Profesionālās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Energosistēmas darba režīmu kompleksa organizēšana.
2. Algoritmu izveide.
Izpratnes līmenī:
1. Modernas elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales iekārtas.
2. Inovācijas un dažādas pārbaužu metodes enerģētikā.
3. Ugunsaizsardzības, ugunsdzēsības sistēmu automātika un vadība.
4. Zināšanu un prasmju novērtēšanas metodes.
5. Inovācijas elektroiekārtu konstrukcijās un darbības principos.
6. Inovatīvas elektroiekārtas un energosistēmas un to pielietojums.
7. Inovācijas un pārbaužu un diagnostikas metodes enerģētikā.
8. Zemēšanas veidi un metodes.
9. Inovācijas un dažādas pārbaužu metodes enerģētikā.
10. Ugunsaizsardzības, ugunsdzēsības sistēmu automātika un vadība.
11. Inovācijas un dažādas pārbaužu metodes.
12. Elektroietaišu projektu sagatavošanas un realizācijas izpildes pamatprincipi, saikne starp infrastruktūras elektroiekārtām un to ietekmi uz projekta realizāciju.
13. Latvijas būvnormatīvi enerģētikas nozarē.
14. Automatizētās un adaptīvās sistēmas.
15. Inovācijas un dažādas pārbaužu metodes enerģētikā.
16. Automatizētās un adaptīvās sistēmas.
17. Inovācijas un dažādas pārbaužu metodes enerģētikā.
18. Automatizētās un adaptīvās sistēmas.
19. Energosistēmas atjaunošanas spējas uzlabošanas metodes.
20. Latvijas būvnormatīvu ievērošana enerģētikas nozarē.
21. Inovācijas un dažādas pārbaužu metodes enerģētikā.
22. Latvijas būvnormatīvu ievērošana enerģētikas nozarē.
23. Saistošās Eiropas Savienības regulas un direktīvas, standarti, būvnormatīvi, noteikumi un normatīvie akti.
24. Inovācijas un dažādas pārbaužu metodes.
25. Modernās elektroiekārtu uzbūves tehnoloģijas un izvēles metodes.
26. Inovācijas un dažādas pārbaužu metodes enerģētikā.
27. Modernās elektroiekārtu uzbūves un izvēles tehnoloģijas.
28. Veiktspējas indikatori.
29. Modernās elektroiekārtu uzbūves un izvēles tehnoloģijas.
30. Bojājumu, avāriju, elektroiekārtu un elektroietaišu drošuma un risku un draudu analīze.
31. Inovācijas un dažādas pārbaužu metodes enerģētikā.
32. Modernās elektroiekārtu uzbūves un izvēles tehnoloģijas.
33. Latvijas būvnormatīvi enerģētikas nozarē.
34. Tehnisko projektu kvalitātes un risku vadība.
35. Modernās elektroiekārtu uzbūves un izvēles tehnoloģijas.
36. Modernās elektroiekārtu uzbūves un izvēles tehnoloģijas.
37. Inovācijas un dažādas pārbaužu metodes.
38. Ekonomiskie rādītāji un to aprēķināšanas metodes.
39. Modernās elektroiekārtu uzbūves un izvēles tehnoloģijas.
40. Latvijas būvnormatīvu ievērošana enerģētikas nozarē.
41. Eiropas Savienības regulas, direktīvas, standarti un normatīvie akti.
Lietošanas līmenī:
1. Modernas elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtas (viedās sistēmas, mikrotīkli, atjaunīgie enerģijas resursi, pārveidotāji, kontrolleri, vadības ierīces u.c.).
2. Energosistēmu un elektroiekārtu (aizsardzības un uzraudzības elektroiekārtas, tīkli, piedziņa, ģeneratori, elektriskās mašīnas un aparāti u.c.) darba režīmi.
3. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
4. Elektroiekārtu ekspluatācijas standarti un ar tiem saistītās prasības.
5. Elektroiekārtu uzbūve un darba principi.
6. Elektroiekārtu ekspluatācijas un tehniskās apkopes darbi.
7. Elektroiekārtu tehniskās apkopes darbu periodiskums, laika un darba plānošana.
8. Energosistēmu darba režīmi.
9. Nozares standarti un būvnormatīvi.
10. Elektroiekārtu darbības principi un uzbūve.
11. Elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas tehnoloģiskā procesa pamatprasības.
12. Elektroiekārtu darbības principi un uzbūve.
13. Elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas tehnoloģiskā procesa pamatprasības.
14. Iepirkumu procedūras un tehniskās dokumentācijas veidi un tās veidošanas principi.
15. Enerģētikas atbilstošie informācijas avoti.
16. Viedo energosistēmu darba režīmi un automātika.
17. Elektroiekārtu darbības principi un uzbūve, pārbaužu procesu prasības un elektrisko mērījumu veikšana.
18. Aizsardzības iekārtu darbības principi.
19. Energosistēmas aizsardzības un automātikas uzdevumi.
20. Elektroiekārtu pārbaužu procesu prasības un izpratne, darbības principi un uzbūve.
21. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
22. Mēraparatūra un elektrisko lielumu mērīšanas metodes.
23. Algoritmu un kopdarbības pārbaužu principi un metodes.
24. Elektrodrošības prasības.
25. Elektroiekārtu pārbaužu procesu prasības un izpratne.
26. Elektroiekārtu darbības principi un uzbūve un dinamika.
27. Energosistēmu darba režīmi.
28. Elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas tehnoloģiskā procesa pamatprasības.
29. Elektroiekārtu un energosistēmu remontdarbu veikšanas plānošana.
30. Elektroiekārtu darbības principi un uzbūve.
31. Energosistēmu darba režīmi.
32. Tehniskās dokumentācijas veidi un tās veidošanas principi.
33. Lietojamo tehnisko mehānismu un elektroiekārtu galvenie parametri.
34. Elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas tehnoloģiskā procesa pamatprasības.
35. Elektroiekārtu darbības principi un uzbūve, aizsardzības un automātikas uzdevumi.
36. Energosistēmu darba režīmi, aizsardzības un automātikas izpildījums.
37. Elektroiekārtu pārbaužu procesu prasības un izpratne, uzstādīšanas, montāžas un demontāžas tehnoloģiskā procesa pamatprasības.
38. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
39. Elektroiekārtu tehniskās apkopes rīki un instrumenti.
40. Elektroiekārtu pārbaužu procesu prasības un izpratne.
41. Mēraparatūra un elektrisko lielumu mērīšanas metodes.
42. Algoritmu un kopdarbības pārbaudes principi un metodes.
43. Elektroiekārtu pārbaužu procesu prasības, darbības principi un uzbūve.
44. Energosistēmu darba režīmi.
45. Elektroiekārtu bojājumu veidi un iemesli, elektrisko iekārtu darbības kļūdu veidi.
46. Remontdarbu plānošanas gaita.
47. Elektroiekārtu darbības drošuma novērtēšanas metodes.
48. Elektroiekārtu darbības principi un uzbūve.
49. Elektroiekārtu un elektroietaišu kvalitātes un drošuma prasības.
50. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
51. Viedo energosistēmu režīmi un automātika.
52. Elektroiekārtu pārbaužu procesu prasības.
53. Elektroiekārtu un energosistēmu tehnoloģiskie, darbības un uzlabošanas risinājumi.
54. Tehniskās dokumentācijas veidi un tās veidošanas principi.
55. Ražotāju dokumentācija, zinātniskā periodika, datu bāzes (Nord Pool u.c.).
56. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
57. Veiktspējas indikatoru noteikšana.
58. Energoefektivitātes un vides mērķu sasniegšanas novērtēšanas metodes.
59. Tehniskās dokumentācijas veidi un tās veidošanas principi.
60. Elektrisko bojājumu veidi un iemesli, elektroiekārtu darbības kļūdu veidi.
61. Atslēgumu ilgums un biežums, rezerves barošanas sistēmas.
62. Remontdarbu plānošanas gaita.
63. Monitorings un elektroiekārtu programmēšana.
64. Ražošanas procesu automatizācija un tehnoloģiskās iekārtas.
65. Elektroiekārtu un energosistēmu vadība un tehniskā apkope.
66. Elektroiekārtu un materiālu izvēles metodes.
67. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
68. Tehnisko projektu izstrādes programmatūra.
69. Tehnisko projektu izstrādes, sadaļas, posmi un pamatnosacījumi.
70. Darba režīmu novērtēšana.
71. algoritmi un programmatūra.
72. Skaitļošanas tehnika.
73. Elektroapgādes automatizācijas u.c. sistēmas.
74. Energosistēmu darba režīmi.
75. Elektroiekārtu izvēles metodes.
76. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
77. Elektroapgādes automatizācijas u.c. sistēmas.
78. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
79. Adaptīvi vadības algoritmi.
80. Elektroiekārtu un energosistēmu darba režīmi.
81. Automātikas un vadības sistēmas programmēšana.
82. Risinājumu efektivitātes un ekonomiskais novērtējums.
83. Tehnisko risinājumu kvalitātes un risku vadība.
84. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
85. Energoefektivitātes rādītāji.
86. Elektroiekārtu uzbūve, darbības principi un automatizācija.
87. Elektroiekārtu automatizācijas u.c. sistēmas, to programmēšanas un projektēšanas metodes.
Vispārējās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Darba tiesiskās attiecības.
Izpratnes līmenī:
1. Darba tiesiskās attiecības.
2. Ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.
3. Tiesību pamati.
4. Darba tiesisko attiecību prasības.
5. Eiropas Savienības tiesības.
6. Stratēģiskā vadība.
7. Vadība un darba koordinācija.
8. Konflikti, to cēloņi un risinājumi.
9. Cilvēku psiholoģiskie tipi.
10. Darba devēja un darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība.
11. Sociālā dialoga līmeņi un veidošanas pamatprincipi.
12. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
13. Normatīvie akti informācijas tehnoloģiju jomā.
14. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
15. Profesionālās karjeras izaugsme un tās nozīme.
Lietošanas līmenī:
1. Enerģētikas regulējošo normatīvo aktu, būvnormatīvu un standartu prasības.
2. Profesionālās un vispārējās ētikas principi.
3. Darba vides organizācijas process un vadīšana.
4. Standarti, būvnormatīvi un to prasības.
5. Darbs komandā.
6. Profesionālās un vispārējās ētikas principi.
7. Pozitīvas saskarsmes pamatprincipi.
8. Laika plānošanas paņēmieni.
9. Pašorganizācija darba procesā.
10. Dokumentu noformēšanas prasības.
11. Darba tiesību, darba aizsardzības, vides aizsardzības un civilās aizsardzības normatīvie akti.
12. Personu datu aizsardzība.
13. Saskarsmes kultūra.
14. Iekšējās kārtības noteikumi.
15. Lietojumprogrammas atbilstoši darba uzdevumam.
16. Biroja tehnikas izmantošana.
17. Informācijas sistēmu drošība.
18. Datoru drošības programmas.
19. Mācīšanās stratēģijas.
20. Pašvērtējuma principi.
21. Karjeras izvēle.
22. Pētniecības metodes.
23. Valodas un komunikācijas
24. daudzveidība dažādos kontekstos.
25. Zinātniskais u.c. valodas stili.
26. Rakstu valodas kultūra.
27. Starpkultūru komunikācija multikulturālā vidē.
28. Profesionālā terminoloģija valsts valodā un svešvalodā.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Organizēt un uzraudzīt elektroiekārtu, elektroietaišu un energosistēmu procesus energosistēmas darbības balansēšanai.
2. Nodrošināt elektroiekārtu drošu un stabilu ekspluatāciju.
3. Veikt elektroiekārtu un energosistēmu režīmu aplēses.
4. Veikt pasākumus elektroiekārtu un energosistēmu drošai darbībai.
5. Piesaistīt kvalificētus speciālistus darbu veikšanai atbilstoši specifikai.
6. Novērtēt speciālistu pieredzi, kompetences un prasmes veicamajiem darbiem.
7. Uzraudzīt un novērtēt speciālistu veikto remontdarbu kvalitāti un gaitu.
8. Orientēties iepirkumu procedūru normatīvajos aktos un reglamentējošos dokumentos (“Tīkla kodekss”, Eiropas Savienības Regulas u.c.).
9. Sastādīt iepirkumu dokumentāciju (tehniskā specifikācija, energosistēmas prasības, materiāli u.c.) atbilstoši elektroietaises specifikai un prasībām un normatīvo aktu prasībām.
10. Organizēt un vadīt iepirkumu procedūras.
11. Sastādīt pilnu nepieciešamo darbu un materiālu gaitas plānu un iekļaut to attiecīgajā tehniskajā dokumentācijā.
12. Orientēties tirgus jaunākajos piedāvājumos un tehniskajos risinājumos.
13. Organizēt viedās enerģētikas mērķu sasniegšanu un tehnisko risinājumu (energoefektivitāte, vides aizsardzība, ilgtspējīga elektroapgāde, bezizmešu transports u.c.) ieviešanu.
14. Vadīt elektroiekārtu automātiku iestatīšanu un ieregulēšanu, kā arī darbības kontroli.
15. Vadīt elektroiekārtu un energosistēmu darbības kontroli, veicot attiecīgos elektriskus mērījumus.
16. Organizēt elektroiekārtu algoritmu un kopdarbības pārbaudi, mērījumu veikšanu, pārbaudes un vadības sistēmu pielāgošanu.
17. Sekot līdzi elektroiekārtu un energosistēmu ekspluatācijas darbu veikšanas gaitai.
18. Vadīt enerģētikas nozares speciālistu darbu.
19. Nodrošināt enerģētikas nozares speciālistus ar nepieciešamo informāciju, resursiem un līdzekļiem.
20. Novērtēt energosistēmas un elektroiekārtu darbības raksturīgāko parametru dinamiku.
21. Izmantot diagnostikas un mērīšanas aparatūru enerģētikā.
22. Veikt metroloģiskos mērījumus ar dažāda tipa mēraparātiem.
23. Novērtēt energoefektivitāti, tehniski – ekonomisko pamatojumu elektroietaises ilgtspējīguma nodrošināšanai.
24. Pamatot elektroiekārtu, elektroietaises un energosistēmu modernizācijas vai pārbūves nepieciešamību.
25. Vadīt, koordinēt elektroiekārtu un energosistēmu visu veidu darbus.
26. Novērtēt elektroiekārtu un energosistēmu atjaunošanas, pārbūves, izbūves, būvniecības un remonta darbu veikšanas gaitu, to kvalitāti un atbilstību.
27. Novērtēt automātikas iekārtu un energosistēmu atjaunošanas, pārbūves, izbūves un remonta darbu veikšanas gaitu, to kvalitāti un atbilstību.
28. Optimizēt automātikas iekārtu darbības algoritmus.
29. Organizēt un vadīt izkliedētās ģenerācijas efektīvu integrāciju kopējā energosistēmā.
30. Novērtēt elektroiekārtu un energosistēmu savietojamību.
31. Organizēt elektroiekārtu un energosistēmu pieslēgšanas darbus atbilstoši ierobežojumiem, tehniskajām un normatīvo aktu prasībām.
32. Novērtēt un uzraudzīt energosistēmas (pieprasījumreakcijas, mikrosistēmas energosistēmas balansa, stabilitātes, pārveidotāju darba, ražošanas avotu darba, industriālo tīklu un iekārtu u.c.) procesus energosistēmas dalībniekiem.
33. Veikt mērījumus ar dažāda tipa diagnostikas un mērīšanas aparatūru.
34. Analizēt pārbaudēs un mērījumos iegūtos datus un sniegt to optimizācijas priekšlikumus.
35. Vadīt elektroiekārtu algoritmu un kopdarbības pārbaudi, ieregulēšanu un kalibrēšanu.
36. Organizēt un vadīt elektroiekārtu bojājumu un atslēgumu novēršanas darbus, nodrošinot kvalitāti un darba aizsardzību.
37. Noteikt elektroiekārtu bojājumu cēloņus un iemeslus, veikt preventīvas darbības to novēršanā.
38. Organizēt un uzraudzīt elektroiekārtu un energosistēmu uzturēšanas, montāžas un izbūves darbu gaitu un to kvalitāti elektroietaisēs.
39. Organizēt un vadīt elektroietaišu pieņemšanu atbilstoši normatīvo aktu, tehnisko noteikumu un citām prasībām.
40. Veikt viedo elektroiekārtu un energosistēmu piesaisti tehnoloģijām.
41. Analizēt viedo energosistēmu un elektroiekārtu datus.
42. Identificēt un uzraudzīt elektroiekārtu un energosistēmu darbības riskus un draudus.
43. Pielietot aprēķina metodes energosistēmas darbības ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanai.
44. Konsultēt un sniegt ierosinājumus elektroiekārtu un energosistēmu attīstībā.
45. Veikt ekspertīzes enerģētikas virzienā.
46. Paskaidrot jaunāko tehnisko risinājumu un atklājumu, elektroiekārtu darbības principus, konstrukcijas un raksturlielumus.
47. Izprast jaunākās elektroiekārtu un energosistēmu topoloģijas.
48. Novērtēt dažādu elektroiekārtu un energosistēmu ieviešanas efektivitāti.
49. Konsultēt par elektroiekārtu un energosistēmu jauninājumu izveidi un darbību.
50. Argumentēt inovāciju nepieciešamību.
51. Gatavot pārskatus par pētniecības rezultātiem enerģētikas nozarē un profesionālās darbības jomā.
52. Radoši domāt un veikt pētījumus enerģētikas nozarē, tajā skaitā darbojoties dažādu jomu saskarē.
53. Veikt zinātniski pētniecisko darbu.
54. Uzraudzīt veiktspējas indikatorus un sasniedzamos rezultātus energoefektivitātes un vides mērķu sasniegšanā.
55. Plānot elektroiekārtu un energosistēmu darbības režīmu un stratēģisko attīstības plānošanu.
56. Novērtēt elektroiekārtu un energosistēmas atjaunošanās spēju avāriju gadījumā (rezerves barošanas sistēmas, FLIR, sekcionēšana u.c.).
57. Realizēt jaunāko inovatīvo metožu ieviešanu enerģētikā un elektrotehnikā.
58. Novērtēt jaunākās metodes un paņēmienus elektroiekārtu un energosistēmu efektivitātes paaugstināšanai.
59. Novērtēt dažādu metožu enerģētikas un elektrotehnikas nozarē izmantošanas iespējas un lietderību.
60. Izstrādāt elektroietaises projektu dokumentāciju.
61. Projektēt uzņēmumu elektroiekārtas (elektroapgādes, sadales un pārvades, viedās u.c.) un to integrāciju esošajā energosistēmā.
62. Veikt īsslēguma strāvu aprēķinus.
63. Izvēlēties atbilstošus strāvu vadītājus (gaisvadi, kabeļi, kopnes u.c.) un aizsardzības iekārtas (aizsargslēdži, selektivitāte u.c.).
64. Pielietot skaitļošanas tehniku uzdevumu risināšanai un automatizācijas sistēmu izveidei.
65. Pielietot datorprogrammas aprēķinu
66. veikšanā un tehnisko projektu izstrādē.
67. Projektēt automatizētās elektroiekārtas.
68. Veikt elektroiekārtu, energosistēmu režīmu aplēses, ievērojot labākās prakses, normatīvo aktu, būvnormatīvu un standartu prasības.
69. Risināt dažādu ražošanas procesu, režīmu un elektroiekārtu optimizācijas uzdevumus.
70. Programmēt automātiskās vadības sistēmas un programmējamās elektroiekārtas un elektroietaises specifikai.
71. Pārbaudīt energosistēmu un elektroiekārtu drošu darbību un atbilstību ražošanas procesu un elektroietaises prasībām.
72. Veikt elektroiekārtu un energosistēmu efektivitātes un ekonomisko novērtējumu.
73. Veikt tehniski-ekonomisko salīdzinājumu un darba veikšanas pasākumus.
74. Novērtēt energosistēmu un elektroiekārtu tehniski-ekonomiskos rādītājus, salīdzināt dažādus risinājumus.
75. Risināt praktiskus uzdevumus elektroiekārtu un to automātiskās vadības sistēmu projektēšanas procesos.
76. Projektēt automatizētās elektroiekārtas.
77. Izveidot tehniskās shēmas, shēmu darbības aprakstus, montāžas, piesaistes u.c. shēmas.
78. Lasīt un izprast tehniskās shēmas, pārzināt to elementus, pārzināt tehnisko shēmu principus un veidus.
Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Ievērot elektrodrošības prasības un lietot atbilstošas tehnoloģijas, tai skaitā elektrobīstamības zonā, veicot spriegumaktīvus darbus.
2. Lietot ugunsdzēsības aprīkojumu atbilstoši situācijai.
3. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
4. Sniegt pirmo palīdzību līdz ierodas neatliekamās palīdzības brigāde.
5. Veikt darba pienākumus atbilstoši vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipiem.
6. Orientēties un pielietot problēmu risināšanai un darba veikšanai nepieciešamos reglamentētos normatīvos aktus, standartus, būvnormatīvus un ētikas normas.
7. Uzņemties atbildību par sava un kolektīvā darba izpildes kvantitāti un kvalitāti.
8. Izvērtēt savu un citu pakļautībā esošo izpildītāju darbu.
9. Strādāt individuāli un komandā.
10. Racionāli plānot laiku.
11. Atbildēt par sava darba rezultātu.
12. Ievērot darba kārtības noteikumu un iekšējo normatīvo aktu prasības.
13. Ievērot darbinieka pienākumus un tiesības uzņēmuma darbības kopējo mērķu sasniegšanā.
14. Identificēt iespējamos darba vides riskus.
15. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības prasībām un ietekmei uz veselību.
16. Ievērot civilās aizsardzības, darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
17. Saudzēt vidi.
18. Mērķtiecīgi apstrādāt informāciju, izvēloties piemērotāko risinājumu.
19. Pārbaudīt drošības konfigurāciju un informācijas sistēmas ierīces un lietojumprogrammas.
20. Sagatavot patstāvīgi dokumentus un organizēt to plūsmu, izmantojot lietojumprogrammas.
21. Atrast patstāvīgi nepieciešamo informāciju interneta resursos, datu nesējos.
22. Kritiski izvērtēt informācijas ticamību.
23. Izvērtēt savu profesionālo pieredzi un profesionālās kompetences līmeni.
24. Plānot savas profesionālās kompetences attīstību un izaugsmes iespējas.
25. Piedalīties kvalifikācijas pilnveidošanas pasākumos.
26. Sekot aktualitātēm enerģētikas nozarē.
27. Izmantot pētniecības metodes profesionālajā darbībā.
28. Lietot valsts valodu saziņā un profesionālajā vidē, ievērot latviešu literārās valodas normas lietišķajā un darījumu stilā.
29. Lietišķi diskutēt ar kolēģiem un vadību par dažādiem jautājumiem un risinājumiem profesionālās darbības jomā.
30. Argumentēti pamatot savu viedokli.
31. Lietot svešvalodu mutvārdu un rakstu formā.
32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

Profesionālās kompetences
1. Spēja organizēt elektroiekārtu apskates un elektroiekārtu darba novērtējumus, nosakot parametrus un metodikas.
2. Spēja organizēt un vadīt elektroiekārtu ekspluatāciju.
3. Spēja reaģēt uz izmaiņām elektroiekārtu un energosistēmas parametros un režīmos.
4. Spēja veikt energosistēmas režīmu aplēses.
5. Spēja piesaistīt un organizēt speciālistus atbilstoši veicamajiem darbiem.
6. Spēja metodiski novērtēt speciālistu veikto darbu kvalitāti un kontrolēt darbu gaitu.
7. Spēja sastādīt tehnisko specifikāciju, darbu apjomus un plānu, lai realizētu plānotos darbus atbilstošā apjomā un kvalitātē.
8. Spēja piedalīties, sniegt ierosinājumus, organizēt iepirkuma procedūras un citas aktivitātes atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
9. Spēja pamatot tehnisko materiālu, elektroiekārtu, vadības un automātikas elementu nepieciešamību un izvēli.
10. Spēja organizēt un vadīt elektroiekārtu automātiku iestatīšanu, ieregulēšanu un darbības kontroli.
11. Spēja organizēt un novērtēt elektroiekārtu automātiku darbību.
12. Spēja organizēt elektroiekārtu algoritmu un kopdarbības pārbaužu, monitoringu, pārbaudes, vadības sistēmu pielāgošanu.
13. Spēja sadarboties ar enerģētikas nozares speciālistiem un uzraudzīt elektroiekārtu un energosistēmu ekspluatācijas darbu veikšanu.
14. Spēja vadīt enerģētikas nozares speciālistu darbu, nodrošinot tos ar nepieciešamajiem resursiem, informāciju un līdzekļiem.
15. Spēja izvērtēt un noteikt elektroiekārtu darbības drošumu (bojājumu veidi, iemesli, sekas u.c.), veicot preventīvas darbības tā uzlabošanai.
16. Spēja organizēt un vadīt elektroiekārtu un energosistēmu tehniskā stāvokļa un darba režīmu noteikšanu, veicot preventīvas darbības normālā stāvokļa nepārtrauktai nodrošināšanai.
17. Spēja novērtēt un pamatot elektroiekārtu, elektroietaišu un energosistēmu modernizācijas vai pārbūves nepieciešamību.
18. Spēja vadīt un kontrolēt elektroiekārtu un energosistēmu atjaunošanas, pārbūves, izbūves, būvniecības un remonta darbus.
19. Spēja organizēt un vadīt elektroiekārtu un energosistēmu remonta, atjaunošanas, pārbūves, būvniecības darbus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
20. Spēja vadīt automātikas iekārtu un energosistēmu atjaunošanas, pārbūves, izbūves un citus darbus.
21. Spēja novērtēt automātikas iekārtu un energosistēmu atjaunošanas, pārbūves, izbūves un remonta darbu veikšanas nepieciešamību, gaitu un norisi, sniedzot pamatojumu.
22. Spēja programmēt vadības automātikas iekārtas.
23. Spēja panākt izkliedētas energosistēmas efektīvu darbību.
24. Spēja uzraudzīt energosistēmas procesus energosistēmas dalībniekiem.
25. Spēja vadīt un organizēt jaunu elektroiekārtu un energosistēmu (izkliedētās ģenerācijas avotu, uzkrājēju, ražotājlietotāju u.c.) pieslēgšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
26. Spēja vadīt un organizēt elektroiekārtu pieslēgšanu, algoritmu un kopdarbības pārbaudi, regulēšanu dažādos režīmos, ievērojot normatīvos aktus.
27. Spēja ievērot lietotāju prasības un tehniskos un normatīvo aktu ierobežojumus elektroiekārtu uzstādīšanā un izmantošanā.
28. Spēja organizēt un vadīt elektroiekārtu bojājumu novēršanu, ievērojot darba aizsardzību.
29. Spēja organizēt energosistēmas un elektroiekārtu remonta, atjaunošanas, pārbūves un izbūves būvniecības darbus, ievērojot elektrosistēmas kvalitātes rādītājus, drošumu un darba aizsardzību.
30. Spēja noteikt elektroiekārtu bojājumus, novērtēt to veidu.
31. Spēja organizēt un uzraudzīt elektroiekārtu un energosistēmu uzturēšanas, montāžas un izbūves darbu gaitu, ievērojot normatīvo aktus un lietotāju prasības.
32. Spēja organizēt un veikt elektroiekārtu un energosistēmu uzturēšanas, montāžas un izbūves darbu pieņemšanu atbilstoši tehniskajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām.
33. Spēja veikt energosistēmas darba režīmu plānošanu un apkopi energoefektivitātei un racionālai izmantošanai.
34. Spēja veikt un novērtēt elektroiekārtu savstarpējo savietojamību.
35. Spēja sniegt konsultācijas par energosistēmu izveidi, darbību un pilnveidošanu u.c. saistītiem jautājumiem.
36. Spēja novērtēt dažādu elektroiekārtu un tehnoloģiju pielietošanu.
37. Spēja sniegt konsultācijas par energosistēmu un elektroiekārtu izstrādi un darbības jautājumiem.
38. Spēja sagatavot pamatotus un argumentētus ekspertīzes slēdzienus.
39. Spēja realizēt zinātnisko un pedagoģisko darbību.
40. Spēja veikt pētījumus enerģētikas nozarē un novērtēt inovāciju ieviešanas lietderību un priekšrocības.
41. Spēja veikt elektroiekārtu un energosistēmu attīstības ekspertīzi.
42. Spēja pamatot veiktos pētījumus enerģētikas nozarē un sasniedzamos veiktspējas rādītājus un labās prakses piemērus.
43. Spēja veikt elektroiekārtu un energosistēmu darbības režīmu plānošanu.
44. Spēja ievērot esošos, plānotos un iespējamos režīmus, nodrošinot iespējami augstāko energosistēmas darbspēju.
45. Spēja novērtēt elektroiekārtu un energosistēmas atjaunošanās spēju un izvēlēties darbības (rezerves barošanas sistēmas u.c.) iespējami ātrākai un kvalitatīvākai elektroapgādes atjaunošanai pēc avārijām vai bojājumiem.
46. Spēja izstrādāt un ieviest jaunas darba metodes un procesus visos darba posmos elektroiekārtām un elektrosistēmā.
47. Spēja novērtēt darba metožu un procesu elektroiekārtām un elektrosistēmai priekšrocības, trūkumus un ieguvumus.
48. Spēja apkopot, analizēt un piemērot metodes un procesus konkrētai elektroietaisei.
49. Spēja izstrādāt elektroietaises projektu dokumentāciju.
50. Spēja veikt tehniskā projekta dokumentācijas koriģēšanu, pilnveidošanu, plūsmas kontroli un ekspertīzi.
51. Spēja veikt īsslēguma strāvu aprēķinus.
52. Spēja izvēlēties atbilstošus strāvu vadītājus, aizsardzības iekārtas.
53. Spēja lasīt un izprast, kā arī izstrādāt standartiem atbilstošus tehniskos rasējumus.
54. Spēja efektīvi pielietot skaitļošanas tehniku gan uzdevumu risināšanai, gan automatizācijas sistēmu izveidei.
55. Spēja veikt darba režīmu optimizāciju, kontroli un vadību visām iesaistītajām elektroiekārtām un dalībniekiem.
56. Spēja projektēt, izveidot un pielāgot jaunas datorvadības sistēmas visu tautsaimniecības nozaru elektroiekārtām.
57. Spēja novērtēt energosistēmu un elektroiekārtu pielāgošanas iespējas elektroietaises specifikai.
58. Spēja izveidot adaptīvus vadības algoritmus.
59. Spēja izprast darba veikšanas, objekta sociālos un ekonomiskās darbības pamatojumus.
60. Spēja veikt efektivitātes un tehniski-ekonomisko novērtējumu elektroiekārtām un energosistēmai.
61. Spēja risināt praktiskus elektrotehniskos uzdevumus tehniskā projekta līmenī.
62. Spēja pamatot, prezentēt un argumentēt tehniskā projekta risinājumus.
63. Spēja skaidrot tehniskās shēmas un to elementus.
64. Spēja sastādīt tehnisko shēmu atbilstoši risinājumam.
Vispārējās kompetences
1. Spēja veikt un vadīt darba uzdevumus atbilstoši elektrodrošības un ugunsdrošības prasībām, ieskaitot spriegumaktīvus darbus.
2. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijās un sniegt nepieciešamo pirmo palīdzību.
3. Spēja ievērot vispārējās un profesionālās ētikas normas amata pienākumu veikšanā, darbu plānošanā un organizēšanā.
4. Spēja stādāt individuāli un komandā, ievērojot vispārējās un profesionālās ētikas principus.
5. Spēja pielietot standartu prasības profesionālajā darbā.
6. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās darba, vides un civilās aizsardzības prasības.
7. Spēja piemērot civilās, darba aizsardzības un vides prasības konkrētam objektam.
8. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
9. Spēja pārliecinoši un droši izvēlēties un lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darba uzdevuma veikšanai.
10. Spēja lietot dažādas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darba pienākumu veikšanai.
11. Spēja pieņemt pamatotus lēmumus savas profesionālās karjeras attīstībai.
12. Spēja iesaistīties un izmantot pētniecības metodes profesionālās darbības jomā.
13. Spēja loģiski argumentēt, diskutēt, prezentēt savu nostāju, paust viedokli un iegūt nepieciešamo informāciju komunikācijā ar klientiem un kolēģiem gan mutiski, gan rakstiski, nodrošinot korektas, mērķauditorijai atbilstīgas, saprotamas un literārās valodas normām atbilstošas informācijas sniegšanu valsts valodā.
14. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.
15. Spēja lietot svešvalodu dažādās dzīves situācijās atbilstoši saziņas partnerim un saziņas mērķim.