Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Apgūt vadībzinātnes teorētiskos kursus atbilstoši vadībzinātnes apakšnozarēm;
– izstrādāt un sekmīgi aizstāvēt divus kursa darbus un apgūt citu zinātņu nozaru studiju kursus brīvās izvēles daļā;
– apgūt pētījumu metodes vadībzinātnes apakšnozarēs, veicot patstāvīgu pētījumu un rezultātus apkopot bakalaura darbā;
– apgūt obligātās izvēles daļu, kura ietver sevī studiju kursus vadībzinātnē un radniecīgās disciplīnās atsevišķi pa apakšprogrammām.

– apakšprogrammā “Biznesa informācijas vadība” students iegūst izpratni par informācijas tehnoloģiju iespējām uzņēmējdarbības atbalstam, attīstībai un par biznesa informācijas pārvaldības nozīmīgumu;
– iegūst zināšanas par uzņēmuma informācijas sistēmu veidošanu, uzturēšanu un to darbības nodrošināšanu, uzņēmējdarbības organizāciju globālajā tīmeklī, konkurentu un biznesa datu vākšanu un intelektuālo analīzi;
– iegūst prasmes biznesa problēmu identifikācijai, risinājumu izstrādei un realizācijai, pielietojot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, datu intelektuālās analīzes rīkus un metodes, biznesa procesu modelēšanas, vizualizācijas metodes un paņēmienus.
– apakšprogrammā “Ekonomikas informātika” students iegūst izpratni par informācijas tehnoloģiju iespējām uzņēmējdarbības atbalstam un attīstībai un par biznesa informācijas pārvaldības nozīmīgumu;
– iegūst zināšanas par uzņēmuma informācijas sistēmu veidošanu, uzturēšanu un to darbības nodrošināšanu, uzņēmējdarbības organizāciju globālajā tīmeklī, konkurentu un biznesa datu vākšanu un analīzi;
– iegūst prasmes biznesa problēmu identifikācijai, risinājumu izstrādei un realizācijai pielietojot modernās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, datu analīzes, modelēšanas un vizualizācijas metodes un paņēmienus.
– apakšprogrammā “Kvalitātes vadība” students apgūst zināšanas par starptautiski atzītām kvalitātes pārvaldības sistēmām un modeļiem, produktu un procesu kvalitātes vadības metodēm;
– iegūst prasmes analizēt produkcijas ražošanas un realizācijas procesu, organizāciju sertifikācijas iespējas;
– iegūst praktiskas iemaņas izmantot iegūtās zināšanas organizāciju kvalitātei vadības sistēmu veidošanai, uzturēšanai, novērtēšanai un pilnveidošanai.
– apakšprogrammā “Mārketings” students apgūst zināšanas par preču un pakalpojumu izstrādes, izplatīšanas, pārdošanas un virzīšanas tirgū plānošanu un organizēšanu, lai apmierinātu patērētāju vajadzības;
– prasmes izmantot teorētiskās zināšanas un pētniecības metodes mārketinga darbībā uzņēmumos jebkurās tautsaimniecības nozarēs.
– apakšprogrammā “Organizāciju vadība” students apgūst uzņēmējdarbības vadības zinātnes teorijas bāzi, kas nodrošina zināšanas, kas ir nepieciešamas, lai veiktu vadības funkcijas dažādos saimniecisko organizāciju vadīšanas līmeņos un attīstītu individuālās spējas uzņemties līdera lomu;
– prast risināt aktuālas uzņēmējdarbības vadības problēmas, iegūst prasmes vadības problēmu identifikācijai un to efektīvai risināšanai pielietojot modernās pētīšanas metodes.
– apakšprogrammā “Pašvaldību organizācija” studentam piedāvā apgūt finanšu grāmatvedību, Latvijas tautsaimniecību, vietējos pašvaldību, valsts pašvaldību budžetu, ekonomisko teoriju vēsturi, politoloģiju, teritoriālās informācijas sistēmas.
– apakšprogrammā “Publiskā pārvalde” students apgūst teorētiskās zināšanas, iegūt izpratni un praktiskās iemaņas darbam publiskās pārvaldes dažādās jomās – valsts, pašvaldību iestādēs un nevalstiskās organizācijās, lai sekmētu to sociālo atbildību un efektīvu darbu;
– apgūst zināšanas par daudzlīmeņu pārvaldību, t.sk. Eiropas Savienību un tās institūciju darbību;
– attīstīt organizatoriskā un pētnieciskā darba iemaņas, lai izprastu organizāciju darba būtību, cilvēka lomu tajā un veicinātu jaunu ideju īstenošanu.
– apakšprogrammā “Ražošanas vadība” studentam piedāvāapgūt finanšu grāmatvedību, darba tirgus vadīšanu, saimnieciskās darbības analīzi, stratēģisko un operatīvo plānošanu, dabas resursu ekonomiku, uzņēmējdarbības finansēšanu.
– apakšprogrammā “Starptautiskais bizness” tiek sagatavoti speciālisti ar plašām teorētiskām un praktiskām zināšanām efektīvam darbam mainīgajā biznesa vidē tirgus globalizācijas un internacionalizācijas apstākļos.

Studenti apgūst spēju pielāgoties straujām pārmaiņām tirgū un pieņemt efektīvus un neordinārus lēmumus, kā arī izpratni par starptautiskā biznesa vadīšanas īpatnībām atšķirīgās valstīs.

Students studiju procesā izstrādā patstāvīgus pētniecības projektus, piedalās debatēs un starptautiskajās studentu konferencēs.
– apakšprogrammā “Starptautiskās ekonomiskās attiecības” students apgūst zināšanas starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā, starptautiskajās finansēs un mārketingā, kā arī apgūst prasmes ārējās tirdzniecības regulēšanas jomā un starptautiskajā banku biznesā.

Studiju kursi palīdz izprast šādu svarīgus ekonomikas aspektus:
– mūsdienu globālās ekonomikas funkcionēšanas principus un jaunākās tendences;
– noskaidrot atsevišķu valstu vietu pasaules tirgū;
– novērtēt valstu konkurētspējas un attīstības perspektīvas nākotnē.

Students studiju procesā izstrādā patstāvīgus pētniecības projektus, piedalās debatēs un starptautiskajās studentu konferencēs.
– apakšprogrammā “Tirgvedība” students apgūst zināšanas par preču un pakalpojumu izstrādes, izplatīšanas, pārdošanas un virzīšanas tirgū plānošanu un organizēšanu, lai apmierinātu patērētāju vajadzības;
– prasmes izmantot teorētiskās zināšanas un pētniecības metodes tirgvedības (mārketinga) darbībā uzņēmumos jebkurās tautsaimniecības nozarēs.
– apakšprogrammā “Tūrisma un viesnīcu vadība” students iegūst plašas zināšanas un izpratni par tūrisma jomā notiekošajiem procesiem.
Bez teorētiskajām zināšanām studenti apgūst praktiskas iemaņas dažādu projektu izstrādāšanā viesnīcu sektorā, tūrisma objektu izpētē un jaunu tūrisma produktu izstrādē.

Iegūtās prasmes un iemaņas:
– dod izpratni par tūrisma sistēmas funkcionēšanas likumsakarībām, kas īpaši svarīgi ir Latvijas apstākļos;
– sniedz zināšanas un praktiskas iemaņas novērtēt un analizēt tūrisma ietekmi uz ekonomisko, sociālo, dabas un kultūras vidi, atklājot tūrisma attīstības pozitīvos un negatīvos aspektus;
– sagatavo praktiskam darbam tūrisma industrijas uzņēmumos un valsts institūcijās.
– apakšprogrammā “Vide un uzņēmējdarbības vadība” students apgūst vadīšanas darba metodes, vides ekonomikas teorijas pamatus;
– apgūt tirgus ekonomikas funkcionēšanas likumsakarības un to modelēšanas iespējas;
– iegūst praktiskas iemaņas aktuālu uzņēmējdarbības vadības un vides problēmu risināšanā, informācijas apstrādē un analīzē, sociāli ekonomisko procesu modelēšanā un prognozēšanā.

Zināšanas:
– analītiskās un radošās domāšanas spējas – spēja parādīt vadībznātnes svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni;
– kritiskās domāšanas spējas – spēja parādīt vadībzinātnes specializētas zināšanas un šo zināšanu kritisku izpratni.

Prasmes:
– saskarsmes prasmes – uzņemties atbildību un iniciatīvu, prasme strādāt individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu; komunikāciju prasmes saskarsmē ar kolēģiem un klientiem.
– organizatoriskās un vadības  prasmes – prasme piemēroties, darboties jaunās situācijās; prasme plānot, vadīt un organizēt savu un citu darbu; prasme plānot savu profesionālo izaugsmi, karjeru; pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.
– prasmes mācīties – zināšanu praktiska izmantošana;  prasme sameklēt un apstrādāt informāciju; prasme patstāvīgi mācīties, apgūt jaunas iemaņas; prasme sagatavot, izklāstīt, prezentēt datus, informāciju; prasme prezentēt un argumentēt savu viedokli; prasme veikt inovatīvu un pētniecisku darbību.
– datorprasmes – prasme strādāt ar datoru, darba pienākumu izpildei specifisku datorprogrammu pārzināšana; prasme analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus vadībzinātnes jomā, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem gan ar speciālistiem, gan nespeciālistiem.
– profesionālās prasmes – savas specialitātes pārzināšana vadībzinātnes jomā, studiju laikā iegūto zināšanu praktiskā pielietojuma spējas darba tirgos Latvijā un ārzemēs;
– kritiskās domāšanas prasme; prasme veikt zinātniskus pētījumus bakalaura darba izstrādāšanas ietvaros turpinot studijas maģistrantūrā, kā arī dažādos projektos, grantos, atsevišķu tēmu izstrādēs pēc valsts un komerciālo institūciju pasūtījumiem.

 

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
3-4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Komerczinības un administrēšana (34)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Vadība un administrēšana (345)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Akadēmiskās augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2021

Pēdējie labojumi: 21.09.2021

Ievietots: 07.05.2016