
– vadīt koncertlekcijas, demonstrējot uz instrumenta skaņdarbus vai skaņdarbu fragmentus;
– rūpēties par Latvijas mūzikas kultūras mantojuma saglabāšanu;
– sadarboties ar kultūras un izglītības institūcijām, mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem, horeogrāfiem, komponistiem, veicinot latviešu mūzikas iekļaušanos pasaules kultūras apritē;
– organizēt un plānot savu radošo un pētniecisko darbību;
– izstrādāt mūzikas profesionālās izglītības programmas, mācību priekšmetu programmas mūzikas skolām un vidusskolām;
– atlasīt un veidot mācību līdzekļus, mācību saturu, plānot, organizēt un vadīt mācību stundas;
– vērtēt un analizēt izglītojamo izglītības procesā iegūtās zināšanas un prasmes;
– izskaidrot mācīšanās paņēmienus, salīdzināt skaņdarbu interpretācijas, formulēt mācību priekšmeta mērķus un uzdevumus;
– analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus mūzikas un mūzikas pedagoģijas zinātnes nozarē un muzikologa profesijā, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem.

Spēj patstāvīgi strukturēt savu un izglītojamā mācīšanos, virzīt savu tālāku mācīšanos un profesionālo pilnveidi;
– parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā;
– uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu;
– pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos;
– spēj sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

Kompetence (analīze, sintēze un novērtēšana):
Absolvents spēj patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju muzikoloģijas un mūzikas pedagoģijas jomā un to izmantot;
– pieņemt lēmumus un risināt problēmas muzikoloģijas zinātnes nozarē un muzikologa profesijā, parādīt, ka izprot mūziķa un pedagoga profesionālo ētiku;
– izvērtēt profesionālās mūzikas ietekmi uz vidi un sabiedrību, piedalīties mūzikas profesionālās un kultūrizglītības jomas attīstībā.

 

Muzikologs

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. literatūras vēsture un literatūras teorija;
    1.2. mākslas vēsture;
    1.3. filozofija;
    1.4. reliģiju vēsture;
    1.5. ētika.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. Latvijas un Baltijas valstu tradicionālā mūzika;
    2.2. sociālā un saskarsmes psiholoģija;
    2.3. pedagoģija;
    2.4. komercdarbības pamati;
    2.5. autortiesības un blakustiesības;
    2.6. mūzikas termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. muzikoloģija un etnomuzikoloģija;
    3.2. mūzikas vēsture un teorija;
    3.3. mūzikas forma;
    3.4. harmonija un polifonija;
    3.5. instrumentu mācība;
    3.6. orķestra stilu vēsture, interpretācijas stili;
    3.7. partitūru spēle un instrumentācija;
    3.8. skatuves runa;
    3.9. arhīvu prakse;
    3.10. lauka pētījumi;
    3.11. lektora prakse;
    3.12. redaktora prakse;
    3.13. publicistikas prakse;
    3.14. žurnālistikas prakse;
    3.15. akadēmisko vai tradicionālo instrumentu spēle;
    3.16. valsts valoda;
    3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.18. darba aizsardzība;
    3.19. vides aizsardzība;
    3.20. darba tiesiskās attiecības;
    3.21. informācijas tehnoloģijas;
    3.22. zinātniskās pētniecības metodes;
    3.23. muzikoloģijas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

  • Prasmes

    1. Analizēt, salīdzināt un izvērtēt dažādu laikmetu, stilu un žanru skaņdarbus, skaņdarbu struktūru, mūzikas formu, mūzikas izteiksmes līdzekļus.
    2. Novērtēt skaņdarba atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni.
    3. Nodarboties ar publicistiku, mūzikas pētniecību, rakstīt anotācijas, kritikas, atsauksmes, sniegt atzinumus.
    4. Spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu.
    5. Vadīt koncertlekcijas, lasīt lekcijas.
    6. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, lietot biroja tehniku un informācijas tehnoloģijas.
    7. Lietot mūzikas terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    8. Sadarboties ar kultūras un izglītības institūcijām, mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem, horeogrāfiem un komponistiem.
    9. Veikt darbu individuāli un komandā.
    10. Plānot un vadīt komandas darbu.
    11. Sistemātiski pilnveidot muzikologa profesionālo kvalifikāciju.
    12. Pārvaldīt valsts valodu.
    13. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    14. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.
    15. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.
    16. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
    17. Pārzināt dokumentu pārvaldības noteikumus un gatavot dokumentus atbilstoši tiem.

  • Kompetences

    1. Spēja pielietot zināšanas muzikoloģijas jomā, pamatojoties gan uz tradīcijām, gan jaunākajām atziņām.
    2. Spēja izskaidrot mūzikas attīstības likumsakarības, muzikālās daiļrades procesus.
    3. Spēja analizēt un izvērtēt dažādu laikmetu un stilu skaņdarbus.
    4. Spēja vadīt koncertlekcijas, demonstrējot uz instrumenta skaņdarbus vai skaņdarbu fragmentus.
    5. Spēja lasīt lekcijas, pielietojot jaunākās informācijas tehnoloģijas.
    6. Spēja novērtēt skaņdarba interpretāciju, atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni.
    7. Spēja nodarboties ar publicistiku, mūzikas pētniecību, rakstīt anotācijas, kritikas, atsauksmes, sniegt atzinumus.
    8. Spēja rūpēties par Latvijas mūzikas kultūras mantojuma saglabāšanu.
    9. Spēja sadarboties ar kultūras un izglītības institūcijām, mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem, horeogrāfiem, komponistiem, veicinot latviešu mūzikas iekļaušanos pasaules kultūras apritē.
    10. Spēja brīvi spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu.
    11. Spēja organizēt un plānot savu radošo un pētniecisko darbību.
    12. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu.
    13. Spēja pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.
    14. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā.
    15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    16. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
    17. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
    18. Spēja ievērot autortiesības un blakustiesības.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Mākslas (21)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mūzika un skatuves māksla (212)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2023

Pēdējie labojumi: 17.03.2023

Ievietots: 07.05.2016