Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Programmas mērķis ir:
– studējošos ar iepriekš iegūtu profesionālo bakalaura grādu finansēs vai ekonomikā sagatavot atbilstoši profesionālā standarta „Finanšu analītiķis” prasībām kā augsti kvalificētus speciālistus finanšu līdzekļu prognozēšanā un modelēšanā, kas balstīta uz pētniecisko un jaunrades darbu, kā arī investīciju projektu vadīšanai kredītiestādēs, ieguldījumu kompānijās, apdrošināšanas sabiedrībās un korporācijās;
– attīstīt prasmi izzināt un izprast likumsakarības finanšu procesu un attiecību jomā, kā arī apgūt to metodes un paņēmienus kā tos analizēt un izvērtēt.

Studiju rezultāti:
– apgūt padziļinātas zināšanas un izpratni par ekonomikas daudzveidīgās norises kopsakarībām, attīstības tendencēm globalizācijas kontekstā;
– prast novērtēt un analizēt finanšu vidi vietējā un starptautiskajā tirgū;
– patstāvīgi pielietot jaunākās teorijas, atklājumus, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu zinātniski pētniecisko un jaunrades darbību, kas nodrošina radošo domāšanu;
– prasme strādāt komandā, spēt izprast dažādu grupu intereses, argumentēti izskaidrot viedokli un diskutēt, labas komunikācijas un konflikta vadīšanas prasmes;
– spēt patstāvīgi pilnveidot profesionālās kompetences un specializāciju, nostiprinot teorētiskās zināšanas un izmantojot jaunākās un progresīvākās pieejas;
– prasme analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas un kritiski novērtēt situāciju, risināt aktuālos uzņēmuma finanšu vadības jautājumus, pieņemot lēmumus, veikt augsti kvalificētas profesionālas funkcijas;
– demonstrēt uzņēmuma finanšu vadības un prognozēšanas prasmes, tā nodrošinot uzņēmuma konkurētspēju un paaugstinot tā pievienoto vērtību globālās ekonomikas attīstības mainīgajos apstākļos;
– spēt novērtēt ētisku atbildību par profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Programmas ietvaros apgūt profesionālo praksi, izstrādāt un aizstāvēt maģistra darbu.

 

Finanšu analītiķis

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju nostādnes finanšu analīzes un plānošanas jomā;
    1.2. finanšu teorijas.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. makroekonomika;
    2.2. mikroekonomika;
    2.3. monetārā un banku ekonomika;
    2.4. publiskās finanses;
    2.5. statistika;
    2.6. ekonomiskā informātika;
    2.7. finansiālās darbības starptautiskā vide;
    2.8. tirgvedība;
    2.9. cenas un cenu veidošana;
    2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. komercdarbības ekonomika;
    3.2. finanšu grāmatvedība;
    3.3. vadības grāmatvedība;
    3.4. finanšu analīze un vadība;
    3.5. komercdarbības un finanšu tiesības;
    3.6. finanšu informatīvas sistēmas;
    3.7. valsts valoda;
    3.8. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.9. saziņas prasme;
    3.10. komercdarbības ētika;
    3.11. stratēģiskā vadīšana;
    3.12. darba aizsardzība;
    3.13. darba tiesiskās attiecības;
    3.14. vides aizsardzība.

  • Prasmes

    1. Izprast aktuālās ekonomikas un finanšu attīstības likumsakarības un principus.
    2. Izprast tautsaimniecības un finanšu vidē notiekošos procesus un pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām.
    3. Lietot finanšu analīzes un finanšu inženierijas modernās kvantitatīvās metodes uzņēmuma efektīvas darbības nodrošināšanai.
    4. Lietot grāmatvedības un bilances datus, statistisko informāciju.
    5. Piemērot finanšu jomas normatīvos aktus.
    6. Novērtēt un vadīt projektus.
    7. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    8. Strādāt komandā vai grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.
    9. Efektīvi plānot un organizēt savu darbu.
    10. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.
    11. Analizēt, sistematizēt un integrēt iegūto informāciju.
    12. Lietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas.
    13. Sazināties un sadarboties ar dažādu struktūrvienību darbiniekiem, tiešo vadību un partneriem.
    14. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem un ētikas normām.
    15. Pārzināt lietišķos dokumentu noformēšanu.
    16. Izprast un analizēt uzņēmuma saimnieciskās un finansiālās darbības kopsakarības.
    17. Izprast un analizēt finanšu grāmatvedības, vadības grāmatvedības un finanšu pārskatos atspoguļoto rādītāju kopsakarības.
    18. Analizēt un novērtēt kapitāla struktūru un efektivitāti, optimizēt kapitāla struktūru.
    19. Piesaistīt finanšu resursus attīstības nodrošināšanai.
    20. Prognozēt uzņēmuma finansiālo darbību ietekmējošos faktorus.
    21. Pārzināt finanšu aktīvu vērtības noteikšanas metodes.
    22. Izstrādāt rentabilitātes palielināšanas projektu.
    23. Izstrādāt investīciju projektus.
    24. Analizēt un novērtēt uzņēmuma finansiālo darbību.
    25. Izstrādāt finanšu risku samazināšanas plānu.
    26. Sagatavot vērtspapīru emisijai nepieciešamo dokumentu paketi.
    27. Prognozēt uzņēmuma bankrota iespējamību.
    28. Pārzināt uzņēmuma finanšu plānu, budžetu un finanšu pārskatu sastādīšanas metodes.
    29. Pārvaldīt valsts valodu.
    30. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    31. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu.

  • Kompetences

    1. Spēja analizēt un novērtēt vietējo un starptautisko ekonomisko vidi, tirgus attīstības tendences un perspektīvas, konkurences situāciju un konkurentu iespējamās aktivitātes.
    2. Spēja definēt uzņēmuma finansiālās darbības mērķus un pamatvirzienus atbilstoši īpašnieku un sabiedrības interesēm.
    3. Spēja noteikt uzņēmuma finansiālas darbības rādītājus.
    4. Spēja sastādīt īstermiņa (taktiskos) un ilgtermiņa (stratēģiskos) uzņēmuma finansiālās darbības plānus un budžetu.
    5. Spēja identificēt ekonomiskas vides un tirgus situācijas izmaiņas, novērtēt finansiālās darbības mērķu un plānu maiņas nepieciešamību.
    6. Spēja koriģēt un pilnveidot finanšu plūsmu un budžetu.
    7. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem finansiālajiem mērķiem un uzdevumiem.
    8. Spēja plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbību kopumā, organizēt finanšu speciālistu racionālu un saskaņotu darbību.
    9. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma finansiālo darbību un sasniegtos rezultātus, sekot finansiālās darbības mērķu īstenošanas gaitai, finansiālās darbības plānu izpildei, pieņemt lēmumus un korekcijas taktiskās un stratēģiskās darbības optimizēšanai.
    10. Spēja noteikt kapitāla optimālo struktūru, sagatavot vērtspapīru emisiju.
    11. Spēja pamatot pašu un aizņemtā kapitāla piesaistīšanu un izstrādāt finanšu resursu piesaistīšanas projektus.
    12. Spēja plānot līdzekļu saņemšanu no valsts vai pašvaldību budžetiem.
    13. Spēja pārvaldīt aizņemto līdzekļu saņemšanu un izlietošanu.
    14. Spēja noteikt apgrozāmā kapitāla optimālo apmēru un struktūru.
    15. Spēja analizēt un novērtēt apgrozāma kapitāla aktīvu izlietošanas efektivitāti.
    16. Spēja pārvaldīt īstermiņa debitoru un kreditoru parādus.
    17. Spēja pārvaldīt krājumus.
    18. Spēja pārvaldīt naudas līdzekļus.
    19. Spēja nodrošināt apgrozāmā kapitāla palielināšanai nepieciešamos finanšu resursus.
    20. Spēja noteikt investīciju politiku.
    21. Spēja nodrošināt kapitālieguldījumu finansēšanas avotus.
    22. Spēja nodrošināt investīciju efektivitāti un kontrolēt investīciju projektu īstenošanu.
    23. Spēja noteikt finanšu ieguldījumu ienesīgumu un risku.
    24. Spēja īstenot diversificētu investīciju politiku.
    25. Spēja sagatavot priekšlikumus finanšu investīcijām.
    26. Spēja noteikt vērtspapīru portfeļa lielumu un struktūru.
    27. Spēja nodrošināt investīcijām nepieciešamos finanšu resursus.
    28. Spēja kontrolēt savlaicīgo norēķināšanos ar pircējiem un piegādātājiem.
    29. Spēja kontrolēt savlaicīgu norēķināšanos par saņemtajiem kredītiem, pakalpojumiem un nodokļu maksājumiem.
    30. Spēja noteikt cenu politiku un tās ietekmi uz uzņēmumu.
    31. Spēja kontrolēt ieņēmuma plāna izpildi.
    32. Spēja pārvaldīt izmaksas un sagatavot priekšlikumus izmaksu samazināšanai.
    33. Spēja plānot peļņu un tās izlietošanu, prognozēt peļņas un rentabilitātes izmaiņas turpmākajos gados.
    34. Spēja izstrādāt operatīvos un perspektīvos finanšu plānus.
    35. Spēja analizēt, vērtēt un kontrolēt uzņēmuma maksātspēju, rentabilitāti, likviditāti, finanšu resursu izlietošanas efektivitāti un finansiālo stāvokli kopumā.
    36. Spēja pārvaldīt finanšu riskus un izstrādāt priekšlikumus finanšu risku samazināšanai vai novēršanai.
    37. Spēja pārvaldīt darījums ārvalstu valūtā, samazināt vai novērst valūtas risku.
    38. Spēja nodrošināt finansiālās darbības likumību un tiesisku aizsardzību.
    39. Spēja nodrošināt finanšu pārskatu savlaicīgu sastādīšanu un iesniegšanu.
    40. Spēja sagatavot priekšlikumus vides aizsardzības, darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību pilnveidošanai.
    41. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
40
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI PK līmenis:

Kas ir LKI?2

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

7

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Komerczinības un administrēšana (34)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Finanses, banku lietas un apdrošināšana (343)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2023

Pēdējie labojumi: 17.07.2025

Ievietots: 07.05.2016