Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Būvizstrādājumu galdnieks

  • Zināšanas

    PROFESIONĀLĀS zināšanas:
    Priekšstata līmenī:
    1. Elektrotehnikas pamati.
    Izpratnes līmenī:
    1. Būvizstrādājumu tehniskā dokumentācija.
    2. Būvizstrādājumu veidi.
    3. Darba vietas ergonomika.
    4. Koksnes materiāli, to apstrādes tehnoloģiskās metodes un darba paņēmieni.
    5. Apdares materiāli, to apstrādes tehnoloģiskās metodes un darba paņēmieni.
    6. Efektīva darba organizācija.
    7. Tehnoloģiskās plūsmas jēdziens.
    8. Kokapstrādē lietotās tehnoloģiskās līnijas.
    9. Rasēšanas datorprogrammas.
    10. Datorprojektēšana.
    11. Maketēšanai izmantojamie materiāli un metodes.
    12. Būvizstrādājumu izgatavošanas tehnoloģija.
    13. Apdares materiālu veidi.
    14. Virsmu apdares tehnoloģijas.
    15. Būvgaldniecībā izmantojamo koksnes (masīvkoksne, koksnes plātnes un koksnes kompozītmateriāli) un nekoksnes materiālu (metāls, stikls, polimērmateriāli u.c.) veidi, īpašības un iedalījums pēc materiāla kvalitātes.
    16. Kokmateriālu apstrādes tehnoloģijas.
    17. Dažādu veidu un konstrukciju būvizstrādājumu izgatavošanas tehnoloģiskās prasības.
    18. Kokapstrādes tehnoloģija.
    19. Apdares materiālu veidi. Antiseptisko līdzekļu veidi, to iedalījums (fungicīdi, insekticīdi).
    20. Būvprojekta sastāvs un detalizācija.
    21. Būvizstrādājumu rasējumi un tehniskie apzīmējumi.
    22. Būvizstrādājumu montāžas shēmas.
    23. LBN prasības būvizstrādājumiem.
    Lietošanas līmenī:
    1. Rasējumos izmantotie apzīmējumi.
    2. Būvizstrādājumu terminoloģija.
    3. Tehnoloģiskā procesa secības plānošana.
    4. Tehnoloģiskā procesa kartes sastādīšanas pamatprincipi.
    5. Koksnes griešanas teorijas pamati.
    6. Būvizstrādājumu izgatavošanas tehnoloģiskās metodes.
    7. Kokapstrādes darbmašīnu veidi, to uzbūve, griezējinstrumenti, aprīkojums, palīgierīces.
    8. Kokapstrādes elektrisko rokas instrumentu veidi, to griezējinstrumenti, papildaprīkojums. Galdnieku nemehanizēto rokas instrumentu veidi, to asināšana.
    9. Būvniecības rasējumu lasīšanas pamatprincipi.
    10. Izmēru atlikšana un izmēru apzīmējumu veidi rasējumos.
    11. Mērierīces un to lietošana. Digitālie mērinstrumenti un to lietošana.
    12. Rasēšanas pamati.
    13. Rasēšanas instrumenti un piederumi. Detaļu aizzīmēšana ar pārnešanas paņēmienu no precīza rasējuma Būvizstrādājumu konstrukcijas. Būvgaldniecības specifikai atbilstošu ģeometrisku aprēķinu veikšana.
    14. Telpisku objektu maketēšana
    15. Aprēķinu veikšana.
    16. Koksnes stumbra griezumi.
    17. No koka atvasināto materiālu terminoloģija.
    18. Koksnes sugu tehniskās, tehnoloģiskās un estētiskās īpašības, to piemērotība dažādām būvizstrādājumu konstrukcijām un apdares materiāliem.
    19. Kokmateriālu kvalitātes standarti.
    20. Dažādu koksnes vainu ietekme uz būvistrādājumu konstruktīvo un estētisko kvalitāti.
    21. Koksnes defektu labošana.
    22. Palīgierīču veidi, to nozīme un darbības principi.
    23. Palīglīdzekļu izgatavošanas metodes.
    24. Palīgmateriālu veidi.
    25. Palīgmateriālu īpašības.
    26. Būvizstrādājumu stiprinājumi un furnitūra.
    27. Dažādu sugu masīvkoksnes tehnisko īpašību atšķirības dažādos stumbra griezumos.
    28. Koksnes plātņu materiālu tehniskās īpašības.
    29. Zāģmateriālu apstrādes principi.
    30. Līmes un līmēšanas tehnoloģija. Galdnieku mērinstrumenti un aizzīmēšanas instrumenti.
    31. Finieru sagatavošana finierēšanai.
    32. Sagatavju kalibrēšana un finierēšana.
    33. Montāžas instrumenti, palīgierīces un to lietošana.
    34. Kokapstrādes mērinstrumenti.
    35. Furnitūru veidi un to pielietošana. Saistīto materiālu veidi (metāls, stikls, polimērie materiāli) un to pielietojums.
    36. Saistīto materiālu fizikālās īpašības.
    37. Būvizstrādājumu montāžas tehnoloģiskās prasības.
    38. Līmes un līmēšanas tehnoloģija. Būvdetaļu savienojumu veidi un to montāžas specifika.
    39. Stiprinājumi, savienojošie elementi un to fiksēšanas metodes.
    40. Detaļu un izstrādājumu sagatavošana apdarei.
    41. Abrazīvo materiālu veidi. Apdares materiālu veidi. Apdares materiālu uzklāšanas tehnoloģiskie paņēmieni. Antiseptikas piesūcināšanas un uzklāšanas metodes.
    42. Iepakošanas materiālu veidi un to pielietojums. Iepakošanas tehnoloģiskās metodes un paņēmieni.
    43. Būvizstrādājumu uzstādīšanas veidi.
    44. Mērinstrumenti un to pielietošana.
    45. Būvizstrādājumu montāžas paņēmieni un tehnoloģija.
    46. Siltumizolācijas materiālu veidi un lietošana.
    47. Mehānismu un furnitūru regulēšanas principi.
    48. Stiprinājumu veidi, detaļu fiksējošie materiāli (līmes, hermētiķi). Virsmu apstrādes veidi un to pielietošana.
    49. Telpu uzkopšanas tehnika.
    50. Būvizstrādājumu remonta metodes un darba paņēmieni.
    51. Defektu veidi, to iedalījums un rašanās iemesli.
    52. Defektu novērtēšana un fiksēšana.
    53. Kāpņu atjaunošanas metodes.
    VISPĀRĒJĀS zināšanas:
    Priekšstata līmenī:
    1. Starpkultūru mijiedarbība.
    2. Mērvienības un formas.
    3. Matemātiskā terminoloģija.
    4. Matemātikas metodes un instrumenti.
    5. Ergonomikas principi. Ergonomiskie faktori.
    6. Darba vides riska faktori un novērtēšanas metodes.
    7. Darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības normatīvie akti. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
    8. Darba tiesiskās attiecības. Indivīda tiesības, pienākumi un atbildība.
    9. Informācijas sistēmu drošība. Autortiesību pamati
    10. Lēmumu pieņemšanas principi. Profesionālās karjeras izaugsme un tās nozīme.
    11. Mācīšanās stratēģijas.
    12. Pašvērtējuma principi.
    13. Tirgzinības pamati.
    Izpratnes līmenī:
    1. Vārdu krājums.
    2. Gramatikas un valodas funkcijas. Verbālās mijiedarbības veidi.
    3. Tehnoloģisko iekārtu, instrumentu un aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi un atbilstība darba drošības prasībām. Riska situāciju veidošanās, strādājot ar kokapstrādes iekārtām, darbmašīnām, to griezējinstrumentiem, aprīkojumu un palīgierīcēm.
    4. Riska situāciju veidošanās, strādājot ar rokas elektroinstrumentiem un rokas nemehanizētajiem instrumentiem. Individuālās rīcības un lēmumu ietekmi uz savu personīgo un citu cilvēku drošību.
    5. Darba procesā izmantojamo ķīmisko vielu veidi un to īpašības. Fizikas pamatlikumi darbā ar instrumentiem un darbmašīnām.
    6. Darba līguma un koplīguma sastāvs
    7. Efektīvas komunikācijas. priekšnosacījumi.
    8. Saskarsmes psiholoģija un ētika.
    9. Sadarbības veicināšanas principi.
    10. Pārdošanas stratēģijas.
    Lietošanas līmenī:
    1. Valsts valoda.
    2. Profesionālā terminoloģija.
    3. Svešvaloda.
    4. Rēķināšana.
    5. Ergonomiski darba paņēmieni.
    6. Prasības darba apģērbam.
    7. Individuālo aizsardzības līdzekļu veidi.
    8. Drošības signāli un zīmes.
    9. Pirmās palīdzības sniegšana.
    10. Darba aizsardzības pasākumi, strādājot ar ķīmiskām vielām.
    11. Lietojumprogrammas dokumentu sagatavošanā.
    12. Pozitīvas saskarsmes paņēmieni.
    13. Laika plānošanas paņēmieni.
    14. Koksnes aizsardzības līdzekļu veidi un to izmantošanas paņēmieni. Koksnes aizsardzības līdzekļu utilizēšanas pasākumi.

  • Prasmes

    PROFESIONĀLĀS prasmes:
    1. Lasīt būvizstrādājumu tehnisko dokumentāciju.
    2. Saprast būvizstrādājumu tehnisko dokumentāciju.
    3. Novērtēt darba vietas atbilstību darba apjomam.
    4. Racionāli un droši iekārtot darba vietu.
    5. Izvērtēt un izvēlēties būvizstrādājuma tehnoloģiskā procesa metodes.
    6. Izvēlēties konkrētus kokapstrādes darba paņēmienus.
    7. Plānot tehnoloģiskā procesa secīgu izpildi.
    8. Sastādīt tehnoloģiskā procesa kartes.
    9. Izvēlēties darba uzdevumam atbilstošas darbmašīnas, iekārtas, rokas elektroinstrumentus un nemehanizētos rokas instrumentus.
    10. Izvēlēties darba uzdevumam atbilstošus kokapstrādes griezējinstrumentus.
    11. Novērtēt griezējinstrumentu tehnisko stāvokli, pareizi tos kopt un uzglabāt.
    12. Asināt galdnieku rokas instrumentus.
    13. Sagatavot kokapstrādes darbmašīnas darba uzdevuma veikšanai.
    14. Pārbaudīt kokapstrādes darbmašīnu atbilstību tehnoloģiskā procesa un darba aizsardzības prasībām.
    15. Veikt mērījumus, lietojot mērierīces.
    16. Pārbaudīt vietas faktisko izmēru atbilstību būvprojektam.
    17. Fiksēt būvizstrādājumam paredzētās vietas specifiku, apgrūtinājumus un būvniecības darbu pabeigtību.
    18. Zīmēt skices atbilstoši darba uzdevumam.
    19. Nepieciešamības gadījumā izstrādāt precīzu darba rasējumu (1:1).
    20. Nepieciešamības gadījumā izstrādāt būvizstrādājuma specifikāciju.
    21. Rasēt, izmantojot rasēšanas instrumentus un piederumus vai datorprogrammu.
    22. Nepieciešamības gadījumā veidot būvizstrādājuma telpisku maketu.
    23. Izmantot dažādus materiālus būvizstrādājuma maketa veidošanai.
    24. Veikt būvizstrādājuma izgatavošanai nepieciešamā materiālu daudzuma aprēķinus, ņemot vērā materiālu kvalitāti un tehnoloģiskā procesa prasības.
    25. Veikt materiālu uzmērījumus.
    26. Veikt darba uzdevuma izpildes laika aprēķinus.
    27. Atpazīt koksnes sugas.
    28. Orientēties citos no koka atvasinātos materiālos.
    29. Izstrādāt priekšlikumus materiālu izvēlei.
    30. Pasūtīt materiālus būvizstrādājumu izgatavošanai atbilstoši pasūtījuma specifikācijai.
    31. Novērtēt materiālu kvalitātes atbilstību standartiem.
    32. Pārbaudīt materiālu kvalitātes atbilstību tehnoloģiskā risinājuma, konstrukcijas un estētiskajām prasībām.
    33. Labot koksnes defektus vietās, kur tas ir pieļaujams.
    34. Izvēlēties piemērotākos palīglīdzekļus uzdevumu veikšanai.
    35. Izgatavot nepieciešamos palīglīdzekļus.
    36. Komplektēt nepieciešamās palīgierīces.
    37. Izvēlēties piemērotākos palīgmateriālus uzdevumu veikšanai.
    38. Komplektēt nepieciešamos stiprinājumus un furnitūru.
    39. Veikt kokmateriālu atlasi atbilstoši izstrādājuma specifikai, konstruktīvajām, tehnoloģiskajām un estētiskajām prasībām.
    40. Veikt zāģmateriālu garināšanu un platumošanu ar virsmēriem, nepieciešamības gadījumā – arī izturēšanu (kondicionēšanu).
    41. Veikt zāģmateriālu apstrādes darbus (taisnošanu, biezumošanu).
    42. Līmēt būvdetaļu sagataves.
    43. Veikt sagatavju tīrapstrādi precīzos šķērsgriezumos un formātos.
    44. Veikt sagatavju kalibrēšanas un finierēšanas darbus.
    45. Izgatavot liekti līmētas sagataves.
    46. Veikt nepieciešamos aizzīmējumus uz sagatavēm, izmantojot mērinstrumentus un aizzīmēšanas instrumentus.
    47. Izgatavot detaļas no būvdetaļu sagatavēm, tās mehāniski apstrādājot (zāģējot, frēzējot, ēvelējot, urbjot, dobjot).
    48. Izmantot kokapstrādes iekārtas, darbmašīnas, atbilstošus griezējinstrumentus, elektriskos rokas instrumentus, nemehanizētos rokas instrumentus, dažādu veidu aprīkojumu un palīgierīces, izvērtējot procesa efektivitāti.
    49. Kontrolēt būvizstrādājumu sagatavju atbilstību izvirzītajām tehnoloģiskajām un kvalitātes prasībām.
    50. Veikt secīgu būvizstrādājuma kontrolmontāžu.
    51. Pārbaudīt savienojumu vietas.
    52. Pārbaudīt būvizstrādājuma atbilstību rasējumam.
    53. Pārbaudīt būvdetaļu saderību ar citiem materiāliem un elementiem, atbilstoši darba uzdevumam.
    54. Iestrādāt būvdetaļās tur paredzētos saistītos materiālus un detaļas.
    55. Orientēties būvizstrādājumu furnitūras klāstā.
    56. Precīzi iestrādāt furnitūru būvdetaļās.
    57. Savienot detaļas, izmantojot būvizstrādājumam paredzētos savienošanas veidus.
    58. Salīmēt būvdetaļas, izmantojot līmēšanas mehānismus un palīglīdzekļus.
    59. Izmantot būvizstrādājumam atbilstošus metāla būvkaluma savienojošos elementus.
    60. Sagatavot virsmas apdares materiālu uzklāšanai (slīpēt, atsveķot, attaukot u.c.)
    61. Orientēties apdares materiālu veidos un uzklāšanas tehnikā.
    62. Sagatavot apdares materiālus darbam.
    63. Apstrādāt virsmas ar antiseptiķiem
    64. Veikt krāsošanas un lakošanas darbus.
    65. Pārbaudīt apdares klājuma kvalitāti.
    66. Izgatavot transportējamās kastes, paletes, statīvus.
    67. Orientēties iepakojamo materiālu sortimentā.
    68. Iepakot būvizstrādājumu.
    69. Pārbaudīt montāžas vietu atbilstību būvprojektam.
    70. Montēt būvizstrādājumu atbilstoši projektam tam paredzētajā vietā.
    71. Nostiprināt būvizstrādājumu tam paredzētajā vietā.
    72. Izvēlēties siltumizolācijas materiālus atbilstoši būvprojektam.
    73. Iestrādāt siltumizolācijas materiālus.
    74. Regulēt uzstādīto būvizstrādājumu mehānismus un furnitūras.
    75. Ievērot atbilstošās Latvijas būvnormatīvu (LBN) prasības.
    76. Uzstādīt dekoratīvos, nosedzošos elementus.
    77. Aizpildīt savienojumu šuves.
    78. Veikt krāsošanas, lakošanas darbus.
    79. Uzkopt mēbeles montāžas vietu.
    80. Novērtēt būvizstrādājuma bojājuma cēloņus un apjomu.
    81. Demontēt bojāto būvizstrādājumu.
    82. Novērst būvizstrādājuma defektu.
    83. Montēt un iestrādāt salaboto būvizstrādājumu.
    VISPĀRĒJĀS prasmes:
    1. Sazināties valsts valodā.
    2. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.
    3. Sazināties mutiski un rakstiski svešvalodā.
    4. Lietot profesionālo terminoloģiju vienā svešvalodā.
    5. Aprēķināt darba uzdevuma veikšanai nepieciešamo materiālu daudzumu un izmaksas.
    6. Plānot darba uzdevuma risinājuma gaitu.
    7. Kontrolēt darba paņēmienus.
    8. Atbildīgi izvēlēties sev atbilstošu darba inventāru.
    9. Pastāvīgi izvērtēt darba vides riskus.
    10. Droši ekspluatēt tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu.
    11. Nodrošināt drošu materiālu uzglabāšanu un transportēšanu.
    12. Veidot drošas materiālu, sagatavju vai detaļu krautnes darba procesā.
    13. Orientēties būvizstrādājumu izgatavošanas procesā izmantojamo ķīmisko vielu glabāšanā un lietošanā.
    14. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus pēc vajadzības vai saskaņā ar instrukciju.
    15. Sniegt pirmo palīdzību.
    16. Rīkoties ugunsgrēka gadījumā saskaņā ar noteikto kārtību.
    17. Organizēt savu darbu atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasībām un ietekmei uz veselību.
    18. Novērtēt individuālās rīcības un lēmumu ietekmi uz savu personīgo un citu cilvēku drošību.
    19. Ievērot tīrību un kārtību darba vietā.
    20. Pildīt darba tiesisko attiecību prasības.
    21. Pildīt uzņēmuma darba iekšējās kārtības noteikumus.
    22. Pildīt uzticētos pienākumus un ievērot līgumā noteiktos termiņus.
    23. Sagatavot pēc parauga dokumentus vai atskaites, izmantojot lietojumprogrammas.
    24. Sazināties izmantojot informācijas tehnoloģijas.
    25. Strādāt individuāli.
    26. Sadarboties komandā.
    27. Apzināties savu atbildību kopējā uzdevuma veikšanā.
    28. Personīgi iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
    29. Kritiski un radoši domāt.
    30. Risināt konfliktsituācijas.
    31. Plānot darba uzdevuma izpildes secību.
    32. Argumentēt savu viedokli.
    33. Izkopt profesionālo darba kultūru.
    34. Lietot koksnes aizsardzības līdzekļus atbilstoši instrukcijām.
    35. Utilizēt koksnes aizsardzības līdzekļu pārpalikumus.
    36. Izvērtēt savas profesionālās prasmes un izaugsmes iespējas.
    37. Apgūt jaunas prasmes atbilstoši darba tirgus vajadzībām.
    38. Orientēties informācijas iegūšanas avotos par nozarē notiekošo.

  • Kompetences

    PROFESIONĀLĀS kompetences:
    1. Spēja patstāvīgi izvērtēt un izprast būvizstrādājuma izgatavošanas darba uzdevumu, kā arī plānot secīgu tehnoloģiskā procesa izpildi.
    2. Spēja racionāli izvērtēt darba metodes atbilstoši būvizstrādājuma izgatavošanas darba uzdevumam.
    3. Spēja racionāli organizēt būvizstrādājuma izgatavošanas procesu.
    4. Spēja izvēlēties un sagatavot atbilstošas kokapstrādes darbmašīnas un griezējinstrumentus.
    5. Spēja patstāvīgi veikt mērījumus būvobjektā un pārbaudīt vietas faktisko atbilstību būvprojektam.
    6. Spēja izstrādāt būvizstrādājuma tehnisko zīmējumu, rasējumu.
    7. Spēja maketēt sarežģītu būvizstrādājumu, izmantojot dažādus materiālus.
    8. Spēja patstāvīgi aprēķināt būvizstrādājumu izgatavošanai nepieciešamo materiālu patēriņu un tā izmaksas.
    9. Spēja izveidot būvizstrādājuma izgatavošanas laika grafiku.
    10. Spēja orientēties būvizstrādājumu izgatavošanai izmantojamos masīvkoksnes materiālos, to sortimentā, no koksnes atvasinātos materiālos un nekoksnes materiālos.
    11. Spēja pamatoti izvēlēties būvizstrādājumu izgatavošanai piemērotus materiālus un pasūtīt tos.
    12. Spēja izvērtēt materiālu kvalitātes atbilstību tehnoloģiskā risinājuma, būvizstrādājuma konstruktīvajām un estētiskajām prasībām.
    13. Spēja izvēlēties, izgatavot un komplektēt nepieciešamos palīglīdzekļus un palīgmateriālus, stiprinājumus un furnitūru būvizstrādājuma izgatavošanas procesam.
    14. Spēja izgatavot būvdetaļu sagataves, izmantojot kokapstrādes darbmašīnas un elektriskos rokas instrumentus.
    15. Spēja izgatavot būvdetaļas atbilstoši darba rasējumam, izmantojot darbmašīnas, elektriskos un nemehanizētos rokas instrumentus.
    16. Spēja veikt būvdetaļu savstarpēju saderības pārbaudi kopsalikumā.
    17. Spēja iestrādāt būvizstrādājumā citus tur paredzētos mehānismus, detaļas un stikla izstrādājumus, ievērojot tehnoloģiskās prasības.
    18. Spēja veikt būvizstrādājuma gala montāžu, izmantojot atbilstošus materiālus un instrumentus.
    19. Spēja veikt būvizstrādājuma virsmas apdari, pielietojot dažādas virmas apdares materiālu uzklāšanas metodes.
    20. Spēja sagatavot būvizstrādājumu transportēšanai atbilstoši tā specifikai un izvēlētajam transportēšanas veidam.
    21. Spēja izvērtēt montāžas vietas atbilstību būvizstrādājuma uzstādīšanai.
    22. Spēja veikt būvizstrādājuma gala montāžu, iestrādi un siltumizolēšanu būvobjektā, izmantojot drošus darba paņēmienus.
    23. Spēja vizuāli novērtēt paveikto un izvērtēt nepieciešamos papildinājumus.
    24. Spēja nodrošināt objektā tīrību un kārtību pēc darba pabeigšanas.
    25. Spēja novērtēt būvizstrādājuma bojājuma cēloņus, labošanas darbu apjomu, to novēršanas iespējas un novērst bojājumus.
    VISPĀRĒJĀS kompetences:
    1. Spēja izteikt domas, faktus un viedokli gan mutiski, gan rakstiski valsts valodā.
    2. Spēja sazināties un lietot profesionālo terminoloģiju vienā svešvalodā.
    3. Spēja matemātiski pamatot darba uzdevuma risinājumu.
    4. Spēja atbildīgi lietot ergonomiskus darba paņēmienus un atbilstošu inventāru.
    5. Spēja veikt darba uzdevumus ievērojot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības prasības un sniegt pirmo palīdzību.
    6. Spēja ievērot uzņēmuma darba tiesiskās attiecības un darba iekšējās kārtības noteikumus.
    7. Spēja lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darba uzdevuma veikšanai.
    8. Spēja patstāvīgi plānot laiku veicot uzdevumu individuāli vai komandā, efektīvi iesaistīties komandas darbā un sekmīgi sadarboties darba kolektīvā.
    9. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības, atbildīgi strādājot ar koksnes aizsardzības līdzekļiem.
    10. Spēja pieņemt pamatotus lēmumus par savas karjeras plānošanu izvēlētajā profesionālajā jomā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)/
Formāls (ārpus formālās izglītības apgūtās kompetences atzīšanas procedūras ietvaros)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
ne mazāk kā 640 vai ne mazāk kā 960 stundas (640 st. nozīmē 2. PKL, 960 st. atbilst 3. PKL)

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums"

- Ogres tehnikums

Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde:

- Mācību centrs "FIBRA"

- Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības iestāde "MĀCĪBU CENTRS VIRŠI"

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Ražošana un pārstrāde (54)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana (543)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija (tālākizglītība)

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Kokrūpniecības (mežsaimniecība, kokapstrāde) nozare

Būvizstrādājumu galdnieks izgatavo, montē un remontē koka būvizstrādājumus (kāpnes, logus, durvju blokus u.c.), izvēlas darbiem piemērotus materiālus u.c. resursus, veido rasējumus, komunicē ar klientiem, sagatavo tāmes.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Datorizētu kokapstrādes iekārtu operators , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Kokapstrādes iekārtu operators , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Mēbeļu galdnieks , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Mēbeļu galdnieks , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Mēbeļu galdnieks

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 12.01.2023

Ievietots: 07.05.2016