Profesionālās zināšanas
1. Resursu veidi.
2. Resursu uzskaites metodes un rīki.
3. Ilgtspējīgas resursu izmantošanas principi.
4. Saimniekošanas metodes.
5. Darāmie darbi un darba plānošanas pamatprincipi.
6. Materiālu un inventāra pielietojums, un tehnikas darba ražīgums.
7. Nepieciešamo izejvielu un materiālu izlietojuma aprēķinu metodes.
8. Resursu nodrošināšanas veidi.
9. Atkritumu apsaimniekošanas metodes.
10. Sējumu un stādījumu struktūras izveides pamatprincipi.
11. Laukaugu šķirņu īpašības.
12. Lauksaimniecības produkcijas tirgus pieprasījums, piedāvājums un cena.
13. Augu maiņas plāna sastādīšanas pamatprincipi.
14. Starpkultūru veidi un izvēles principi.
15. Agroķīmijas pamati.
16. Kultūraugu barības vielu izneses aprēķins.
17. Aprēķinu metodika kultūraugu vajadzībai pēc barības vielu elementiem.
18. Agroklimatiskie apstākļi.
19. Augu aizsardzības plāna sastādīšanas pamatprincipi.
20. Augsnes agroķīmiskās izpētes un augsnes analīžu rādītāji.
21. Kaļķošanas materiālu izlietošanas aprēķins.
22. Tehnikas, agregātu, tehnoloģisko iekārtu veiktspēja.
23. Sēklas izsējas normu aprēķins.
24. Stādāmo materiālu stādīšanas normu aprēķins.
25. Tehnoloģiskās kartes sastādīšanas nosacījumi.
26. Rupjās lopbarības nodrošinājuma aprēķini zālēdājiem.
27. Augkopības produkcijas kvalitātes rādītāji, to ietekmējošie faktori.
28. Augkopības produkcijas glabātuve. Ražas uzglabāšanas veidi.
29. Produkcijas uzglabāšanas optimālie apstākļi.
30. Fasēšanas materiāli.
31. Produkcijas sertificēšanas prasības.
32. Sēklu un stādāmā materiāla kategorijas.
33. Zemes iznomāšanas un iegādes kārtība.
34. Aktīvu veidi.
35. Sociālā nosacījuma sistēma.
36. Izsējas un stādīšanas normas.
37. Augu aizsardzības plāns.
38. Tehnikas nomas pakalpojumu veidi.
39. Atkritumu veidi un to
40. apsaimniekošana.
41. Ražošanas atlikumu un blakusproduktu rašanās veidi un to apsaimniekošana.
42. Darba ražīgumu ietekmējošie faktori.
43. Augu attīstības stadijas.
44. Meteoroloģisko apstākļu ietekme uz darbu organizēšanu.
45. Augu fitosanitārais stāvoklis.
46. Veģetācijas perioda ilgums laukaugiem.
47. Dabas risku veidi un novērtēšanas metodes.
48. Sēklas un stādāmā materiāla apstrādes veidi.
49. Sēklas un stādāmā materiāla kodināšana.
50. Produkcijas kvalitātes rādītāji.
51. Pirmapstrādes iekārtu veiktspēja.
52. Produkcijas uzglabāšanu ietekmējošie faktori.
53. Noliktavu galvenie kaitēkļi, to ierobežošanas metodes, fumigācija.
54. Augkopības produkcijas realizācijas procesa posmi.
55. Rupjās lopbarības sagatavošanas tehnikas un agregātu veiktspējas rādītāji.
56. Zālāju maisījumu sastādīšanas principi un ietekmējošie faktori.
57. Zālāju piesēšanas, kaļķošanas, mēslošanas tehnoloģiskie risinājumi.
58. Ganību ierīkošanas pasākumi.
59. Izplatītāko nezāļu raksturojums.
60. Nezāles, to klasifikācija un bioloģiskās īpašības.
61. Kultūraugu slimības, to klasifikācija un slimības to pazīmes.
62. Kultūraugu kaitēkļi, to barošanās un attīstības cikli un to bojājumu pazīmes.
63. Augu kaitēkļu un slimību izplatības novērojumi un prognozes.
64. Karantīnas un nekarantīnas organismi.
65. Integrētā augu aizsardzība.
66. Profilaktiskie augu aizsardzības pasākumi.
67. Kodināšanas nozīme augu veselības nodrošināšanā.
68. Kaitīgo organismu rezistence.
69. Digitālie rīki un platformas augu aizsardzībā.
70. Normatīvo aktu prasības attiecībā uz AAL uzskaiti.
71. Augu barības vielu trūkuma un pārbagātības pazīmes.
72. Mēslošanas līdzekļu izvēles nosacījumi.
73. Mēslošanas līdzekļu izkliedes agregātu veidi, izvēles nosacījumi.
74. Precīzās tehnoloģijas un digitālie rīki augu barības vielu nepieciešamības noteikšanā.
75. Normatīvo aktu prasības attiecībā uz mēslošanas līdzekļu uzskaiti.
76. Faktori, kas ietekmē augu mēslošanas korekcijas nepieciešamību.
77. Faktori, kas ietekmē augu aizsardzības pasākumu korekcijas nepieciešamību.
78. Normatīvo aktu prasības par lauku vēstures uzskaites kārtība.
79. Saimniecību pārvaldības rīki.

Vispārējās zināšanas
1. Vārdu krājums.
2. Gramatika un valodas funkcija.
3. Valodas kultūra.
4. Valodas stili un intonācija.
5. Verbālās un neverbālās mijiedarbības veidi.
6. Valsts valoda.
7. Augkopības nozares terminoloģija.
8. Gramatika un valodas funkcija.
9. Verbālās un neverbālās mijiedarbības veidi.
10. Valodas komunikācijas konteksts.
11. Svešvalodas lietošana.
12. Starpkultūru mijiedarbība.
13. Dabaszinātņu, tehnoloģiju un inženierzinātņu jēdzieni un teorijas.
14. Augkopības nozares tehnoloģiju attīstības virzieni.
15. Mērvienības un formas.
16. Matemātikas instrumenti un metodes.
17. Matemātikas terminoloģija.
18. Statistikas elementi.
19. Algebriskās izteiksmes.
20. Analītiskā ģeometrija.
21. Telpiski ķermeņi.
22. Normatīvie akti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
23. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
24. Īpašuma tiesību un personas datu aizsardzības pamatprincipi.
25. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana.
26. Informācijas un komunikācijas sistēmu drošība.
27. Datu apstrāde un drošība.
28. Mākslīgā intelekta rīki.
29. Uzņēmējdarbības pamati.
30. Normatīvie akti darbības jomā.
31. Komercdarbības veidi.
32. Tirgzinības pamati.
33. Ekonomiskie resursi.
34. Ekonomisko risku novērtēšana.
35. Ilgtspējīgas ekonomikas pamatprincipi.
36. Darba vides organizācijas process.
37. Pašorganizēts darba process.
38. Komandas darba organizēšana.
39. Lēmumu pieņemšanas metodes.
40. Plānošana metodes.
41. Pašnovērtējuma mehānismi.
42. Dokumentu noformēšanas prasības.
43. Sadarbības principi.
44. Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti.
45. Latvijas Republikas valstiskums un tā juridiskais ietvars.
46. Sabiedrība un tās attīstības virzieni.
47. Tiesiskās attiecības.
48. Sociālā dialoga būtība un sadarbības mehānismi.
49. Efektīvas komunikācijas priekšnoteikumi.
50. Sabiedrības ilgtspējas koncepcija.
51. Indivīda tiesības, pienākumi un atbildība.
52. Vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi.
53. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
54. Sabiedrības labklājības izpausmes/rādītāji/ kritēriji.
55. Pozitīvas saskarsmes paņēmieni.
56. Darba aizsardzības sistēma.
57. Vides aizsardzības sistēma.
58. Civilās aizsardzības sistēma.
59. Darba tiesiskās attiecības.
60. Darba vides riska faktori to novērtēšanas metodes.
61. Aizsardzības pasākumi darba vides faktoru ietekmes uz veselību mazināšanā.
62. Darba tiesību normatīvie akti.
63. Darba koplīgums.
64. Darba līgums.
65. Darba aizsardzības noteikumi.
66. Darba vides riska faktoru novēršanas preventīvie pasākumi.
67. Drošības signāli un zīmes.
68. Darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana.
69. Rīcība darba vides risku iestāšanās gadījumā.
70. Ergonomikas prasības.
71. Ugunsdrošības noteikumi.
72. Rīcība ugunsgrēka gadījumā.
73. Elektrodrošības noteikumi.
74. Vides aizsardzības noteikumi.
75. Civilās aizsardzības noteikumi.
76. Rīcība ārkārtas gadījumos.
77. Pirmās palīdzības sniegšana.
78. “Zaļās domāšanas” principi.
79. Ilgtspējīgas attīstības principi.
80. Veselīga prāta, ķermeņa un dzīvesveida komponentes.
81. Faktu, teoriju un profesionālās darbības procesu likumsakarības.
82. Profesionālās karjeras izaugsme.
83. Mācīšanās stratēģijas.
84. Mācību un karjeras plānošana.
85. Laika pārvaldības pamatprincipi.
86. Karjeras attīstības novērtēšanas principi.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Novērtēt pieejamos resursus.
2. Noteikt resursu vajadzību atbilstoši saimniekošanas veidam.
3. Plānot nepieciešamos cilvēkresursus augkopības produkcijas ražošanai.
4. Plānot nepieciešamo sēklu un stādāmo materiālu, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus, tehniku, inventāru un rezerves daļas ikdienas darbu nodrošināšanai.
5. Plānot nepieciešamo resursu iegādi.
6. Plānot atkritumu apsaimniekošanu.
7. Plānot kultūraugu sēju un stādīšanu atbilstoši augu maiņas plānam.
8. Plānot sējumu struktūru, nepieciešamības gadījumā piesaistot speciālistu.
9. Plānot augu un stādu mēslošanu atbilstoši mēslošanas plānam.
10. Plānot augu aizsardzības pasākumus atbilstoši augu aizsardzības plānam un agroklimatiskajiem apstākļiem.
11. Plānot augsnes ielabošanas pasākumus.
12. Plānot laukaugu un zālaugu ražas ieguvi.
13. Izstrādāt laukaugu audzēšanas tehnoloģisko karti.
14. Plānot augkopības produkcijas pirmapstrādi.
15. Plānot produkcijas uzglabāšanai atbilstošu vietu.
16. Plānot produkcijas realizāciju.
17. Apzināt zemes resursu nodrošinājumu uzņēmumam.
18. Izvērtēt nepieciešamo darbinieku skaitu augkopības produkcijas ražošanai.
19. Definēt darba uzdevumus uzņēmuma darbiniekiem augkopības produkcijas ražošanai.
20. Novērtēt ikdienas darbu izpildes kvalitāti.
21. Iegādāties nepieciešamo sēklu un stādāmo materiālu, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.
22. Sagādāt augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamos materiālus.
23. Nodrošināt tehniku, inventāru un rezerves daļas ikdienas darbu veikšanai.
24. Organizēt atkritumu, ražošanas atlikumu un blakusproduktu apsaimniekošanu.
25. Uzraudzīt lauka sagatavošanu, augsnes ielabošanu.
26. Nodrošināt sēklu un stādmateriālu apstrādi sējai un stādīšanai.
27. Koordinēt augsnes sagatavošanu sējai un stādīšanai.
28. Uzraudzīt kultūraugu sēju un stādīšanu atbilstoši augu maiņas plānam.
29. Veikt korekcijas sējumu un stādījumu struktūrā atbilstoši agroklimatiskajiem apstākļiem.
30. Organizēt augu un stādu mēslošanu atbilstoši mēslošanas plānam.
31. Organizēt augu aizsardzības pasākumus atbilstoši augu aizsardzības plānam un agroklimatiskajiem apstākļiem.
32. Vadīt laukaugu ražas novākšanu.
33. Organizēt laukaugu ražas pirmapstrādi.
34. Nodrošināt augkopības produkcijas uzglabāšanas vietas sagatavošanu.
35. Nodrošināt augkopības produkcijas uzglabāšanu.
36. Uzraudzīt augkopības produkcijas uzglabāšanas apstākļu atbilstību kvalitātes prasībām.
37. Koordinēt augkopības produkcijas realizācijas procesu.
38. Organizēt pastāvīgo pļavu, un ganību ielabošanas un kopšanas pasākumus.
39. Sniegt norādījumus par zālāju piesēšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem.
40. Sniegt norādījumus par zālāja mēslošanas un kaļķošanas tehnoloģiskajiem risinājumiem.
41. Sniegt norādījumus par ganību ierīkošanas agrotehniku.
42. Organizēt kultivēto zālāju ierīkošanu un kopšanu.
43. Sastādīt zālāju maisījumu kultivēto zālāju sējai, nepieciešamības gadījumā piesaistīt speciālistu.
44. Organizēt rupjās lopbarības sagatavošanu un uzglabāšanu.
45. Atpazīt izplatītākās nezāles.
46. Atpazīt nozīmīgākās kultūraugu slimības.
47. Atpazīt nozīmīgākos kultūraugu kaitēkļus.
48. Atpazīt nozīmīgākos karantīnas un nekarantīnas organismus.
49. Izmantot digitālos rīkus augu aizsardzībā.
50. Izvēlēties augu aizsardzības pasākumus.
51. Izvēlēties augu aizsardzības līdzekļus.
52. Uzskaitīt AAL atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
53. Atpazīt barības vielu trūkumu vai pārbagātību augos.
54. Izmantot barības vielu nepieciešamības noteikšanas digitālos rīkus.
55. Izvēlēties atbilstošu mēslošanas līdzekļa veidu atbilstoši agroklimatiskajiem apstākļiem.
56. Uzskaitīt mēslošanas līdzekļus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
57. Veikt mēslošanas līdzekļu lietošanas korekciju atbilstoši augu barības vielu nepieciešamībai.
58. Veikt korekcijas augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanā atbilstoši agroklimatiskajiem apstākļiem.
59. Veikt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas korekcijas atbilstoši kaitīgo organismu izplatībai.
60. Veikt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas korekcijas atbilstoši augu fitosanitārajam stāvoklim.
61. Veikt lauku vēstures uzskaiti.

Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Sazināties mutvārdos un rakstveidā dažādās profesionālās situācijās valsts valodā.
2. Ievērot latviešu literārās valodas normas lietišķajā saziņā.
3. Lietot valsts valodā profesionālo terminoloģiju.
4. Sazināties ar dažādām sociālām grupām multikulturālā vidē.
5. Sazināties mutvārdu un rakstveida komunikācijā svešvalodā.
6. Lietot profesionālo terminoloģiju svešvalodā.
7. Modelēt plānotā uzdevuma risinājuma gaitu.
8. Lietot matemātiskas metodes, izteiksmes un sakarības darba uzdevumu veikšanā.
9. Identificēt zinātniski tehnoloģiskos pētījumus nozarē.
10. Novērtēt augkopības nozares tehnoloģiskās attīstības virzienus, sasaistot to ar savu profesionālo darbību.
11. Strādāt ar digitālām un analogām sistēmām.
12. Sagatavot profesionālā darba saturu, izmantojot lietojumprogrammas.
13. Lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
14. Ievērot informācijas tehnoloģiju drošības un personas datu aizsardzības prasības.
15. Plānot darba apjomu, laiku un racionālu resursu izmantošanu.
16. Organizēt savu un komandas darbu kvalitatīvai uzdevumu izpildei.
17. Pieņemt lēmumu par problēmu risinājumu savas kompetences ietvaros konkrētā situācijā.
18. Izvērtēt ekonomiskos riskus un darba prioritātes.
19. Iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
20. Pildīt pilsoniskos pienākumus.
21. Apzināties pilsoniskas sabiedrības lomu un savu iesaisti demokrātijas attīstībā.
22. Veidot mijiedarbību ar citiem cilvēkiem, respektējot sabiedrības daudzveidību un vienlīdzību.
23. Saskatīt dažādu sabiedrības jomu un parādību saistību ar morāli un tikumību.
24. Ievērot vispārējās un profesionālās ētikas normas.
25. Uzņemties atbildību par sava dzīvesveida kvalitāti.
26. Ievērot darba tiesiskās attiecības.
27. Ievērot nozares saistošo normatīvo aktu prasības un organizācijas iekšējās kārtības noteikumus.
28. Organizēt darbu atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības prasībām.
29. Piemērot ergonomikas prasības darba vides iekārtošanai droša darba veikšanai.
30. Novērtēt darba vides riska faktorus un to ietekmi uz veselību savas kompetences ietvaros.
31. Lietot ABC shēmu kritisku veselības stāvokļu novēršanai, dzīvības saglabāšanai un uzturēšanai.
32. Atbildīgi rīkoties ārkārtas gadījumā.
33. Raksturot ilgtspēju kā jēdzienu, kas ietver vides, ekonomikas, sociālos un kultūras aspektus.
34. Rīkoties atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem.
35. Īstenot videi draudzīgu dzīvesveidu atbilstoši “zaļās domāšanas” principiem.
36. Novērtēt savas personīgās un sociālās attīstības iespējas.
37. Novērtēt savu profesionālo pieredzi un profesionālās kompetences izaugsmes iespējas.
38. Mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
39. Apgūt jaunas prasmes karjeras izaugsmei.

Profesionālās kompetences
1. Spēja racionāli plānot nepieciešamos resursus ikdienas darbu veikšanai atbilstoši saimniekošanas veidam.
2. Spēja plānot ikdienā veicamos darbus augkopības produkcijas ieguvei, ņemot vērā produkcijas veidu.
3. Spēja atbildīgi plānot veicamos darbus augkopības produkcijas realizācijai.
4. Spēja nodrošināt nepieciešamos resursus ikdienas darbu veikšanai.
5. Spēja organizēt ikdienā veicamos darbus augkopības produkcijas ieguvei.
6. Spēja veikt korekcijas sējumu un stādījumu struktūrā atbilstoši agroklimatiskajiem apstākļiem.
7. Spēja organizēt laukaugu ražas pirmapstrādi, augkopības produkcijas uzglabāšanu un realizāciju.
8. Spēja organizēt rupjās lopbarības sagatavošanu un uzglabāšanu, atbilstoši veiktspējai.
9. Spēja sniegt norādījumus par rupjās lopbarības sagatavošanas tehnoloģiskajiem risinājumiem.
10. Spēja atpazīt augu kaitīgos organismus, izmantojot digitālos rīkus un izvēlēties atbilstošu augu aizsardzības pasākumu.
11. Spēja atpazīt augu barības vielu trūkumu vai pārbagātību, izmantojot digitālos rīkus un izvēlēties mēslošanas līdzekļa veidu atbilstoši agroklimatiskajiem apstākļiem.
12. Spēja veikt augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanas korekcijas un uzskaiti.

Vispārējās kompetences
1. Spēja izteikt un interpretēt jēdzienus, domas, faktus un viedokli gan mutiski, gan rakstiski valsts valodā.
2. Spēja toleranti komunicēt multikulturālā vidē, ievērojot starpkultūru komunikācijas principus.
3. Spēja izteikt viedokli gan mutiski, gan rakstiski svešvalodā, lietojot profesionālo terminoloģiju.
4. Spēja izmantot matemātisko domāšanu, metodes, izteiksmes un sakarības modelējot darba situācijas un uzdevumu izpildi.
5. Spēja izmantot zinātnisko pētījumu rezultātus, likumsakarības un tehnoloģiskās attīstības sasniegumus savā profesionālajā darbībā.
6. Spēja droši lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas profesionālajā darbā, ievērojot programmatūras licences nosacījumus, intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzību.
7. Spēja veidot digitālo saturu atbilstoši profesionālās darbības specifikai, ievērojot iespējamos drošības riskus.
8. Spēja plānot un sekot līdzi darba izpildes termiņiem un kvalitātei, sabalansējot darba apjomu, laiku un racionālu resursu izmantošanu.
9. Spēja organizēt komandas darbu, izvērtējot ekonomiskos riskus un pieņemot pamatotus lēmumus atbilstoši savai kompetencei.
10. Spēja aktīvi iesaistīties uzņēmuma darbības attīstībā, piedāvājot jaunas, racionālas idejas uzņēmuma efektivitātes paaugstināšanai.
11. Spēja pildīt pilsoniskos pienākumus, nodrošinot sabiedrības tiesību ievērošanu.
12. Spēja apzināti piedalīties pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē, balstoties uz izpratni par sociālajiem un politiskajiem konceptiem.
13. Spēj iesaistīties demokrātiskā lēmumu pieņemšanā un pilsoniskās aktivitātēs ilgtspējīgai attīstībai.
14. Spēja efektīvi sadarboties, ievērojot ētikas normas un konstruktīvas komunikācijas principus.
15. Spēja nodibināt darba tiesiskās attiecības un ievērot ārējo un organizācijas iekšējo normatīvo aktu prasības.
16. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības, atbildīgi veicot profesionālos darba uzdevumus individuāli un komandā.
17. Spēja kritiski novērtēt darba vides riska faktorus un novērst tos savas kompetences ietvaros.
18. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas gadījumā un sniegt pirmo palīdzību.
19. Spēja izvērtēt problēmas un rīcību, balstoties uz ilgtspējas vērtībām un principiem.
20. Spēja apzināti īstenot videi draudzīgu dzīvesveidu atbilstoši “zaļās domāšanas” principiem, nodrošinot sabiedrības ilgtspēju.
21. Spēja novērtēt savu profesionālo pieredzi un mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
22. Spēja apzināti mācīties tālāk, pilnveidojot savas profesionālās kompetences.