Bakalaura akadēmiskās studiju programmas „Politikas zinātne” mērķis ir sagatavot Latvijas sabiedrības, valsts, privātā sektoru, pašvaldību un starptautisko organizāciju vajadzībām akadēmiski izglītotus un profesionāli kvalificētus speciālistus, kuri spētu realizēt savu profesionālo un cilvēcisko potenciālu un būtu konkurētspējīgi darba tirgū;
– sagatavot profesionāļus ar padziļinātām zināšanām par politiskām sistēmām, valsts administrāciju, un izpratni par starptautiskajām norisēm, par Eiropas Savienības sociāli ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kā arī par Latvijas vietu tajos.

Programmu absolventiem ir jābūt vienlīdz kvalificētiem veikt pētniecisko darbību un piedalīties sociāli politiskajos procesos starptautiskajā, reģionālajā un vietējā līmenī. Kā arī, lai sagatavotie speciālisti būtu spējīgi nostiprināt LU Politikas zinātnes nodaļu kā nozīmīgāko politikas zinātnes bakalauru sagatavošanas institūciju Latvijā.

Mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde dod iespēju politikas zinātnes bakalaura studiju programmā plānot šādus vēlamos rezultātus:
Noteiktu zināšanu apguvi:
– par svarīgākajiem politikas zinātnes teorijas un koncepciju jēdzieniem un nozīmīgākajām politikas teorijas ietvaros aplūkotajām problēmām;
– par politiskās domas veidošanos, tās saikni ar praktisko politiku un par politisko ideju vēstures nozīmību mūsdienu politikā;
– par Latvijas politiskajiem notikumiem un politisko sistēmu;
– par Latvijas un pasaules politikā notiekošajiem procesiem un to ietekmējošiem faktoriem, izpratni par Latvijas politisko situāciju atbilstoši mainīgajām situācijām starptautiskajā vidē;
– par sabiedrības funkcionēšanas apstākļiem, par politikas veidošanas un īstenošanas apstākļiem;
– par Eiropas Savienības veidošanos, struktūru, darbību, rīcībpolitiku un lomu Latvijas politiskā un ekonomiskā sistēmā;
– par dažādām politikas pētīšanas pieejām un metodēm, datu apstrādes un analīzes pamatprincipiem, cēloņsakarības nozīmi un mērīšanu, statistisko metožu pielietojumu;
– par rīcībpolitikas modeļiem un teorijām, publiskās politikas pamatproblēmām;
– par kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm rīcībpolitikas problēmu analīzei un alternatīvu analīzei;
– par institūciju funkcionēšanas principiem un organizāciju Latvijā;
– par starptautiskās politikas un ārpolitikas teorētiskiem aspektiem un to daudzveidīgajiem skaidrojumiem;
– par ideoloģiju lomu modernā sabiedrībā un dažādām ideoloģiju teorijām;

Noteiktu prasmju ieguvi:
– profesionālās prasmes – kritiskās un analītiskās domāšanas prasmi; veikt empīrisko datu deskriptīvo un inferenciālo analīzi, spēj analizēt akadēmisku tekstu, identificējot autora vēstījumu un galvenos argumentus;
– analizēt dažādus bilaterālos un multilaterālos politisko sarunu procesus;
– analizēt praktiskas situācijas publiskās pārvaldes darbā, sagatavot un analizēt nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa politikas plānošanas un teritorijas attīstības plānu, izmantot individuālo spriestspēju, veikt patstāvīgu publiskās pārvaldes problēmu un dilemmu analīzi, izprast normatīvos ierobežojumus publiskajā sektorā strādājošajiem;
– analizēt normatīvos aktus, veidot efektīvu birokrātijas kontroles mehānismu publiskās pārvaldes iestādēs, gatavot svarīgākos dokumentus publiskās pārvaldes iestādē;
– izvērtēt vēlēšanu uzvedību, izmantojot dažādus balsošanas modeļus, analizēt savu un citu cilvēku vēlēšanu uzvedību;
– apgūtas prasmes analizēt politisko partiju, nevalstisko organizāciju un civildienesta uzbūvi, struktūru, civildienesta un politiķu atalgojumu un darba izpildes novērtējumu;
– organizatoriskās prasmes – iesaistīties institūcijas darbā, atbildīgi veikt definētos darba uzdevumus; pieņemt lēmumus; veidot organizācijas struktūru un dizainu; plānot, savu profesionālo izaugsmi, karjeru;
– komunikācijas prasmes – spēju kvalitatīvi un radoši darboties nacionālā un starptautiskajā vidē, prasmi strādāt valsts un nevalstiskajās organizācijās, komunikāciju un sarunu prasmes, prasme lobēt attiecīgo rīcībpolitiku, strādāt individuāli un grupā, diskutēt un kritiski izvērtēt gan sava, gan citu pētījumu rezultātus, ievērojot akadēmiskā darba ētikas normas;
– prasmi tālākizglītoties – turpināt akadēmisko un profesionālo izglītību; spēju veikt patstāvīgus pētījumus, apstrādāt un prezentēt informāciju, argumentēt savu viedokli; prasmi patstāvīgi mācīties, apgūt jaunas iemaņas.