PROFESIONĀLĀS zināšanas:
Priekšstata līmenī:
1. Metāla pretkorozijas līdzekļu veidi, to lietošanas nosacījumi.
2. Izgatavoto detaļu iepakošanas veidi un paņēmieni.
3. Izgatavoto detaļu uzglabāšanas veidi un paņēmieni.
Izpratnes līmenī:
1. Evakuācijas plāns.
2. Drošas darba vietas iekārtošanas principi.
3. Vides aizsardzības prasības.
4. Apkārtējās darba vides riska faktori.
5. Programmvadības metālapstrādes darbgalda operatora darba vietas organizēšanas principi.
6. Darba ētikas principi.
7. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu lietošanas instrukcijas prasības.
8. Metāla apstrādes programmu pielietošanas principi.
9. Darba zonas izmēru noteikšanas principi.
10. Metālu un kompozītmateriālu un to sakausējumu ķīmiskās, fizikālās, galvenās mehāniskās, tehnoloģiskās un ekspluatācijas īpašības.
11. Metālu un kompozītmateriālu marķējums.
12. Metālu un kompozītmateriālu klasifikācija.
13. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbos izmantojamo materiālu un palīgmateriālu kvalitātes prasības.
14. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes instrumentu un griezējinstrumentu veidi.
15. Instrumentu un griezējinstrumentu asināšanas paņēmieni.
16. Katalogu un viedo programmu lietošanas paņēmieni instrumentu izvēlē.
17. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu tehniskās apkopes datu reģistrēšanas prasības.
18. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu darbības principi un tehnoloģiskās iespējas.
19. Nulles punkta piesaiste.
20. Metālgriešanas tehnoloģijas.
21. Metāla apstrādes veidi un režīmi.
22. Virpošana.
23. Frēzēšana.
24. Lokšņu koordinātgriešana.
25. Locīšana.
26. Slīpēšana.
27. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes instrumentu un griezējinstrumentu veidi.
28. Vienkāršu detaļu apstrādes programmu izveides principi.
29. Vienkāršu detaļu apstrādes programmu manuālās programmēšanas valodas.
30. Vadības pults klaviatūras taustiņu izvietojums un nozīme.
31. Virsmas raupjuma novērtēšanas principi.
32. Metālgriešanas tehnoloģijas.
33. Griezējinstrumentu nodiluma pakāpes noteikšanas metodes.
34. Izgatavoto detaļu uzskaites dokumentācija uzņēmumā.
35. Kopsavilkumu rasējumu lasīšana.
36. Tēlotājģeometrija.
37. Tehniskās grafikas pamati.
Lietošanas līmenī:
1. Individuālo aizsardzības līdzekļu izvēles un lietošanas nosacījumi.
2. Kolektīvo aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasības.
3. Pirmās palīdzības sniegšanas metodes.
4. Rīcība ārkārtas situācijās.
5. Ievadinstrukcijas prasības.
6. Darba aizsardzības instrukcijas darba vietā prasības.
7. Darba aizsardzības drošības zīmes un signāli, to ievērošanas prasības.
8. Elektrodrošības noteikumi.
9. Ugunsdrošības noteikumi.
10. Rīcība ugunsgrēka gadījumā.
11. Atkritumu šķirošanas prasības.
12. Ergonomikas pamatprincipi.
13. Detaļu sagatavju novietošanas principi.
14. Darba normēšanas pamati.
15. Operāciju darbietilpības aprēķini.
16. Darba laika grafika izstrādes pamatprincipi.
17. Tehnisko skiču un rasējumu lasīšana.
18. Bāžu, izmēru ķēžu, pielaižu, sēžu, virsmas raupjuma apzīmējumu lasīšana rasējumos.
19. Bāžu, izmēru ķēžu, pielaižu, sēžu, virsmas raupjuma apzīmējumu tabulu lietošanas paņēmieni.
20. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu aizsardzības aprīkojuma lietošanas paņēmieni.
21. Metālapstrādes darbgalda apstrādes zonas manuālās pārbaudes metodes.
22. Apstrādes režīmu atbilstības pārbaudes metodes.
23. Metāla skaidas noņemšanas paņēmieni – pamatmateriāla tīrapstrāde, rupjapstrāde.
24. Metāla un kompozītmateriālu detaļu apstrādes darbu secības plānošanas principi.
25. Detaļas izgatavošanas procesa plānošana.
26. Mērinstrumentu pielietošanas plānošanas principi.
27. Metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu atvēršanas secība.
28. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu programmēšanas valodu lietošana.
29. Tehnoloģisko šķidrumu lietošanas nosacījumi.
30. Dzesēšanas šķidrumu sagatavošanas paņēmieni.
31. Metāla un kompozītmateriālu apstrādē izmantojamo instrumentu veidi, to pielietošanas paņēmieni.
32. Metāla un kompozītmateriālu apstrādē pielietojamo mērinstrumentu un kontroles instrumentu veidi, to lietošanas paņēmieni.
33. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes palīgierīču veidi, to pielietošanas metodes.
34. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes tehnoloģisko iekārtu veidi, to lietošanas paņēmieni.
35. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu ekspluatācijas un elektrodrošības noteikumu prasības.
36. Ergonomiskas darba vietas iekārtošanas paņēmieni.
37. Ergonomiski darba paņēmieni.
38. Ikdienas un plānoto programmvadības metālapstrādes darbgaldu tehnisko apkopju veikšanas metodes.
39. Instrumentu nostiprināšanas paņēmieni darbgaldā.
40. Palīgierīču nostiprināšanas paņēmieni, sagatavju nostiprināšanas veidi un paņēmieni.
41. Programmvadības metālapstrādes darbgalda vadības pults klaviatūras lietošanas principi.
42. Datu pārneses paņēmieni.
43. Detaļas apstrādes procesa vizualizācijas atbilstība darba uzdevumam.
44. Programmvadības metālapstrādes darbgalda darba vārpstas ass centra pārvietošanās trajektorija.
45. Mērinstrumentu un mērierīču pielietošana.
46. Detaļu mērīšanas tehnoloģija.
47. Griezējisntrumenta korekcijas aprēķināšanas principi.
48. Griezējinstrumentu katalogu lietošanas paņēmieni.
49. Griezējinstrumentu piesaistes maiņas metodes.
50. Metāla un kompozītmateriālu aprēķināšanas metodes.
51. Metāla un kompozītmateriālu īpatnējā svara noteikšanas metodes.
52. Izgatavoto detaļu uzskaites veidi.
53. Izgatavoto detaļu uzskaites dokumentācijas aizpildīšanas prasības.
VISPĀRĒJĀS zināšanas:
Priekšstata līmenī:
1. Tiesiskās attiecības.
2. Latvijas Republikas Satversmē ietvertās normas tiesiskas un pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
3. Efektīvas komunikācijas. priekšnosacījumi.
4. Plānošanas un lēmumu pieņemšanas principi.
5. Normatīvie akti informācijas tehnoloģiju jomā.
6. Uzņēmējdarbību regulējošie normatīvie akti.
7. Ekonomiskie resursi un ekonomikas pamatproblēmas.
Izpratnes līmenī:
1. Gramatikas un valodas funkcijas.
2. Verbālās mijiedarbības veidi. Valodas stili un intonācijas iezīmes.
3. Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
4. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
5. Informācijas sistēmu drošība.
6. Indivīda tiesības, pienākumi un atbildība.
7. Darba tiesību pamatjautājumi.
8. Pilsoniskās sabiedrības būtība.
9. Saskarsmes psiholoģija.
10. Sadarbības veicināšanas paņēmieni.
11. Komercdarbības veidi.
12. Biznesa plāna loma uzņēmējdarbībā.
13. Profesionālās karjeras izaugsme un tās nozīme.
Lietošanas līmenī:
1. Vārdu krājums valsts valodā un svešvalodā.
2. Starpkultūru mijiedarbība.
3. Rēķināšana.
4. Matemātiskās un fizikālās mērvienības un formas.
5. Matemātiskā terminoloģija.
6. Lietojumprogrammas atbilstoši darba uzdevumam.
7. Biroja tehnikas pielietošanas principi.
8. Darba līguma sastāvs.
9. Laika plānošanas paņēmieni.
10. Efektīvas saskarsmes un sadarbības paņēmieni.
11. Lietišķās komunikācijas process.
12. Konfliktsituāciju risināšanas paņēmieni.
13. Darbu secības plānošana.
14. Pašvērtējuma principi.
15. Mācīšanās stratēģijas.

PROFESIONĀLĀS prasmes:
1. Izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus.
2. Izmantot kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
3. Pārbaudīt darba zonas aizsargierīces un to atbilstību drošības prasībām.
4. Rīkoties ārkārtas situācijās atbilstoši instrukcijām.
5. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.
6. Atpazīt darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
7. Ievērot darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
8. Ievērot ievadinstrukcijas un darba aizsardzības instrukcijas darba vietā prasības.
9. Ievērot darba aizsardzības drošības noteikumus.
10. Novērtēt darba vides riska faktoru ietekmi uz veselību.
11. Ievērot elektrodrošības noteikumus.
12. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.
13. Vizuāli novērtēt programmvadības metālapstrādes darbgalda atbilstību elektrodrošības noteikumiem.
14. Ievērot vides aizsardzības prasības, veicot darba pienākumus.
15. Šķirot darba gaitā radušos atkritumus atbilstoši noteiktajām prasībām.
16. Lietot nekaitīgus un drošus darba paņēmienus darba uzdevuma veikšanai.
17. Ievērot ergonomikas pamatprincipus.
18. Pārbaudīt programmvadības metālapstrādes darbgaldu un darba vietas atbilstību tehniskajām un darba drošības prasībām.
19. Sakārtot darba vietu atbilstoši darba kārtības noteikumiem un tehniskajām prasībām.
20. Izskatīt veicamo metāla vai kompozītmateriālu apstrādes darba uzdevumu.
21. Iepazīties ar darba uzdevumā noteikto nepieciešamo materiālu un palīgmateriālu daudzumu, pieejamību un nepieciešamo detaļas apstrādes laiku.
22. Atpazīt apzīmējumus tehniskajās skicēs un rasējumos.
23. Lasīt izstrādājamo detaļu tehnisko rasējumu.
24. Pielietot programmvadības metālapstrādes darbgalda lietošanas instrukcijā esošos nosacījumus.
25. Lietot programmvadības metālapstrādes darbgalda aizsardzības aprīkojumu atbilstoši ražotāja noteiktajām prasībām.
26. Novērtēt darba zonas izmēru atbilstību izgatavojamajai detaļai.
27. Pārbaudīt izvēlēto apstrādes režīmu atbilstību programmvadības metālapstrādes darbgalda tehniskajām iespējām.
28. Plānot metāla vai kompozītmateriālu detaļas izgatavošanas procesa secību.
29. Plānot metāla vai kompozītmateriālu detaļas apstrādes darbu secību.
30. Plānot detaļas mērījumu veikšanas laiku, vietu un virsmu, atbilstoši tehnoloģiskās kartē noteiktajām prasībām.
31. Izmantot papildus tehnisko dokumentāciju un pielaižu, sēžu, virsmas raupjuma tabulas.
32. Atvērt metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu vadības sistēmā.
33. Lasīt metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu vadības sistēmā.
34. Paņemt atbilstošas metāla vai kompozītmateriālu sagataves.
35. Novietot sagataves, ievērojot ergonomiska darba procesa prasības.
36. Paņemt metālapstrādes procesā izmantojamos tehnoloģiskos šķidrumus atbilstoši metālapstrādes darbgalda tehniskajai dokumentācijai.
37. Sagatavot veicamajam darbam dzesēšanas šķidrumus atbilstoši darba uzdevumam.
38. Sagatavot instrumentus atbilstoši darba uzdevumam.
39. Pārbaudīt instrumentu tehnisko atbilstību veicamajam metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbam.
40. Ievērot instrumentu griezējvirsmas izmantošanas prasības atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai.
41. Sagatavot veicamajam metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbam atbilstošus mērinstrumentus un kontroles instrumentus.
42. Pielietot atbilstošu mērinstrumentu un kontroles instrumentu lietošanas paņēmienu, ievērojot darba uzdevuma nosacījumus.
43. Pārbaudīt mērinstrumentu un kontroles instrumentu tehnisko atbilstību veicamajam metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbam.
44. Ieslēgt programmvadības metālapstrādes darbgaldu.
45. Pārbaudīt dzesēšanas un eļļošanas šķidrumu daudzuma atbilstību darbgalda ekspluatācijas noteikumiem.
46. Sagatavot metāla vai kompozītmateriālu sagataves nostiprināšanai nepieciešamās palīgierīces.
47. Ievērot ergonomikas principus operatora darba vietā.
48. Sniegt priekšlikumus darba vidi atbilstoši ergonomikas prasībām.
49. Veikt ikdienas programmvadības metālapstrādes darbgalda pārbaudes un tehniskās apkopes.
50. Lietot eļļošanas un dzesēšanas šķidrumus (tehnoloģiskos šķidrumus) atbilstoši tehniskās dokumentācijas prasībām.
51. Reģistrēt veiktos programmvadības metālapastrādes darbgalda tehniskās apkopes darbus.
52. Nostiprināt programmvadības metālapstrādes darbgaldā instrumentus un palīgierīces.
53. Nostiprināt programmvadības metālapstrādes darbgaldā sagataves.
54. Paņemt no saraksta atbilstošu metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu.
55. Veikt instrumentu izmēru kontroli atbilstoši detaļas izgatavošanas tehnoloģiskajai kartei.
56. Ievadīt apstrādes darba programmu manuālā vadības režīmā programmvadības metālapstrādes darbgaldā.
57. Izmantot datu nesējus metālapstrādes programmas pārnesei.
58. Atvērt programmvadības metālapstrādes darbgalda grafisko attēlojuma režīmu.
59. Atvērt diagnosticējošos logus detaļu apstrādes programmas darbības kontrolei.
60. Pārbaudīt programmas darbību 2D vai 3D režīmos.
61. Vizuāli pārbaudīt apstrādes programmas instrumentu pārvietošanās trajektoriju.
62. Veikt sērijveida ražošanas detaļas izmēru pārbaudi, pielietojot atbilstošus mērinstrumentus un mērierīces.
63. Veikt virsmas raupjuma kontroli.
64. Veikt detaļu mērījumus apstrādes procesa kontrolei.
65. Konstatēt griezējinstrumentu nodiluma pakāpi atbilstoši kontroldetaļas mērījumu rezultātiem.
66. Veikt griezējinstrumentu piesaistes korekciju.
67. Ievērot griezējinstrumentu ekspluatācijas laiku atbilstoši tehnoloģiskajā kartē noteiktajām prasībām.
68. Plānot pamatmateriālu un palīgmateriālu daudzumu.
69. Izvērtēt pieņemtos materiālus un palīgmateriālus atbilstoši kvalitātes prasībām.
70. Aizpildīt izgatavotās detaļas uzskaites dokumentāciju atbilstoši paraugam vai uzņēmumu resursu vadības sistēmā.
71. Aizpildīt izgatavoto detaļu mērījumu protokolus.
72. Iepakot izgatavoto detaļu, ievērojot darba uzdevuma prasības.
73. Pielietot pretkorozijas materiālus atbilstoši izgatavoto detaļu veidam un uzglabāšanas prasībām.
VISPĀRĒJĀS prasmes:
1. Sazināties mutiski un rakstiski valsts valodā un vienā svešvalodā.
2. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
3. Lietot matemātikas un fizikas pamatprincipus un paņēmienus, veicot profesionālos darba pienākumus.
4. Matemātiski pamatot izlietotā metāla materiāla daudzumu.
5. Aprēķināt sērijveida ražošanai nepieciešamā materiāla daudzumu.
6. Lietot datoru un biroja tehniku.
7. Atrast noteiktu informāciju interneta resursos, datu nesējos.
8. Sazināties, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
9. Izmantot drošības programmas.
10. Sagatavot pēc parauga dokumentus, izmantojot lietojumprogrammas.
11. Ievērot darba likumdošanas prasības.
12. Ievērot uzņēmuma darba iekšējās kārtības noteikumus.
13. Apzinīgi veikt darbu atbilstoši amata aprakstam.
14. Apzināties savu atbildību pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
15. Sadarboties komandā, apzinoties savu atbildību kopējā uzdevuma veikšanā.
16. Efektīvi sadarboties dažādās vidēs un situācijās.
17. Racionāli plānot darba laiku.
18. Identificēt un novērst stresa rašanās cēloņus.
19. Personīgi iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
20. Argumentēti definēt prioritātes, plānojot savu darbību.
21. Patstāvīgi pieņemt lēmumus par problēmu risinājumu savas kompetences ietvaros.
22. Piedalīties profesionālajās apmācībās un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos.
23. Attīstīt prasmes programmvadības metālapstrādes darbgaldu lietošanā.
24. Kritiski izvērtēt un izmantot iegūto informāciju profesionālajā darbībā.
25. Pielietot dažādas mācīšanās stratēģijas.

PROFESIONĀLĀS kompetences:
1. Spēja atbildīgi lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus, veicot profesionālos darba pienākumus.
2. Spēja sniegt pirmo palīdzību un rīkoties ārkārtas situācijās.
3. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības vides aizsardzības prasības.
4. Spēja pielietot nekaitīgus un drošus darba paņēmienu, veicot profesionālos darba pienākumus.
5. Spēja uzturēt kārtībā programmvadības metālapstrādes darbgalda operatora darba vietu.
6. Spēja saprast veicamo metāla vai kompozītmateriālu apstrādes darba uzdevumu, atbilstoši veicamā darba apjomam un detaļas apstrādes laikam.
7. Spēja lasīt veicamā darba tehniskās skices un rasējumus, atbilstoši darba uzdevumam.
8. Spēja ievērot programmvadības metālapstrādes darbgaldu lietošanas instrukciju nosacījumus.
9. Spēja novērtēt programmvadības metālapstrādes darbgalda tehniskā stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.
10. Spēja iepazīties un ievērot metāla vai kompozītmateriālu detaļas izgatavošanas procesa tehnoloģiskās kartes nosacījumus.
11. Spēja iepazīties ar konkrētās detaļas apstrādes programmu.
12. Spēja sagatavot veicamajam darbam atbilstošus materiālus un tehnoloģiskos šķidrumus.
13. Spēja sagatavot veicamajam metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbam atbilstošus instrumentus, mērinstrumentus un kontroles instrumentus.
14. Spēja sagatavot tehnoloģiskās iekārtas un palīgierīces atbilstoši darba uzdevumam.
15. Spēja dot priekšlikumus ergonomiskas vides iekārtošanai.
16. Spēja veikt programmvadības metālapstrādes darbgalda ikdienas tehniskās apkopes.
17. Spēja sagatavot programmvadības metālapstrādes darbgaldu konkrētas produkcijas ražošanai.
18. Spēja atvērt darba uzdevumam atbilstošu metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu un veikt instrumentu izmēru kontroli.
19. Spēja izstrādāt un ievadīt darba uzdevumam atbilstošu vienkāršu detaļu apstrādes darba programmu.
20. Spēja pārbaudīt metāla vai kompozītmateriālu detaļu apstrādes programmas grafiskajā attēlojumā (simulācija).
21. Spēja pārbaudīt sērijveida ražošanas detaļas kvalitātes un izmēru atbilstoši darba uzdevuma nosacījumiem.
22. Spēja veikt griezējinstrumentu korekciju atbilstoši sērijveida ražošanas detaļas pārbaudes rezultātiem.
23. Spēja noteikt materiālu un palīgmateriālu daudzumu sērijveida detaļu ražošanai, novērtējot to atbilstību kvalitātes prasībām.
24. Spēja aizpildīt izgatavoto detaļu uzskaites dokumentāciju.
25. Spēja sagatavot izgatavotās metāla vai kompozītmateriālu detaļas nodošanai vai uzglabāšanai atbilstoši tehnoloģiskajā kartē noteiktajām prasībām.
VISPĀRĒJĀS kompetences:
1. Spēja sazināties un lietot profesionālo terminoloģiju mutiski un rakstiski valsts valodā un vienā svešvalodā.
2. Spēja pielietot matemātikas un fizikas pamatprincipus profesionālajā darbībā.
3. Spēja lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, veicot profesionālos darba pienākumus.
4. Spēja ievērot darba tiesiskās attiecības un apzināties savu atbildību pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
5. Spēja efektīvi sadarboties dažādās vidēs un situācijās, ievērojot pozitīvas saskarsmes principus.
6. Spēja atbildēt par sava darba rezultātiem, strādājot mainīgajos apstākļos.
7. Spēja plānot un pieņemt lēmumus savas profesionālās karjeras veidošanā.