Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Mācīšanās rezultātus veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu: Profesiju standartu reģistrs

 

Multimediju dizaina speciālists

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. tehniskā estētika;
    1.2. darba tiesiskās attiecības;
    1.3. autortiesības.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. ergonomika;
    2.2. izmaksu tāmju veidošanas principi;
    2.3. saskarsmes psiholoģija;
    2.4. dizaina vēsture;
    2.5. mākslas vēsture;
    2.6. kultūrvides likumsakarības;
    2.7. videodigitālās apstrādes tehnoloģijas;
    2.8. mūzikas teorijas pamati un kompozīcija;
    2.9. projektu funkcionālās analīzes pamati;
    2.10. projektēšana;
    2.11. skaņas teorijas pamati;
    2.12. krāsu psiholoģija;
    2.13. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;
    2.14. vides aizsardzība;
    2.15. darba aizsardzība.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. stilu analīze;
    3.2. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi;
    3.3. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas;
    3.4. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija;
    3.5. krāsu teorijas pamati un koloristika;
    3.6. digitālā krāsu teorija;
    3.7. reproducēšanas tehnoloģijas;
    3.8. zīmēšana;
    3.9. skicēšana;
    3.10. gleznošanas tehnoloģijas;
    3.11. fotografēšanas tehnoloģijas;
    3.12. lietišķā informātika;
    3.13. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes;
    3.14. profesionālā saskarsme;
    3.15. video vēsture;
    3.16. stilistika;
    3.17. pirmā palīdzība;
    3.18. valsts valoda;
    3.19. viena svešvaloda saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši tā uzdevumam.
    2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos projektējot.
    3. Izprast vispārīgos multimediju un citus vizuālās informācijas pamatprincipus.
    4. Izprast multimediju projektu īstenošanas ietekmi uz mērķauditoriju.
    5. Izprast dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.
    6. Izprast multimediju produkta novērtēšanas metodes un tās pārveidošanas principus.
    7. Izprast mūsdienu vizuālās vides stilistiskās likumsakarības.
    8. Lietot nozares tehniskos standartus.
    9. Lietot nozares estētiskos standartus.
    10. Ievērot nozares ētiskās normas.
    11. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    12. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.
    13. Lietot internetu.
    14. Gūt priekšstatu par nozares laikmetīgajām projektēšanas un īstenošanas tehnoloģijām.
    15. Izvēlēties un lietot projekta īstenošanai piemērotas datorprogrammas.
    16. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, apstrādāt informāciju, precizēt darba uzdevumu un saskaņot klienta prasības ar konkrētām darba īstenošanas tehnoloģiskajām iespējām.
    17. Pieņemt tehniski nevainojamus izejmateriālus un sagatavot tos turpmākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā.
    18. Novērtēt savu profesionālo iemaņu un prasmju atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.
    19. Sagatavot prezentācijai savus projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.
    20. Prast sastādīt projekta tāmi un izmantot to darba procesā.
    21. Ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.
    22. Izprast pilnvērtīgai multimediju projekta izpildei nepieciešamās darbības.
    23. Īstenot estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.
    24. Lietot ar nozari saistītos profesionālos standartus un dokumentāciju.
    25. Veidot sadarbību ar projekta īstenošanā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem (piemēram, videouzņemšanā, videodigitālās apstrādes tehnoloģijās, akustiskā signāla digitālās apstrādes tehnoloģijās, lietotājinterfeisa tehnoloģijās, interaktīvajās digitālajās tehnoloģijās, režijā, digitālās krāsu korekcijas tehnoloģijās, apgaismošanas tehnoloģijās, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, mūzikas teorijā un kompozīcijā, programmēšanā).
    26. Pārvaldīt valsts valodu.
    27. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

  • Kompetences

    1. Spēja profesionāli novērtēt pilnvērtīgai multimediju projekta izpildīšanai nepieciešamo darbību, izvērtēt prioritātes.
    2. Spēja noteikt informācijas un izejmateriālu apjomu, kvantitāti un kvalitāti.
    3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildē atbilstoši rīcības plānam.
    4. Spēja produktīvi organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vietu un apstākļus, kā arī virtuālo vidi.
    5. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un pasūtītāja prasības, novērtēt projekta veidošanas un ekspluatācijas īpatnības, noteikt informācijas un dokumentu apritē izmantojamo informācijas tehnoloģiju līmeni.
    6. Spēja apzināt potenciālos informācijas avotus un sadarboties ar partneriem.
    7. Spēja patstāvīgi iegūt informāciju par konkrētā projekta izpildei nepieciešamajiem reglamentējošajiem un saistošajiem projektēšanas standartiem, normām un ierobežojumiem, ievērot autortiesību normas.
    8. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, normatīvos aktus multimediju dizaina jomā un citus reglamentējošos dokumentus.
    9. Spēja produktīvi apkopot informāciju par īstenojamo projektu, veicot projekta saturiskās struktūras un stilistikas aprakstu un saskaņošanu ar projekta vadītāju.
    10. Spēja adekvāti rīkoties ar projektu saistītās problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.
    11. Spēja analizēt dizainparaugu un analogu estētisko vērtību pazīmes, kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.
    12. Spēja noteikt tehnisko risinājumu, salīdzināt pēc estētisko vērtību pazīmēm, novērtējot negatīvos un pozitīvos kritērijus.
    13. Spēja novērtēt un analizēt saturisko izejmateriālu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamo darba apjomu, sastādīt aptuvenu projekta izmaksu tāmi, izpildes termiņu grafiku, saskaņojot ar projekta vadītāju.
    14. Spēja informēt projekta vadītāju un klientu par darba izpildes gaitu.
    15. Spēja produktīvi piedalīties saturisko izejmateriālu un tehnoloģiju specifikācijas sastādīšanā, piedalīties projekta maketēšanas darba ietilpības, laika un kvalitātes noteikšanā.
    16. Spēja izpildīt projekta saturiskā, vizuālā, tehniskā un tehnoloģiskā sastāva sastādīšanu un dokumentāro fiksēšanu.
    17. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatīvus vizuālos, estētiskos, ergonomiskos un kompozicionālos priekšnoteikumus.
    18. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošāko proporciju un ritmu pamatojumu un stilistiski piemērotāko formu, līniju, laukumu risinājumu.
    19. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.
    20. Spēja saskaņot ar klientu risinājumu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, un veikt nepieciešamās korekcijas.
    21. Spēja maketēt projektējamā produkta daļu, elementus vai to kopumu.
    22. Spēja produktīvi prezentēt multimediju projekta konceptuālo risinājumu paraugus un sniegt komentārus atbilstoši kompetencei.
    23. Spēja produktīvi veikt projekta autoruzraudzību, kontrolējot estētiskās vērtību prioritātes saglabāšanu saskaņā ar tehnoloģisko procesu, atbilstību projekta koncepcijai un izpildes termiņam.
    24. Spēja patstāvīgi sekot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm multimediju produktu dizainā un tam radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem.
    25. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības, saudzēt apkārtējo vidi.
    26. Spēja strādāt komandā.
    27. Spēja izprast dizaina likumsakarības un to nozīmi tirgus ekonomikā.
    28. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)/
Formāls (ārpus formālās izglītības apgūtās kompetences atzīšanas procedūras ietvaros)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
ne mazāk kā 640 vai ne mazāk kā 960 stundas (640 st. nozīmē 2. PKL, 960 st. atbilst 3. PKL)

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde:

- Profesionālā tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības iestāde "Latvijas Tālmācības profesionālais centrs"

- Profesionālās izglītības iestāde "Latvijas-Vācijas profesionālās izglītības centrs"

Likvidēta/Reorganizēta/Mainīts nosaukums un/vai tips:

- Izglītības iestāde "Web-tehnoloģiju skola"

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Mākslas (21)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Dizains (214)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija (tālākizglītība)

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 12.01.2023

Ievietots: 07.05.2016