Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Zināšanas:
Pēc studiju programmas apguves studējošie būs apguvuši;
– vispusīgas un specializētas zināšanas un izpratni, atbilstoši  mākslas terapeita ar specializāciju (deju un kustību, drāmas, mūzikas, vizuāli plastiskās) mākslas terapijā kvalifikācijai, kas ļaus:
– aprakstīt un izskaidrot  medicīniskās (t.sk. psihoterapeitiskās), mākslas un sociālo zinātņu koncepcijas, kuras attiecas uz mākslas terapeita ar specializāciju (deju un kustību, drāmas, mūzikas, vizuāli plastiskās) mākslas terapijā praksi;
– novērtēt un izskaidrot (deju un kustību, drāmas, mūzikas, vizuāli plastiskās) mākslas terapijas attīstības vēsturi un mūsdienu jaunākos sasniegumus veselības un sociālās aprūpes kontekstā.

Prasmes:
Studiju programmas apguves rezultātā studējošie pratīs:
– novērtēt pacientu un klientu veselības stāvokli savas kompetences ietvaros;
– izstrādāt un realizēt atbilstošu (deju un kustību, drāmas, mūzikas, vizuāli plastiskās) mākslas terapijas programmu individuāli vai grupā, pielietojot integratīvi eklektisko pieeju, atbilstoši profesionālās ētikas prasībām, strādājot patstāvīgi vai multiprofesionālas komandas sastāvā;
– piemērot  uz pierādījumiem balstīto praksi, mākslu terapijā (deju un kustību, drāmas, mūzikas, vizuāli plastiskās) mākslas terapijas specializācijā darbā ar dažādām pacientu grupām un, ja nepieciešams, lietot jaunas pieejas;
– novērtēt (deju un kustību, drāmas, mūzikas, vizuāli plastiskās) mākslas terapijas tehnoloģijas izmantošanas efektivitāti pacientu un klientu veselības nostiprināšanā un uzlabošanā, un pamatot izdarītos lēmumus;
– pielietot apgūtās teorijas, metodes, tehnikas un prasmes, lai veiktu patstāvīgu pētījumu (deju un kustību, drāmas, mūzikas, vizuāli plastiskās) mākslas terapijas specializācijā un apkopot rezultātus zinātniski pētnieciskā darbā.

Kompetence:
Studiju programmas apguves rezultātā studējošie spēs:
– piemērot un integrēt (deju un kustību, drāmas, mūzikas, vizuāli plastiskās) mākslas terapijā medicīniskās (t.sk. psihoterapeitiskās), mākslas un sociālo zinātņu koncepcijas;
– argumentēti izskaidrot un diskutēt par mākslu terapijas jomas jautājumiem gan ar nozares speciālistiem, gan nespeciālistiem;
– patstāvīgi virzīt savu profesionālo kompetenču pilnveidi un tālāku mācīšanos.

 

Mākslas terapeits

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. kultūras un mākslas vēsture un teorijas atbilstoši specializācijai;
    1.2. mākslas filozofija.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;
    2.2. organisma funkciju regulācija un patoloģija;
    2.3. veselības aprūpe;
    2.4. psihiatrija;
    2.5. psihodinamiskā psihiatrija;
    2.6. psihosomatiskā medicīna;
    2.7. personības attīstības psiholoģija;
    2.8. klīniskā psiholoģija;
    2.9. individuālā konsultēšana un psihoterapija;
    2.10. grupu konsultēšanas un terapija;
    2.11. ģimenes terapija;
    2.12. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. medicīnas un biomedicīnas tiesības un ētika;
    3.2. profesionālā darbība un ētika mākslas terapijā;
    3.3. mākslas terapijas teorijas un koncepcijas atbilstoši specializācijai;
    3.4. mākslas radīšana un analīze atbilstoši specializācijai;
    3.5. izpēte un novērtēšana mākslas terapijā atbilstoši specializācijai;
    3.6. mākslas terapijas metodes un tehnikas atbilstoši specializācijai;
    3.7. individuālā konsultēšana mākslas terapijā atbilstoši specializācijai;
    3.8. grupu konsultēšana mākslas terapijā, atbilstoši specializācijai;
    3.9. mākslas terapija darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem;
    3.10. mākslas terapija darbā ar bērniem un pusaudžiem;
    3.11. analītiskā un psihodinamiskā pieeja mākslas terapijā atbilstoši specializācijai;
    3.12. mākslas terapijas dokumentēšana;
    3.13. personīgās apmācības terapija;
    3.14. kinezioloģija – tikai deju kustību terapijas speciālistiem;
    3.15. pirmā palīdzība un neatliekamā medicīniskā palīdzība;
    3.16. zinātniskā darba metodoloģija;
    3.17. darbs multiprofesionālā un interdisciplinārā komandā;
    3.18. informāciju tehnoloģijas;
    3.19. darba tiesiskās attiecības;
    3.20. civilā un darba aizsardzība;
    3.21. vides aizsardzība;
    3.22. divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.23. valsts valoda.

  • Prasmes

    1. Veikt klienta vai pacienta izpēti/novērtēšanu atbilstoši kompetencei: sistemātiski izvērtēt un analizēt klienta vai pacienta problēmu, grūtības, situāciju, personību.
    2. Izvērtēt pacienta vai klienta spējas un resursus, kas var tikt izmantoti mākslas terapijas procesā.
    3. Novērtēt klienta vai pacienta apkārtējās vides faktorus, kultūras un sociālās iezīmes.
    4. Atpazīt klienta vai pacienta personības iezīmju un psihisko stāvokļu izpausmes uzvedībā.
    5. Formulēt atbilstošus mākslas terapijas procesa mērķus un uzdevumus saskaņā ar izpētes/novērtēšanas rezultātiem un tos realizēt.
    6. Sadarboties ar pacientu vai klientu mākslas terapijas mērķu izvirzīšanā un realizēšanā.
    7. Izvēlēties vienu vai vairākas teorētiskās koncepcijas, saskaņā ar kurām veidot mākslas terapijas plānu.
    8. Izvēlēties un lietot piemērotas mākslas terapijas metodes un tehnikas atbilstoši specializācijai un respektējot profesionālās darbības jomu.
    9. Izstrādāt un realizēt mākslas terapijas plānu atbilstoši pacienta vai klienta problēmām un resursiem.
    10. Izvēlēties un lietot atbilstošus saskarsmes veidus un paņēmienus darbam ar dažāda vecuma un sociālo grupu pacientiem vai klientiem, viņu tuviniekiem un citām mākslas terapijas procesā iesaistītām personām.
    11. Izvērtēt mākslas terapijas rezultātus.
    12. Pārrunāt un izskaidrot klientam vai pacientam un viņa piederīgajiem vai aprūpētājiem mākslas terapijas procesu, tā rezultātus un ietekmi uz veselību.
    13. Sadarboties ar citiem speciālistiem, iekļaujoties multiprofesionālā vai interdisciplinārā komandas darbā, lai pēc iespējas efektīvāk palīdzētu klientam vai pacientam.
    14. Informēt un izskaidrot sabiedrībai mākslas terapijas procesu, mērķus un uzdevumus, iespējas un ierobežojumus, profesionālās ētikas principus.
    15. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.
    16. Aizstāvēt pacientu vai klientu tiesības un intereses.
    17. Dokumentēt mākslas terapijas procesu atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām.
    18. Regulāri piedalīties supervīzijās.
    19. Strādāt atbilstoši profesionālajai kompetencei, atpazīt savus profesionālos ierobežojumus un iespējas.
    20. Sistemātiski iepazīties ar jaunāko profesionālo literatūru un profesionālajiem periodiskiem izdevumiem.
    21. Lietot informācijas tehnoloģijas, tai skaitā informācijas glabāšanai, iegūšanai un izplatīšanai.
    22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.
    23. Pārvaldīt valsts valodu.
    24. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
    25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

  • Kompetences

    1. Spēja veidot terapeitiskas attiecības, ņemot vērā klienta vai pacienta vajadzības un savas darbības jomu.
    2. Spēja izmantot mākslas līdzekļus un tehnikas atbilstoši specializācijai un radošo izpausmi mākslas terapijas procesā.
    3. Spēja izprast un lietot neverbālo komunikāciju.
    4. Spēja izmantot klienta vai pacienta refleksiju par radošo procesu un tā rezultātu.
    5. Spēja noteikt mākslas terapijas mērķus, kas ir pamatā terapeitiskajām intervencēm.
    6. Spēja izveidot un uzturēt drošu terapeitisko vidi un terapeitiskās attiecības.
    7. Spēja izmantot tēlainību, simbolismu un metaforas mākslas terapijas procesā.
    8. Spēja nodrošināt drošu, korektu un efektīvu uz klientu vai pacientu centrētu aprūpi mākslas terapijas procesā.
    9. Spēja lietot profesionālo domāšanu, argumentēti spriest mākslas terapijas procesā.
    10. Spēja terapeitiskajās attiecībās ar klientu vai pacientu būt uztverošam, aktīvam, interaktīvam un radošam.
    11. Spēja ievērot profesionālo ētiku un respektēt klientu vai pacientu vajadzības.
    12. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.
    13. Spēja uz pašrefleksiju.
    14. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
    15. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
    16. Tikai vizuāli plastiskās mākslas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mākslas un mākslas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam strādāt ar tām, spēja veikt klienta vai pacienta radītā darba analīzi.
    17. Tikai mūzikas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mūzikas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam izteikt sevi mūzikā, spēja veikt klienta vai pacienta radītās mūzikas analīzi.
    18. Tikai deju un kustību terapeitiem – spēja kompetenti izmantot deju un kustību tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam izpaust sevi kustībā, spēja veikt kustību novērošanu un analīzi, spēja lietot ķermeņa un prāta koncepciju darbībā.
    19. Tikai drāmas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot drāmas koncepciju, tehniku un procedūru diapazonu (ieskaitot spēles, aktivitātes, stilus un struktūras).

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
100
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Veselības aprūpe (72)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Medicīniskie pakalpojumi (722)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2023

Pēdējie labojumi: 05.07.2024

Ievietots: 07.05.2016