Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Sagatavot augsti kvalificētus tiesību speciālistus ar teorētiskām zināšanām Starptautiskajās un Eiropas tiesībās un specializāciju medicīnas, sabiedrības veselības un rehabilitācijas jomā;
– kuri spēj veiksmīgi darboties mūsu valsts un starptautisko sociālo norišu kontekstā, identificēt, analizēt un risināt tiesiska rakstura problēmas, saskaņojot indivīda un sabiedrības intereses, spējot veiksmīgi darboties Eiropas Savienības tiesiskajā telpā.
Apgūtas padziļinātas zināšanas par tiesību metodoloģiskiem un izziņas procesa aspektiem, kā arī specializētās tiesību jomās – sociālajās un medicīnas un starptautisko un Eiropas tiesību sfērās, kas ļauj analizēt tiesiskās problēmas plašā salīdzinošā kontekstā;

Absolvents spēj:
– raksturot un diskutēt par tiesību zinātnes teorijas attīstību un mūsdienu tendencē;
– izmantojot tiesību teorētiskās koncepcijas, raksturot un salīdzināta dažādas tiesību nozares un apakšnozares un analizēt to mijiedarbību;
– patstāvīgi izmantot juridiskās teorijas, metodes tiesiska rakstura problēmu risināšanai, lai veiktu pētniecisku darbību, galvenokārt jurisprudencē;
– argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistemātiskiem tiesības zinātņu nozaru un profesionālās jurisprudences jomas aspektiem;
– organizēt tiesiska rakstura pētījumus un plaši interpretēt iegūto pētījumu rezultātus;
– kritiski analizēt komplicētas tiesiska rakstura zinātniskās problēmas, pieņemt un pamatot konstruktīvus lēmumus.

Absolvents prot:
– īstenot zinātniski pamatotu starpdisciplināru pieeju tiesiska rakstura izziņas procesiem un pētījumiem;
– atlasīt, apgūt un analizēt tiesiskos aktus, juridikatūras dokumentus un speciālo teorētisko literatūru un izmantot to, lai attīstītu jaunas oriģinālas idejas;
– pielietot daudzpusīgas un dziļas teorētiskas zināšanas un izmantot iegūtās iemaņas praktiskajā darbā, lai analizētu, interpretētu un risinātu teorētiskās un/vai praktiska rakstura tiesiskas problēmas.

 

Jurists

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. datorzinības;
    1.2. loģika;
    1.3. zinātniskā darba izstrādāšanas pamati;
    1.4. mediācijas pamatprincipi;
    1.5. psiholoģijas pamati;
    1.6. saskarsmes kultūra;
    1.7. vadības teorijas pamati;
    1.8. latīņu valodas pamati.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. vides tiesības;
    2.2. nodokļu tiesības;
    2.3. lietvedība;
    2.4. romiešu civiltiesības;
    2.5. jūras tiesības;
    2.6. vispārīgā valsts zinātne;
    2.7. fizisko personu datu aizsardzības tiesības;
    2.8. ārvalstu tiesību vēsture;
    2.9. sociālās tiesības;
    2.10. pašvaldību tiesības;
    2.11. baznīcas tiesības;
    2.12. starptautiskās tirdzniecības tiesības;
    2.13. tiesību socioloģija;
    2.14. konkurences tiesības;
    2.15. kriminoloģija;
    2.16. kriminālistika;
    2.17. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. tiesību teorija;
    3.2. Latvijas tiesību vēsture;
    3.3. tiesību filozofija;
    3.4. konstitucionālās tiesības;
    3.5. administratīvās tiesības;
    3.6. administratīvais process;
    3.7. civiltiesību vispārīgā daļa;
    3.8. saistību tiesības;
    3.9. lietu tiesības;
    3.10. ģimenes tiesības;
    3.11. mantojuma tiesības;
    3.12. intelektuālā īpašuma tiesības;
    3.13. komerctiesības;
    3.14. darba tiesības;
    3.15. civilprocess;
    3.16. krimināltiesības;
    3.17. kriminālprocess;
    3.18. tiesību aizsardzības iestādes;
    3.19. Eiropas Savienības tiesības;
    3.20. starptautiskās publiskās tiesības;
    3.21. starptautiskās privāttiesības;
    3.22. profesionālā ētika;
    3.23. juridiskā retorika (tai skaitā runas māksla);
    3.24. valsts valoda;
    3.25. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

  • Prasmes

    1. Noskaidrot un vērtēt lietas būtiskos faktiskos apstākļus (tai skaitā prasme savākt, apstrādāt, analizēt un vērtēt informāciju, tajā skaitā pierādījumus).
    2. Veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas sastāvam un izdarīt juridisku slēdzienu.
    3. Argumentēt un izklāstīt izdarītos juridiskos slēdzienus.
    4. Atrast piemērojamās tiesību normas.
    5. Izpētīt tiesību normas pieņemšanas vēsturiskos apstākļus, noteikt tiesību normas mērķi un tiesību normas vietu tiesību sistēmā (prasme iztulkot tiesību normas).
    6. Veikt tiesību tālākveidošanu un efektīvi izmantot citas juridiskās metodes.
    7. Izveidot loģisku un pārskatāmu juridiskā dokumenta struktūru.
    8. Veidot pareizu tiesību normu un citu juridisko tekstu struktūru.
    9. Vadīt, organizēt un kontrolēt padoto darbu.
    10. Izstrādāt juridiskus dokumentus atbilstoši tiesību normām un personu interesēm.
    11. Publiski uzstāties.
    12. Veikt aizstāvības funkcijas kriminālprocesā.
    13. Veikt valsts apsūdzības uzturētāja funkcijas kriminālprocesā.
    14. Veikt pārstāvības funkcijas civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā.
    15. Veikt civilprocesa, administratīvā procesa, Satversmes tiesas procesa un kriminālprocesa virzīšanu.
    16. Ievērot profesionālās ētikas normas.
    17. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datu bāzes.
    18. Organizēt un veikt pētījuma ar zinātnisku vērtību izstrādāšanu jurisprudencē.
    19. Izmantot normatīvo aktu jaunrades tehniku.
    20. Orientēties Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautisko tiesību sistēmā.
    21. Pārvaldīt valsts valodu.
    22. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.
    23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

  • Kompetences

    1. Spēja metodoloģiski pareizi atrast, analizēt un piemērot tiesību normas.
    2. Spēja izstrādāt, analizēt un apliecināt tiesisku darījumu dokumentus un tiesību piemērošanas aktus.
    3. Spēja sastādīt procesuālos dokumentus (piemēram, iesniegumus iestādēm un pieteikumus tiesām, blakus sūdzības, administratīvus aktus, tiesas nolēmumus).
    4. Spēja sniegt juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību.
    5. Spēja veikt tiesību subjektu pārstāvību.
    6. Spēja izstrādāt un analizēt normatīvo aktu projektus.
    7. Spēja veikt tiesību normās paredzētās procesuālās darbības civilprocesā, kriminālprocesā, administratīvajā procesā un Satversmes tiesas procesā.
    8. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē.
    9. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
60-80
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Tiesību zinātne (38)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Tiesību zinātne (380)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un komerczinības) nozare

Jurists atbilstoši profesionālajai specializācijai un amatam atrod, analizē, iztulko un piemēro tiesību normas. Izstrādā, analizē un apliecina juridiskus dokumentus. Veic juridiskas darbības civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā. Konsultē klientu juridiskos jautājumos, pārstāv klienta vai organizācijas intereses ar materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu saistītās juridiskās darbībās. Sniedz pārrobežu juridiskos pakalpojumus. Nodrošina darba vietā normatīvo aktu prasību tiesību jomā ievērošanu, personas datu aizsardzības likuma ievērošanu. Patstāvīgi plāno un izstrādā pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: PIRMĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS DIPLOMS ar profesionālo kvalifikāciju: Jurista palīgs

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2021

Pēdējie labojumi: 17.12.2021

Ievietots: 07.05.2016