Profesionālās zināšanas
1. Komandas darba pamatprincipi.
2. Programmatūras izstrādes dzīves cikla modeļi.
3. Projektu vadības metodes – darbu plānošanai.
4. Uzņēmuma standarti un procedūras.
5. Resursu tilpības novērtēšanas metodes un rīki.
6. Risku pārvaldība – risku identifikācija.
7. Projekta resursu plānošana.
8. Uzņēmuma dokumentācija.
9. Zināšanu iegūšanas metodes (piemēram, intervijas, prāta vētras, fokusgrupas).
10. Organizācijas struktūras modelēšana.
11. Procesu modelēšana – ieinteresēto pušu iesaistes modelēšanai..
12. Sadarbības un saziņas metodes un rīki.
13. Plānošanas metodes un rīki.
14. Lomu un atbildību matrica (RACI matrica).
15. Programmatūras izstrādes dzīves cikla modeļi.
16. Organizācijas struktūras izpētes un analīzes metodes.
17. Prasību un izmaiņu pārvaldības metodes un rīki.
18. Lēmumu pieņemšanas metodes.
19. Organizācijas politikas.
20. Informācijas pārvaldības metodes.
21. Strukturizētas informācijas atspoguļošanas metodes.
22. Procesu modelēšana – informācijas pārvaldībai.
23. Prasību un izmaiņu pārvaldības rīki.
24. Darba snieguma novērtēšanas metodes.
25. Procesu analīzes metodes.
26. Risku pārvaldība – risku ietekmes analīze.
27. Cēloņu seku analīze.
28. Komandas darba pamatprincipi.
29. Plānošanas pamatprincipi.
30. Risku vadības pamatprincipi.
31. IT risinājumu dzīves cikls.
32. Prasību un izmaiņu pārvaldības metodes un rīki.
33. Prasību inženierijas metodes.
34. Zināšanu, informācijas un datu loma biznesa sistēmās un to vadībā.
35. Biznesa, IT un fizisko sistēmu darbības teorētiskie pamati.
36. Risku analīze un pārvaldība.
37. Problēmu un mērķu analīzes metodes un rīki.
38. Organizatoriskās struktūras analīzes metodes un rīki.
39. Uzņēmumu spēju un procesu analīzes metodes un rīki.
40. Uzņēmumu modeļu un arhitektūras atspoguļošanas metodes un rīki.
41. Vērtību analīzes metodes un rīki.
42. Biznesa vides elementu stratēģiskās mijiedarbības analīzes metodes.
43. Risinājumu novērtēšanas metodes un rīki.
44. IT risinājumu vispārējā arhitektūra.
45. Esošo IT risinājumu uzstādīšana, lietošana un konfigurēšana.
46. Programmatūras un atbilstošo operētājsistēmu uzbūve.
47. IT risinājumu modelēšanas metodes un rīki.
48. IT risinājumu vispārējā uzbūve un arhitektūra.
49. IT risinājumu izstrādes atbalsta dokumentācijas, metodes un rīki.
50. IT risinājuma dokumentācijas izstrāde.
51. IT risinājuma aprakstīšanas un modelēšanas metodes, notācijas un rīki.
52. Risinājuma uzlabošanas metodes un tehniskie līdzekļi.
53. IT risinājuma pielietošanas biznesa sfēra.
54. IT risinājuma funkcionalitāte un struktūra.
55. Prasību definēšanas un aprakstīšanas metodes.
56. Dokumentu izstrādes, noformēšanas un kodifikācijas kvalitātes procedūras, standarti, metodes un rīki.
57. Prasību inženierijas metodes.
58. Informācijas plūsmu un procesu vizualizēšanas metodes un rīki.
59. Lēmumu modelēšanas metodes un rīki.
60. Plānošanas pamatprincipi.
61. Risku vadības pamatprincipi.
62. Ieinteresēto pušu analīzes paņēmieni.
63. Mērķu un projekta apjoma identificēšanas metodes.
64. Prasību izzināšanas paņēmieni un to izvēles kritēriji.
65. Mērķu un tvēruma identificēšanas metodes.
66. Resursu pārvaldības pamatprincipi.
67. Cilvēku iesaistes veicināšanas metodes.
68. Prasību izzināšanas paņēmieni un to izvēles kritēriji.
69. Sistēmiskās domāšanas pieeja.
70. Verbālas un neverbālās komunikācijas principi.
71. Zināšanu izgūšanas metodes un rīki.
72. Cilvēku iesaistes veicināšanas metodes.
73. Aktīvās klausīšanās paņēmieni.
74. Konfliktu risināšanas metodes.
75. Nozares dokumentācijas standarti.
76. Prasību izzināšanas konteksta dokumentēšanas standarti.
77. Informācijas dokumentēšanas metodes.
78. Informācijas vizualizēšanas metodes.
79. Izzināšanas sesiju rezultātu apkopošanas atbalsta rīki un metodes.
80. Kritiskās domāšanas pieeja.
81. Sarunu pārvaldību metodes.
82. Konfliktu risināšanas metodes.
83. Prasību apstiprināšanas veicināšanas un atbalsta metodes.
84. Verbālas un neverbālās komunikācijas principi.
85. Izzināšanas rezultātu komunikācijas atbalsta metodes un rīki.
86. Komandas darba pamatprincipi.
87. Sadarbības procesu veicinošas metodes un rīki.
88. Starpkultūru komunikācijas principi daudzkultūru vidē.
89. Prasību analīzes pieejas un metodes.
90. Prasību dokumentēšanas labā prakse un principi.
91. Prasību un sistēmu modelēšanas metodes un rīki.
92. Risinājumu arhitektūra.
93. Vizuālās prototipēšanas metodes un rīki.
94. Lietotāja pieredzes analīzes metodes un rīki.
95. Dokumentu aprite uzņēmumā un projektā.
96. Drošas datu glabāšanas paņēmieni un rīki.
97. Zinātnisko metožu izmantošana datu analīzē.
98. Risinājumu arhitektūra.
99. Prasību kvalitātes kritēriji.
100. Risinājuma novērtēšanas kritēriji.
101. Prasību izsekojamības pamatprincipi.
102. Prasību izsekojamības metodes.
103. Organizācijas biznesa procesi.
104. Piegādātāju novērtēšanas metodes.
105. Zināšanu iegūšanas metodes (piemēram, intervijas, prāta vētras, fokusgrupas).
106. Tirgus izpētes un analīzes metodes.
107. Organizāciju struktūra un kultūra.
108. Izmaksu aprēķina metodes.
109. Risku analīze.
110. Alternatīvu novērtēšanas metodes.
111. Biznesa analīzes metodes. SVID analīze.
112. Fokusa grupas.
113. Risinājuma novērtēšanas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes.
114. Tirgus izpētes metodes.
115. Lēmumu analīzes metodes.
116. Lietošanas gadījumu/scenāriju analīze.
117. Risku analīze – risku identifikācija.
118. Neatbilstības novērtēšanas metodes (kvalitatīvās un
119. kvantitatīvās novērtēšanas metodes).
120. Cēloņu un seku analīze.
121. Uzņēmumu un organizāciju arhitektūras ietvarstruktūras.
122. Risinājuma izstrādes paņēmieni.
123. Biznesa likumu analīze.
124. Risku pārvaldība – risinājumu ietekmes analīze.
125. Risinājuma izvērtēšanas metodes un rīki (SVID, Cēloņu un seku analīze u.c.)
126. Fokuss grupas.
127. Risinājumu izstrādes tehnoloģijas.
128. Izmaksu novērtēšanas metodes.
129. Prāta vētra u.c ideju veidošanas metodes.
130. Procesu analīze.
131. Risku pārvaldība.
132. Prasību atkarība no izmaiņām biznesa vidē.
133. Prasību savstarpējās sakarības.
134. Prasību izsekojamības metodes.
135. Prasību izmaiņu ietekme uz risinājumu un tā izstrādes gaitu.
136. Prasību prioritātes noteikšanas metodes.
137. Prasību pārvaldības metodes.
138. Plānošanas pamatprincipi.
139. Risku vadības pamatprincipi.
140. Izmaiņu pārvaldības metodes un rīki.
141. Risinājumu novērtēšanas metodes.
142. Iesaistīto personu iesaistes pārvaldības metodes.
143. Sarunu pārvaldību metodes.
144. Prasību apstiprināšanas veicināšanas un atbalsta metodes.
145. Konfliktu risināšanas metodes.
146. Risinājuma funkcionalitāte.
147. Sadarbības un komunikācijas metodes un rīki.
148. Risinājuma prasību noteikšana un projektēšana.
149. Konfliktu risināšanas pamatprincipi.
150. Lietišķā saskarsme.
151. Lietišķā sarakste.
152. Profesionālās ētikas principi.
153. Sadarbības un saziņas paņēmieni un rīki.
154. Aktīvās klausīšanās paņēmieni.
155. Profesionālā terminoloģija.
Vispārējās zināšanas
1. Gramatikas un valodas funkcijas.
2. Valodas stili un verbālās mijiedarbības veidi.
3. Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
4. Nozares leksika un profesionālā terminoloģija
5. Publiskā runa
6. Kultūras daudzveidības koncepcija.
7. Verbālā un neverbālā saziņa daudzkultūru vidē.
8. Angļu valodas profesionālās terminoloģijas lietošana.
9. Starpkultūru komunikācijas principi daudzkultūru vidē.
10. Starpkultūru mijiedarbība.
11. Statistikas pamatprincipi, lietošana
12. Zinātnisku metožu izmantošana pētniecības rezultātu ieviešanai praksē
13. Nozares tehnoloģiju attīstība to izmantošanas iespējas.
14. Informācijas un ierīču drošības tehnoloģijas un vērtēšanas raksturlielumi, personas datu aizsardzības prasības.
15. Lietišķās dokumentācijas un prezentāciju izstrādes un noformēšanas principi.
16. Uzņēmējdarbības organizācija Stratēģiskā vadība
17. Uzņēmuma lietvedības un finanšu uzskaites sistēma
18. Finanšu plānošanas, prognozēšanas un vadības metodes
19. Projektu izstrāde un vadība
20. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
21. Sociotehnisko problēmu pētījuma metodes un risināšanas mehānismi.
22. Sabiedrības labklājības izpausmes/rādītāji/ kritēriji.
23. Lietišķā komunikācija, dažādu paaudžu sociālā un informācijas aprites vide.
24. Darba tiesisko attiecību reglamentējošie normatīvie akti
25. Konfliktu risināšanas pamatprincipi un stresa pārvaldības metodes.Darba aizsardzība, personāla apmācības un instruktāžas prasības reglamentējošie normatīvie akti.
26. Ugunsdrošības, elektrodrošibas un civilās aizsardzības noteikumi.
27. Ergonomiskas darba vietas organizācijas principi un aprīkojums.
28. Iespējamās traumas un saslimšanas darbā ar nozarei
29. specifiskajām tehnoloģijām, to sistēmām un iekārtām.
30. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas.
31. Izmešu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas metodes un paņēmieni.
32. Videi draudzīgas tehnoloģijas darbu organizācijā un izpildē.
33. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa normatīvais regulējums.
34. Jomu reglamentējošie normatīvie akti.
35. Normatīvo tiesību aktu klasifikācija IT nozarē.
36. Normatīvo aktu un standartu datubāzes un informācijas resursi.
37. Darba uzdevumu izpildei saistošo Latvijas, Eiropas
38. Savienības un starptautisko normatīvo aktu un standartu darbības jomas un to prasības.
39. Pašvērtējuma principi un mehānismi.
40. Profesionālā pilnveide un izaugsme.
41. Fakti, teorijas, paradigmas profesionālās jomas attīstībā.
42. Pētniecības metodes un metodoloģija.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Izvēlēties projekta prasībām atbilstošāko prasību analīzes un darbu plānošanas pieeju.
2. Izvēlēties analīzes rezultātu formalitātes un detalizācijas līmeni.
3. Definēt analīzes aktivitātes.
4. Izvēlēties resursu tilpības novērtēšanas un darbu plānošanas pieeju.
5. Identificēt riskus.
6. Novērtēt un klasificēt riskus.
7. Identificēt ieinteresētās puses.
8. Definēt ieinteresēto pušu sadarbības veidus un metodes.
9. Identificēt ieinteresēto pušu saziņas veidus un prasības.
10. Izstrādāt prasību klasifikācijas principus.
11. Plānot prioritāšu noteikšanas kārtību.
12. Definēt kārtību, kādā eskalēt lēmuma pieņemšanu.
13. Definēt izmaiņu pieprasīšanas kārtību.
14. Definēt izmaiņu aprakstīšanas metodes.
15. Izstrādāt izmaiņu izvērtēšanas kārtību.
16. Definēt ietekmes izvērtēšanas procesu.
17. Iegūt akceptu analīzes plānam un pieejai.
18. Noteikt, kā tiks strukturizēta un organizēta analizējamā informācija.
19. Noteikt informācijas abstrakcijas līmeni.
20. Plānot izsekojamības pieeju.
21. Plānot prasību atkārtotu izmantošanu.
22. Noteikt prasību glabāšanas veidu un pieejamību.
23. Noteikt prasību atribūtu veidus.
24. Noteikt novērtēšanas kritērijus.
25. Veikt darba snieguma analīzi.
26. Veikt iegūto rezultātu analīzi.
27. Rekomendēt analīzes darba snieguma uzlabojumus.
28. Apzināt risinājuma attīstības un pilnveidošanas iespējas un prasības.
29. Noteikt prioritāti risinājuma attīstības prasībām.
30. Sniegt risinājuma attīstības un ilgtspējas novērtējumu.
31. Identificēt risinājuma un tā konteksta (biznesa vides) robežas.
32. Identificēt biznesa vidi ietekmējošos faktorus.
33. Veikt biznesa vides izpēti atbilstoši profesionālās ētikas principiem.
34. Izstrādāt un analizēt biznesa vides modeļus.
35. Identificēt un respektēt ar risinājumu saistītos reglamentējošos dokumentus.
36. Novērtēt piedāvāto risinājumu ietekmi uz biznesa vidi.
37. Identificēt un izpētīt esošos risinājumus.
38. Apkopot un izpētīt dokumentāciju par uzņēmumā esošajiem IT risinājumiem.
39. Izstrādāt pieejamo risinājumu novērtēšanas kritēriju kopu.
40. Veikt tirgū esošo IT risinājumu salīdzinošo analīzi.
41. Definēt IT risinājumu lietotāju lomas un pamatuzdevumus.
42. Pētīt IT risinājumu tehnisko un lietotāju dokumentāciju.
43. Novērtēt IT risinājumu ilgtspēju.
44. Ievērot profesionālās ētikas normas IT risinājumu izpētē.
45. Izstrādāt risinājuma informācijas plūsmu, kā arī procesu, lietošanas gadījumu un datu modeļus.
46. Izstrādāt reprezentatīvus IT risinājuma lietošanas scenārijus.
47. Izstrādāt risinājuma apraksta dokumentāciju.
48. Veikt risinājuma priekšrocību un trūkumu analīzi.
49. Apkopot atgriezenisko saiti no ieinteresētajām pusēm.
50. Atbilstoši biznesa vides procesiem, identificēt IT risinājuma izmaiņas.
51. Ieteikt piemērotāko nepieciešamo izmaiņu ieviešanas plānu.
52. Noteikt uzlabošanas priekšlikumu ietekmi uz kopējo IT risinājuma darbību.
53. Strukturēt esošo IT risinājumu analīzes rezultātus ieinteresētajām pusēm saprotamā veidā.
54. Prezentēt esošo IT risinājumu analīzes rezultātus ieinteresētajām pusēm.
55. Identificēt prasību izzināšanas mērķus un apjomu.
56. Identificēt ieinteresētās puses.
57. Izvēlēties prasību izzināšanas paņēmienus.
58. Izstrādāt un saskaņot kopējo IT risinājuma prasību izzināšanas plānu.
59. Identificēt izzināšanas sesijas mērķus un apjomu.
60. Nodefinēt izzināšanas sesijas saturu un izvēlēties izzināšanas paņēmienus.
61. Izstrādāt izzināšanas sesijas plānu. Nodrošināt nepieciešamos resursus.
62. Sagatavot ieinteresētās puses.
63. Atklāt izzināšanas sesiju un atgādināt par sesijas mērķiem un kārtību.
64. Saliedēt un sagatavot izzināšanas sesijas dalībniekus aktīvai dalībai procesā, ja identificēts, ka dalībnieku attieksme un iesaistes līmenis ir nepietiekams.
65. Novadīt izzināšanas sesiju atbilstoši plānam.
66. Reaģēt uz izzināšanas sesijas gaitā atklātiem jauniem aspektiem un pielāgot sesijas plānu, ja tādi tika identificēti.
67. Dokumentēt izzināšanas sesijas gala rezultātu.
68. Noformēt izzināšanas rezultātus atbilstoši saņēmēju vajadzībām.
69. Salīdzināt izzināšanas sesijas rezultātus ar citu izzināšanas sesiju rezultātiem, identificēt nekonsekvences un novērst tās.
70. Pārbaudīt izzināšanas sesijas rezultātus kopā ar ieinteresētajām pusēm, iegūt un apstrādāt atsauksmes un komentārus.
71. Saskaņot izzināšanas sesijas rezultātus ar ieinteresētajām pusēm.
72. Definēt komunikācijas mērķus un informācijas saņēmējus.
73. Nokomunicēt izzināšanas rezultātus ieinteresētajām pusēm.
74. Pārbaudīt informācijas saņēmēju sapratni par izzināšanas rezultātiem.
75. Iestrādāt izzināšanas sesijas rezultātus saistītājos artefaktos (darba plāna, prasību specifikācija, un citos).
76. Periodiski kontrolēt ieinteresēto pušu iesaistīšanās aktivitāti un efektivitāti.
77. Pielietot motivēšanas metodes ieinteresēto pušu iesaistīšanai, ja identificēts, ka kādai no ieinteresētajām pusēm ir nepietiekams aktivitātes vai efektivitātes līmenis.
78. Analizēt prasību izzināšanas rezultātus.
79. Noteikt nepieciešamo prasību detalizācijas līmeni, atbilstoši prasību veidam un abstrakcijas līmenim.
80. Aprakstīt prasības un to atribūtus.
81. Definēt risinājuma lietošanas gadījumus.
82. Izstrādāt datu, biznesa procesu, funkcionālos modeļus un lietotāja saskarnes prototipus.
83. Sadarboties ar izstrādātājiem datu modeļu implementēšanā.
84. Piedalīties sistēmas arhitektūras izstrādē un tehnoloģiju izvēlē.
85. Izstrādāt prasību dokumentāciju, atbilstoši standartiem, labajai
86. praksei un drošas datu aprites principiem.
87. Veikt prasību kvalitātes pārbaudi.
88. Veikt prasību dokumentācijas pārbaudi pret atbilstības un kvalitātes kritērijiem.
89. Identificēt ieinteresēto pušu paustos pieņēmumus par risinājumu.
90. Definēt izmērāmus novērtēšanas kritērijus, lai novērtētu risinājuma ieviešanas rezultātus.
91. Novērtēt prasību atbilstību risinājuma ietvaram un ieinteresēto pušu vajadzībām.
92. Aprakstīt iespējamos risinājuma iegūšanas veidus – iegādāties, izstrādāt vai kombinācija no abiem.
93. Aprakstīt biznesa procesa vai esošā risinājuma uzlabojumu iespējas.
94. Attiecināt prasības pret saistīto un ietekmēto risinājumu komponentēm, organizācijas daļām, procesiem utt.
95. Aprēķināt un aprakstīt potenciālos ieguvumus katrai no piedāvātajām alternatīvām.
96. Aprēķināt potenciālo risinājumu ieviešanas un izmantošanas izmaksas.
97. Noteikt iespējamo risinājumu vērtību, kuru iegūst ieinteresētās puses.
98. Izvērtēt alternatīvas un izstrādāt rekomendācijas visvērtīgākajam risinājumam.
99. Piedalīties ekonomiskā pamatojuma izstrādē.
100. Izstrādāt risinājuma vērtēšanas kritērijus.
101. Validēt vērtēšanas kritērijus ar ieinteresētajām pusēm.
102. Veikt risinājuma novērtēšanu atbilstoši kritērijiem.
103. Veikt esošā risinājuma snieguma salīdzināšanu pret gaidīto.
104. Identificēt riskus, noteikt risinājuma anomālijas un nobīdes.
105. Noteikt neatbilstības.
106. Identificēt risinājuma un organizācijas kompetenču atkarības un noteikt, vai šīs atkarības veido risinājuma limitus.
107. Identificēt risinājuma darbības problēmas un identificēt to iemeslus.
108. Novērtēt konteksta faktoru ietekmi uz risinājumu.
109. Novērtēt organizācijas kultūru.
110. Veikt ieinteresēto pušu ietekmes analīzi.
111. Novērtēt risinājuma ietekmi uz organizācijas struktūru un tās izmaiņām.
112. Novērtēt organizācijas spēju adaptēt risinājumu.
113. Izstrādāt papildu vērtēšanas kritērijus, ja nepieciešams.
114. Atbilstoši risinājuma novērtēšanas rezultātiem noteikt piemērotāko risinājuma attīstības stratēģiju – veikt risinājuma darbības uzlabojumus, atstāt risinājumu bez izmaiņām vai pārtraukt risinājuma lietošanu.
115. Izstrādāt rekomendācijas risinājuma darbības uzlabošanai, organizācijas izmaiņām un sarežģītības samazināšanai.
116. Komunicēt rekomendācijas ieinteresētajām pusēm.
117. Identificēt un dokumentēt sakarības starp dažādām prasībām.
118. Identificēt un dokumentēt sakarības starp prasībām un citiem risinājuma izstrādes artefaktiem.
119. Organizēt un veicināt prasību prioritāšu noteikšanas un apstiprināšanas procesu.
120. Veidot prasību atribūtu shēmas un uzturēt informāciju par prasību atribūtu vērtībām.
121. Aktualizēt prasību artefaktus, atbilstoši prasību izmaiņām to dzīves ciklā.
122. Nodrošināt prasību pārizmantošanas iespējas projekta ietvaros vai starp vairākiem projektiem.
123. Novērtēt izmaiņu ietekmi un resursu ietilpību.
124. Sadarboties ar ekspertiem, novērtējot prasību izmaiņas.
125. Organizēt izmaiņu izskatīšanas un akceptēšanas procesu.
126. Dokumentēt un komunicēt prasību izmaiņas.
127. Organizēt prasību izskatīšanas un apstiprināšanas procesu.
128. Gadījumā, ja prasību apstiprināšanas laikā veidojas konfliktsituācijas, risināt konfliktus un panākt vienošanos.
129. Dokumentēt un komunicēt prasību apstiprināšanas rezultātu.
130. Konsultēt par risinājuma esošo funkcionalitāti.
131. Konsultēt par risinājuma attīstības un pilnveidošanas iespējām.
132. Piedalīties risinājuma resursu ietilpības novērtēšanā.
133. Veikt verbālu un rakstisku saziņu ar ieinteresētajām pusēm.
134. Meklēt kompromisus uzstādīto uzdevumu un mērķu sasniegšanā.
135. Organizēt saziņas procesu.
136. Dokumentēt saziņas rezultātu.
Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Sazināties un skaidrot savu viedokli valsts valodā mutvārdos un rakstiski, pildot profesionālā darba pienākumus.
2. Lietot informācijas tehnoloģiju profesionālo terminoloģiju valsts valodā.
3. Ievērot lietišķās komunikācijas principus valsts valodā.
4. Ievērot starpkultūru komunikācijas principus daudzkultūru vidē.
5. Lietot profesionālo terminoloģiju angļu valodā mutvārdos un rakstveida komunikācijā dažādās profesionālās situācijās un kultūrvidēs.
6. Novērtēt sarežģītām situācijām piemērotus modeļus problēmu risināšanas stratēģiju izvēlei.
7. Izvērtēt ar datu analītikas modeļiem un metodēm iegūtu rezultātu nozīmi.
8. Piemērot konceptuālus un matemātiskus modeļus, metodes, algoritmus un struktūras risinājuma meklēšanā.
9. Lietot informācijas resursus, sistēmas, datu bāzes un programmnodrošinājumu informācijas meklēšanai un apstrādei.
10. Lietot informācijas tehnoloģijas, to līdzekļus un specializēto programmnodrošinājumu ar nozari saistīto pienākumu izpildē.
11. Lietot drošus un legālus informācijas tehnoloģijas rīkus un pakalpojumus.
12. Nodrošināt drošu elektroniskās dokumentācijas un datu uzglabāšanu.
13. Sekot nozares standartu un labās prakses rekomendācijām ikdienas darba uzdevumu izpildē
14. Ievērot informācijas tehnoloģiju drošības un personas datu aizsardzības prasības.
15. Izvirzīt savus un komandas darba mērķus, tos īstenojot atbilstoši noteiktajam biznesa plānam.
16. Lietot finanšu plānošanas un prognozēšanas metodes biznesa idejas īstenošanai.
17. Kritiski izvērtēt riskus, kas saistīti ar plānotajām darbībām biznesa idejas īstenošanai.
18. Uzņemties savu individuālo un komandas atbildību jaunu vērtību radīšanā.
19. Darboties komandā, komunicēt ar pakļautībā esošiem darbiniekiem, risināt operatīvas konfliktsituācijas un rast kompromisa risinājumus.
20. Izprast klientu vajadzības un intereses, ievērojot labas prakses principus un veidojot labvēlīgu pamatu ilgtermiņa sadarbībai.
21. Efektīvi komunicēt multikulturālā vidē, sadarbojoties ar dažāda līmeņa speciālistiem un komunicējot ar informācijas tehnoloģiju nozares procesos iesaistītām personām.
22. Pilnveidot savas sociālās un pilsoniskās prasmes atkarībā no profesionālās darbības jomas informācijas tehnoloģiju un profesionālo pienākumu specifikas
23. Ievērot darba devēja un darbinieka pienākumus un tiesības.
24. Ievērot organizācijas iekšējo kārtību un profesionālos un vispārīgos ētikas principus.
25. Iesaistīties kopīgu vai sabiedrības interešu jautājumu risināšanā, tostarp sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.
26. Piedalīties/ iniciēt sociāli atbildīgu iniciatīvu izstrādi.
27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
28. Ievērot profesionālās ētikas un uzvedības normas
29. Ievērot darba devēja un darbinieka pienākumus un tiesības
30. Racionāli plānot savu darba laiku un prioritizēt veicamos darbus.
31. Ievērot darba izpildes termiņus un kvalitātes prasības
32. Lietot darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības uzdevumu izpildē.
33. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības prasībām.
34. Analizēt un izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas.
35. Izvērtēt projekta ietekmi uz vidi.
36. Izvēlēties efektīvāko risinājumu uzdevuma sasniegšanai, veicot sistēmas darbības projektēšanas darbus.
37. Ievērot jomu regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības.
38. Izvēlēties darba uzdevuma izpildei atbilstošus normatīvos aktus un standartus.
39. Izmantot jomai saistošo standartu darba uzdevuma izpildē.
40. Kritiski izvērtēt savu profesionālo pieredzi, prasmju un zināšanu atbilstību profesionālo pienākumu veikšanas uzdevumiem.
41. Pilnveidot savas profesionālās kompetences līdz ar jaunu tehnoloģiju parādīšanos un profesionālo pienākumu un nozares normatīvo aktu prasību izmaiņām.
42. Sekot aktualitātēm nozarē.
43. Parādīt izpratni un ētisku atbildību par zinātnes rezultātiem vai profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Profesionālās kompetences
1. Spēja veikt darba tvēruma dekompozīciju.
2. Spēja saskatīt, prognozēt un novērtēt projekta riskus.
3. Spēja novērtēt ieinteresēto pušu pieredzi, kultūras atšķirības, atrašanās vietas ietekmi analīzes procesa plānošanai.
4. Spēja izvērtēt pieejamo pieeju piemērotību darbu specifikai un mērķim.
5. Spēja plānot darbus atbilstoši projekta kontekstam un ierobežojumiem.
6. Spēja identificēt biznesa procesā ieinteresētās personas.
7. Spēja identificēt savstarpējo ietekmi starp ieinteresētajām pusēm.
8. Spēja identificēt pušu iesaistes riskus.
9. Spēja plānot un organizēt sadarbību ar ieinteresētajām pusēm prasību izzināšanai.
10. Spēja adaptēt izmaiņu apstiprināšanas procesu atbilstoši biznesa sfēras īpatnībām un organizācijas kultūrai.
11. Spēja plānot analīzes procesu, tā aktivitātes un aktivitāšu izpildes kontroles.
12. Spēja organizēt un klasificēt informāciju, nodrošinot pilnvērtīgu tās pārvaldību visa prasību dzīves cikla laikā.
13. Spēja izmantot nozares praksei un organizācijas politikai atbilstošus informācijas pārvaldības rīkus.
14. Spēja izvērtēt informācijas glabāšanas un pieejamības kritērijus, atbilstoši informācijas, ierīču un personu datu aizsardzības prasībām.
15. Spēja atbilstoši noteiktajiem kritērijiem novērtēt analīzes darba sniegumu, identificēt iespējamos uzlabojumus.
16. Spēja atšķirt primārās vajadzības no sekundārajām.
17. Spēja novērtēt prasību briedumu.
18. Spēja saprotami prezentēt IT attīstības priekšlikumus dažādos formātos, atbilstoši ieinteresēto pušu vajadzībām.
19. Spēja argumentēti pamatot savu izvēli.
20. Spēja pietiekošā detalizācijā izzināt, modelēt, analizēt un atspoguļot biznesa vidi (mērķus, problēmas, biznesa sistēmas uzbūvi, procesus).
21. Spēja sasaistīt ar sistēmu saistītās biznesa vides norises ar IT risinājuma funkcionalitāti.
22. Spēja identificēt un atspoguļot patreizējo biznesa vides stāvokli.
23. Spēja identificēt un atspoguļot vēlamo biznesa vides stāvokli un tam atbilstošos risinājumus.
24. Spēja identificēt, atspoguļot un izvērtēt pāreju no patreizējā biznesa vides stāvokļa uz vēlamo biznesa vides stāvokli.
25. Spēja izpētīt un atspoguļot IT risinājumu funkcionalitāti, ierobežojumus un saistītos aspektus.
26. Spēja attiecināt izvirzītās prasības pret pētāmā IT risinājuma iespējām.
27. Spēja novērtēt IT risinājumu kvantitatīvos rādītājus.
28. Spēja veikt IT risinājumu piedāvājuma tirgus izpēti.
29. Spēja ieinteresētajām pusēm saprotamā veidā aprakstīt IT risinājuma darbību.
30. Spēja atšķirt būtiskāko IT risinājuma funkcionalitāti no mazāk būtiskās.
31. Spēja izprast IT risinājuma datu struktūru un procesus.
32. Spēja atšķirt un izprast IT risinājuma statiskos un dinamiskos aspektus.
33. Spēja veidot IT risinājuma darbības aprakstus unificētā veidā.
34. Spēja saskatīt un novērtēt IT risinājuma trūkumus un uzlabošanas iespējas.
35. Spēja sasaistīt biznesa vides izmaiņas ar IT risinājuma funkcionalitāti.
36. Spēja piedāvāt identificēto priekšlikumu ieviešanai piemērotāko tehniskā risinājuma izstrādes virzienu.
37. Spēja novērtēt IT risinājuma pozitīvās īpašības.
38. Spēja ieinteresētajām pusēm saprotamā veidā aprakstīt analīzes rezultātus.
39. Spēja dokumentā strukturēti organizēt informāciju.
40. Spēja izstrādāt tehnisko dokumentāciju.
41. Spēja argumentēti pamatot piedāvātā risinājuma izvēli.
42. Spēja iegūt zināšanas par atbilstošo biznesa sfēru.
43. Spēja definēt un saplānot darba apjomu.
44. Spēja veikt darba tvēruma dekompozīciju.
45. Spēja identificēt un pārvaldīt riskus.
46. Spēja definēt un saplānot darba apjomu.
47. Spēja veikt darba tvēruma dekompozīciju.
48. Spēja organizēt savu un citu ar projektu saistīto cilvēku darbu izpildi.
49. Spēja vadīt darba grupas.
50. Spēja iegūt zināšanas par atbilstošo biznesa un risinājuma sfēru.
51. Spēja vadīt zināšanu izgūšanas sesiju un adaptēties, atbilstoši situācijai un apstākļiem.
52. Spēja dokumentēt zināšanu izgūšanas sesijas gaitā iegūto informāciju (tajā skaitā datus, iesaistīto pušu reakcijas u,c, informāciju).
53. Spēja identificēt un pārvaldīt konfliktsituācijas.
54. Spēja metodiski iegūt jaunas zināšanas un attīstīt esošās zināšanas.
55. Spēja metodiski organizēt un strukturēt informāciju.
56. Spēja dokumentēt prasību izzināšanas rezultātu.
57. Spēja saprotami vizualizēt informāciju.
58. Spēja identificēt nekonsekvences un nepilnības informācijas apjomā.
59. Spēja rast kompromisu pretrunīgas informācijas gadījumā.
60. Spēja veikt pārrunas.
61. Spēja organizēt prasību izzināšanas rezultātu apstiprināšanas procesu.
62. Spēja pasniegt informāciju atbilstoši ieinteresēto pušu uztveršanas spējām un prasmēm.
63. Spēja novērtēt informācijas saņēmēja sapratni par sniegto informāciju.
64. Spēja organizēt savu un citu ar projektu saistīto cilvēku darbu izpildi.
65. Spēja vadīt darba grupas.
66. Spēja motivēt cilvēkus.
67. Spēja efektīvi komunicēt daudzkultūru vidē, ievērojot starpkultūru komunikācijas principus.
68. Spēja analizēt informāciju.
69. Spēja specificēt un modelēt prasības atbilstošajā abstrakcijas līmenī.
70. Spēja izmantot prasību modelēšanas metodes.
71. Spēja definēt un modelēt risinājuma datu struktūru, procesus un objektus.
72. Spēja definēt un modelēt uzņēmuma biznesa procesus.
73. Spēja organizēt un strukturēt informāciju.
74. Spēja izmantot prasību dokumentēšanas standartus un labo praksi.
75. Spēja apgūt un izprast standartus un vadlīnijas.
76. Spēja novērtēt prasības atbilstoši standartiem, vadlīnijām un kritērijiem.
77. Spēja komunicēt prasības ieinteresētajām pusēm un iegūt to apstiprinājumu.
78. Spēja risināt konfliktus un reprezentēt prasības dažādos formātos, atbilstoši ieinteresēto pušu vajadzībām.
79. Spēja objektīvi izstrādāt alternatīvas rekomendācijas un tās prezentēt.
80. Spēja risināt konfliktus.
81. Spēja pamatot piedāvāto risinājuma variantu potenciālo vērtību, izmaksas, ieguvumus un trūkumus.
82. Spēja pārbaudīt gatava IT risinājuma darbību atbilstoši prasībām.
83. Spēja vienoties ar ieinteresētajām pusēm par risinājuma vērtēšanas kritērijiem.
84. Spēja veikt risinājuma novērtēšanu.
85. Spēja novērtēt risinājuma atbilstību standartiem, reglamentējošiem aktiem un prasībām.
86. Spēja analizēt iegūtos datus.
87. Spēja analizēt risinājuma struktūru un komponentes, noteikt to atkarības.
88. Spēja lasīt un analizēt tehnisko dokumentāciju.
89. Spēja analizēt procesus, organizāciju un riskus.
90. Spēja profesionāli izstrādāt un komunicēt rekomendācijas.
91. Spēja identificēt un analizēt prasību sakarības.
92. Spēja identificēt un analizēt sakarības starp citiem risinājumiem, saistītiem artefaktiem un prasībām.
93. Spēja identificēt prasību prioritāšu noteikšanas kritērijus.
94. Spēja pielietot nodefinētos kritērijus prasību prioritāšu noteikšanai.
95. Spēja novērtēt prasībās ietvertās informācijas aktualitāti un identificēt nepieciešamību prasības atjaunot.
96. Spēja identificēt papildus prasības raksturojošos metadatus un noteikt nepieciešamo prasību atribūtu sarakstu šo metadatu glabāšanai.
97. Spēja novērtēt prasību pārizmantošanas potenciālu un identificēt kopīgās un vispārīgās prasības.
98. Spēja analizēt izmaiņu pozitīvo un negatīvo ietekmi uz risinājuma izstrādi.
99. Spēja definēt izmaiņu dekompozīciju un resursu ietilpību, kā arī saplānot izmaiņu ieviešanu.
100. Spēja veikt pārrunas ar ieinteresētajām pusēm.
101. Spēja iegūt zināšanas par atbilstošo risinājuma izstrādes projekta sfēru.
102. Spēja veikt pārrunas.
103. Spēja organizēt prasību izskatīšanas un apstiprināšanas procesu.
104. Spēja iedziļināties prasību realizācijas tehniskajos aspektos.
105. Spēja iedziļināties prasību realizācijas biznesa aspektos.
106. Spēja saprasties ar izstrādātājiem un iesaistītajiem biznesa pārstāvjiem.
107. Spēja ieinteresētajām pusēm saprotami un argumentēti paust savas viedokli.
108. Spēja pasniegt informāciju atbilstoši otras puses uztveres īpatnībām.
109. Spēja sastrādāties komandā.
110. Spēja risinājuma kontekstā izmantot atbilstošo biznesa terminoloģiju.
111. Spēja rast kompromisu viedokļu sadursmēs.
112. Spēja apgūt biznesa sfēras terminoloģiju.
Vispārējās kompetences
1. Spēja izteikt un interpretēt jēdzienus, domas, faktus un viedokli gan mutiski, gan rakstiski valsts valodā, saprotot un lietojot profesionālo terminoloģiju un jēdzienus.
2. Spēja konstruktīvi diskutēt un argumentēti, prezentēt viedokli, nodrošinot korektas, saprotamas un literārās valodas normām atbilstošas informācijas sniegšanu.
3. Spēja sazināties angļu valodā, lietojot profesionālo terminoloģiju.
4. Spēj lasīt, izprast un tulkot profesionālo, specializēto un tehnisko literatūru.
5. Spēja efektīvi komunicēt daudzkultūru vidē, ievērojot starpkultūru komunikācijas principus.
6. Spēja izmantot matemātisko domāšanu, lai veiktu prognozes (nozarē, jomā, profesijā), nodrošinātu argumentu pamatojumus, pārbaudītu un salīdzinātu piedāvātos risinājumus.
7. Spēja izmantot datos novēroto un nozares pētījumos gūto atziņu iedzīvināšanu praksē.
8. Spēja ievērot informācijas tehnoloģiju drošības prasības un personas darba aizsardzības prasības profesionālo pienākumu izpildē.
9. Spēja lietot informācijas resursus, sistēmas, datubāzes, specializēto programmnodrošinājumu un citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ar nozari saistīto pienākumu izpildē.
10. Spēja izmantot matemātisko domāšanu, lai veiktu prognozes nozarē, nodrošinātu argumentētus pamatojumus, pārbaudītu un salīdzinātu piedāvātos risinājumus.
11. Spēja izmantot specializēto programmnodrošinājumu saistīto pienākumu izpildei.
12. Spēja noteikt uzņēmējdarbības modeli un attīstīt biznesa plānus izvirzīto mērķu sasniegšanai pārmaiņu apstākļos.
13. Spēja kritiski izvērtēt riskus biznesa ideju īstenošanā, savu un komandas darba noteikto mērķu jaunu vērtību radīšanā.
14. Spēja izmantot sociālās prasmes, veicot lietišķo un profesionālo komunikāciju darba vidē un pilsoniskās situācijās.
15. Spēja izprast dažādu jomu specifiskos darbības principus, struktūru un funkcijas un ievērot darba tiesisko attiecību normas un profesionālās ētikas principus pienākumu veikšanā.
16. Spēja pieņemt atbildīgus lēmumus un piemērot normas profesionālajā darbībā saskaņā ar profesionālās ētikas un darba tiesību normatīvā regulējuma prasībām.
17. Spēja veikt uzdevumus, ievērojot profesionālās ētikas un tiesiskos regulējumus
18. Spēja atbildīgi veikt uzdevumus individuāli vai komandā, ievērojot noteiktos darba izpildes termiņus un kvalitātes prasības.
19. Spēja analītiski domāt un analizēt problēmas.
20. Spēja atbildīgi veikt un organizēt darba uzdevumu izpildi, ievērojot darba aizsardzības prasības un izmantojot drošus darba paņēmienus un darba organizācijas principus.
21. Spēja uzraudzīt darba procesā darba drošības, vides aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības prasības.
22. Spēja izvērtēt projekta ietekmi uz vidi.
23. Spēja rīkoties ārkārtas situācijā, iesaistoties vadības lēmumu īstenošanā.
24. Spēja izprast un ievērot nozarei atbilstošus saistošo normatīvo aktu un standartu prasības un izvēlēties atbilstošus normatīvos aktus un standartus attiecīgā darba uzdevuma izpildei.
25. Spēja plānot, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par savu profesionālo izaugsmi un profesionālo prasmju un zināšanu attīstības veidiem un virzieniem.
26. Spēja izmantot analītisku pieeju profesionālā darbībā, pētniecībā un jomas attīstībā.