Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Programmēšanas tehniķis

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Datortīklu arhitektūra un darbības principi.
    2. Programmas prasību inženierija.
    3. Personas datu aizsardzības prasības.
    4. Datu analīzes paņēmieni un rīki.
    5. Datu vizualizācijas paņēmieni un rīki.
    6. Programmas testēšanas dokumentācijas veidi.
    7. Noturības (resilience) principi.
    8. Veiktspējas un drošības analīzes metodes un metrikas.
    Izpratnes līmenī:
    1. Programmas dzīves cikls.
    2. Programmas veidi (lokāli datorā, tīmeklī, mobilajās ierīcēs, aparatūrā, u.c.).
    3. Programmas prasību specificēšana. Programmas izstrādes metodes (metodoloģijas): ūdenskritums, spējās izstrādes metodes (Scrum u.c.).
    4. Programmas funkcionālās un nefunkcionālās prasības (piekļūstamība, dublēšana, ātrdarbība, pieejamība, internacionalizācija u.c.).
    5. Informācijas sistēmu drošība.
    6. Programmas projektējuma apraksta vadlīnijas.
    7. Programmas arhitektūra.
    8. Datubāzes un datu pārvaldīšanas risinājumi un to uzbūve.
    9. Datu modelēšanas metodes un veidi.
    10. Automātu teorija (State Machines).
    11. Programmas lietojamības principi.
    12. Programmas lietotājpieredzes principi.
    13. Programmas lietotāja psiholoģija.
    14. Sistēmu modelēšana (System modeling).
    15. Šablonu pielietošana.
    16. Zināšanu pārvaldības rīki, pieejas, metodes.
    17. Drošas programmēšanas vadlīnijas (piemēram, The Open Web Application Security Project (OWASP)).
    18. Programmas izstrādes dzīves cikls.
    19. Datu bāzu vadības sistēmas.
    20. Datorzinātnes matemātiskie pamati.
    21. Datņu veidi.
    22. Tīmekļa pakalpojumu veidi.
    23. Programmas koda veiktspējas rādītāji.
    24. Programmas koda lasāmības uzlabošanas metodes (vadlīnijas).
    25. Programmas koda konfigurācijas pārvaldība.
    26. Atjauninājumu laikā radušos konfliktu risināšana.
    27. Programmu izveide ar “testēšana vispirms” (test first) pieeju.
    28. Testēšanas vides konfigurēšana.
    29. Testa un izstrādes vides konfigurēšana.
    30. Programmas testēšanas dokumentācijas izstrādes vadlīnijas (standarti, ietvari).
    31. Programmas izdarbes (DevOps) pamatprincipi.
    32. Labās prakses nepārtrauktās integrācijas un nepārtrauktās piegādes (continuous integration (CI) and continuous delivery (CD) (CI/CD)).
    33. Programmas ieviešanas labās prakses.
    34. Projektu vadības metodoloģijas.
    35. Projekta vadības pamati.
    36. Spējo projektu vadības metodoloģijas (piem., Agile).
    37. Risku vadības pamati.
    38. Programmu uzturēšanas procesi un labās prakses (piemēram: Information Technology Infrastructure Library (ITIL), Control Objectives for
    39. Information and Related Technologies (COBIT), DevOps u.c.).
    40. Programmu veiktspējas rādītāji un to analīzes metodes.
    41. Programmu infrastruktūras noslodzes rādītāji un to analīzes metodes.
    Lietošanas līmenī:
    1. Uzdevumu vadības sistēmas.
    2. Programmas prasību dokumentēšanas veidi.
    3. Izmaiņu pieprasījumu vadības metodes un rīki.
    4. Izmaiņu pieprasījumu saturs un dzīves cikls.
    5. Problēmu ziņojumu vadības metodes un rīki.
    6. Programmas dokumentēšanas veidi (programmas projektējuma apraksts).
    7. Datu struktūras (mainīgie, masīvi, koki, utt.).
    8. Datu bāzes modeļa (Entišu relaciju modelis (ER) u.c.) izstrāde.
    9. Sistēmas struktūras modelis (sistēmas struktūra, algoritma shēma ar izvēlētās risināšanas metodes aprakstu, klašu diagramma).
    10. Funkcionālais un dinamiskais sistēmas modelis (datu plūsmas diagrammas, stāvokļu diagramma, scenārijs).
    11. Algoritmizācija/Algoritmu veidi un sarežģītība (O-notācija) (piemēram, kārtošana, meklēšana, teksta virteņu apstrāde, dinamiskā programmēšana).
    12. Datu modeļi un datu struktūras.
    13. Datu apmaiņas saskarņu (Application program interface (API)) projektēšana (piemēram, Representational state transfer (REST) u.c.),
    14. Lietotāja saskarnes skice/konceptuālais modelis (Wireframe).
    15. Tehniskā angļu valoda. Tehniskās dokumentācijas sagatavošanas metodes un rīki.
    16. Programmēšanas metodes (piemēram, objektorientētā programmēšana, funkcionālā programmēšana, deklaratīvā programmēšana u.c.).Programmēšanas valodu sintakse. Programmas izstrādes vides un rīki. Programmēšanas valodas un tehnoloģijas.
    17. Algoritmi, datu tipi, datu struktūras. Pakotņu pārvaldības rīki.
    18. Programmas koda rakstīšanas vadlīnijas un metodes.
    19. Statiskās analīzes rīki.
    20. Datu bāzu tehnoloģijas.
    21. Strukturēto vaicājumu valoda (Structured Query Language (SQL)). Elektronisko datu formāti.
    22. Datu tīrīšana.
    23. Programmas koda optimizēšanas metodes un rīki.
    24. Programmas koda dokumentēšanas veidi.
    25. Programmas koda dzīves cikls.
    26. Programmas koda pārvaldības sistēmas.
    27. Koda atkļūdošanas metodes un paņēmieni.
    28. Kļūdu un brīdinājuma ziņojuma veidi. Paņēmieni tipisku problēmu risināšanai.
    29. Programmas testēšanas pamati.
    30. Vienībtestēšanas ietvaru lietošana.
    31. Integrācijas testēšanas principi. Uzdevumu un incidentu pārvaldības sistēmas.
    32. Testa datu analīzes pamati.
    33. Algoritmu darbības analīzes veidi.
    34. Kļūdas rašanās vides rekonstruēšanas metodes.
    35. Tehniskas informācijas sagatavošana un prezentēšana.
    36. Uzdevumu pārvaldības sistēmas.
    37. Virtualizācijas tehnoloģijas. Programmas konteineru tehnoloģijas.
    38. Darbību un problēmu reģistrēšanas metodes.
    39. Programmas integrācijas testēšanas metodes.
    40. Programmu rezerves kopiju veidošanas principi un metodes.
    41. Programmu darbības atjaunošanas metodes.
    42. Sadarbības veidi un metodes. Prezentēšanas tehnikas.
    43. Ideju un domu vizualizācijas metodes.
    44. Dokumentēšanas pamatprincipi. Profesionālu dokumentu sagatavošanas, rediģēšanas un izplatīšanas rīki.
    45. Zināšanu pārvaldība. Satura pārvaldība.
    46. Dokumentācijas izstrādes versiju pārvaldība.
    47. Darbs ar problēmu ziņojumiem un izmaiņu pieprasījumiem.
    Vispārējās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Latvijas Republikas Satversmē ietvertās normas tiesiskas un pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
    2. Kopu teorijas pamati.
    3. Kombinatorika.
    4. Trigonometriskās funkcijas.
    5. Normatīvie akti informācijas tehnoloģiju jomā.
    6. Efektīvas komunikācijas priekšnosacījumi.
    Izpratnes līmenī:
    1. Darba tiesību būtība, nozīme un normas.
    2. Vārdu krājums.
    3. Gramatikas un valodas funkcijas.
    4. Verbālās mijiedarbības veidi.
    5. Valodas stili un intonācijas iezīmes.
    6. Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
    7. Vārdu krājums.
    8. Gramatikas un valodas funkcijas.
    9. Verbālās mijiedarbības veidi.
    10. Valodas stili un intonācijas iezīmes.
    11. Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
    12. Matemātiskie modeļi
    13. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
    14. Informācijas sistēmu drošība.
    15. Sadarbības veicināšanas principi.
    16. Komandas izveide.
    Lietošanas līmenī:
    1. Darbinieka un darba devēja tiesības un pienākumi.
    2. Individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu veidi un lietošana.
    3. Ergonomiskie darba paņēmieni.
    4. Vides aizsardzības prasības biroja darbā.
    5. Elektrodrošības prasības darba vietā.
    6. Ugunsdrošības prasības darba vietā.
    7. Rīcība ārkārtas situācijā (elektrotrauma, ugunsgrēks u.c.).
    8. Pirmās palīdzības ABC.
    9. Profesionālās saskarsmes principi.
    10. Valsts valoda.
    11. Profesionālā terminoloģija valsts valodā.
    12. Starpkultūru mijiedarbība.
    13. Matemātikas praktiskā lietojamība.
    14. Matemātikas metodes un instrumenti.
    15. Mērvienības un formas.
    16. Matemātiskā terminoloģija.
    17. Lietojumprogrammas dokumentu sagatavošanā.
    18. Darbs ar biroja tehniku.
    19. Datoru drošības programmas.
    20. Pozitīvas saskarsmes paņēmieni.
    21. Laika plānošanas paņēmieni.
    22. Pašnovērtējuma mehānismi.
    23. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
    24. Mācīšanās stratēģijas.

     

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Analizēt programmas vienības izstrādes procesus un tiem atbilstošo dokumentāciju.
    2. Noskaidrot programmas vienības funkcionālās un nefunkcionālās prasības.
    3. Lietot darba uzdevumu pārvaldības rīkus.
    4. Piedalīties izmaiņu pieprasījumu definēšanā, balstoties uz problēmu ziņojumiem.
    5. Izvērtēt programmas vienības funkcionālās un nefunkcionālās prasības.
    6. Iepazīties ar programmas vienības projektējuma aprakstu.
    7. Pārvaldīt tradicionālās datu struktūras un to izvietojumu datora atmiņā.
    8. Lietot dažādas datu glabāšanas un pārvaldīšanas sistēmas.
    9. Izstrādāt vienkāršu datu struktūru un/vai datu modeli atbilstoši definētajām prasībām.
    10. Lietot standarta algoritmus.
    11. Specificēt ievada/izvada datus.
    12. Izstrādāt algoritmus, ņemot vērā funkcionālās un nefunkcionālās prasības.
    13. Projektēt datu apmaiņu saskarnes, ņemot vērā programmas prasības.
    14. Projektēt lietotāja saskarni, ņemot vērā programmas prasības.
    15. Strukturēt informāciju, balstoties uz definētām dokumentēšanas pieejām.
    16. Strādāt ar tehnisko dokumentāciju.
    17. Aprakstīt programmas tehnisko risinājumu.
    18. Lietot projektējumu un kodēšanas vadlīnijas.
    19. Realizēt algoritmus, izmantojot programmēšanas valodas.
    20. Veidot datu struktūras.
    21. Veidot lietotāja saskarni.
    22. Izmantot datu bāzes datu iegūšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
    23. Analizēt svešu programmu kodu.
    24. Izmantot pakotņu pārvaldības rīkus.
    25. Izpētīt datu avotu pēc tehniskā un loģiskā satura.
    26. Analizēt datu struktūras.
    27. Apstrādāt (atlasīt, labot, importēt, eksportēt) dažādus datu tipus.
    28. Mērīt programmas vienības datus koda veiktspēju.
    29. Analizēt programmas vienības datus koda veiktspēju.
    30. Pilnveidot programmas vienības kodu.
    31. Komentēt programmas kodu atbilstoši kodēšanas vadlīnijām.
    32. Piedalīties programmas koda aprakstīšanā.
    33. Dokumentēt programmas konfigurāciju.
    34. Iegūt kodu no programmas koda pārvaldības sistēmas.
    35. Izsekot izmaiņām kodā, vajadzības gadījumā tās atcelt.
    36. Saglabāt kodā veiktās izmaiņas.
    37. Atrast kļūdas rašanās cēloni.
    38. Atrast kļūdas vietu kodā.
    39. Analizēt atrastās kļūdas un to ietekmi uz programmu.
    40. Novērst kļūdu kodā.
    41. Izvēlēties testu projektēšanas paņēmienu.
    42. Izmantot vienībtestēšanas ietvaru.
    43. Sagatavot aizbāžņus un dziņus.
    44. Sagatavot testus izpildāma koda formā.
    45. Sagatavot datus testu izpildei.
    46. Noteikt testēšanas vidi raksturojošos parametrus.
    47. Darbināt sagatavotos vienībtestus.
    48. Darbināt sagatavotos integrācijas testus.
    49. Dokumentēt informāciju par incidentiem/problēmām testu izpildes gaitā.
    50. Apkopot testu izpildes rezultātus.
    51. Novērtēt izpildes rezultātu atbilstību prasībām.
    52. Veikt konstatēto neatbilstību analīzi programmas kodā.
    53. Piedalīties kļūdas rašanās vides un apstākļu rekonstruēšanā,
    54. Izpildīt soļus atbilstoši problēmu ziņojumam.
    55. Apkopot informāciju par programmas vienības testiem.
    56. Apkopot informāciju par programmas vienības testu izpildes rezultātiem.
    57. Novērtēt darba uzdevumu savstarpējo mijiedarbību.
    58. Veikt darba uzdevumu prioritizēšanu.
    59. Strādāt ar darba uzdevumu pārvaldības sistēmām.
    60. Veidot programmas vienības piegādes/nodevumus testēšanas un darbināšanas vidēm.
    61. Veikt programmas vienības versiju kontroli.
    62. Lietot virtualizācijas un programmas konteineru tehnoloģijas.
    63. Dokumentēt prasības programmas vienības testēšanas un darbināšanas vidēm.
    64. Pārbaudīt integrētās programmas spējas un drošības atbilstību tehniskajām specifikācijām.
    65. Dokumentēt darbības, problēmas un saistītās atkļūdošanas aktivitātes integrācijas laikā.
    66. Veidot programmas vienības rezerves kopijas.
    67. Veikt programmas vienības atriti uz agrāko versiju, ja ir radušās problēmas ar jaunāko programmas vienības versiju.
    68. Atjaunot programmas vienības darbību.
    69. Piedalīties projekta komandas sanāksmēs.
    70. Sadarboties ar izstrādes un ieviešanas procesos iesaistītajām pusēm.
    71. Argumentēt savu viedokli.
    72. Sagatavot prezentācijas materiālus un novadīt prezentāciju.
    73. Sniegt konsultācijas programmas testēšanas un ieviešanas laikā.
    74. Dalīties ar zināšanām un jaunām idejām ar komandas dalībniekiem.
    75. Novērtēt individuālā darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku.
    76. Veikt individuālā darba plānošanu un kontroli.
    77. Identificēt riskus.
    78. Dokumentēt darbības un problēmu novēršanas aktivitātes.
    79. Izmantot programmu izstrādes un uzturēšanas gaitā iegūto atbalsta informāciju.
    80. Apstrādāt programmu problēmu ziņojumus un izmaiņu pieprasījumus.
    81. Veikt programmu izmaiņu ietekmes analīzi.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Izpildīt darba līgumā un citos tiesību aktos noteiktos darbinieka pienākumus.
    2. Realizēt darba līgumā un citos tiesību aktos noteiktās darbinieka tiesības.
    3. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus un drošības ierīces.
    4. Lietot ergonomiskos darba paņēmienus un instrumentus.
    5. Ievērot vides aizsardzības prasības.
    6. Veikt darbus atbilstoši elektrodrošības prasībām.
    7. Veikt darbus atbilstoši ugunsdrošības prasībām.
    8. Izvērtēt ārkārtas situāciju.
    9. Rīkoties ārkārtas situācijā (elektrotrauma, ugunsgrēks u.c.).
    10. Sniegt pirmo palīdzību.
    11. Sazināties valsts valodā.
    12. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.
    13. Sazināties mutiski un rakstiski angļu valodā.
    14. Lietot profesionālo terminoloģiju angļu valodā.
    15. Veidot sakarības.
    16. Lietot matemātikas pamatprincipus un paņēmienus profesionālo darba uzdevumu veikšanai.
    17. Modelēt plānotā uzdevuma risinājuma gaitu.
    18. Lietot datoru un biroja tehniku.
    19. Sagatavot pēc parauga dokumentus, izmantojot lietojumprogrammas.
    20. Atrast noteiktu informāciju interneta resursos, datu nesējos.
    21. Sazināties, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
    22. Sadarboties komandā.
    23. Apzināties savu atbildību kopējā uzdevuma veikšanā.
    24. Racionāli plānot laiku.
    25. Apzināties savas personīgās un sociālās attīstības/ pilnveides iespējas.
    26. Adekvāti novērtēt savu profesionālo pieredzi un profesionālās kompetences līmeni.
    27. Mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
    28. Sistemātiski apgūt jaunas zināšanas un pieredzi.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja patstāvīgi vai komandā iepazīties ar definētajām programmas vienības funkcionālajām un nefunkcionālajām prasībām.
    2. Spēja piedalīties izmaiņu pieprasījumu un problēmu ziņojumu apstrādē.
    3. Spēja iepazīties ar programmas vienības projektējuma aprakstu, izvērtējot programmas funkcionālās un nefunkcionālās prasības.
    4. Spēja veidot vienkāršas datu struktūras un datu modeļus atbilstoši definētajām prasībām.
    5. Spēja konstruēt algoritmus, ņemot vērā programmas prasības.
    6. Spēja projektēt programmas vienības saskarnes, ņemot vērā programmas prasības.
    7. Spēja dokumentēt programmas vienības projektējumu, strukturējot informāciju, balstoties uz definētām dokumentēšanas pieejām.
    8. Spēja izstrādāt programmas vienības kodu, atbilstoši projektējumam un kodēšanas vadlīnijām.
    9. Spēja apstrādāt un analizēt programmas vienības datus pēc tehniskās un loģiskās struktūras.
    10. Spēja optimizēt programmas vienības koda veiktspēju, atbilstoši iegūtajiem mērījumiem un programmas prasībām, strādājot komandā.
    11. Spēja piedalīties programmas koda dokumentēšanā atbilstoši vadlīnijām.
    12. Spēja lietot programmas koda pārvaldības sistēmas.
    13. Spēja atkļūdot programmas vienības kodu, identificējot un novēršot kļūdu rašanās cēloņus.
    14. Spēja sagatavot programmas vienības testus.
    15. Spēja izpildīt programmas vienības testus un dokumentēt informāciju par incidentiem/problēmām.
    16. Spēja analizēt programmas vienības testa rezultātus un veikt konstatēto neatbilstību analīzi.
    17. Spēja piedalīties lietotāja konstatēto kļūdu reproducēšanā, sagatavojot atbilstošu vidi un situācijas.
    18. Spēja piedalīties programmas testēšanas dokumentācijas sagatavošanā, strādājot komandā.
    19. Spēja patstāvīgi vai komandā pārvaldīt izstrādes uzdevumu darbplūsmas, veicot uzdevumu prioritizēšanu un izmantojot uzdevumu pārvaldības sistēmas.
    20. Spēja patstāvīgi vai komandā veidot un pārvaldīt programmas vienības piegādes/nodevumus atbilstoši piegādes resursu plānojumam.
    21. Spēja patstāvīgi vai komandā integrēt programmas vienības piegādes/nodevumus testēšanas un darbināšanas vidēs.
    22. Spēja sadarboties starpfunkcionālās komandās, skaidri un strukturēti, pamatojot savu viedokli un ieklausoties citu dalībnieku viedokļos.
    23. Spēja veicināt piegādāto programmu savlaicīgu un kvalitatīvu integrāciju testēšanas un darbināšanas vidēs.
    24. Spēja piedalīties programmu uzturēšanas procesu nodrošināšanā.
    Vispārējās kompetences
    1. Spēja ievērot tiesību aktu prasības darba tiesību jomā.
    2. Spēja ievērot tiesību aktu prasības darba aizsardzības un vides aizsardzības jomā.
    3. Spēja ievērot tiesību aktu prasības elektrodrošības un ugunsdrošības jomā.
    4. Spēja nelaimes gadījumā rīkoties atbilstoši situācijai un sniegt pirmo palīdzību.
    5. Spēja sazināties mutiski un rakstiski valsts valodā, lietojot profesionālo terminoloģiju.
    6. Spēja sazināties angļu valodā, lietojot profesionālo terminoloģiju.
    7. Spēja piemērot matemātisko domāšanu, modelējot darba situācijas un plānojot darba uzdevuma izpildi.
    8. Spēja lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darba uzdevuma veikšanai.
    9. Spēja efektīvi iesaistīties komandas darbā.
    10. Spēja plānot savu laiku veicot uzdevumu individuāli vai komandā.
    11. Spēja plānot un pieņemt lēmumus savas profesionālās karjeras veidošanā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)/
Formāls (ārpus formālās izglītības apgūtās kompetences atzīšanas procedūras ietvaros)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
ne mazāk kā 640 vai ne mazāk kā 960 stundas (640 st. nozīmē 2. PKL, 960 st. atbilst 3. PKL)

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās izglītības iestāde:

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums"

Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde:

- Jelgavas pilsētas pašvaldības pieaugušo izglītības iestāde "Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs"

- Profesionālā tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības iestāde "Latvijas Tālmācības profesionālais centrs"

- MC Alfa - mācību centrs

- Profesionālās izglītības iestāde "Latvijas-Vācijas profesionālās izglītības centrs"

- Profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestāde "Mācību centrs plus"

Likvidēta/Reorganizēta/Mainīts nosaukums un/vai tips:

- Izglītības iestāde "Web-tehnoloģiju skola"

Izdevējiestādes:

- Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde "Mācību centrs MP"

- Liepājas Valsts tehnikums

- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Inovatīvo Tehnoloģiju Aģentūra"

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

LKI PK līmenis:

Kas ir LKI?2

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Datorika (48)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Datorzinātnes (481)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija (tālākizglītība)

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare

Programmēšanas tehniķis kvalificēta speciālista uzraudzībā veic programmatūras vai tās daļas izstrādi, darbības pārbaudi un darbības izmaiņas ar mērķi izveidot vienkāršu programmatūras funkcionālu risinājumu. Lasa un analizē esošo programmatūras vienības pirmkodu, uzraksta to, veic refaktorēšanu.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: PIRMĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS DIPLOMS ar profesionālo kvalifikāciju: Programmētājs* , ĪSĀ CIKLA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS DIPLOMS ar profesionālo kvalifikāciju: Programmētājs , ĪSĀ CIKLA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS DIPLOMS ar profesionālo kvalifikāciju: Programmētājs vai datorsistēmu un datortīklu administrators

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 28.04.2025

Ievietots: 07.05.2016