Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Mācīšanās rezultātus veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu: Profesiju standartu reģistrs

 

Programmēšanas tehniķis

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. operētājsistēmu uzbūves pamati;
    1.2. informācijas sistēmu arhitektūras modeļi;
    1.3. kopu teorija;
    1.4. kombinatorika;
    1.5. trigonometriskās funkcijas;
    1.6. matemātiskie modeļi;
    1.7. loģiskās operācijas;
    1.8. komercdarbības pamati;
    1.9. informācijas iegūšanas paņēmieni;
    1.10. bīstamie atkritumi, to glabāšana un utilizācija.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. programmatūras dzīves cikli;
    2.2. datorsistēmu arhitektūras modeļi;
    2.3. datortīklu tehnoloģijas;
    2.4. web programmēšanas pamati;
    2.5. programmēšanas valodas;
    2.6. operētājsistēmas;
    2.7. programmatūras koda strukturēšanas metodes un šabloni;
    2.8. programmatūras koda kvalitātes mērīšanas kritēriji un metodes;
    2.9. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesiskais pamats un normatīvie akti;
    2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;
    2.11. saskarsmes psiholoģija;
    2.12. profesionālās ētikas principi;
    2.13. personu datu aizsardzība;
    2.14. lietvedības pamati;
    2.15. biroja tehnika un tās lietošanas iespējas.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. algoritmi, datu tipi;
    3.2. datu struktūras;
    3.3. objektorientētas programmēšanas valodas;
    3.4. strukturētas programmēšanas valodas;
    3.5. datubāzu vadības sistēmas, SQL (Structured Query Language – strukturizētu pieprasījumu valoda) pamati;
    3.6. programmēšanas vides;
    3.7. datu modelēšanas rīki;
    3.8. biroja programmatūra;
    3.9. ātrrakstīšana, tastatūras lietošana;
    3.10. matemātikas praktiskā lietojamība;
    3.11. valsts valoda;
    3.12. viena svešvaloda saziņas līmenī;
    3.13. dokumentu noformēšanas pamatprincipi;
    3.14. e-pasts un citas komunikāciju programmas;
    3.15. darba aizsardzības normatīvo aktu prasības;
    3.16. ergonomikas un veselības mācības pamati;
    3.17. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;
    3.18. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;
    3.19. pirmā palīdzība;
    3.20. darba tiesiskās attiecības.

  • Prasmes

    1. Piemērot informācijas un komunikācijas nozares standartus, algoritmus un lietot programmēšanas valodu, ievērojot normatīvo aktu prasības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.
    2. Lasīt pirmkodu un izdalīt struktūras elementus programmatūras vienības pirmkodā.
    3. Pārbaudīt programmatūras vienības darbību.
    4. Izvērtēt, salīdzināt un dokumentēt programmatūras vienības testu datus.
    5. Veikt programmatūras testēšanu.
    6. Novērst nepilnības izstrādājamās un uzturamās programmatūras vienības pirmkodā.
    7. Izmantot datubāzes darba uzdevuma veikšanai nepieciešamo datu iegūšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
    8. Izvērtēt programmatūras vienības datu plūsmas.
    9. Formulēt programmatūras vienības pirmkoda fragmenta darbības principus.
    10. Izstrādāt programmatūras kodu atbilstoši noteiktajām funkcionālajām un nefunkcionālajām prasībām, ievērojot metodoloģiju un labo praksi.
    11. Sadalīt kompleksu darba uzdevumu loģiskos posmos un iteratīvi izstrādāt un pilnveidot programmatūras kodu, līdz tas atbilst izvirzītajām prasībām.
    12. Refaktorēt programmatūras kodu, lai uzlabotu lasāmību un koda struktūras atbilstību uzdevumam.
    13. Izvēlēties programmatūras vienības testēšanas metodes un paņēmienus.
    14. Izveidot programmatūras vienības testu un testu datu komplektu piemērus.
    15. Ievērot programmatūras vienības izstrādes termiņus.
    16. Izprast programmatūras priekšmetisko jomu un lietotāju grupas.
    17. Formulēt programmatūras vienības tehniskos risinājumus.
    18. Izskaidrot programmatūras vienības vai tās daļu darbības principus.
    19. Lietot atbilstošus programmatūras izstrādes rīkus.
    20. Lasīt, saprast un izmantot tehnisko dokumentāciju, shematiskos apzīmējumus, vizualizācijas rīkus.
    21. Lietot biroja lietojumprogrammatūru un tīmekļu pārlūkprogrammas, sagatavojot un noformējot dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem.
    22. Instalēt un konfigurēt programmatūras vienības vai tās daļas.
    23. Plānot darba uzdevumus, to secību un izpildes termiņus veicamo darba pienākumu ietvaros.
    24. Ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.
    25. Novērtēt paveiktā darba atbilstību darba uzdevumam, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.
    26. Komunicēt un sadarboties ar citiem speciālistiem, uzņēmuma vadību, esošajiem un potenciālajiem pasūtītājiem un to pārstāvjiem.
    27. Pilnveidot profesionālo kompetenci.
    28. Pārvaldīt valsts valodu.
    29. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.
    30. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    31. Ievērot darba vietai un darba aprīkojuma lietošanai noteiktās ekspluatācijas prasības un atbilstošu darba drošības un veselības režīmu.
    32. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
    33. Ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    34. Sniegt pirmo palīdzību.

  • Kompetences

    1. Spēja lasīt un izprast programmatūras vai tās daļas tehnisko projektējumu un shematisko attēlojumu un izmantot iegūto informāciju darba uzdevumu veikšanā.
    2. Spēja iegūt informāciju par konkrētas programmatūras vai tās daļas uzbūvi un novērtēt darba apjomu.
    3. Spēja izveidot programmatūras vienību, lietojot programmēšanas valodu un ievērojot programmatūras izstrādes metodoloģiju un labo praksi.
    4. Spēja lasīt un analizēt esošo programmatūras vienības pirmkodu un uzrakstīt programmatūras vienības pirmkodu, pārbaudīt tā atbilstību lietotāja vajadzībām un veikt vienībtestēšanu.
    5. Spēja izvērtēt koda struktūras atbilstību tā uzdevumam un veikt koda refaktorēšanu (programmatūras koda struktūras jeb dizaina uzlabošana, bez sagaidāmās funkcionalitātes maiņas).
    6. Spēja īsi un saprotami formulēt pirmkoda fragmenta darbības principus.
    7. Spēja veidot datubāzes un lietot tās vadības sistēmas programmatūras vienībām nepieciešamajā apjomā.
    8. Spēja sagatavot testu datu komplektu piemērus, izvēlēties piemērotākos programmatūras vienības testēšanai un veikt programmatūras darbības pārbaudi.
    9. Spēja uzturēt programmatūras daļu un nepieciešamības gadījumā to atjaunināt.
    10. Spēja analizēt un novērst uzturamās programmatūras lietotāja konstatētās kļūdas, to cēloņus vai neatbilstību dokumentācijai.
    11. Spēja noteikt darba uzdevuma izpildei nepieciešamās darbības prioritārajā secībā, pamatoti noteikt un ievērot darba uzdevumu izpildes termiņus.
    12. Spēja sagatavot rakstisku un mutisku informāciju par programmatūras izstrādes, testēšanas, ieviešanas gaitu un programmatūras uzturēšanu, noformējot dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem, ievērojot datu aizsardzības un konfidencialitātes principus.
    13. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju, regulāri iepazīstoties ar informācijas un komunikācijas nozares profesionālajiem jaunumiem, izmantojot tehnisko dokumentāciju, tīmekli un citus tehniskās informācijas avotus.
    14. Spēja strādāt individuāli un komandā, ievērojot profesionālās ētikas principus, profesionālās saskarsmes un darba tiesisko attiecību normas.
    15. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu darba vietu, ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un sniegt pirmo palīdzību.
    16. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot profesionālo terminoloģiju.
    17. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)/
Formāls (ārpus formālās izglītības apgūtās kompetences atzīšanas procedūras ietvaros)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
ne mazāk kā 640 vai ne mazāk kā 960 stundas (640 st. nozīmē 2. PKL, 960 st. atbilst 3. PKL)

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās izglītības iestāde:

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums"

Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde:

- Jelgavas pilsētas pašvaldības pieaugušo izglītības iestāde "Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs"

- Profesionālā tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības iestāde "Latvijas Tālmācības profesionālais centrs"

- MC Alfa - mācību centrs

- Profesionālās izglītības iestāde "Latvijas-Vācijas profesionālās izglītības centrs"

- Profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestāde "Mācību centrs plus"

Likvidēta/Reorganizēta/Mainīts nosaukums un/vai tips:

- Izglītības iestāde "Web-tehnoloģiju skola"

Izdevējiestādes:

- Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde "Mācību centrs MP"

- Liepājas Valsts tehnikums

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Datorika (48)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Datorzinātnes (481)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija (tālākizglītība)

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare

Programmēšanas tehniķis kvalificēta speciālista uzraudzībā veic programmatūras vai tās daļas izstrādi, darbības pārbaudi un darbības izmaiņas ar mērķi izveidot vienkāršu programmatūras funkcionālu risinājumu. Lasa un analizē esošo programmatūras vienības pirmkodu, uzraksta to, veic refaktorēšanu.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: PIRMĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS DIPLOMS ar profesionālo kvalifikāciju: Programmētājs*

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 06.02.2024

Ievietots: 07.05.2016