Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Transportlīdzekļu krāsotājs

  • Zināšanas

    PROFESIONĀLĀS zināšanas:
    Izpratnes līmenī:
    1. Saskarsmes paņēmieni.
    2. Psiholoģijas pamati.
    3. Profesionālā ētika.
    4. Svaru lietošanas noteikumi.
    5. Palīgmateriālu piegādātāju datu bāze.
    Lietošanas līmenī:
    1. Individuālo aizsardzības līdzekļu izvēles principi un lietošana transportlīdzekļu krāsošanas darbos.
    2. Kolektīvo aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtība.
    3. Atslēdznieka instrumentu lietošanas noteikumi.
    4. Krāsošanas iekārtu, stendu un instrumentu lietošanas noteikumi.
    5. Konfliktsituāciju risināšanas paņēmieni.
    6. Klienta vajadzību noskaidrošanas metodes.
    7. Krāsu mācības pamatprincipi.
    8. Krāsu sistēmas.
    9. Krāsu sajaukšanas pamatprincipi.
    10. Remontkrāsu ražotāja datu bāzu izmantošanas principi.
    11. Krāsu jaukšanas iekārtas, uzbūve un darbības principi.
    12. Dokumentu pārvaldība.
    13. Uzņēmuma iekšējo darba procesu organizācija.
    14. Informācijas atlases metodes datu bāzēs/sistēmās.
    15. Tehniskā atbalsta pieprasījuma sagatavošanas principi transportlīdzekļa ražotājam.
    16. Tehniskā atbalsta pieprasījuma sagatavošanas principi krāsu ražotājam.
    17. Krāsu un palīgmateriālu noliktavas krājumu pārvaldības pamatprincipi.
    18. Virsmas sagatavošanas un krāsošanas materiāla izlietojuma aprēķināšanas metodes.
    19. Krāsu sistēmu veidi.
    20. Krāsošanas sistēmu veidi.
    21. Špakteles un špaktelēšanas tehnoloģijas.
    22. Gruntskrāsas un gruntēšanas tehnoloģijas.
    23. Divu komponentu poru aizpildītāji, to uzklāšanas tehnoloģijas.
    24. Krāsošanas tehnoloģijas.
    25. Krāsu, grunts un špakteles žāvēšanas tehnoloģijas.
    26. Krāsu materiālu uzglabāšanas principi.
    27. Krāsu materiālu uzskaites un izmantošanas principi.
    28. Krāsotavas darbu organizēšanas pamati.
    29. Materiālu uzskaites un izmantošanas organizēšana veicot pasūtījumu.
    30. Darbu organizēšana krāsošanas kamerā.
    31. Lielu gabarītu transporta līdzekļu krāsošanas organizēšana.
    32. Kolektīvās aizsardzības līdzekļu izmantošanas principi.
    33. Krāsu jaukšanas iekārtu darbības principi.
    34. Krāsu pulverizatoru veidi, darbības principi.
    35. Saspiestā gaisa kompresori un lietošanas principi.
    36. Lokālo un centralizēto atsūkšanas sistēmu uzbūve un darbības princips.
    37. Ūdenskrāsām nepieciešamo appūšanas iekārtu, pulverizatoru uzbūve un darbības princips.
    38. IR (infrasarkano staru) žāvētājs, uzbūve un darbības princips.
    39. Atsūkšanas sistēmai paredzēto rokas instrumentu izmantošanas principi.
    40. Izmantoto materiālu šķirošanas noteikumi.
    41. Krāsotavas apkopes noteikumi pēc darba pabeigšanas.
    42. Instrumentu glabāšanas principi.
    43. Krāsošanas pulverizatoru apkopes principi (noteikumi).
    44. Virsmu sagatavošanas instrumentu apkopes principi (noteikumi).
    45. Krāsošanas kameras darbības uzskaites principi.
    46. Infrasarkano žāvētāju darbības uzskaites principi.
    47. Ventilācijas sistēmu darbības uzskaites principi.
    48. Detaļu, mezglu un elektroinstalācijas demontāžas tehnoloģija krāsošanas procesā.
    49. Virsmu tīrīšanas un attaukošanas darbu tehnoloģija.
    50. Virsmu atjaunošanas tehnoloģijas špaktelējot.
    51. Lekālu izmantošanas principi virsmu formu atjaunošanai.
    52. Abrazīvu veidi, to klasifikācija un pielietošanas tehnoloģijas virsmu apstrādē.
    53. Maskēšanas materiālu veidi un izmantošanas tehnoloģija.
    54. Virsmu maskēšanas darbu tehnoloģijas.
    55. Gruntskrāsu veidi un uzklāšanas tehnoloģijas.
    56. Grunts-pildītāja veidi un uzklāšanas tehnoloģijas.
    57. Pretkorozijas materiālu veidi un to uzklāšanas tehnoloģijas.
    58. Transporta līdzekļos izmantojamie metāli, to pārklājumi un krāsošanas tehnoloģijas.
    59. Transporta līdzekļos izmantotās plastmasas, to veidi un to krāsošanas tehnoloģijas.
    60. Plastmasas detaļas remonta izmaksu un jaunas detaļas cenu salīdzināšanas principi.
    61. Plastmasas detaļu veidi un pieļaujamās remonta tehnoloģijas:
    ‒ līmēšana,
    ‒ ″metināšana″,
    ‒ tehniskā sildīšana.
    62. Pigmentu sajaukšanas principi vajadzīgā krāsu toņa iegūšanai.
    63. Krāsu testu veikšanas tehnoloģijas.
    64. Palīgmateriālu piegādātāja datu bāzes izmantošanas principi.
    65. Krāsu piegādātāja datu bāzes izmantošanas principi.
    66. Ražotāja izstrādāto krāsu niansēšanas tehnoloģiju izmantošanas principi.
    67. Krāsu spektrometru izmantošanas principi.
    68. Virsmu attaukošanas materiāli un to pielietošanas tehnoloģijas.
    69. Antistatisko pretputekļu salvešu veidi un to izmantošana.
    70. Pulverizatoru veidi, to izmantošanas tehnoloģijas.
    71. Laku veidi.
    72. Virsmu lakošanas tehnoloģijas.
    73. Žāvēšanas tehnoloģija, izmantojot žāvēšanas kameru.
    74. Virsmas pārklājumu žāvēšanas tehnoloģijas, izmantojot pārvietojamo aprīkojumu.
    75. Virsmas pārklājuma žāvēšanas atšķirības, neizmantojot žāvēšanas iekārtas (žāvēšana gaisā).
    76. Pulēšanas pastu veidi.
    77. Pulēšanas pastu pielietošanas tehnoloģijas.
    78. Pulēšanas disku veidi un pulēšanas tehnoloģijas.
    79. Speciālo mazgāšanas līdzekļu veidi un izmantošanas tehnoloģijas.
    80. Mikrodefektu aizpildītāju veidi un izmantošanas tehnoloģijas.
    81. Aizsargslāņu veidi un uzklāšanas tehnoloģijas (vasks, politūra utt.).
    82. Vairāku toņu krāsošanas tehnoloģijas.
    83. Virsbūves aplīmēšanas tehnoloģijas.
    84. Dizaina līmlentu izmantošanas paņēmieni.
    85. Virsmas atjaunošanai nepieciešamā maksimālā špaktelēšanas biezuma noteikšanas tehnoloģijas.
    86. Detaļu savstarpējās salāgotības noteikšanas principi.
    87. Metināto šuvju hermetizācijas līdzekļi un to uzklāšanas tehnoloģijas.
    88. Krāsojuma toņa atbilstības pamatkrāsojumam noteikšanas metodes.
    89. Pārklājumu biezuma mērītāju veidi.
    90. Pārklājuma biezuma mērīšanas tehnoloģijas.
    91. Virsmas formas atbilstības novērtēšanas tehnoloģijas.
    92. Krāsojuma kvalitātes novērtēšanas principi.
    93. Krāsojuma defektu rašanās cēloņi.
    94. Krāsas ražotāju piedāvātās defektu novēršanas tehnoloģijas.
    VISPĀRĒJĀS zināšanas:
    Priekšstata līmenī:
    1. Latvijas Republikas Satversmē ietvertās normas tiesiskas un pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
    2. Verbālās un neverbālās mijiedarbības veidi.
    3. Sociālo attiecību dažādība.
    4. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
    Izpratnes līmenī:
    1. Pirmās palīdzības sniegšanas metodes.
    2. Vides aizsardzības prasības.
    3. Atkritumu šķirošanas nozīme un ieguvumi.
    4. Darba tiesības.
    5. Darba tiesību pamatjautājumi.
    6. Pilsoniskās sabiedrības būtība.
    7. Apkārtējās darba vides riska faktori.
    8. Gramatikas un valodas funkcijas.
    9. Starpkultūru mijiedarbības veidi.
    10. Valodas stili un intonācijas.
    11. Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
    12. Sadarbības veicināšanas principi.
    13. Normatīvi tehniskās dokumentācijas veidi transportlīdzekļu krāsošanas jomā.
    14. Aktuālās informācijas avoti.
    15. Profesionālās karjeras izaugsme, tās nozīme.
    16. Mācīšanās stratēģijas.
    17. Informācijas sistēmu drošība.
    18. Mašīnbūves iekārtu ražotāju apmācību programmas.
    19. Lietojumprogrammu veidi.
    20. Uzņēmuma darba organizācija.
    Lietošanas līmenī:
    1. Rīcības ārkārtas situācijās pamatnostādnes.
    2. Rīcības saindēšanās gadījumos ar ķīmiskām vielām pamatnostādnes.
    3. Ievadinstrukcija.
    4. Darba aizsardzības instrukcija darba vietā.
    5. Darba aizsardzības drošības zīmes un signāli.
    6. Ķīmisko vielu drošības datu lapas.
    7. Elektrodrošības noteikumu prasības.
    8. Ugunsdrošības noteikumu prasības.
    9. Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā.
    10. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas prasības.
    11. Darba līguma un koplīguma sastāvs.
    12. Darba kārtības noteikumi un iekšējie normatīvie akti.
    13. Ergonomikas pamatprincipi.
    14. Darba vietas organizācijas principi.
    15. Vārdu krājums.
    16. Profesionālā terminoloģija valsts valodā un divās svešvalodās.
    17. Laika plānošanas paņēmieni.
    18. Efektīvas saskarsmes un sadarbības paņēmieni.
    19. Laika un darbu secības plānošanas paņēmieni.
    20. Matemātiskās un fizikālās mērvienības.
    21. Laukumu un tilpumu rēķināšana.
    22. Matemātiskie aprēķini.
    23. Fizikālo parametru aprēķināšana.
    24. Jaunākās tehnoloģijas transportlīdzekļu krāsošanas jomā.
    25. Pašvērtējuma pamati.
    26. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
    27. Datoru drošības programmas.
    28. Ideju ģenerēšanas metodes.
    29. Tirgzinības pamati.

  • Prasmes

    PROFESIONĀLĀS prasmes:
    1. Atbildīgi izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus konkrētam darba uzdevumam.
    2. Pielietot kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
    3. Pārbaudīt instrumentu atbilstību darba drošības prasībām.
    4. Pārbaudīt aprīkojuma atbilstību darba drošības prasībām.
    5. Uzklausīt pasūtītāja vēlmes un vajadzības.
    6. Pārbaudīt problēmas vai vēlmes pamatotību.
    7. Sadarboties, ievērojot pozitīvas saskarsmes principus.
    8. Risināt konfliktsituācijas, argumentējot savu viedokli.
    9. Sagatavot krāsošanas darba uzdevumu.
    10. Pielietot krāsu ražotāja tehnisko dokumentāciju.
    11. Lietot krāsošanas un žāvēšanas iekārtu un aprīkojuma dokumentāciju.
    12. Sagatavot dokumentāciju transportlīdzekļa nodošanai pēc krāsošanas.
    13. Meklēt ražotāju ieteiktos risinājumus datu bāzēs.
    14. Sagatavot jautājumus krāsu ražotājam.
    15. Noteikt virsmas sagatavošanai un krāsošanai patērējamā materiāla daudzumu.
    16. Pasūtīt krāsu sastāvdaļas jaukšanas iekārtai.
    17. Pasūtīt palīgmateriālus.
    18. Pasūtīt caurspīdīgās lakas.
    19. Pasūtīt špaktelēšanas materiālus, gruntsmateriālus, cietinātājus krāsām un lakām.
    20. Izvēlēties krāsu sistēmu.
    21. Izvēlēties krāsošanas sistēmu.
    22. Izvēlēties špaktelēšanas un gruntēšanas veidu.
    23. Izvēlēties krāsošanas veidu.
    24. Izvēlēties žāvēšanas tehnoloģiju.
    25. Organizēt krāsu materiālu izvietošanu.
    26. Organizēt krāsu materiālu izmantošanu.
    27. Nodrošināt krāsu materiālu automatizētu uzskaiti.
    28. Veikt uzdevuma darba laika uzskaiti.
    29. Izveidot materiālu izmantošanas atskaiti.
    30. Sagatavot vietu krāsojamajam objektam sagatavošanas telpā.
    31. Izvietot krāsojamo objektu sagatavošanas telpā.
    32. Sagatavot krāsošanas kameru.
    33. Izvietot krāsojamo objektu krāsošanas kamerā.
    34. Pieslēgt telpas kolektīvās aizsardzības līdzekļus.
    35. Pielietot lokālo un centralizēto nosūkšanas sistēmu atbilstoši ekspluatācijas instrukcijai.
    36. Pielietot saspiestā gaisa kompresoru, pārbaudīt un noregulēt vajadzīgo spiedienu sistēmā.
    37. Sagatavot krāsu jaukšanas ierīci (ieslēgt, maisīt pigmentus vismaz 15 min).
    38. Sagatavot/noregulēt rokas appūšanas pulverizatorus ūdens krāsām.
    39. Sagatavot/noregulēt stacionāro appūšanas iekārtu ūdenskrāsām krāsošanas kamerā.
    40. Pievienot slīpmašīnas un rokas slīpēšanas klučus nosūkšanas sistēmai.
    41. Pieslēgt IR (infrasarkano staru) žāvētājus.
    42. Pievienot pulverizatorus.
    43. Šķirot izmantotos abrazīvos, maskēšanas materiālus, izmantotos krāsu, laku un šķīdinātāju atlikumus, virsmu slaucīšanai/attaukošanai izmantotos materiālus.
    44. Iztīrīt krāsošanas kameru un sagatavošanas telpu.
    45. Izvietot instrumentus paredzētajās glabāšanas vietās.
    46. Iztīrīt/izmazgāt pulverizatorus.
    47. Iztīrīt/mazgāt virsmas sagatavošanai izmantotos instrumentus.
    48. Dokumentēt informāciju par krāsošanas kameras darbību.
    49. Dokumentēt informāciju par infrasarkanā žāvētāja darbību.
    50. Dokumentēt informāciju par ventilācijas sistēmu darbību.
    51. Demontēt virsbūves aprīkojuma detaļas un mezglus.
    52. Demontēt interjera detaļas un mezglus.
    53. Montēt un demontēt nepieciešamo elektroinstalāciju.
    54. Veikt transporta līdzekļa mazgāšanu.
    55. Veikt remontējamo virsmu attaukošanu.
    56. Veikt virsmu formas atjaunošanu.
    57. Nodrošināt uz virsmas uzklāto špakteles slāņu žāvēšanu.
    58. Veikt remontējamās virsmas slīpēšanu.
    59. Izvēlēties maskēšanas materiālus.
    60. Maskēt nekrāsojamās virsmas.
    61. Veikt grunts-pildītāja izvēli.
    62. Uzklāt grunti-pildītāju krāsojamai virsmai.
    63. Izvēlēties pretkorozijas materiālus.
    64. Identificēt krāsojamās metāla virsmas veidu.
    65. Identificēt krāsojamās plastmasas detaļas veidu.
    66. Sagatavot plastmasas detaļu remontam.
    67. Labot plastmasas detaļu līmējot.
    68. Labot plastmasas detaļu „metinot”.
    69. Labot plastmasas detaļu termiski sildot.
    70. Izvēlēties krāsu toni.
    71. Sajaukt krāsu atbilstoši krāsu toņa formulai.
    72. Krāsot testa karti.
    73. Salīdzināt testa kartes toni ar esošo virsbūves krāsojuma toni.
    74. Noteikt krāsu toņa atbilstību esošajam virsbūves krāsojumam.
    75. Noteikt toņa pieskaņošanai nepieciešamo pigmenta daudzumu.
    76. Attaukot virsmu pirms krāsošanas.
    77. Tīrīt virsmu ar antistatisko pretputekļu salveti, appūšot ar saspiesto gaisu.
    78. Krāsot virsmu ar pulverizatoru.
    79. Sagatavot laku lietošanai.
    80. Lakot virsmu ar pulverizatoru.
    81. Žāvēt uzklāto materiālu, izmantojot pārvietojamo aprīkojumu.
    82. Žāvēt uzklāto materiālu, izmantojot krāsošanas kameru.
    83. Žāvēt uzklāto materiālu bez žāvēšanas aprīkojuma.
    84. Izvēlēties pulēšanas pastas.
    85. Izvēlēties pulēšanas inventāru.
    86. Pulēt nokrāsoto virsmu.
    87. Veikt virsmu apstrādi ar mazgāšanas līdzekļiem.
    88. Novērst mikrodefektus.
    89. Uzklāt aizsargslāni.
    90. Sagatavot virsmu vairāku toņu krāsošanai vai aplīmēšanai.
    91. Veikt vairāku toņu krāsošanu.
    92. Veikt virsmu aplīmēšanu ar līmplēvi vai dekoratīvajām līmlentām.
    93. Identificēt iespēju ar špaktelēšanu atjaunot virsmas sākotnējo formu.
    94. Identificēt detaļu savstarpējo salāgotību.
    95. Pārbaudīt metināto šuvju hermetizāciju.
    96. Pārbaudīt krāsu remonta toņa atbilstību pamatkrāsojumam.
    97. Pārbaudīt krāsu remonta toņa atbilstību krāsu piegādātājas firmas paraugam.
    98. Veikt virsmas pārklājuma biezuma mērījumus.
    99. Veikt virsmas formas atbilstības pārbaudi ar lekālu.
    100. Novērtēt krāsas segtspēju.
    101. Novērtēt krāsas notecējumu esamību.
    102. Novērtēt krāsotās virsmas tīrību.
    103. Novērtēt krāsas nosēšanos remontzonā.
    104. Novērtēt krāsotās virsmas ″svītrainību″.
    105. Novērtēt krāsas atslāņošanos.
    106. Analizēt krāsas ražotāja piedāvātās defektu novēršanas tehnoloģijas.
    107. Analizēt iespēju novērst defektu pārkrāsojot.
    108. Analizēt iespēju novērst defektu slīpējot un pulējot.
    VISPĀRĒJĀS prasmes:
    1. Rīkoties ārkārtas situācijās.
    2. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.
    3. Pārzināt darbā izmantoto ķīmisko materiālu drošības datu lapas.
    4. Precīzi ievērot darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
    5. Ievērot darba aizsardzības instrukciju prasības un iekārtu ekspluatācijas noteikumus.
    6. Ievērot elektrodrošības noteikumus.
    7. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.
    8. Vizuāli novērtēt iekārtu atbilstību elektrodrošības noteikumiem.
    9. Ievērot vides aizsardzības prasības, veicot darba pienākumus.
    10. Šķirot darba procesā radītos atkritumus atbilstoši vides aizsardzības prasībām.
    11. Izmantot videi draudzīgus materiālus un darba paņēmienus.
    12. Piemērot Darba likumu un citus normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības.
    13. Atbildīgi vērtēt darba tiesisko attiecību prasības saistībā ar normatīvajiem aktiem.
    14. Ievērot darba tiesisko attiecību prasības.
    15. Ievērot uzņēmuma darba kārtības noteikumus un iekšējos normatīvos aktus.
    16. Apzināties savu atbildību pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
    17. Lietot nekaitīgus un drošus darba paņēmienus metālapstrādes procesu nodrošināšanai.
    18. Ievērot ergonomikas pamatprincipus.
    19. Organizēt darba vietas uzturēšanu kārtībā.
    20. Skaidri definēt savu domu valsts valodā un svešvalodā mutiski un rakstiski, sazinoties ar kolēģiem un citiem cilvēkiem.
    21. Mutiski un rakstiski lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā darbu nodrošināšanai.
    22. Sadarboties komandā, veicot profesionālos darba pienākumus.
    23. Definēt prioritātes, plānojot savu profesionālo darbību.
    24. Racionāli plānot savu laiku un darba pienākumus.
    25. Efektīvi sadarboties dažādās vidēs.
    26. Kritiski un radoši domāt.
    27. Identificēt un novērst stresa rašanās cēloņus.
    28. Risināt konfliktsituācijas, argumentējot savu viedokli.
    29. Ievērot konfidencionalitāti attiecībās ar pasūtītāju.
    30. Aprēķināt darba izmaksas.
    31. Pārrēķināt lielumus dažādās mērvienību sistēmās.
    32. Modelēt plānotā uzdevuma risinājuma gaitu, veicot profesionālos darba pienākumus.
    33. Paaugstināt profesionālās kvalifikācijas līmeni transportlīdzekļu krāsošanas tehnoloģijās.
    34. Apgūt jaunāko informāciju par tehnoloģisko iekārtu darbības principiem.
    35. Apgūt jaunākās tehnoloģijas transportlīdzekļu krāsošanas jomā.
    36. Iepazīt jaunākās informācijas tehnoloģijas.
    37. Lietot datoru un biroja tehniku darba pienākumu veikšanai.
    38. Patstāvīgi atrast noteiktu informāciju interneta resursos, datu nesējos.
    39. Mērķtiecīgi apstrādāt informāciju, izvēloties piemērotāko risinājumu.
    40. Pārbaudīt drošības konfigurāciju ierīcēm un sistēmām, kuras izmanto profesionālajā darbībā.
    41. Veikt darba vadītāja uzdotos uzdevumus.
    42. Aktīvi iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
    43. Patstāvīgi pieņemt lēmumus par problēmu risinājumiem konkrētās darba situācijās.
    44. Iesaistīties uzņēmuma kultūrvidē.
    45. Racionāli izmantot resursus.

  • Kompetences

    PROFESIONĀLĀS kompetences:
    1. Spēja atbildīgi lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus transportlīdzekļu krāsošanas darbos.
    2. Spēja novērtēt aprīkojuma un instrumentu atbilstību darba uzdevumam un darba drošības prasībām.
    3. Spēja komunicēt ar pasūtītāju, ievērojot pozitīvas saskarsmes un ētikas principus.
    4. Spēja patstāvīgi strādāt ar tehnisko un servisa dokumentāciju un izpētīt transportlīdzekļa ražotāja un krāsu piegādātāja remonta informāciju.
    5. Spēja patstāvīgi pasūtīt virsmas sagatavošanai un krāsošanai nepieciešamos materiālus, un izstrādāt krāsošanas tehnoloģisko karti.
    6. Spēja organizēt krāsošanas materiālu uzglabāšanu, uzskaiti un sagatavot veiktā darba un izmantoto materiālu atskaiti.
    7. Spēja patstāvīgi sagatavot darba vietu veicamajam darbam, sagatavojot nepieciešamos instrumentus, iekārtas un palīgierīces, pieslēgt un pēc darba beigšanas atslēgt nepieciešamos rokas instrumentus un iekārtas no enerģijas avotiem.
    8. Spēja šķirot un atdalīt izmantotos ķīmiskos materiālus, kas atbilstoši normatīvajai dokumentācijai nododami speciālai utilizācijai.
    9. Spēja patstāvīgi sakārtot darba vietu pēc darba pabeigšanas, apkopt instrumentus, palīgierīces un aizpildīt iekārtu ekspluatācijas žurnālu.
    10. Spēja patstāvīgi demontēt nepieciešamos mezglus, detaļas.
    11. Spēja veikt virsmu mazgāšanu un attaukošanu.
    12. Spēja patstāvīgi veikt virsmu veidošanu, izmantojot to atjaunošanas tehnoloģijas špaktelējot un slīpējot.
    13. Spēja veikt nekrāsojamo virsmu maskēšanu.
    14. Spēja veikt pretkorozijas apstrādi un gruntēšanu, izvēloties tehnoloģijai atbilstošus materiālus.
    15. Spēja patstāvīgi identificēt krāsojamās virsmas materiālus.
    16. Spēja patstāvīgi remontēt plastmasas detaļas, pielietojot dažādas remonta tehnoloģijas.
    17. Spēja sagatavot krāsmateriālu komplektu, veikt krāsu testu un niansēt krāsu toni.
    18. Spēja patstāvīgi krāsot, lakot nokrāsoto virsmu ar pulverizatoru un veikt virsmu žāvēšanu, ievērojot vides aizsardzības prasības un pulverizatora lietošanas instrukciju.
    19. Spēja patstāvīgi veikt virsmu pulēšanu un apstrādi ar kosmētiskiem līdzekļiem.
    20. Spēja patstāvīgi veikt virsbūves vai detaļu vairāku toņu krāsošanu, virsbūves aplīmēšanu ar līmplēvi un izmantojot dizaina līmlentas.
    21. Spēja patstāvīgi novērtēt virsmas kvalitāti un remontēto detaļu salāgošanas atbilstību, pieņemot transportlīdzekli vai tā detaļas krāsošanai.
    22. Spēja patstāvīgi pārbaudīt krāsas toņa atbilstību prasībām un nomērīt uzklāto krāsmateriālu biezumu.
    23. Spēja patstāvīgi konstatēt krāsošanas procesā pieļautos defektus un izvēlēties defektu novēršanas paņēmienus.
    VISPĀRĒJĀS kompetences:
    1. Spēja sniegt pirmo palīdzību, rīkoties ārkārtas situācijās un saindēšanās gadījumos ar ķīmiskām vielām.
    2. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības, vides aizsardzības prasības, stingri ievērot norādes ķīmisko vielu drošības datu lapās.
    3. Spēja veidot darba tiesiskās attiecības atbilstoši normatīvajiem aktiem
    4. Spēja pielietot darba procesā nekaitīgus un drošus darba paņēmienus.
    5. Spēja sazināties mutiski un rakstiski valsts valodā, lietot profesionālo terminoloģiju darba uzdevumu veikšanai.
    6. Spēja efektīvi sadarboties komandā, veicot profesionālos darba pienākumus.
    7. Spēja patstāvīgi pielietot matemātikas , fizikas un ķīmijas pamatprincipus profesionālajā darbībā.
    8. Spēja novērtēt savas personīgās prasmes, noteikt savas izglītības pilnveides vajadzības un plānot profesionālo izaugsmi.
    9. Spēja lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darba uzdevuma veikšanai.
    10. Spēja aktīvi iesaistīties uzņēmuma darbības attīstībā, piedāvājot jaunas, racionālas idejas darba uzdevuma veikšanai.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)/
Formāls (ārpus formālās izglītības apgūtās kompetences atzīšanas procedūras ietvaros)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
ne mazāk kā 640 vai ne mazāk kā 960 stundas (640 st. nozīmē 2. PKL, 960 st. atbilst 3. PKL)

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums"

- Daugavpils būvniecības tehnikums

Izdevējiestādes:

- Latgales Industriālais tehnikums

- Mācību centrs "BUTS"

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mašīnzinības (525)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija (tālākizglītība)

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 12.01.2023

Ievietots: 07.05.2016